Svētvietas un varoņgara atgaismā

Nāk Lāčplēša diena

ar mūsu godu un atmiņu

Svētvietas lielumā

Mēs tur bijām vakar pēcpusdienā: saules atgaismas ritumā, kad vēl skopā novembra sākuma saule rotājās Latvijas kalnos un pakalnos, itin kā atgādinot to, kas ir bijis, un rosinot domāt par to, kas vēl būs.

Mēs šajās pēcpusdienas stundās bijām Rīgas Brāļu kapos. Jā, tieši tur, par ko Leonīds Breikšs savā balādē pirms vairākiem, nu jau liktenīgiem, gadu desmitiem vēstīja:

“Tad, kad divpadsmito stundu zvans no torņa lejup nes,

Draugi, visai zemei pāri klusas šalkas dzirdu es:

Visā Latvijā — no jūras līdz pat krievu robežām —

Veras kapenes un tumsā varoņstāvi kāpj no tām...”

Ar “Latvijas Vēstnesi” runāja Eižens Upmanis, Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu pārvaldes direktors:

— Šis ir Brāļu kapu ansambļa reorganizācijas risinājuma pirmais variants. Mūsu uzdevums sakarā ar 60.gadskārtu, kopš tapis šis unikālais ansamblis, ir atjaunot ieejas vārtu pirmatnējo veidolu, kam ir sava zīmīga vērte — ar valsts simbolu: Latvijas Republikas lielo ģerboni un nozīmīgiem gadskaitļiem (1915—1920), tātad ar latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanas laiku un Latvijas brīvības cīņu gadiem. Ne velti tas tik ļoti nepatika padomju okupācijas gadu varasvīriem, kuri lika nokalt vārtu vēsturiskos (gadi), valstiskos (ģerbonis) un sakrālos (krusti) simbolus.

Mēs sadarbībā ar arhitektiem un māksliniekiem Imantu un Mirdzu Lukažiem, Ilgu Zandbergu un citiem esam vēlējušies atkal atjaunot vēsturisko patiesību. Tās reālais īstenojums top daudzu domubiedru risinājumā. Te ir Guntis Pandars no Ķekavas akmeņkaļu darbnīcas, Ģirts Ligers no Pārdaugavas, tāpat Juris Jansons un citi viņu kolēģi.

Mūsu priekšā ir Brāļu kapu vārti. Jā, 1936.gada Lāčplēša dienā — 11.novembrī — te risinājās neaizmirstama ceremonija: Brāļu kapu ansambļa iesvētīšana, klātesot Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim, kara ministram ģenerālim Jānim Balodim, Rīgas garnizona priekšniekam ģenerālim Fricim Virsaitim, arhibīskapam Teodoram Grīnbergam. Toreizējo un nākamo paaudžu atmiņā palikuši bīskapa vārdi:

— Nopietnā, svētā stundā, iesvētot Brāļu kapu izbūvi, esam pulcējušies, lai iesvētītu vietu, kur dus mūsu varoņi. Te runā nāve, varoņgars, uzticība līdz nāvei. Te mūsu sirds svētā nopietnībā un bijībā tiek savienota...

Vēsturiskā patiesība ir viena. Mēs esam aicināti tai tuvoties. Mums gribētos būt adekvātiem, jo ir saglabājies pietiekami daudz pirmatnējā materiāla. Iespējams, ka 11.novembris kļūs par reizi, kad esam varējuši to apliecināt ar saviem spēkiem un iespējām.

Tik un tā gribētos, lai mēs šajā un arī turpmākajās dienās varētu vienprātībā lasīt ievadvārdus, kas sastopami Vaidelota Apsīša Brāļu kapu grāmatas pirmizdevuma priekšvārdā:

— Jau kuro reizi šajā gadsimtā tiek traucēta varoņu dusa... No visiem kauju laukiem vienā kapu smiltājā sagūla kritušie brāļi. Pēc sūrajām Ikšķiles, Slokas un Tīreļpurva cīņām viņi nonāca cits citam blakus. Kā ierindā. Pēc skarbā dvēseļu puteņa atkal būt kopā, starp savējiem — kā nebeidzamā parādē.

Dzīvi palikušie apzinājās brīvības cenu un pateicībā kritušajiem veltīja labāko, kas tiem bija, — savu ciešanās rūdīto mīlestību, savu darbā pārbaudīto vienotību un savu akmenī dzimušo dzeju.

Šie pamati noturējās, kad citas īsam laikam domātās vērtības un māņi varēja aizvilkt patiesībai un atmiņām priekšā maldu un miglas vālus. Taču varoņi modās. Modās arī tauta, lai apjaustu savu gribu, savu spēku un sauktu vārdā savu sapni.

...Mēs esam 1996.gada rudenī...

Mintauts Ģeibaks,

“LV” īpašu uzdevumu redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

“Es redzu daudz

labā un gaišā”

Turpinās Lāčplēša dienas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku piektās gadadienas svinību pasākumi.

Vakar, 7. novembrī, Kara muzejā notika fotomākslinieka Gunāra Bindes izstādes “Gods kalpot Latvijai” atklāšana, tajā piedalījās Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Gaidis Zeibots, Zemessardzes komandieris Zemessardzes pulkvedis Juris Eihmanis, Saeimas un Ministru kabineta Apsardzes dienesta priekšnieks pulkvedis Juris Vectirāns (attēlā), NBS štāba priekšnieks pulkvedis Juris Arness, Nacionālās Aizsardzības akadēmijas rektors Valdis Matīss, Kara muzeja direktore Aija Fleija un citas augsta ranga militārpersonas, kā arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji, NAA kadeti, NBS virsnieki, instruktori un karavīri.

Atklājot izstādi, fotomākslinieks Gunārs Binde teica: Līdz šim manā dzīvē vissvarīgākā misija bija mākslas fotogrāfija. Bet tagad, lai fotogrāfijās atspoguļotu šais institūcijās notiekošos procesus, jau pusgadu esmu saistīts ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Tātad šai izstādē ir mazāk tēlainības, vairāk dominē fotogrāfijās iemūžināti fakti, mūsdienu procesi un norises. Tomēr jāatzīst, ka ne uz vienu no manām mākslas izstāžu atklāšanām nav ieradies tik daudz cilvēku kā šodien. Mani tas rosina pārdomām par līdzšinējo veikumu fotomākslā. Varu teikt, ka atspoguļot fotogrāfijās galvenokārt mūsu armiju un ar to saistītos procesus mani rosināja dzimtenes mīlestība.

Un, ar fotokameru vērojot mūsu aizsardzības sistēmā, armijā notiekošos procesus, es redzu ne vien trūkumus (protams, ir arī tie), bet ļoti daudz labā un gaišā. Es redzu un jūtu patriotismu, dzimtenes mīlestību, kas vieno un rosina nemitīgi strādāt tos cilvēkus, kuri rūpējas un gādā par Latvijas drošību un aizsardzību.

Mūsu armijas virsnieki, instruktori un karavīri savus grūtos pienākumus veic skarbos apstākļos, nevis lai gūtu kādu materiālu atalgojumu vai sociālas garantijas, bet gan Tēvzemes mīlestības, mūsu valsts suverenitātes un pastāvēšanas vārdā.