Ministru prezidents —

par ANO, Islandi un Latvijai aktuālo

Ministru prezidents Andris Šķēle savā ikmēneša preses konferencē,

piektdien, 27.septembrī, Valdības namā

Šajā tikšanās reizē ar žurnālistiem Ministu prezidents nesniedza ziņojumu par Ministru kabineta veikumu aizvadītajā mēnesī, bet uzreiz atbildēja uz jautājumiem.

Jautājums:— Premjera kungs, sakiet, vai jūs jau esat izlēmis pieprasīt finansu ministra Aivara Kreitusa demisiju?

Andris Šķēle: — Pirmdien beidzas divu nedēļu termiņš. Saskaņā ar 1995.gada 20.decembra vienošanos, kā arī saskaņā ar jauno papildu vienošanos, kas noslēgta starp politiskajām partijām, kuras atbalsta valdību un mani, ir paredzēts, ka valdībā nevar būt ministrs, par kuru neviena partija neuzņemas politisku atbildību. Cik man zināms, līdz šim neviena partija šādu atbildību par Aivaru Kreitusu nav uzņēmusies. Acīmredzot, termiņam beidzoties, man attiecīgais lēmums būs jāpieņem. Vienlaikus, atbilstoši likumam par Ministru kabineta iekārtu, demisionē arī ministrijas valsts ministri. Domāju, ka tuvākajā laikā uzsākšu konsultācijas ar partijām par divu valsts ministru posteņu turpmāko nelietderību. Saskaņā ar pieminēto vienošanos šādas konsultācijas ir nepieciešamas.

Jautājums:— Vai jūs jau esat izraudzījis iespējamās finansu ministra amata kandidatūras?

A.Šķēle: — Vienošanās paredz, ka katrai partijai, atbilstoši iepriekšējai posteņu sadalei, ir tiesības piedāvāt jaunus ministru amatu kandidātus. Partijas to vēl nav darījušas.

Jautājums:— Kā jūs vērtējat vakardienas notikumus Saeimā, kad neparasti strauji tika nomainīti divi Prezidija locekļi?

A.Šķēle: — Papildvienošanās, kas noslēgta ar Saeimas frakcijām, nosaka, ka es neiejaucos un neietekmēju Saeimas amatu sadali. Saeimas Prezidijs ir Saeimas darba orgāns. Tas ir pilnīgi Saeimas deputātu pārziņā. Kā viņi izvēlas komplektēt Prezidiju — ar kādiem politiķiem un deputātiem — tā ir viņu lemšanas sfēra. Acīmredzot iepriekš kaut kas ir izdarīts sasteigti vai pavirši un tas nav apmierinājis Saeimas vairākumu. Čepāņa kungs tika iebalsots priekssēdētāja amatā ar pārliecinošu deputātu balsu vairākumu.

Jautājums: — Mūsu Valsts prezidents Guntis Ulmanis, uzstājoties Eiropas Padomē, teica, ka viņš visus, kam piespriests nāves sods Latvijā, turpmāk apžēlos. Taču vēl nesen valdība akceptēja jauno Kriminālkodeksu, kurā paredzēts nāves sodu saglabāt. Kāds ir valdības un jūsu pesoniskais viedoklis?

A.Šķēle: — Tieši tāds, kāds ir jūsu jautājuma otrajā daļā: valdība ir nosūtījusi Saeimai izskatīšanai jauno Latvijas Republikas Kriminālkodeksu, kurā paredzēts nāves sodu saglabāt.

Ministru kabineta locekļi balsoja par šīs soda normas atstāšanu. Arī es balsoju par šīs normas atstāšanu Kriminālkodeksā. Domāju, ka šis jautājums varbūt ir plašāk diskutējams sabiedrībā. Varbūt pašvaldību vēlēšanu laikā par šo jautājumu var sarīkot referendumu. Tad arī Saeimas deputātiem būtu iespējams vieglāk noformulēt savu viedokli. Valdība savu ir pateikusi.

Jautājums: — Kāds varētu būt valdības risinājums jautājumā par tiem 20 miljoniem latu, ko iedzīvotāji pārmaksājuši nodokļos?

A.Šķēle: — Jūs savos secinājumos par 20 miljonu pārmaksu esat pārāk kategorisks. Šo jautājumu varētu komentēt arī nedaudz savādāk. Pirmām kārtām ir ļoti normāli, ka jebkurš pilsonis tiesā var vērsties pret valsts iestādēm un var panākt labvēlīgu spriedumu. Taču šoreiz Valsts ieņēmumu dienests kā atbildētājs vēl nav beidzis tiesāšanās procesu. Es esmu iepazinies ar materiāliem, un jāsaka, ka, manuprāt, nav nekādu pretrunu starp likumu par iedzīvotāju ienākumu nodokli un Ministru kabineta noteikumiem, ko bija pieņēmusi iepriekšējā valdība. Mēneša neapliekamā minimuma apmērus atbilstoši likumam nosaka tikai Latvijas Republikas valdība. Šī norma tieši un neapstrīdami šādas tiesības deleģē Latvijas valdībai, to nekādā veidā neierobežojot, nenosakot pēc kādas metodikas, kādas summas robežās tas tiek veikts. Tā kā nevienā likumā absolūtos skaitļos šī minimuma summa nav noteikta, tad es uzskatu, ka viss ir risinājies atbilstoši likumam. Šis Ministru kabineta lēmums ir stiprinājis arī sociālās vienlīdzības principu: tie, kas saņēmuši mazākus ienākumus, maksājuši mazākus nodokļus, bet tie, kuru ienākumi pārsniedz minimālās algas lielumu, maksājuši lielākus nodokļus. Tiesāšanās process nebūt vēl nav beidzies un nevar runāt, ka viss jau izlemts.

Jautājums: — Vai jūs pieļaujat iespēju, ka finansu ministra amata kandidāts varētu būt arī no kādas citas partijas, ja frakcijas “Saimnieks” piedāvātā kandidatūra jūs neapmierinātu?

A.Šķēle: — Man ir sarežģīti atbildēt uz šo jautājumu, jo vēl ar partijām notiks kunsultācijas. Kā jau tiku minējis, Ministru kabinetā starp valdības locekļiem pastāv zināmas proporcijas, atbilstoši partiju pārstāvniecībai Saeimā.

Jautājums: — Šķēles kungs, kā jūs nozīmīguma un rezultātu ziņā vērtējat savu tikko notikušo vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs?

A.Šķēle: — Šī bija mana pirmā oficiālā vizīte ārpus Latvijas. Vizīte Islandē zināmā mērā bija arī morālā parāda nokārtošana, jo Islande, būdama viena no vismazākajām Eiropas valstīm, spēja pirmā, vēl neskaidrā situācijā, uzņemties drosmi atzīt Baltijas valstu neatkarību. Tādējādi tika mēģināts daļēji šo parādu atlīdzināt, uzstādot arī piemiņas zīmi un izsakot pateicību islandiešu tautai. Vizīte Savienotajās Valstīs bija visai piesātināta. Vašingtonā tikos ar Amerikas latviešu apvienības valdi un arī teicu uzrunu ASV latviešu sabiedrībai. Tikos ar Starptautiskās biznesa padomes vadību, uzstājoties ar runu par Latvijas Republikas valdības ekonomisko politiku. Ņujorkā piedalījos ASV valsts sekretāra Kristofera kunga rīkotajā pieņemšanā, Apvienotajās Nācijās parakstīju vienošanos par kodolsprādzienu izmēģinājumu vispārējo aizliegumu, ANO galvenajā mītnē teicu uzrunu. Tikos ar Butrosu Butrosu Gali un ANO Ģenerālās Asamblejas prezidentu. Bija arī tikšanās ASV Tirdzniecības attīstības aģentūrā. Tikos ar tās programmas administratoru, ar kura pārstāvjiem mums Latvijā bija ļoti laba sadarbība. Bija tikšanās ar Rihardu Holbruku, banķieri, bijušo ASV vēstnieku Vācijā, kuram pašreiz ir ļoti nozīmīga loma, veicinot Baltijas attīstības jautājumu risināšanu pie Zviedrijas premjera izveidotajā padomē. Tad notika tikšanās ar Kipras prezidentu. Tajā pašā laikā citi delegācijas locekļi, tostarp Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, tikās ar Bulgārijas ārlietu ministru un ASV valsts sekretāra vietnieci drošības politikas jautājumos Līnu Deivisu. Vienkārši laika trūkuma dēļ es nespēju būt klāt visās vietās. Faktiski visas dienas bija maksimāli piepildītas.

Man ir grūti pateikt, vai vizīte ir bijusi ļoti nozīmīga. Katrā gadījumā esmu apmierināts, jo otra puse mani aizvien uzklausīja ar dziļu interesi. Tika parādīta liela interese par Latviju. Daudz laika nācās veltīt, lai atbildētu uz visiem jautājumiem un pārliecinātu, ka Latvija ir zeme, kas virzās augšup.

Jautājums: — Šķēles kungs, kā jūs vērtējat to, ka ārzemēs informācija par jūsu vizīti Amerikā bija labāka un plašāka nekā šeit Latvijā? Nebija pat elementārākās informācijas par to, kas tur īsti notika. Katru dienu Latvijas televīzijas “Panorāma” rādīja, kā jūs aizbraucāt uz Islandi, lai gan jums bija līdzi palīgi. Kā jūs vērtējat šo informācijas monopolizāciju, kas būtu saistāma ar laikrakstu “Diena” un vēl nedaudz ar “Neatkarīgo Rīta Avīzi”?

Jurģis Liepnieks, Ministru prezidenta padomnieks: — Varbūt es atbildēšu uz šo jautājumu. Ja runājam par Islandi, varbūt tiešām kaut kādā ziņā tā bija mana neizdarība, jo bija grūti mani sazvanīt Islandē, lai gan principā tas, protams, bija iespējams. Islandē mēs bijām tikai divas dienas, tā kā sevišķas problēmas tas nevarēja sagādāt. Kas attiecas uz Ameriku, visi žurnālisti, kas tur bija, strādāja pietiekami operatīvi. Tur nebija nekādu īpašu problēmu.

A.Šķēle: — Mani nedaudz pārsteidz šis jautājums. Grūti pateikt, cik no tiem, kas zvanījuši no Latvijas, tas nav izdevies.

Jautājums: — Bet parasti, kad, piemēram, Valsts prezidents dodas uz ārzemēm, viņa preses dienesta cilvēki izplata viselementārākās ziņas kaut desmit teikumos. Šoreiz pat to nebija.

A.Šķēle: — Tā kā tā bija mana pirmā oficiālā vizīte ārzemēs un pirmo reizi man līdzi brauca arī mans palīgs preses jautājumos, tādēļ lūdzu piedot. Nav vēl ierasts, lai vienmēr būtu labs nodrošinājums ar informāciju. Kā jau teicu, tā bija pirmā reize.

Jautājums: — Šķēles kungs, vai jūs esat izlēmis, vai pats aizstāvēsiet nākamā gada budžetu Saeimā? Vai arī to darīs kāds cits?

A.Šķēle: — Jā, es pieļauju, ka Saeimā budžetu aizstāvēt nāksies man pašam.

Jautājums: — Lietuvieši nākuši klajā ar paziņojumu, ka tieši viņi gaida Latvijas atbildi robežjautājumā. Kāda būs jūsu rīcība, ja Lietuvas atbilde būs “nē”?

A.Šķēle: — Katrā ziņā manā uztverē situācija attiecībās ar Lietuvu ir un paliek nepatīkama. Latvijas puse tiešām Lietuvai ir piedāvājusi, mūsuprāt, vislabākos nosacījumus un noteikumus. Varu atkārtot, ka zināmu iespaidu uz situāciju atstāj gaidāmās Seima vēlēšanas Lietuvā. Katrā gadījumā pašlaik Ārlietu ministrija strādā pie mūsu turpmākās rīcības stratēģijas — kā rīkosimies, saņemot noraidošu atbildi vai vispār nesaņemot atbildi. Tas šonedēļ būs skaidrs, un arī Saeimas Ārlietu komisijas vadība par to tad tiks informēta.

Jautājums: — Lietuvieši ir izteikuši piedāvājumu kļūt par trešo pusi Latvijas līgumā ar AMOCO un OPAB. Kā jūs to vērtējat?

A.Šķēle: — Līgums ar AMOCO neparedz vēl vienas puses pievienošanos — vismaz līguma formā. Bet katrā gadījumā mūsu piedāvājums saturēja priekšlikumu, kas Lietuvas pusei nodrošinātu tādus pašus iespējamos labumus, realizējot līgumu.

Jautājums: — Vai ir zināms konkrēts laiks, kad jūs varētu doties vizītē uz Maskavu?

A.Šķēle: — Šobrīd konkrēts laiks nav zināms. Palikusi spēkā iepriekšējā vienošanās par oktobra pirmo pusi. Tagad mēs gaidām Krievijas puses oficiālu uzaicinājumu ar konkrētu datumu.

Jautājums: — ASV aizsardzības ministrs Viljams Perijs nupat paziņojis, ka Baltijas valstis netiks uzņemtas NATO pirmajā kārtā, jo ir nepietiekami militāri sagatavotas. Vai jūsuprāt, faktiskais iemesls tam nav tas, ka Krievija protestē pret Baltijas valstu uzņemšanu NATO?

A.Šķēle: — Domāju, ka te ir abi iemesli. Protams, tas, ka Krievija nopietni iebilst, kaut kādā veidā atstāj iespaidu. Taču domāju arī, ka pēc Perija kunga paziņojuma mums nav jānokar deguni. Turpinām darīt savu darbu. Visu trīs Baltijas valstu nostāja ir pilnīgi skaidra. Domāju, ka agri vai vēlu mēs savu mērķi sasniegsim.

Jautājums: — Vai šis paziņojums varētu ietekmēt ārvalstu investoru interesi par Latviju?

A.Šķēle: — Domāju, ka ilgtermiņa skatījumā, protams, varētu. Bet tā kā šobrīd tomēr tas ir tikai laika jautājums, tas nevarētu iespaidot investoru interesi. Taču nopietnu, lielu summu investori vienmēr grib atrasties garantētā drošībā. Manuprāt, turpmākajos 5—10 gados investīciju ieplūdi tas nevarētu traucēt.

Jautājums: — Vai finansu ministra maiņa varētu ietekmēt budžeta apstiprināšanu Saeimā un arī valdības vienošanās ar starptautiskajām finansu organizācijām?

A.Šķēle: — Domāju, ka neietekmēs. Varbūt tikai uz mani gulsies lielāka slodze, ja pašam Saeimā būs jāaizstāv budžets. Bet nav jau pirmā reize.

Jautājums: — Vai mūsu ārlietu resors ir darījis visu iespējamo, lai pierādītu, ka Latvija vēlas iestāties NATO?

A.Šķēle: — Domāju, ka ir darīts viss. Un darbs tiek rūpīgi turpināts. Ne tikai Ārlietu ministrija, arī Aizsardzības ministrija, Valsts prezidents, visas amatpersonas, kurām ir iespējams formulēt Latvijas ārpolitiku, to mēģina pietiekami labi veikt.

Mintauts Ducmanis, Vairis Ozols, “LV” nozaru redaktori. Pēc ieraksta diktofonā.