Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Likumprojektu iesniegumi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.03.1996., Nr. 46 https://www.vestnesis.lv/ta/id/39298

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministra atbilde

Vēl šajā numurā

13.03.1996., Nr. 46

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Likumprojektu iesniegumi

Dokuments nr.492

Par likumprojektu par grozījumiem akcīzes nodoklī

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.

1996.gada 7.martā Ministru prezidents A.Šķēle

Likumprojekts

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”

Izdarīt likumā “Par akcīzes nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4.nr; 1992, 4./5., 13./14., 29/31., 46./48.nr; 1993, 14./15.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 31.nr.; 1994, 17.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1995, 44.nr.) šādus grozījumus:

1. 3. pantā:

izteikt pirmās daļas devīto punktu šādā redakcijā:

“9) svinu neasturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem

un komponentiem par vienu litru Ls 0,20”;

izteikt pirmās daļas desmito punktu šādā redakcijā:

“10) svinu saturošama benzīnam, tā aizstājējproduktiem

un komponentiem par vienu litru Ls 0,23”;

papildināt pirmo daļu ar vienpadsmito punktu šādā redakcijā:

“11) dīzeļdegvielai, tās aizstājējproduktiem

un komponentiem par vienu litru Ls 0,17”.

2. 5.1pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“Valsts autoceļu fondā ieskaitāmā daļa sadalāma šādi:

1) valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” ieskaitāmi 50 procenti no akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu, kas izlietota dzelzceļa pārvadājumos;

2) pēc atskaitījumu izdarīšanas valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” atlikusī daļa sadalāma šādi:

a) 73 procenti — Valsts autoceļu fondā valsts autoceļu tīkla uzturēšanai un remontam un pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem dotēšanai lauku apvidū;

b) 27 procenti — pašvaldību autoceļu fondos pašvaldību autoceļu (ielu) uzturēšanai un remontam.”;

papildināt ar sesto daļu šādā redakcijā:

“Pasažieru pārvadājumu ar autobusiem lauku apvidū dotēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.”

3. Papildināt likumu ar jaunu daļu “Pārejas noteikumi” šādā redakcijā:

“Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 3.panta pirmās daļas devītā, desmitā un vienpadsmitā punkta noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.janvāri.

2. līdz 3.panta pirmās daļas devītā, desmitā un vienpadsmitā punkta spēkā stāšanās dienai akacīzes nodokļa likme ir šāda:

1) svinu saturošam benzīnam un svinu nesaturošam benzīnam, to aizstājējproduktiem un komponentiem par vienu litru:

ar 1996.gada 1.maiju —Ls 0,10;

2) svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem par vienu litru:

a) ar 1997.gada 1.janvāri — Ls 0,12;

b) ar 1998.gada 1.janvāri — Ls 0,14;

c) ar 1999.gada 1.janvāri — Ls 0,16;

d) ar 2000.gada 1.janvāri — Ls 0,18;

3) svinu saturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem par vienu litru:

a) ar 1997.gada 1.janvāri — Ls 0,13;

b) ar 1998.gada 1.janvāri — Ls 0,16;

c) ar 1999.gada 1.janvāri — Ls 0,19;

d) ar 2000.gada 1.janvāri — Ls 0,21;

4) dīzeļdegvielai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem par vienu litru:

a) ar 1996.gada 1.maiju — Ls 0,06;

b) ar 1997.gada 1.janvāri — Ls 0,08;

c) ar 1998.gada 1.janvāri — Ls 0,10;

d) ar 1999.gada 1.janvāri — Ls 0,13;

e) ar 2000.gada 1.janvāri — Ls 0,16.

3. Šā likuma 5.1panta ceturtās daļas noteikumi stājas spēkā ar 1996.gada 1.maiju.”

 

Par likumprojektu

1. Pamatojums

1.1. Valsts dzelzceļa saimniecības ekonomiskā analīze liecina, ka sliežu ceļu un ar to saistītās infrastruktūras (dzelzceļa signalizācija, sakaru un elektroapgādes saimniecība) remontam un uzturēšanai ik gadus nepieciešams Ls 28,3 milj. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Dzelzceļš” pēdējo gadu laikā finansiālu grūtību dēļ bija spējīga šajā saimniecībā ieguldīt tikai 25—50% no nepieciešamajiem līdzekļiem. Tas novedis pie katastrofālas sliežu ceļu stāvokla pasliktināšanās. Tā kā arī dzelzceļā tiek lietota dīzeļdegviela, par kuru tiek maksāts akcīzes nodoklis, risinot dzelzceļa finansēšanas jautājumus, tos nepieciešams saistīt ar akcīzes nodokli un dīzeļdegvielu.

1.2. Akcīzes nodokli ir galvenais Valsts Autoceļu fonda ienākumu avots, kas 1995.gadā sastādīja Ls 8,6 milj., bet 1996.gadā ir plānoti Ls 15,4 milj. Taču patreiz plānotie valsts un pašvaldību autoceļu finansēšanas avoti ir pilnīgi nepietiekami valsts un pašvaldību ceļu uzturēšanai un remontam. Šajā sakarā nepieciešams veikt Valsts autoceļu fonda avotu attīstību. Kā viens no ceļiem, kas ejams šajā virzienā, ir palielināt akcīzes nodokļa likmes benzīnam, dīzeļdegvielai un to aizstājējproduktiem. Šāda nepieciešamība ietverta arī Nacionālajā transporta attīstības programmā. Arī Eiropas Savienības direktīvā Council Directive 92/82/EEC, kas pieņemta 1992.gada 19.oktobrī, norādīta nepieciešamība pēc Eiropas Savienības dalībvalstu minimālajām akcīzes nodokļa likmēm:

— etilētajam benzīnam 0,232 Ls/1

— neetilētajam benzīnam 0,197 Ls/1

— dīzeļdegvielai 0,168 Ls/1

1.2. Sabiedriskā autotransporta izdevumu un ienākumu analīze liecina, ka uzņēmēju ienākumi neļauj veikt patreizējā autobusu parka atjaunošanu. Par iemeslu tam ir zemā pasažieru maksātspēja un līdz ar to zemie tarifi. Rezultātā tas novedis pie autobusu parka nolietošanās un pasažieru pārvadājumu apjoma samazināšanās. Līdz ar to valsts iedzīvotājiem, īpaši lauku rajonos, radušās ievērojamas pārvietošanās problēmas (nokļūšana darbā, pie ārsta u.c.).

Lai atrisinātu šīs gan tehniskās, gan ekonomiskās, gan sociālās problēmas, sabiedriskajam autotransportam būtu nepieciešamas subsīdijas, kuru avots varētu būt akcīzes nodokļa uz degvielu palielinājuma daļa.

Prakstiski visas Eiropas valstis uztur savu sabiedrisko transportu to subsidējot 40—60% apmērā no faktiskajiem izdevumiem.

2. Grozījumu projekta būtība

2.1. Jau ar 1996.gada 1.maiju pacelt akcīzes nodokļa likmes par 6 santīmiem.

2.2. Sākot ar 01.01.1997. katru gadu celt akcīzes nodokļa likmes par 2 santīmiem un 2003.gadā sasniegt ES noteikto līmeni.

2.3. Lai atrisinātu dzelzceļa infrastruktūras un remonta jautājumus, no Valsts autoceļu fondā ieskaitāmajiem līdzekļiem daļu izlietot šīs infrastruktūras vajadzībām.

2.4. Lai atrisinātu pasažieru pārvadājumu ar autobusiem lauku apvidū dotēšanas jautājumu, valsts autoceļiem izlietojamo līdzekļu daudzums tiek palielināts par 3%, attiecīgi samazinot pašvaldību (ielu) autoceļu fondos ieskaitāmo daļu. Nepieciešami Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentētu šo dotēšanas jautājumu.

3. Grozījumu projekta pieņemšanas sekas.

3.1. Pieņemot grozījumu projektu, būtu iespējama valsts kases ieņēmumu palielināšanās.

3.2. Iespējams analizēt dzelzceļa sliežu ceļu uzturēšanas un remonta jautājumus.

3.3. Iespējams palielināt valsts autoceļu uzturēšanas un remonta līdzekļus, tādējādi paaugstinot šo ceļu kvalitāti, ziemas laikā nodrošinot arī garākā 2.šķiras ceļu tīklā.

3.4. Iespējams pakāpeniski risināt pasažieru pārvadājumu ar autobusiem lauku apvidū dotēšanas jautājumu, nodrošinot autobusu parka pakāpenisku atjaunošanu, papildus maršrutu atvēršanu, tajā pat laikā, ņemot vērā lauku iedzīvotāju maksātspēju, būtiski nemainot pārvadājumu tarifus.

3.5. Risinot dzelzceļa, autoceļu un pasažieru pārvadājumu finansējuma jautājumus, ceļot akcīzes nodokli uz degvielu vienlaicīgi iespējams palielināt valsts pamatbudžeta ienākumu daļu. Šīs daļas palielinājums ļautu kompensēt budžeta iestāžu izdevumus, kas tām rastos sakarā ar degvielas cenu celšanos.

Satiksmes ministrs V.Krištopans

Dokuments nr.506

Par likumprojektu tabakas izstrādājumu lietās

Saeimas Prezidijam

Latvijā līdz šim nav izstrādāts un pieņemts likums “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu”.

Likums ir ļoti aktuāls, jo nepieciešams likuma kārtībā noteikt tabakas izstrādājumu ražošanu un realizāciju, samazinot tabakas izstrādājumu kontrabandu. Likums ļoti aktuāls no veselības aizsardzības viedokļa, jo Latvijā pieaug saslimstība ar sirds asinsvadu išēmiskām slimībām, plaušu un bronhu vēzi, tuberkulozi.

Lūdzam atbalstīt likumprojekta “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu” izskatīšanu Saeimā, nosakot Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju par atbildīgo komisiju.

Ar cieņu, — 6.Saeimas deputāti: P.Apinis, A.Prēdele, O.Grīgs, A.Požarnovs, A.Saulītis, J.Mauliņš, V.Kalnbērzs, I.Emsis, K.Leiškalns, J.Zaķis, A.Golubovs, A.Rugāte, E.Inkēns, A.Pētersons, A.Lambergs, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis

1996.gada 7.martā

 

Likumprojekts

“Par tabakas izstrādājumu ražošanas,

realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu”

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) nikotīns – tabakā un tabakas izstrādājumos esošs alkaloīds, spēcīga nervu sistēmu apdraudoša inde, kas izraisa pieradumu un atkarību no tās;

2) pasīvā smēķēšana — ar tabakas dūmiem piesārņota gaisa ieelpošana;

3) smēķēšana — tabakas un tās izstrādājumu lietošana (smēķēšana, pīpēšana, šņaukšana un košļāšana);

4) smēķēšanas atribūti — pīpes, iemutes, šķiltavas un citi smēķēšanai nepieciešamie priekšmeti, izņemot sērkociņus;

5) smēķēšanas ierobežošana — valsts noteiktu vai uz iedzīvotāju iniciatīvu balstītu pasākumu kopums, kura mērķis ir ierobežot tabakas un tās izstrādājumu lietošanu;

6) tabaka — nakteņu dzimtas augs (nicotiana tabacum, nicotiana rusticum u.c.), kas satur nikotīnu, tabaka ir pielīdzināma atkarību izraisošām vielām;

7) tabakas darva — nepārstrādāts anhidrīda nikotīns – brīvs dūmu kondensāts, kam piemīt elpošanas ceļus kairinošas, vēzi izraisošas un citas kaitīgas īpašības;

8) tabakas izstrādājumi — izstrādājumi, kas gatavoti no tabakas lapām (piemēram, cigaretes, cigarellas, cigāri, pīpju tabaka, šņaucamā un košļājamā tabaka), domāti smēķēšanai, šņaukšanai vai košļāšanai, kaut arī daļēji gatavoti no tabakas;

9) tabakas izstrādājumu reklāma — jebkura mutvārdu, rakstveida vai mākslinieciskās izteiksmes formā izplatīta informācija, arī iespieddarbi, plakāti, uzlīmes, reklāmas attēli uz sienām, radio un televīzijas raidījumi, klipi, kinofilmas un videofilmas, kuru mērķis ir veicināt tabakas izstrādājumu pirkšanu un patēriņu, ko īsteno vai par ko maksā subjekts, kas ir iesaistīts tabakas izstrādājumu ražošanā, importā vai tirdzniecībā.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir aizsargāt katra cilvēka veselību un tiesības uz tīru, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu vidi, kā arī ar valsts noteiktām normām regulēt sabiedriskās attiecības, lai ierobežotu tabakas un tās izstrādājumu ražošanu, realizāciju, reklāmu un smēķēšanu.

3.pants. Likuma darbība

Šis likums regulē smēķēšanas procesā iesaistīto subjektu darbību, kā arī tabakas audzēšanu un tās izstrādājumu ražošanu, realizāciju, ievešanu Latvijā (importu) un reklāmu, bet neregulē tabakas un tās izstrādājumu izmantošanu lauksaimniecībā.

 

II nodaļa. Tabakas audzēšanas un tās izstrādājumu

ražošanas ierobežojumi

4.pants. Tabakas audzēšanas ierobežojumi

(1) Latvijas teritorijā aizliegts audzēt tabaku rūpnieciskam mērķim bez Zemkopības ministrijas izsniegtas speciālas atļaujas (licences). Maksa par atļauju (licenci) iemaksājama valsts budžetā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Fiziskajām personām ir atļauts audzēt tabaku tikai personiskajām vajadzībām.

5.pants. Tabakas izstrādājumu ražošanas ierobežojumi

Latvijā ir aizliegts ražot tabakas izstrādājumus bez Finansu ministrijas izsniegtas speciālas atļaujas (licences). Finansu ministrija nosaka arī tabakas izstrādājumu ražošanas speciālo atļauju (licenču) izsniegšanas un anulēšanas kārtību.

 

III nodaļa. Tabakai un tās izstrādājumiem izvirzāmās prasības

6.pants. Tabakas izstrādājumu kaitīguma samazināšana

(1) Ir aizliegts ražot, realizēt un importēt Latvijā:

1) šņaucamo un košļājamo tabaku;

2) tabakas izstrādājumus, kuros nikotīna un darvas daudzums pārsniedz pieļaujamās normas, kā arī tādus, kam uz iepakojuma nav brīdinošu uzrakstu par kaitīgumu veselībai un nav norādīts nikotīna un darvas daudzums miligramos;

3) tabakas izstrādājumus, kuros darvas daudzums pārsniedz 12 mg;

4) tabakas izstrādājumus, kuriem nav obligātā atbilstības sertifikāta.

(2) Juridiskās personas, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir saņēmušas speciālo atļauju (licenci) tabakas izstrādājumu ražošanai vai realizācijai, par saviem līdzekļiem nosaka nikotīna daudzumu tabakas izstrādājumos, izmantojot Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā akreditētu laboratoriju pakalpojumus.

(3) Pieļaujamo nikotīna daudzumu tabakas izstrādājumos nosaka Ministru kabinets.

(4) Valsts uzraudzību un kontroli pār likumdošanas un normatīvo aktu ievērošanu veic sanitārās uzraudzības iestādes.

7.pants. Tabakas izstrādājumu iepakojuma noformējumam izvirzāmās prasības

(1) Noformējot Latvijā ievedamos (importējamos) vai ražotos tabakas izstrādājumu iepakojumus, aizliegts izmantot:

1) tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāmas elementus, kuros ietverti valsts, tautiski vai tautas folkloras simboli;

2) populāru personu, arī filmu, estrādes vai sporta zvaigžņu, vārdus un ģīmetnes.

(2) Uz visiem Latvijā pārdodamo tabakas izstrādājumu iepakojumiem jābūt:

1) norādījumam par nikotīna un darvas daudzumu miligramos;

2) šādam brīdinājumam valsts valodā: “Smēķēšana izraisa nāvējošas sirds, asinsvadu un plaušu slimības, bet tabakas dūmi ir bīstami apkārtējo cilvēku veselībai.”;

3) zem slēgtā caurspīdīgā iesaiņojuma piestiprinātai nodokļu markai, kas apliecina akcīzes nodokļa nomaksu.

(3) Tabakas izstrādājumus, kuru iepakojuma noformējums neatbilst šā panta pirmajā un otrajā daļā norādītajām prasībām, realizēt Latvijā ir aizliegts.

 

IV nodaļa. Tabakas izstrādājumu realizācija

8.pants. Tabakas izstrādājumu realizācijas kārtība

Tabakas izstrādājumu realizācijas kārtību apstiprina Ministru kabinets. Tabakas izstrādājumu ražošanu realizācijai, ievešanu (importu) realizācijai un vairumtirdzniecību ir tiesīgi veikt tikai uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir saņēmuši speciālu atļauju (licenci). Speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, realizāciju un tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecību nodrošina Finansu ministrijas licencēšanas komisija, bet speciālās atļaujas (licences) tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai izsniedz attiecīgās rajonu un republikas pilsētu pašvaldības. Tabakas izstrādājumu importa, eksporta un vairumtirdzniecības atļauju (licenču) skaits tiek ierobežots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

9.pants. Tabakas izstrādājumu realizācijas ierobežojumi

(1) Tabakas izstrādājumus aizliegts realizēt:

1) pārtikas produktu tirdzniecības vietās, izņemot gadījumus, kad to tirdzniecība notiek speciāli tabakas izstrādājumu tirdzniecībai iekārtotos veikalos, kioskos, nodaļās vai stendos;

2) tirdzniecības iestādēs, veikalos un veikalu nodaļās, kur notiek tirdzniecība ar bērnu un pusaudžu precēm (izņemot lauku veikalus, kur tabakas tirdzniecībai var iekārtot atsevišķu stendu);

3) bērnu iestādēs, skolās, jaunatnes centros, audzināšanas un izglītības iestādēs, kā arī ēkās vai kioskos minēto iestāžu tiešā tuvumā;

4) veselības aprūpes iestādēs;

5) kultūras un sporta iestādēs;

6) izmantojot tirdzniecības automātus.

(2) Pilsētu domes un pagastu padomes, izdodot saistošus noteikumus, var noteikt papildu ierobežojumus tabakas izstrādājumu tirdzniecībai.

(3) Tabakas izstrādājumus atļauts realizēt tikai slēgtā iepakojumā.

(4) Aizliegts iesaistīt tabakas izstrādājumu pārdošanā fiziskās personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem.

(5) Aizliegts pārdot tabakas izstrādājumus fiziskajām personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Par to tabakas izstrādājumu tirdzniecības vietās jābūt attiecīgiem uzrakstiem.

(6) Tabakas izstrādājumu tirdzniecības vietās jābūt redzamiem uzrakstiem, kas brīdina, ka tabaka izraisa atkarību, smēķēšana saslimšanu ar vēzi un citām nāvējošām sirds, asinsvadu un plaušu slimībām, bet tabakas dūmi ir bīstami apkārtējo cilvēku veselībai.

 

V nodaļa. Tabakas izstrādājumu ievešana (imports) Latvijā

10.pants. Tabakas izstrādājumu ievešanas (importēšanas) kārtība

(1) Tabakas izstrādājumu ievešanas (importēšanas) kārtību un noteikumus reglamentē Finansu ministrija. Importa licenču skaits tiek ierobežots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Ievest (importēt) Latvijā tabakas iztrādājumus realizācijai ir tiesīgi tikai uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir saņēmuši speciālu atļauju (licenci) un nomaksājuši nepieciešamos nodokļus un maksājumus.

(3) Ievesto (importēto) tabakas izstrādājumu atbilstību Latvijā obligātiem kvalitātes kritērijiem nosaka saskaņā ar ārvalstīs ražoto tabakas izstrādājumu kvalitātes sertifikātu atzīšanas kārtību.

 

VI nodaļa. Tabakas izstrādājumu aplikšana ar nodokļiem

un patēriņa uzskaites kārtība

11.pants. Tabakas izstrādājumu aplikšana ar nodokļiem

(1) Tabakas izstrādājumu un smēķēšanas atribūtu ražošanu, tirdzniecību un reklāmu apliek ar nodokļiem saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(2) Uz tabakas izstrādājumiem, kas tiek pārdoti Latvijā, jābūt nodokļu markai, kura apliecina, ka visi piemērojamie akcīzes un ievedmuitas nodokļi ir nomaksāti.

(3) Pārdošanai Latvijā piedāvātie tabakas izstrādājumi, uz kuru iepakojuma nav norādes par nodokļu nomaksu, tiek konfiscēti un iznīcināti, un personām, kas piedāvā šādus tabakas izstradājumus pārdošanai, piemērojami sodi saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

12.pants. No nodokļu iemaksām iegūto līdzekļu izlietošana

10 procenti no līdzekļiem, kas iegūti, apliekot ar nodokļiem tabakas izstrādājumus un smēķēšanas atribūtus, izmantojami valsts ārstniecības un narkoloģisko iestāžu finansēšanai, kā arī valsts un reģionālo smēķēšanas profilakses un terapijas programmu finansēšanai.

13.pants. Tabakas izstrādājumu patēriņa uzskaites kārtība

(1) tabakas izstrādājumi netiek pielīdzināti uztura produktiem, un to cenu neieskaita kopējā patēriņa preču cenu indeksā.

(2) Aprēķinot iedzīvotāju dzīves līmeni, neņem vērā izdevumus par tabakas izstrādājumiem.

 

VII nodaļa. Tabakas izstrādājumu reklāmas ierobežojumi

14.pants. Tabakas izstrādājumu reklāma

(1) Tabakas izstrādājumu reklāma ir atļauta vienīgi tabakas izstrādājumu tirdzniecības vietās, kur drīkst informēt pircējus par tabakas šķirnēm, piedāvāto tabakas izstrādājumu īpašībām, nikotīna un darvas daudzumu tajos.

(2) Tabakas izstrādājumu reklāmai ir jāinformē pircēji par smēķēšanas kaitīgumu.

15.pants. Tabakas izstrādājumu reklāmas ierobežojumi

(1) Latvijā aizliegts:

1) tabakas izstrādājumu reklāmā attēlot personas;

2) tabakas izstrādājumu reklāmā izmantot izteikumus, attēlus, ar kuru palīdzību panāk iespaidu, ka tabakas izstrādājumu lietošana nav kaitīga vai ka tā labvēlīgi ietekmē darbaspējas, labsajūtu, pievilcību vai rada pacilātu nosakņojumu;

3) izdalīt tabakas izstrādājumus bez maksas vai pārdot par pazeminātām cenām, kā arī piegādāt tos mājās.

(2) Aizliegts reklamēt tabakas izstrādājumus:

1) kultūras un sporta sarīkojumos;

2) uz valstī realizējamu preču un produkcijas iepakojuma, kurām nav tieša sakara ar tabaku;

3) Latvijā reģistrētu, ar tabakas izstrādājumu ražošanu tieši nesaistītu uzņēmumu, ražoto vai realizējamo preču katalogos;

4) sabiedriskā transporta līdzekļos, vilcienos, lidmašīnās un uz kuģiem;

5) uz Latvijas pasta piederumiem;

6) Latvijā reģistrētos masu informācijas līdzekļos;

7) uz māju sienām, reklāmas stabiem, sētām, autoceļu un dzelzceļu malās, lidostās, ostās, dzelzceļa stacijās, mācību iestādēs un jauniešu centros.

 

VIII nodaļa. Smēķēšanas ierobežojumi

16.pants.Smēķēšanas aizliegums izglītības un veselības aprūpes iestādēs un sporta iestādēs

(1) Aizliegts smēķēt visās audzināšanas, izglītības, veselības aprūpes iestādēs, sporta iestādēs, izņemot smēķēšanai speciāli norādītas vietas.

(2) Smēķēšanas ierobežojumus slimniekiem, kuri ārstējas stacionāros, nosaka šis likums un ārstniecības iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

17.pants.Smēķēšanas ierobežojumi citās vietās

(1) Aizliegts smēķēt:

1) darbavietās darba un koplietošanas telpās, arī kāpņu telpās, liftos, vestibilos, foajē un tualetēs;

2) kinoteātru, teātru, koncertu, muzeju, video un sporta zālēs, visu veidu transporta izgaidāmajās telpās, banku, pasta un citu iestāžu zālēs;

3) visu veidu sabiedriskā transporta līdzekļos, izņemot tālsatiksmes vilcienus, kuģus un lidmašīnas, kur jābūt atsvišķiem vagoniem, saloniem vai kajītēm, kas paredzētas smēķētājiem;

4) diskotēkās un deju zālēs;

5) kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, ja tur nav norādītas īpašas smēķēšanas vietas, kur ir laba ventilācija.

(2) Iestādēs, uzņēmumos un citās sabiedriskās vietās atļauts smēķēt tikai speciāli smēķēšanai ierīkotās vietās, kur ir laba ventilācija.

(3) Aizliegums vai atļauja smēķēt jānorāda informatīviem uzrakstiem valsts valodā vai ar zīmi “smēķēt aizliegts” (balti burti uz sarkana fona), zīmi “atļauts smēķēt” (balti burti uz zaļa fona) vai ar simboliem, kurus lieto starptautiskajā smēķēšanas kontroles praksē.

(4) Pilsētu domes un pagastu padomes, izdodot saistošus noteikumus, var noteikt papildu ierobežojumus smēķēšanai sabiedriskās vietās.

18.pants.Nesmēķētāju tiesības uz tīru, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu vidi

(1) Katram cilvēkam ir tiesības uz tīru, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu vidi.

(2) Pasīvā smēķēšana tiek uzskatīta par nesmēķētāja veselībai kaitīgu faktoru.

(3) Darbiniekam, kurš nesmēķē, ir tiesības atteikties strādāt tādā darba telpā, kur citi darbinieki smēķē. Šādu atteikumu nevar uzskatīt par darba disciplīnas vai civildienesta noteikumu pārkāpumu.

(4) Darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekam — nesmēķētājam — ar tabakas dūmiem nepiesārņotu darba telpu.

19.pants. Darba devēja tiesības stimulēt darbiniekus — nesmēķētājus

Darba devējam ir tiesības materiāli stimulēt darbiniekus — nesmēķētājus.

 

IX nodaļa. Smēķēšanas ierobežošana

20.pants.Smēķēšanas profilakse

(1) Labklājības ministrijas pienākums ir regulāri informēt sabiedrību par smēķēšanas ietekmi uz veselību, kā arī par tabakas izstrādājumu lietošanas, ražošanas un tirdzniecības ieteikmi uz valsts ekonomiku.

(2) Informāciju par tabakas izstrādājumu ražošanu, importu, tirdzniecību un eksportu savāc un izvērtē Valsts statistikas komiteja.

(3) Izglītības un zinātnes ministrijas un Labklājības ministrijas pienākums ir izstrādāt un ieviest mācību iestādēs smēķēšanas profilakses programmas.

(4) Valsts veselības aprūpes iestādes nodrošina ārstēšanu visām personām, kuras vēlas labprātīgi ārstēties no smēķēšanas.

21.pants.Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisija

Ministru kabinets izveido Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisiju un apstiprina tās nolikumu.

 

X nodaļa. Atbildība par šā likuma neievērošanu

22.pants. Atbildība par šā likuma neievērošanu

Juridiskās un fiziskās personas, kuras neievēro šā likuma prasības, ir atbildīgas saskaņā ar Latvijas likumiem.

23.pants.Administratīvā atbildība par šā likuma neievērošanu

(1) Pilsoņus un amatpersonas par šā likuma neievērošanu sauc pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

(2) Administratīvos sodus piemēro Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktās institūcijas.

24.pants.Administratīvo sodu piemērošanas rezultātā iegūto līdzekļu izmantošana

40 procentus no administratīvo sodu piemērošanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem ieskaita valsts budžetā, 40 procentus attiecīgās pašvaldības veselības aprūpes fondā, un tie izmantojami reģionālo smēķēšanas profilakses programmu finansēšanai. 20 procenti izmantojami to institūciju darbības pilnveidošanai un materiālajai stimulēšanai, kuras veikušas kontroli.

25.pants. Strīdu izšķiršanas kārtība

Strīdus, kas radušies sakarā ar šā likuma un nesmēķētāju tiesību pārkāpšanu, izskata tiesa.

Pārejas noteikumi

1. Likuma 9.pants stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri.

2. Likuma 6.panta 3.punkts stājas spēkā ar 1998.gada 1.janvāri.

3. Līdz likuma 6.panta 3.punkta spēkā stāšanās dienai darvas daudzums tabakas izstrādājumos nedrīkst pārsniegt 15 mg.

4. Likuma 12.pants stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri.

 

Par likumprojektu

 

Latvijas Republikas iedzīvotāju vidū saslimstība ar plaušu, bronhu un balsenes vēzi ir viena no augstākajām Eiropā. Šī saslimstība ir tieši proporcionāla smēķētāju skaitam populācijā, jo 90% no šo lokalizāciju vēža slimniekiem ir smēķētāji, bet 10% pasīvie smēķētāji — cilvēki, kas spiesti daudz atrasties piesmēķētās telpās.

Strauji pieaug saslimstība ar aterosklerozi un tās komplikācijām — sirds išēmisko slimību, miokarda infarktu, smadzeņu insultu, kāju gangrēnu. Šo slimību būtiskākais riska faktors ir smēķēšana, pie kam vienlīdz smagas sekas tabakas dūmi atstāj gan uz aktīvo, gan uz pasīvo smēķētāju. Tabakas izstrādājumu smēķēšana ir iemesls kuņģa čūlai un citām trofiskām slimībām. Latvijas apstākļiem īpaši nozīmīga ir augstā saslimstība lauku iedzīvotāju vidū, kur tradīciju vai slikto materiālo apstākļu dēļ iedzīvotāji smēķē pārsvarā bezfiltra cigaretes. Pieaugusi smēķēšana sieviešu un jauniešu vidū, kas saistāmas ar nekontrolēto tabakas izstrādājumu reklāmu.

Likumprojekts izstrādāts Labklājības ministrijā 1994. un 1995.gadā, skatīts 5.Saeimā un izskatīšana aizkavējusies 2.lasījuma laikā. Deputātu pamatiebildes bijušas pret bezfiltra cigarešu ierobežošanu un tabakas izstrādājumu marķēšanu. Pašreizējā Finansu ministrijas politika apliecinājusi, ka tabakas izstrādājumu marķēšana ir ērts veids akcīzes nodokļu iekasēšanai. 6.Saeimas laikā ir izdarītas izmaiņas likumprojektā, un likumprojekts pilnībā pielāgots Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kur reglamentēts tiek darvas daudzums cigaretēs. Likumprojekts izstrādes laikā saskaņots ar visām ministrijām.

Šobrīd izveidojusies situācija, ka Ministru kabineta noteikumi par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas kārtību ir ievērojami apsteiguši likumdošanu. Šī iemesla dēļ likumprojekts ir ļoti aktuāls.

Ar cieņu, —

Pēteris Apinis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!