Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par apkures sezonu - kas beigusies un kas tuvojas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.05.1996., Nr. 93 https://www.vestnesis.lv/ta/id/40401

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par autotransportu un reformu - pie Ministru prezedenta

Vēl šajā numurā

30.05.1996., Nr. 93

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PAŠVALDĪBĀS

Par apkures sezonu — kas beigusies un kas tuvojas

Vakar, 29.maijā, Latvijas Pašvaldību savienība rīkoja preses konferenci par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu normālu siltumapgādi 1996./97.gada apkures sezonā.

Preses konferencē piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Tehniskās padomes pārstāvji — Jēkabpils Domes priekšsēdētāja Laima Miltuze, Gulbenes pilsētas Domes priekšsēdētājs Mārtiņš Kokars, kā arī Latvijas siltumapgādes uzņēmumu organizācijas prezidents Uldis Jankovskis un šīs organizācijas viceprezidents Leons Žutauts.

 

Andris Jaunsleinis pastāstīja žurnālistiem, ka stāvoklis kurināmā sagādē un siltumapgādē ir ļoti slikts. Ja tūlīt netiks uzsākti pasākumi situācijas uzlabošanai, tad var notikt tā, ka pirmo reizi Latvijā viss dzīvojamais fonds nākamajā ziemā nebūs nodrošināts ar siltumu. Tāpēc virkne jautājumu jāatrisina jau šobrīd. Pašvaldību savienības priekšsēdis informēja, ka 31.maijā Ministru kabinetā Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Pilsētu savienība rīko konferenci, kurā minētās problēmas risinās pašvaldību vadītāji kopā ar valdības locekļiem. Galvenie jautājumi, kas jāapspriež, ir iedzīvotāju maksātspējas palielināšana, savstarpējo parādu nomaksas kārtība, apgrozāmo līdzekļu fonda izveidošana un citi. Latvijas Pašvaldību savienība esot izstrādājusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, lai izveidotu ārkārtas situācijas komisiju nākamās apkures sezonas norises nodrošināšanai. Šīs komisijas vadība tiekot piedāvāta Ministru prezidenta biedram Ziedonim Čeveram. Šajā sakarā jau bijusi LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa un Ziedoņa Čevera tikšanās. Ministru prezidenta biedrs piekritis vadīt ārkārtas situācijas komisiju, kā arī atbalstījis LPS nostādni, ka ir nepieciešams laicīgi veikt būtiskus organizatoriskus pasākumus, kas nodrošinātu 1996./97.gada apkures sezonas normālu norisi.

Ar kritisko stāvokli siltumapgādes saimniecībā iepazīstināja arī nākamie runātāji.

 

Laima Miltuze teica, ka iedzīvotāju un uzņēmumu parādi krājas jau vairākus gadus un Jēkabpilī tie sasnieguši 200 tūkstošus latu. Privatizēto un jau likvidēto uzņēmumu parādi ir 300 tūkstoši latu. Parādu dēļ katru gadu palielinās kurināmā tarifi. Taču pastāv gan tiešie, gan savstarpējie parādi. Lai tos likvidētu vai noteiktu vainīgo, jāveido speciāla valdības komisija. Ir izstrādāti projekti stāvokļa uzlabošanai, tomēr valdības nostāja nemainās — investīcijas nebūs. Šāds stāvoklis ir visur Latvijā.

 

Mārtiņš Kokars sacīja, ka iedzīvotāju maksātspēju var celt divējādi: vai nu samazinot kurināmā cenu, vai arī palielinot algu, pensijas un pabalstus. Ir jāapdomā vēl viens variants, kā pievadīt patērētājam tādu siltuma daudzumu, par kuru viņš spēj maksāt un ir gatavs to darīt. Tagad jāmaksā par visu, ko siltuma ražotāji patērētājam piegādā. Likumi un tiesas nespēj nodrošināt parādu piedziņu.

 

Uldis Jankovskis teica, ka saražot nepieciešamo siltuma daudzumu nav problēmu. Svarīgākais — izstrādāt siltuma tarifus, kurus nosaka reāli parametri, nevis politiski apsvērumi un ambīcijas. Lietderīga ir siltuma mēraparatūras uzstādīšana, taču valdība šim nolūkam nepiešķir kredītus. Savukārt cilvēkiem nav naudas. Būtu jāizveido bezprocentu kredītu fonds kurināmā iegādei nākamajai sezonai jau tagad. Vēlāk par katru kurināmā tonnu būs jāmaksā daudz dārgāk. Ir jābūt valsts enerģētikas attīstības koncepcijai. Taču valsts programmas šajā jomā nav.

Abi Latvijas siltumapgādes uzņēmumu organizācijas vadītāji pauda viedokli, ka valdība maz uzmanības pievērš enerģētikas jautājumiem, tos atstājot pašvaldību ziņā. Taču pašvaldības vienas nespēj atrisināt daudzus jautājumus. Piemēram, jau tagad jūtams, ka kadri sāk atstāt šo tautsaimniecības nozari. Turklāt vairākums speciālistu jau ir visai cienījamā vecumā, bet jauno pieplūduma nav. Valsts koncepcijas trūkuma dēļ vietējās pašvaldības nonākušas lielā neziņā, ko darīt. Vai pilsētas apbūvei raksturīgajos namos iekārtot individuālās apkures sistēmas, vai arī pašreizējās grūtības ir pārejošas un pēc pāris gadiem atkal varēs izmantot centralizētās apkures sistēmas? Un ne tikai šīs neskaidrības. Tās pašvaldībām un valstij izmaksā dārgi.

Kopīgais preses konferences organizētāju viedoklis izskanēja norādē žurnālistiem — jautājums par gatavošanos jaunajai apkures sezonai ir jāaktualizē tikpat saasināti, kā tas notika, gaidot pavasara plūdus.

Vairis Ozols,
“LV” iekšpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!