Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1996. gada 2. maija likums "Par zemes dzīlēm". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.05.1996., Nr. 87 https://www.vestnesis.lv/ta/id/40249-par-zemes-dzilem

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidents Andris Šķēle: "Valsts ekonomika, stratēģija un taktika, Latvijai ejot uz Eiropas Savienību"

Vēl šajā numurā

21.05.1996., Nr. 87

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 02.05.1996.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un

Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par zemes dzīlēm

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aka, grodu — ar grodiem nostiprināta ūdens ņemšanas ietaise pazemes ūdeņu uztveršanai;

2) aka, iedzītā vai urbtā — ar caurulēm nostiprināta ūdens ņemšanas ietaise pazemes ūdeņu uztveršanai;

3) augsne — virsējais irdenais zemes garozas slānis, kas veidojies atmosfēras un bioloģisko faktoru ietekmē un kam piemīt dabiska auglība;

4) bieži sastopamie derīgie izrakteņi — Latvijas teritorijā izplatīti un pietiekamā daudzumā esoši derīgie izrakteņi;

5) derīgie izrakteņi — neorganiskas vai organiskas izcelsmes veidojumi (arī pazemes ūdeņi), kuru izmantošana ir praktiski iespējama un ekonomiski izdevīga;

6) derīgo izrakteņu atradne — dabisks derīgo izrakteņu sakopojums, kuru daudzums, kvalitāte un ieguves apstākļi ir izvērtēti un kuru praktiska izmantošana ir iespējama;

7) derīgo izrakteņu atradņu kadastrs — datu sakopojums par derīgo izrakteņu krājumiem atradnēs un to kvalitāti;

8) derīgo izrakteņu krājumu bilance — datu sakopojums attiecībā uz noteiktu laika periodu par derīgo izrakteņu ieguves apjomiem, krājumu zudumiem un atlikušajiem derīgo izrakteņu krājumiem;

9) ģeoloģiskā informācija — dati par zemes dzīļu uzbūvi, īpašībām un resursiem;

10) ģeoloģiskā izpēte — ģeoloģisko pētījumu komplekss: kartēšana, derīgo izrakteņu atradņu meklēšana un novērtēšana, inženierģeoloģiskie, hidroģeoloģiskie, tematiskie un citi darbi;

11) Zemes dzīļu fonds — visas izmantojamās un neizmantojamās zemes dzīles Latvijas teritorijā neatkarīgi no to piederības (īpašnieka) un kontinentālā šelfa dzīles;

12) servitūts — šā likuma izpratnē: tādas tiesības izmantot zemes dzīles, kad īpašuma tiesības uz tām ir lietošanas ziņā aprobežotas kādai noteiktai personai par labu;

13) valsts nozīmes derīgie izrakteņi — ogļūdeņraži (nafta un dabas gāze) un pazemes ūdeņi;

14) valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradne vai valsts nozīmes zemes dzīļu nogabals — Ministru kabineta noteikta atradne, kuras krājumi nodrošina valsts vai vairāku tās reģionu vajadzības pēc attiecīgā derīgā izrakteņa, vai Ministru kabineta noteikti zemes garozas iecirkņi, kuriem ir sevišķi svarīga nozīme valsts ekonomikas, aizsardzības un citās jomās;

15) zemes dzīles — zemes garozas daļa, kas atrodas zem augsnes un virszemes ūdeņiem līdz dziļumam, kurā ekonomiski un tehniski ir iespējami ģeoloģiskie pētījumi, derīgo izrakteņu ieguve vai arī tās izmantošana;

16) zemes dzīļu izmantošana — zemes dzīļu īpašību izvērtēšana, derīgo izrakteņu ieguve un zemes dzīļu īpašību izmantošana;

17) zemes dzīļu izmantošanas atļauja (licence) — dokuments, kas apliecina tās īpašnieka tiesības izmantot zemes dzīles noteiktās robežās, noteiktiem mērķiem, noteiktā veidā un noteiktu laiku, ievērojot norādītās prasības un noteikumus;

18) zemes dzīļu īpašību izvērtēšana — visu ģeoloģisko pētījumu komplekss, kas tiek veikts, lai noskaidrotu zemes dzīļu uzbūvi, stāvokli, sastāvu un īpašības;

19) zemes garoza — zemes ārējā cietā daļa, kuras biezums Latvijā ir 40 — 64 km;

20) zemes dzīļu monitorings — zemes dzīļu stāvokļa novērošanas, kontroles, analīzes un prognozēšanas sistēma.

 

2.pants. Likuma darbība

Šis likums nosaka kārtību, kādā veicama zemes dzīļu kompleksa, racionāla un vidi saudzējoša izmantošana, kā arī zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības prasības.

 

3.pants. Īpašuma tiesības

(1) Zemes dzīles un visi derīgie izrakteņi, kas tajās atrodas, pieder zemes īpašniekam.

(2) Zemes īpašnieks var rīkoties ar zemes dzīlēm, ciktāl šis likums un citi normatīvie akti neierobežo viņa tiesības.

II nodaļa

Zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzība

4.pants. Zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzības institūcijas

(1) Zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzību neatkarīgi no to piederības (īpašnieka) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā valsts vārdā veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un citas tās pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošās institūcijas, kā arī šajā likumā noteiktajos gadījumos — pagastu un pilsētu pašvaldības.

(2) Valsts ģeoloģijas dienests ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei regulē un nodrošina zemes dzīļu racionālu izmantošanu un tās pārraudzību. Valsts ģeoloģijas dienesta darbību reglamentē šis likums un Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

(3) Pagastu un pilsētu pašvaldības savās administratīvajās teritorijās:

1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteiktajos apjomos izsniedz atļaujas (licences) bieži sastopamo derīgo izrakteņu izmantošanai gada kvotu un limitu ietvaros, izņemot šā panta piektajā daļā un 10.panta otrajā daļā noteiktos gadījumus;

2) kontrolē derīgo izrakteņu atradņu rekultivāciju.

(4) Pašvaldībām nodoto funkciju izpildei nepieciešamos izdevumus sedz no maksas, kas saņemta par zemes dzīļu izmantošanas atļaujām (licencēm).

(5) Atļaujas (licences) zemes dzīļu izmantošanai, ja derīgo izrakteņu atradne atrodas vairāku pagastu un pilsētu administratīvajās teritorijās vai pašvaldības izmanto servitūta tiesības, izsniedz Valsts ģeoloģijas dienests.

 

5.pants. Zemes dzīļu izmantošanas regulēšanas formas

(1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā valsts vārdā, regulējot zemes dzīļu izmantošanu:

1) veic derīgo izrakteņu krājumu uzskaiti;

2) sastāda derīgo izrakteņu atradņu kadastru un derīgo izrakteņu krājumu bilanci;

3) nosaka derīgo izrakteņu ieguves apjomus;

4) izstrādā standartus (normas, noteikumus) zemes dzīļu ģeoloģiskās izpētes un to izmantošanas un aizsardzības jomā, kā arī drošības noteikumus zemes dzīļu izmantošanas darbos.

(2) Ministru kabinets ir tiesīgs juridiskajām un fiziskajām personām piederošo zemi un tās dzīles likumos noteiktajos gadījumos apgrūtināt ar valstij nepieciešamajiem īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem.

(3) Nacionālās drošības, vides un zemes dzīļu aizsardzības vajadzībām, valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanai, valstiski nozīmīgu būvju ierīkošanai un ekspluatācijai īpašniekiem var atsavināt zemi saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām”.

 

III nodaļa

Zemes dzīļu izmantošana

6.pants. Zemes dzīļu izmantošanas pamatprincipi

(1) Zemes dzīles ir neatjaunojama vērtība, kas izmantojama vienlaikus zemes īpašnieku, valsts un sabiedrības labā.

(2) Zemes dzīļu vērtība netiek ietverta īpašuma kadastrālajā vērtībā, un par zemes dzīlēm nav jāmaksā īpašuma nodoklis. Zemes dzīļu izmantotāji personisko vajadzību apmierināšanai zemes dzīles to īpašumā vai pastāvīgā lietošanā esošajā zemē izmanto bez maksas. Zemes dzīļu izmantošana peļņas nolūkos ir pieļaujama, ja saņemta attiecīga atļauja (licence) šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Zemes dzīļu izmantošanā jāievēro īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumi, kā arī citi zemes dzīļu izmantošanu ierobežojoši noteikumi.

(4) Nodrošinot zemes dzīļu racionālu izmantošanu un aizsardzību, valsts un pašvaldības šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā var ierobežot, apturēt vai pārtraukt jebkuru juridisko un fizisko personu darbību zemes dzīļu izmantošanā.

 

7.pants. Zemes dzīļu izmantošanas mērķi

Zemes dzīļu izmantošanas mērķi ir:

1) veikt ģeoloģisko izpēti, zinātniskās pētniecības darbus, profesionālo apmācību un izveidot zemes dzīļu monitoringu;

2) iegūt derīgos izrakteņus;

3) veikt tādu pazemes būvju celtniecību un ekspluatāciju, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi;

4) izveidot īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un objektus;

5) veikt atpūtas, tūrisma un ārstnieciska rakstura pasākumus;

6) iegūt materiālus mineraloģisko, paleontoloģisko un citu ģeoloģisko kolekciju veidošanai.

 

8.pants. Zemes dzīļu izmantotāji

Zemes dzīles izmanto:

1) zemes īpašnieks;

2) persona, kam zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā;

3) juridiskā vai fiziskā persona, arī ārvalstnieks vai ārvalsts juridiskā persona, kas ar zemes īpašnieku noslēgusi līgumu.

 

9.pants. Zemes dzīļu izmantošanas veidi un termiņi

(1) Zemes dzīļu izmantošanas veidi ir šādi:

1) beztermiņa izmantošana;

2) termiņizmantošana.

(2) Beztermiņa izmantošanai zemes dzīles var nodot tādu pazemes būvju celtniecībai un ekspluatācijai, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi, kā arī citām valsts un sabiedriskajām vajadzībām (īpaši aizsargājamiem ģeoloģiskiem objektiem, zinātniska vai mācību rakstura poligoniem, dabas pieminekļiem un citiem īpašiem pazemes vai virszemes veidojumiem).

(3) Termiņizmantošanā zemes dzīles var nodot:

1) ģeoloģiskai izpētei — uz laiku līdz 5 gadiem;

2) derīgo izrakteņu ieguvei — uz laiku līdz 20 gadiem;

3) ģeoloģiskai izpētei un tai sekojošai derīgo izrakteņu ieguvei — uz laiku līdz 25 gadiem.

(4) Zemes dzīļu izmantošanas termiņi un veidi norādāmi zemes dzīļu izmantošanas atļaujā (licencē).

 

10.pants. Zemes dzīļu izmantošanas kārtība

(1) Uzsākt zemes dzīļu izmantošanu var tikai tad, ja saņemta attiecīga atļauja (licence) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (izņemot 11.pantā noteiktos gadījumus). Zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci) izsniedz Valsts ģeoloģijas dienests vai arī pagasta vai pilsētas pašvaldība. Pašvaldības izsniedz atļaujas (licences) šā likuma 4.panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos. Pārējos gadījumos atļaujas (licences) izsniedz Valsts ģeoloģijas dienests.

(2) Valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

(3) Pazemes ūdeņus drīkst izmantot tikai tad, ja saņemta ūdeņu lietošanas atļauja (izņemot 11.pantā noteiktos gadījumus). Ūdeņu lietošanas atļaujas izsniedz reģionālās vides pārvaldes.

(4) Atļaujas (licences) tiek izsniegtas par maksu. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību par zemes dzīļu izmantošanu un zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenču) izsniegšanu nosaka Ministru kabineta noteikumi.

(5) Bez maksas zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) izsniedz pagastu un pilsētu pašvaldībām to īpašumā esošajās vai tām pastāvīgā lietošanā nodotajās valsts un pašvaldību zemes platībās, pamatojoties uz šo pašvaldību pieprasījumu un ievērojot noteiktos ieguves apjomus, ja zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtos derīgos izrakteņus paredzēts izlietot ceļu uzturēšanai, teritorijas labiekārtošanai, kā arī šo pašvaldību īpašumā esošo ēku uzturēšanai.

(6) Zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) aizliegts pārdot, dāvināt, ieķīlāt, mainīt vai citādi atsavināt. Zemes dzīļu izmantotāja maiņas gadījumā līdzšinējā atļauja (licence) zaudē spēku, bet jaunajam izmantotājam jāsaņem jauna atļauja (licence) šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Valsts un pašvaldību īpašumā esošajās zemes platībās zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) izsniedz konkursa vai izsoles kārtībā. Konkursā vai izsolē var piedalīties jebkura juridiskā vai fiziskā persona, arī ārvalstu juridiskās un fiziskās personas.

(8) Zemes īpašniekiem (izņemot valsti un pašvaldības) zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) to īpašumā esošajās zemes platībās izsniedz, pamatojoties uz pieprasījumu un ievērojot noteiktos ieguves apjomus. Šī kārtība neattiecas uz gadījumiem, kad tiek izmantoti valsts nozīmes derīgie izrakteņi un atradnes, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabali. Zemes īpašnieks (izņemot valsti un pašvaldības) zemes dzīļu izmantošanas tiesības var nodot citām juridiskajām un fiziskajām personām, noslēdzot līgumu, kas ir obligāts priekšnoteikums zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) saņemšanai.

(9) Zemes īpašnieks (izņemot valsti un pašvaldības) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var arī rīkot konkursu vai izsoli zemes dzīļu izmantošanas tiesību iegūšanai viņa zemes īpašumā. Šāds konkurss vai izsole un tā noteikumi jāsaskaņo ar Valsts ģeoloģijas dienestu un attiecīgo pašvaldību.

(10) Zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenču) izsniegšanas konkursa vai izsoles vispārējo kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

11.pants. Zemes dzīļu izmantošana bez zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences)

Zemes īpašnieki (fiziskās personas) un fiziskās personas, kurām zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā, ievērojot šā likuma 6.panta trešajā daļā minētās prasības, var izmantot zemes dzīles sava zemes īpašuma robežās bez zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) un maksas šādos gadījumos:

1) šā likuma pielikumā noteikto bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei, izņemot gadījumus, kad šīm darbībām ir uzņēmējdarbības raksturs;

2) ierīkojot un izmantojot grodu, iedzītās un urbtās akas — dziļumā līdz 20 metriem, dažādas būves (pagrabus, tvertnes u.c.) — dziļumā līdz 5 metriem no zemes virsmas to dziļākajā vietā personiskām vajadzībām, kā arī ūdens notekas meliorācijas vajadzībām virszemes ūdeņu aizvadīšanai.

 

12.pants. Servitūta tiesības zemes dzīļu izmantošanā

(1) Valsts ceļu dienestam un Valsts meža dienestam ir servitūta tiesības izmantot derīgo izrakteņu aizņemtās zemes platības, ja derīgie izrakteņi nepieciešami ceļu būvei, remontam un uzturēšanai.

(2) Pagastu un pilsētu pašvaldībām ir servitūta tiesības izmantot derīgo izrakteņu aizņemtās zemes platības, ja derīgie izrakteņi nepieciešami ceļu būvei, remontam un uzturēšanai, teritorijas labiekārtošanai vai pašvaldībai piederošo ēku uzturēšanai.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā servitūta nodibināšanu Ministru kabinets lemj katrā atsevišķā gadījumā.

(4) Atlīdzība zemes īpašniekam par iepriekšminēto servitūtu nosakāma uz vienošanās pamata. Ja vienošanās netiek panākta, atlīdzības apmēru nosaka tiesa.

(5) Servitūtam izbeidzoties, servitūta lietotājs nodrošina zemes rekultivāciju.

 

13.pants. Zemes dzīļu izmantotāju tiesības

Zemes dzīļu izmantotājiem ir šādas tiesības:

1) izmantot zemes dzīles saimnieciskajai darbībai (arī uzņēmējdarbībai), kas norādīta zemes dzīļu izmantošanas atļaujā (licencē);

2) izlietot zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūto saskaņā ar saņemto atļauju (licenci) un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

3) izlietot derīgo izrakteņu ieguves un pārstrādes gaitā iegūtos blakusproduktus, ja atļaujā (licencē) nav noteikti ierobežojumi;

4) ierosināt atļaujas (licences) izsniedzējam pārskatīt atļaujā (licencē) norādītos nosacījumus, ja zemes dzīļu izmantošanas gaitā atklājas apstākļi, kas būtiski atšķiras no atļaujā (licencē) norādītajiem;

5) saņemt atļaujas (licences) termiņa pagarinājumu vai jaunu atļauju (licenci), ja ir pienācīgi pildīti iepriekšējās atļaujas (licences) nosacījumi un ja to pieļauj ar zemes īpašnieku noslēgtais zemes dzīļu izmantošanas līgums.

 

14.pants. Zemes dzīļu izmantotāju pienākumi

Zemes dzīļu izmantotāju pienākums ir:

1) ievērot normatīvo aktu prasības, standartus, normas, atļaujas (licences) nosacījumus un citus noteikumus darbos, kas saistīti ar zemes dzīļu izmantošanu;

2) ievērot derīgo izrakteņu ieguves noteikumus un darba drošības noteikumus;

3) zemes dzīļu ģeoloģiskās izpētes gaitā nodrošināt ģeoloģiskās dokumentācijas sagatavošanu un gādāt par tās saglabāšanu;

4) iesniegt Valsts ģeoloģijas dienestam atļaujā (licencē) noteiktajā kārtībā un termiņos ģeoloģisko informāciju, kā arī iegūtos datus par derīgo izrakteņu krājumiem un to komponentiem;

5) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt nepieciešamos pārskatus par zemes dzīļu izmantošanu;

6) ievērot standartus, normas un noteikumus, kas reglamentē vides aizsardzību, kultūras pieminekļu aizsardzību, zemes transformāciju, kā arī būvju un citu objektu aizsardzību, un nepieļaut, ka zemes dzīļu izmantošana atstātu kaitīgu ietekmi uz tiem; zemes dzīļu izmantotājiem nav jāuzņemas atbildība par iepriekšējo izmantotāju pieļautajām atkāpēm no attiecīgajiem standartiem, normām un noteikumiem;

7) noņemt un saglabāt auglīgo augsnes daļu rekultivācijai;

8) uz sava rēķina rekultivēt zemes dzīļu izmantošanas rezultātā radušos zemes gabala bojājumus atļaujā (licencē) norādītajā termiņā;

9) atlīdzināt visus zaudējumus, kas nodarīti viņu veiktās zemes dzīļu izmantošanas rezultātā zemes dzīļu īpašniekiem, izmantotājiem, videi, kultūras pieminekļiem;

10) apturēt zemes dzīļu izmantošanu, ja atklājas zinātnei, kultūrai un vides aizsardzībai nozīmīgi ģeoloģiskie veidojumi, meteorīti, arheoloģiskie vai citi objekti, kā arī nekavējoties ziņot par atklājumu atļaujas (licences) izsniedzējam, reģionālajai vides pārvaldei vai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, kā arī Valsts ģeoloģijas dienestam. Ja turpmāka zemes dzīļu izmantošana apdraud vai bojā šos objektus, zemes dzīļu izmantošana jāpārtrauc. Zemes dzīļu izmantošanas pārtraukšanas rezultātā zemes dzīļu izmantotājam nodarītais kaitējums atlīdzināms likumā “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” noteiktajā kārtībā.

 

IV nodaļa

Zemes dzīļu aizsardzība

15.pants. Galvenās prasības zemes dzīļu aizsardzībā

Galvenās prasības zemes dzīļu aizsardzībā ir šādas:

1) zemes dzīļu pilnīga un kompleksa izpēte;

2) racionāla derīgo izrakteņu ieguve, kā arī atradnēs sastopamo blakusproduktu izmantošana;

3) zemes dzīļu izmantošana, nepieļaujot kaitīgu ietekmi uz derīgo izrakteņu krājumiem un zemes dzīļu īpašībām;

4) zemes dzīļu izmantošana, nepieļaujot piesārņošanu ar pazemes un virszemes būvēs un krātuvēs glabājamām ekoloģiski bīstamām vielām, kā arī notekūdeņiem;

5) zemes dzīļu izmantošanas regulēšana un kontrole.

 

16.pants. Zemes dzīļu izmantošanas ierobežošana, apturēšana vai pārtraukšana

(1) Zemes dzīļu izmantošana atļaujas (licences) turētājam var tikt ierobežota, ja atklājušies jauni apstākļi, kas izslēdz iespēju pilnā apjomā turpmāk izmantot atļaujā (licencē) norādītās tiesības.

(2) Zemes dzīļu izmantošanu var apturēt, ja:

1) zemes dzīļu izmantošanā tiek pārkāptas atļaujā (licencē) vai citos zemes dzīļu izmantošanu regulējošos normatīvos aktos noteiktās prasības;

2) zemes dzīļu izmantošanas rezultātā rodas draudi cilvēku veselībai, dzīvībai, videi un īpašumam;

3) zemes dzīļu izmantošanas rezultātā vai to izmantošanas vietā rodas ārkārtējas situācijas (plūdi, ugunsgrēki utt.);

4) mainās zemes dzīļu izmantotājs (apturēšana ir spēkā līdz jaunas zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) saņemšanai);

5) zemes dzīļu izmantošanas rezultātā tiek apdraudēti kultūras pieminekļi.

(3) Zemes dzīļu izmantošana tiek pārtraukta, ja:

1) beidzas atļaujā (licencē) norādītais termiņš;

2) zemes dzīļu izmantotājs labprātīgi atsakās no zemes dzīļu tālākas izmantošanas vai pārtrauc savu uzņēmējdarbību;

3) gada laikā no atļaujas (licences) saņemšanas nav uzsākta zemes dzīļu izmantošana;

4) zemes dzīles tiek izmantotas mērķiem, kas nav norādīti atļaujā (licencē), vai tiek pārkāptas šā likuma 11.panta prasības;

5) zeme tiek atsavināta valsts vai sabiedriskajām vajadzībām;

6) sistemātiski tiek pārkāpti zemes dzīļu izmantošanas un to aizsardzības noteikumi.

(4) Zemes dzīļu izmantošana tiek ierobežota šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, apturēta šā panta otrās daļas 1.—4.punktā minētajos gadījumos un pārtraukta šā panta trešās daļas 1.—3.punktā minētajos gadījumos ar Valsts ģeoloģijas dienesta, reģionālo vides pārvalžu vai Vides valsts inspekcijas lēmumu, bet šā panta trešās daļas 5.punktā minētajā gadījumā — saskaņā ar noslēgto līgumu vai spēkā stājušos likumu; zemes dzīļu izmantošana tiek apturēta šā panta otrās daļas 5.punktā minētajā gadījumā — ar Kultūras ministrijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lēmumu, bet šā panta trešās daļas 4. un 6.punktā minētajos gadījumos — pamatojoties uz tiesas nolēmumu. Reģionālās vides pārvaldes vai Vides valsts inspekcija var apturēt zemes dzīļu izmantošanu šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos. Pašvaldības var apturēt zemes dzīļu izmantošanu šā panta otrās daļas 1., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos. Pašvaldības var pārtraukt zemes dzīļu izmantošanu šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos. Personas, kuru tiesības tiek aizskartas, var pieprasīt zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu, apturēšanu vai pārtraukšanu tiesas ceļā arī citos gadījumos, ja zemes dzīļu izmantošanā tiek pārkāpti šā likuma noteikumi.

 

17.pants. Derīgo izrakteņu izplatības laukumu apbūves nosacījumi

(1) Izskatot apdzīvoto vietu, rūpniecības vai atpūtas kompleksu, kā arī citu objektu būvniecības projektus, vides aizsardzības institūcijas izvērtē, vai apbūvējamās teritorijas zemes dzīlēs nav valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes.

(2) Valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu vai valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izplatības laukumu apbūve, kā arī pazemes būvju projektēšana un celtniecība pieļaujama tikai pēc Valsts ģeoloģijas dienesta atļaujas saņemšanas.

 

18.pants. Zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības kontrole

(1) Zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības kontroli šajā likumā un citos zemes dzīļu izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) izsniedzējs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Vides valsts inspekcija, kā arī reģionālās vides pārvaldes.

(2) Rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldības pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tās noteiktajā kārtībā var veikt vietējas nozīmes pasākumus zemes dzīļu aizsardzībā un izmantošanas kontrolē šā likuma ietvaros.

 

V nodaļa

Atbildība par pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanā

un zaudējumu atlīdzināšana

19.pants. Atbildība par pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanā

Juridiskās un fiziskās personas, kas, izmantojot zemes dzīles, ir pārkāpušas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī amatpersonas, kuras pretēji šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām izsniegušas zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences), saucamas pie kriminālās, administratīvās, disciplinārās vai civiltiesiskās atbildības.

 

20.pants. Zaudējumu atlīdzināšana

(1) Neatkarīgi no saukšanas pie kriminālās, administratīvās, disciplinārās vai civiltiesiskās atbildības vainīgajam saskaņā ar noteiktām taksēm (likmēm) jāatlīdzina zemes dzīlēm nodarītais zaudējums.

(2) Zemes dzīlēm nodarītā zaudējuma atlīdzināšanas metodikas un takses (likmes) nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju.

(3) Neatkarīgi no vainīgās personas saukšanas pie atbildības tai jānovērš zemes dzīlēm nodarītais kaitējums.

 

21.pants. Atbildība par iepriekšējo zemes īpašnieku un zemes dzīļu izmantotāju radīto kaitējumu

(1) Zemes īpašnieks, kuram atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi vai zeme no jauna nodota īpašumā saskaņā ar likumiem “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, neatbild par iepriekšējo zemes īpašnieku vai zemes dzīļu izmantotāju nodarīto kaitējumu zemei un zemes dzīlēm.

(2) Zemes dzīļu īpašnieks vai zemes dzīļu izmantotājs var novērst kaitējumu, ko zemei un zemes dzīlēm nodarījušas citas personas pirms zemes īpašuma tiesību iegūšanas, par saviem līdzekļiem, veicot rekultivāciju un attīrīšanu. Šādā gadījumā tas tiek norādīts zemes dzīļu izmantošanas atļaujā (licencē) un atbilstoši tiek samazināta maksa par šīs atļaujas (licences) saņemšanu.

(3) Zemes reformas laikā zemes īpašnieki atbrīvojami no tiesas izdevumu samaksas, ja viņi ceļ prasību tiesā par nodarīto zaudējumu atlīdzību pret institūciju, kas devusi nepamatotu atļauju zemes dzīļu izmantošanai, vai pret personām, kas patvarīgi izmantojušas zemes īpašniekiem piederošās zemes dzīles.

 

22.pants. Zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības informatīvā bāze

(1) Zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības informatīvā bāze veidojas, pamatojoties uz ģeoloģiskās izpētes, zinātniskās pētniecības darbu, zemes dzīļu monitoringa rezultātiem, kā arī uz derīgo izrakteņu ieguves un cita veida zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtajiem datiem.

(2) Ģeoloģiskā izpēte, zinātniskie pētniecības darbi un zemes dzīļu monitorings tiek veikti pēc valsts, pašvaldības, zemes dzīļu izmantotāju vai īpašnieku pasūtījuma.

(3) Valsts un pašvaldību īpašumā esošajās zemēs ģeoloģiskā izpēte un zinātniskie pētījumi tiek veikti saskaņā ar ģeoloģisko un zinātnisko pētījumu programmām vai saņemto valsts un pašvaldību pasūtījumu. Juridisko un fizisko personu īpašumā esošajās zemēs šie darbi tiek veikti saskaņā ar zinātnisko pētījumu programmām vai saņemto valsts, pašvaldību, zemes dzīļu izmantotāju vai zemes īpašnieku pasūtījumu un ar zemes īpašnieku vai zemes dzīļu izmantotāju saskaņotos laikos (termiņos).

(4) Personām, kas veic zemes dzīļu ģeoloģisko izpēti, zinātniskos pētījumus, kā arī zemes dzīļu monitoringu, jānodrošina saudzīga un taupīga attieksme pret vidi un zemes īpašnieku un zemes dzīļu izmantotāju mantu.

(5) Ģeoloģiskās izpētes, zinātnisko pētījumu, kā arī zemes dzīļu monitoringa rezultātā nodarītais kaitējums atlīdzināms likumā "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību" noteiktajā kārtībā.

 

23.pants. Ģeoloģiskās informācijas izmantošanas pamatnoteikumi

(1) Ģeoloģiskās izpētes un zinātnisko pētījumu, kā arī zemes dzīļu monitoringa rezultātā vai cita veida zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtā informācija pieder valstij, ja šie darbi veikti par valsts budžeta vai pašvaldību līdzekļiem. Ja šāda informācija iegūta pēc juridisko vai fizisko personu pasūtījuma un par to līdzekļiem, tā pieder attiecīgajai juridiskajai vai fiziskajai personai.

(2) Pašvaldībai, ikvienai juridiskajai vai fiziskajai personai pasūtījuma, pasūtījuma finansēšanas vai zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtā informācija jānodod valstij Valsts ģeoloģijas dienesta personā, noslēdzot līgumu par tās izmantošanu.

(3) Ģeoloģiskās informācijas īpašnieks nedrīkst aizliegt izmantot informāciju, ja tās neizmantošanas rezultātā var rasties potenciāli ekoloģiski bīstamas situācijas, ekoloģiski bīstamas situācijas vai ekoloģisko nelaimju situācijas.

(4) Ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārējos noteikumus nosaka Ministru kabinets.

 

VI nodaļa

Nobeiguma noteikums

24.pants. Strīdu izskatīšanas kārtība

Strīdi, kas rodas zemes dzīļu izmantošanas gaitā, tiek izskatīti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Latvijas Zemes dzīļu kodeksa apstiprināšanu”, Latvijas Zemes dzīļu kodekss (Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1976, 23. nr.; 1980, 9. nr.; 1982, 52. nr.; 1985, 1. nr.; 1988, 1. nr.).

2. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā apstiprina valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu sarakstu.

3. Līdz valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu saraksta apstiprināšanai par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm uzskatāmas Ministru padomes 1991.gada 13.novembra lēmumā nr. 316 “Par rūpnieciskās nozīmes derīgo izrakteņu un kūdras atradņu saraksta apstiprināšanu” minētās rūpnieciskās nozīmes derīgo izrakteņu atradnes.

4. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izstrādā noteikumus par valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas kārtību.

Pielikums

Bieži sastopamo derīgo izrakteņu saraksts

1. Māls.

2. Smilts, grants.

3. Irdenie saldūdens kaļķieži.

4. Kūdras iegulas līdz 5 hektāru platībā vienam īpašniekam piederoša īpašuma robežās.

 

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 2.maijā.

 Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1996. gada 21. maijā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!