Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
7. marta sēde. Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.03.1996., Nr. 46 https://www.vestnesis.lv/ta/id/39296

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likumprojektu iesniegumi

Vēl šajā numurā

13.03.1996., Nr. 46

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

7. marta sēde
Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 45.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Mēs jau šodien pieredzējām, kā frakcijas “Latvijai” iesniegtos likumprojektus sviež atpakaļ. Man nav nekādu ilūziju, ka šis process neturpināsies. Es tikai gribēju jums likt pie sirds vienu — ka beidzot, ja jūs esat ievēlēti, beidzot ir jāsāk strādāt Latvijas labā un beidzot ir jānoliek pie malas opozīcijas nicināšana un visi citi jautājumi, kas jums šķiet prioritāri.

Iemesli, kāpēc šie mūsu likumprojekti tiek mesti atpakaļ, dažkārt robežojas ar zinātnisku, bet dažreiz pat vienkāršu fantastiku. Šajā gadījumā atkal ir pienācis tas brīdis, ka likumprojekti tiek noraidīti. Es zinu to speciālistu lēmumus, tikai es nesaprotu, nekādi nesaprotu, kāpēc viņi nav izlasījuši mūsu motivējumu, kāpēc vispār nav nopietnas analīzes. Es runāju konceptuāli. Varētu būt arī kaut kāda novirze — nav īsti pateikts, kā vajag, un tā tālāk. Konceptuāli kāpēc paliek neaizsargāta mūsu Satversme? Es jums nolasīšu 59.panta mūsu varianta vienu punktu vai daļu: “Atbildīgu valsts amatpersonu, kura ar savu rīcību pārkāpj Satversmi, ar to traucējot citu valsts institūciju darbu un radot sabiedrībā nedrošību, bet neradot smagas sekas, kā arī ja Satversmes pārkāpumi notiek atkārtoti, bet bez jūtamām sekām, soda ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai ar sabiedrisku nopēlumu.” Mēs zinām, ka bija viena atbildīga valsts amatpersona, kura pārkāpa Satversmi taisni divas reizes un gāja zem šī panta apakšā, un, lai gan mums nav Satversmes tiesas, mums ir parasta tiesa, mēs varētu pēc šī Kriminālkodeksa panta vismaz izteikt viņam sabiedrisku nopēlumu, kas, manuprāt, ir mazs sods. Par citiem punktiem nerunāsim. Mēs zinām, ka neviena valsts nevar droši justies, ja pamatlikums netiek aizsargāts, nosakot sankciju un atbildību par šā pamatlikuma pārkāpšanu. Kāpēc šis pants tiek konceptuāli noraidīts, to es nezinu.

Ir vēl mums viens smags kriminālpants, ko mēs apsolījām saviem vēlētājiem. Par valsts liela mēroga izlaupīšanu koruptīvā vai cita veida noziedzīgā darbībā vai bezdarbības dēļ, kas izsaukusi dzīves līmeņa pazemināšanos vai stagnāciju, līdz ar to zemu dzimstību un tikumu pagrimumu, nosakāma atbildība no 10 gadiem līdz mūža ieslodzījumam un arī naudas sods. Un ierosinām piemērot šim pantam atpakaļejošu spēku, jo ANO Ģenerālās Asamblejas 1968.gada 26.novembra konvencija paredz noilguma neatzīšanu šādos noziegumos. Un tur ir taisni teikts 4.pantā, ka noziegumiem pret cilvēci nav noilguma. Un preambula nosaka, ka par noziegumu pret cilvēci uzskaitāma arī pamatiedzīvotāju ekonomisko un politisko tiesību pārkāpšana. Šeit prasītas vēl smagākas sekas, būtībā ir iestājies valsts sabrukums, un mūsu iedzīvotāji būtībā ir uz izmiršanas robežas, ko mēs visi labi zinām. Uzskatu, ka, ja vēršas pret šādu likuma pantu, tad tā ir nenopietnība pret Latvijas nākotni. Viss tas bija uzrakstīts mūsu pamatojumā, kāpēc šādas izmaiņas un kāpēc šāds kriminālpants ir vajadzīgs.

Mani uztrauc tas, ka arī šobrīd jūs, kolēģi, neklausāties, ko es runāju. Iespējams, ka jūs neizlasījāt arī mūsu motivāciju. Tad vēl tur ir divi panti. 68. “c” pants... Ā... tas bija 68.4. pants, ko es minēju. Tad ir 82.2. pants, jauns pants, kur atbildība paredzēta par dokumentu nozaudēšanu. Mēs šobrīd zinām, teikšu skaidri, simtiem krimināllietu, kuras tā arī netiek virzītas tālāk vai tiek izbeigtas tāpēc, ka gudrie uzņēmēji, kuri savākuši no iedzīvotājiem naudu, bankas un citāda veida uzņēmēji, netiek saukti pie kriminālatbildības tikai tāpēc, ka viņiem ir kaut kur tie dokumenti pazuduši. Un nav kriminālpanta, kas sodītu par dokumentu pazaudēšanu, ir kriminālpants , kas soda par tīšu dokumentu slēpšanu. Bet te subjektīvā puse — tīša slēpšana — ir jāpierāda, un to praktiski nav iespējams pierādīt apstākļos, kad vienkārši viņš varbūt aiz aizmāršības šos dokumentus tur mājās vai aiz aizmāršības ir izmetis to portfeli kaut kur izgāztuvē vai sadedzinājis. Tas ir jāpierāda. Bet principā normālā zemē par dokumentu nozaudēšanu ir kriminālatbildība. Ja šo likumprojektu konceptuāli noraida, tas nozīmē, ka mēs, kolēģi, visi vai vairākums, kas balsos par to, atbalstīs dokumentu zaudēšanu un šo vainīgo cilvēku nesaukšanu pie kriminālatbildības, visu to cilvēku, kuru lietas jau ir iesāktas un stāv prokuratūrā vai jau ir atteiktas kā nepierādāmas. Kāpēc šāda nekārtība jāatbalsta konceptuāli? To es nesaprotu. Un tie ieteicēji, es domāju, nav arī nopietni, un Druvas kungs varbūt varēja būt nopietnāks un diskutēt ar šiem ieteicējiem konceptuāli noraidīt, kāpēc tad viņi īsti noraida. Jo viņu rakstiskajās atbildēs, kuras arī es esmu lasījis, šī normālā loģiskā pamatojuma nav, kāpēc noraidīt valsts krimināllikuma sakārtošanu. Kriminālkodeksu izstrādājot... Mēs zinām, cik ilgi to izstrādā, un man gribas teikt tā, ka mēs turpmāk uzdosim jautājumu — cik ilgi tad beigu beigās stādīs to kriminālkodeksu? Tad, kad jau viss būs izzagts un visi būsim jau morāli degradējušies par... nu, padomājiet, par ko!

Tad vēl mums bija viens pants. Tā bija vesela pantu pakete. Ziņu slēpšana no tautas. Kriminālatbildība par ziņu slēpšanu no tautas. Mēs zinām šādu stāvokli, ka joprojām pat deputāts nevar uzzināt, cik peļņas iegūst “Ventspils nafta”. Mēs to te izmantojam tikai tāpēc, ka normāli cilvēks — ne žurnālists, ne vienkārši pilsonis — nezina, nav nekādas caurspīdības mūsu valsts institūciju darbībā. Neviens par to neatbild, ka tiek ziņas slēptas, neviens par to neatbild, ka mums nedod šos datus. Es esmu vairākas dienesta vēstules uzrakstījis ministrijām un citām struktūrām un neesmu saņēmis nekādu atbildi. Tāpēc mēs esam spiesti šeit rakstīt desmit deputātu jautājumus, nogurdināt jūs, tērēt dārgo laiku, kas minūtē maksājot 300 latus, tāpēc, lai izspiestu atbildes, un, kā jūs redzējāt, tā izspiešana arī ļoti neveicas, vienkārši neatbild uz jautājumiem. Un es domāju, ka nākošajā likumprojektā, ja šo noraidīs, mēs būsim spiesti domāt par neatbildēšanu vai par tīšu dezinformēšanu, arī parasta cilvēka tīšu dezinformēšanu, domāt par kriminālatbildību šinī gadījumā, jo jautājums kļūst ļoti nopietns — vai nu mēs iesim uz demokrātiju, atklātību un caurspīdību, vai arī mēs zaudēsim tautas uzticību pilnīgi. Es saku “mēs” tāpēc, ka es tiešām esmu deputāts un jūtu līdzi kaunu visu deputātu dēļ. Un, kad mēs aizejam kaut kur pie tautas, un mēs sākam braukt daudz, mums saka tā: jūs tur... jūs to izdarījāt. Tāpēc es saku, lūdzu, kolēģi, kļūsim godīgāki, nopietnāki, risināsim valstiskus jautājumus, nevis tā kā Kiršteins vai Dobelis te ar personīgiem jautājumiem savās runās notērē apmēram 90 procentu laika. Es domāju, par to arī vajadzētu kaut kādu atbildību, lai mēs beidzot sāktu strādāt. Lūdzu, atbalstiet vismaz otrajā lasījumā... pirmajā lasījumā šos likumprojektus! Es ceru, ka beidzot mēs normāli sāksim strādāt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Atļaujiet man sākt ar tiem vārdiem, ar kuriem beidza cienījamais Mauliņa kungs. Viņš teica, ka viņš jūt kaunu mūsu, deputātu, dēļ. Nu, man kā Juridiskās komisijas loceklim ir jāsaka, ka es zināmā mērā jūtu kaunu Mauliņa kunga dēļ, kurš zināmā mērā mēģina dezinformēt Saeimu un cienījamos Latvijas Republikas pilsoņus. Var būt, ka vaina ir tajā apstāklī, ka acīmredzot, ja Aizsardzības un iekšlietu komisija būtu pavairojusi, izdalījusi visiem deputātiem Juridiskās komisijas atzinumu par šiem grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā, tad varbūt Mauliņa kungs šeit šādā veidā neuzstātos. Bet Mauliņa kungs ir Juridiskās komisijas loceklis un bija klāt apspriežot, un ir viņam zināms, kāda ir Juridiskās komisijas attieksme un kādu apsvērumu dēļ arī Juridiskā komisija izsaka savu negatīvo attieksmi pret šiem grozījumiem. Un es tāpēc atļaušos tomēr iepazīstināt cienījamo Saeimu īsumā ar to atzinumu, ko devusi ir Juridiskā komisija.

Pirmām kārtām jau Mauliņa kungs šeit runāja par to, ka pašreizējais Kriminālkodekss neaizstāv, neaizsargā Satversmi, ka Satversmi var brīvi pārkāpt un tā tālāk. Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka pašreiz spēkā esošā Kriminālkodeksa 59. pants, šī panta redakcija paredz atbildību par darbībām, kas ir vērstas uz vardarbīgu Latvijas Republikas varas gāšanu, vai par citu vardarbīgu nodarījumu, kas kaitē Latvijas Republikas suverenitātei, drošībai vai aizsardzības spējām. Un šī redakcija, pašreiz spēkā esošā redakcija, aptver arī likumprojektā ietvertajā 59. panta pirmajā daļā paredzēto rīcību, kas, pārkāpjot Satversmi, vērsta uz vardarbīgu Latvijas Republikas likumīgās demokrātiskās varas gāšanu, vai citu vardarbību, kas kaitē valsts suverenitātei vai drošībai, vai aizsardzības spējām. Tātad šeit ir zināma dublēšanās.

Otrkārt. Šī paša likumprojekta 59. panta redakcijas otrajā un trešajā daļā paredzētie noziegumu sastāvi lielā mērā dublē pašreiz spēkā esošā Kriminālkodeksa 162. pantu... šī panta nosaukums ir “Varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana”, kā arī 162.1 pantu, kura nosaukums ir “Varas vai dienesta pilnvaru pārsniegšana”. Tātad šeit tiek dublēti jau tie noziegumu sastāvi, kas ir šajā Kriminālkodeksā.

Vēl. Šeit Mauliņa kungs norādīja arī, ka, lūk, ir liels sasniegums likumprojektā ietvertais 82.2. pants — naudas un citu atskaites dokumentu nozaudēšana. Tad es gribētu šeit vērst cienījamās Saeimas uzmanību uz to, ka šajā pantā paredzētie noziegumu sastāvi jau daļēji ir ietverti Kriminālkodeksa, spēkā esošā Kriminālkodeksa, 82. 1. pantā, kura nosaukums ir “Nelikumīgas darbības ar vērtspapīriem vai naudas dokumentiem”, kā arī 163. pantā, kura nosaukums ir “Nolaidība”. 162.5. pants, kas ir ietverts likumprojektā, arī lielā mērā dublē jau spēkā esošā Kriminālkodeksa 186.2. pantu.

Bez tam es gribētu pievērst uzmanību arī tam, ka likumprojekts ir neizstrādāts no juridiskās tehnikas viedokļa, jo, piemēram, likumprojektā ir lietoti kodeksa terminoloģijai neatbilstoši, nekonkrēti vērtējuma jēdzieni, kuru piemērošana būtu ļoti apgrūtinoša. Nu, piemēram, šeit ir tādi jēdzieni formulēti kā “atbildīga valsts amatpersona”, “ilgstošas vai smagas sekas”, “jūtamas sekas”, “augsts valsts ierēdnis”, “stagnācija”, “slepens līgums” un tā tālāk.

Vēl ko varētu atzīmēt? Likumprojekta 68.4. pantā, kura nosaukums ir “Liela mēroga valsts izlaupīšanas pielīdzināšana genocīdam pret savu tautu”, un Mauliņa kungs šeit runāja arī par starptautiskiem aktiem, teica ka šeit nav noilguma genocīda noziegumiem... Jā, tas tā ir. Un arī attiecīgās normas atbilstoši šiem starptautiskajiem aktiem ir ietvertas pašreiz spēkā esošajā Latvijas Kriminālkodeksā. Bet tādā kontekstā, kā termins “genocīds” ir lietots “Latvijai” sagatavotajā likumprojektā, tas neatbilst šā termina jēgai, kas jau ir ietverta Kriminālkodeksa spēkā esošajos pantos, kā arī neatbilst skaidrojumam un jēgai, kas ir doti starptautiskajās konvencijās.

Bez tam jāsaka, ka šī likumprojekta 68.4. panta redakcija ir pretrunā arī ar Kriminālkodeksa vispārīgo daļu. Turklāt likumprojekta 82.2. panta nosaukumā un tekstā lietotie termini neatbilst likumos “Par grāmatvedību” un “Par uzņēmumu gada pārskatiem” lietotajiem terminiem un padara šā panta piemērošanu praktiski neiespējamu.

Tāda ir īsumā tā motivācija, kas tika izteikta Juridiskās komisijas sēdē, un šādu apsvērumu dēļ Juridiskā komisija arī aicina šo likumprojektu noraidīt pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

V.Krisbergs (DPS). Godājamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Es gribētu atgādināt šī jautājuma apspriešanas secību. Vispirms Aizsardzības un iekšlietu komisija bez motivācijas konceptuāli piedāvā noraidīt. Nākošais etaps — Endziņa kungs ļoti kvalificēti juridiski izskaidro visas problēmas, kas ir radušās šajā likumprojektā, un, lai gan likumprojekts tiek piedāvāts pirmam lasījumam, tātad labojumus otrajam lasījumam, trešajam lasījumam arī tiek piedāvāts noraidīt.

Cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas vispirms veidojās finansu elite un jaunbagātnieki. Tagad avīzēs tos sauc par augstākās sabiedrības cilvēkiem. Viņu jau , protams, ir desmit paaudzes un tā tālāk. Nupat ir pienācis laiks, kad veidojas politiskā elite. Un arī šīs elites pārstāvjus sāk apsaukāt par augstākās sabiedrības cilvēkiem. Nu, mēdz tā būt, tas bija vakar, un tas ir šodien. Ir jau viena tāda latviešu tautas dziesmiņa. Ar to eliti jau nu vajadzētu vēl pagaidīt, varbūt mūsu mazmazbērni, kad viņi sēdēs Saeimā, varēs saukt sevi par politisko eliti, bet šodienas politiskā “elite”, es dziļi atvainojos, protams, grib izdarīt visu, lai nekas nenotiktu ne ar pašu, ne ar paša savākto mantu, es neteicu — nopelnīto, es teicu — savākto. Un tieši tāpēc es arī piekrītu Endziņa kungam — kvalificēts jurists nevar pieņemt tos formulējumus, ko ir devusi frakcija “Latvijai”. Bet vai deputātam ir jābūt tikai juristam vai viņam jābūt politiķim un savas tautas gribas paudējam? Atvainojiet, es būšu otrā piekritējs. Un ja frakcijai “Latvijai” šodien vēl trūkst kvalificēta juridiskā padoma un mākas, tad tas nedrīkst būs par iemeslu konceptuāli noraidīt. Es vienmēr, visu mūžu esmu pratis skatīties tikai caur savu personīgo izjūtu prizmu, un tikai uz savas muguras esmu pratis apgūt taisnīgumu un pareizīgumu. Tad, lūk, ja deputātiem pašreiz tā vietā, lai paklausītos, gribas diskutēt par konceptuālākām lietām, es varu ieviest arī sensācijas elementu. Es saprotu, ka ļoti daudziem patīk sensācijas. Tad, lūk, šī sensācija tūlīt var atskanēt. Paklausīsimies! Mani ļoti interesē projekta 82.pants, jo tas ir tieši saistīts ar manu likteni. Nav šāda panta, un ir problēmas ar Krisbergu, jo neviens rīkojums šodien nevar sodīt akciju sabiedrības “Auseklītis” ilgstošo, jau vairāk nekā pusotru gadu šajā amatā esošo prezidentu Dzelmes kungu par to, ka viņš ir noslēpis dokumentus, ka Krisbergs pusotru gadu nevada šo sabiedrību, ka Krisbergs nav parakstījis nevienu saistību, bet Dzelmes kungs to ir darījis. Un viņš to var droši darīt, maldinot kā presi, tā visu sabiedrību, ka vainīgs ir Krisbergs. Viņš uzdrošinās pat savā ofisā izkārt paziņojumu, lai zvana Saeimas priekšsēdētājai Kreituses kundzei šajā sakarībā, jo viņš taču nevar tikt sodīts. Viņš pat Ģenerālprokuratūrā atļaujas paziņot, ka viņam dažu dokumentu nav, un dziļi izbrīnās, kad šie dokumenti pēkšņi uzrodas no auditfirmām, no citu cilvēku arhīviem, no citām juridiskajām personām, jo sodīt taču nevar. 82.pants šodien konceptuāli tiek noraidīts. Kam tas ir izdevīgi? Acīmredzot tiem, kuri ļoti daudzus papīrus pazaudē. “Ventspils nafta” pazaudē dažādus garantijas rakstus, varbūt firma “Spektrs” pazaudē savus dibinātājus, apdrošināšanas sabiedrība “Max Holding” pazaudē vienu sava stratēģijas menedžera ieteikumu. Bet šie cilvēki vai nu sēdēja vai pat sēž šajā zālē. Pazaudēt ir kolosāli izdevīgi, tā taču ir tikai nevīžība. Un, starp citu, attiecīgajā Kriminālkodeksa pantā apmēram par šo nodarījumu domāts arī sods. Apmēram. Endziņa kungs, es atvainojos, es varbūt neprecīzi citēju jūs! Man nav sevišķi laba atmiņa uz dzejolīšiem un citātiem. Bet ideju laikam es izteicu precīzi. Es aicinu visu Saeimu nepieļaut politisku kļūdu. Jā, es piekrītu, juridiski vāji izstrādāts materiāls, bet tā nav frakcijas “Latvijai” vaina, tā, atvainojiet, acīmredzot ir tā pašā 192.panta vaina, kurš arī nav pieņemts. Jo mums pat Saeimā strādā lieliski ierēdņi, no kuriem ir grūti bieži vien izspiest kādu lieku vārdu, kur nu vēl palīdzību. Tie ir tikai daži šeit, varētu pat vārdos saukt. Bet citās iestādēs tādi ir gandrīz vai visi, un tos jau nu vairs vārdos nav ko saukt. Es ierosinu konceptuāli atbalstīt frakcijas “Latvijai” iesniegumu. Un, loģiski, priekš tam esam mēs, deputātu komisijas, un komisijām ir konsultanti un juridiskie biroji, un vesels štats un aparāts, kas šo likumprojektu var novest līdz tādai kondīcijai, lai tas būtu baudāms pat tādiem gardēžiem kā Endziņa kungs, es un citi kvalificēti juristi. Līdz ar to es, protams, neielaidīšos diskusijās ar zālē sēdošajiem, es vairs neesmu izprovocējams un aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā konceptuāli un dūšīgi pastrādāt komisijām, lai šie ārkārtīgi nepieciešamie panti... Jo, piemēram, prezidents jau uz vardarbību neaicināja, viņš vienkārši nesastādīja valdību, vardarbības jau nebija. Un, ja jau viss bija kārtībā ar mūsu esošo Kriminālkodeksu, tad jāprasa, vai gadījumā par to Skrastiņa kungam nebija iespējams uztaisīt gadsimta prāvu. Prokuratūras izsekojums pret Valsts prezidentu nenotika un nenotiks. Līdz ar to tomēr papildināsim mūsu Kriminālkodeksu ar principiāli nepieciešamām tiesiskām normām. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl acīmredzot tuvākā un tālākā nākotnē ļoti bieži būs jārunā apmēram līdzīgi kā patlaban. Kārtējo reizi atkal ir jauka vēlēšanās, un to vienmēr var formulēt ļoti īsi — vienā, divos teikumos. Tāpat kā bija šī vēlēšanās, jaukā vēlēšanās apsveikt sievietes, un uzreiz nezin kāpēc ir jāatjauno tieši padomju laika 8.marta tradīcijas. Un ļoti bieži mēs šeit redzam, ka tā vēlme, tā dūša ir, bet ar to spēku ir tā pavājāk. Protams, katrs šeit var kāpt tribīnē un pateikt, ka viņš ir kvalificēts jurists, katrs var pateikt, ka viņš ir ļoti gudrs, un, nu, pārējie var vērtēt, cik tas atbilst patiesībai. Katrs, kas zaudē kādu augstāku amatu, kļūst tāds, nu, var teikt, nervozs, viņam rodas iekšā kaut kāds rūgtums, viņam gribās kļūt aizvien kritiskākam. Tā ir cilvēciska tieksme, un ar to ir jārēķinās, un tāpēc katra cilvēka runā ir jāmēģina iedziļināties un saprast, kāpēc viņš to saka. Un tagad šeit par šo konkrēto dokumentu un par mūsu attieksmi, jo arī es esmu Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvis un arī man ir zināma informācija vispār par darbu pie Latvijas Kriminālkodeksa, Latvijas Kriminālprocesa kodeksa un citu līdzīgu kodeksu un likumu tapšanas. Vai tad mēs nesaprotam, ka ir vajadzīgi tiešām pilnīgi jauni kodeksi un ir šīs darba grupas, kas strādā. Jā, viņām iet smagi, nav viegls šis darbs, bet nesen Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē mēs noklausījāmies viņu ziņojumu un arī to, ka gan pie viena, gan pie otra šis darbs līdz gada beigām tiks pabeigts un deputāti varēs sākt strādāt pie šo dokumentu noslīpēšanas galīgajā variantā. Un arī domu, ka abus šos kodeksus būtu vēlams pieņemt vienlaicīgi vai tuvu tam. Protams, tas nenoliedz, ka ikdienā arī ir jāstrādā pie Kriminālkodeksa, pie nepieciešamajām izmaiņām. Par to jau neviens te nestrīdas. Tikai padomājiet paši, kas notiks ar šiem nopietnajiem dokumentiem, pie kuriem strādā profesionāļi, augstākās klases profesionāļi Latvijā. Lūk, tur ir iekļauti advokāti, Tieslietu ministrijas pārstāvji. Šie cilvēki ar pietiekošu pieredzi, kuri veido šīs darba grupas, uzaicina katras izmaiņas iesniegt viņiem, lai tās varētu kopīgi apspriest, un tad viņi dotu savu vērtējumu. Ja mēs neieklausīsimies šajos vērtējumos, ja mums iznāks tā, ka mēs te lāpīsim un lāpīsim kodeksus, kā nu katrs pratīs, katrs kāps tribīnē un teiks, ka zagt ir ļoti slikti, dokumentus pazaudēt ir pavisam slikti un nosist cilvēku ir vēl sliktāk, it kā neviens to nezinātu. Kāda tur ir gudrība šeit no tribīnes to sludināt? Tajā pašā laikā sakārtot mūsu valstī likumus, to visu nejēdzīgo “mantojumu” salikt pa plauktiem un izstrādāt nopietnus dokumentus var tikai noteiktas darba grupas, profesionāļi, šeit runājot tīri par tekstu. Un, ja mēs tagad šeit lāpām, uzliekam ielāpu, kurš nav pieņemams šai darba grupai, kāds tad būs šīs darba grupas darba rezultāts, ar ko tad tur beigsies? Tad mēs atkal par jaunu sāksim ar viņiem strīdēties. Ir taču loģiska secība, kādā veidā strādā pie dokumentiem. Tiešām loģiska secība. Un, ja jau mums ir kaut kas iestrādāts, tad kāpēc mums galīgi nerēķināties ar to? Un tieši tāpēc es domāju, ka, ja jau ir šīs darba grupas viedoklis, ja ir divu komisiju viedoklis galu galā... Nu labi, varbūt ne tie labākie ir tikuši iekšā tajās komisijās. Ko nu darīt, kādi mēs te esam ievēlēti, tādi esam. Bet, ja ir šāds vienots viedoklis, tad kāpēc ar to nerēķināties? Un, ja ir tiešām vēlme uzlabot šos Kriminālkodeksa pantus, kas tad liedz sastrādāties ar šo darba grupu, kas tad to traucē? Kāpēc ir jārada dokuments un tad par katru cenu jāmēģina dabūt cauri tieši tādu, es teikšu, tiešām nepilnīgu dokumentu? Tie, kas uzstājas, pat tie, kas atbalsta, atzīst šīs nepilnības, šāda, ielāpiem pārklāta, dokumenta nepilnību. Tagad mēs sūtām uz komisijām, atkal par jaunu lāpām viņu. Te jau vairs nav runa par kaut kādu projektu, te taču ir runa jau par lasījumu. Un tāpēc es katrā ziņā aicinātu neatbalstīt šāda veida ielāpu ražošanu. Tā jau ir ražošana, vienkārši šis process pārvēršas par kaut kādu dokumentu mākslīgu ražošanu. Kaut ko paņem, uzraksta, un pēc tam 20 reizes jālabo. Lūk, un es domāju, ka par to vērtīgo, kas šeit ir, liekas, ir jāpacīnās, lai mēs par to runātu pēc kaut vai īsāka pārtraukuma. Neviens jau to neliedz. Bet, lūk, absolūta nerēķināšanās ar citu domām, absolūta nerēķināšanās... Šeit uzkāpt un pateikt, ka mēs esam vienīgie, mēs esam pareizie, mums to vajag, un, ziniet, jūs te mūs tikai traucējat... Tad, lūdzu, mums ir pat paredzētas Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Juridiskās komisijas kopīgas sēdes par šo dokumentu. Ir tādas paredzētas, ir paredzētas kopīgas sēdes ar šīm darba grupām. Kas tad traucē tur strādāt? Kāpēc vajadzīga, es nezinu, kāpēc ir vajadzīga šitāda izrādīšanās. Absolūti lieka... Lieka absolūti, un tāpēc es, protams, Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē balsoju pret un šodien arī uzaicinu balsot pret šādu ielāpu veidošanu... mūsu likumu sistēmā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

Ģ.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Kā mēs zinām, krimināllikums ir veidots vienam mērķim — lai efektīvi apkarotu noziedzību. Un tas ir viens no instrumentiem cīņā ar noziedzību. Noziedzība un tās apkarošana ir daudz plašāks un sarežģītāks process, tajā ir ļoti daudz sastāvdaļu, kuras nesākas un nebeidzas tikai ar vienu likumu. Mēs zinām, ka bez normatīviem dokumentiem ir vajadzīgi cilvēki, kuri tos pielieto, ir vajadzīgas institūcijas, kuras spēj virzīt visu šo noziedzības apkarošanas procesu no noziegumu konstatēšanas līdz tā iztiesāšanai un vainīgā sodīšanai. Ir vajadzīgi līdzekļi, ir vajadzīga speciālā tehnika, ir vajadzīgs ārkārtīgi daudz dažādu sastāvdaļu. Šodien mēs šeit, Saeimā, runājam par vienu lietu, tātad par Krimināllikuma uzlabošanu, ar vienu domu — lai efektivizētu šo cīņu ar noziedzību. Tā ka es domāju, ka noteikti frakcijai “Latvijai” mērķi ir bijuši tie labākie. Bet diemžēl nedrīkst un mēs nevaram šeit atbalstīt tādu normu radīšanu, kuras ievieš neskaidrību, kuras pazaudē mērķi, kuras dublē jau spēkā esošas normas. Tātad šeit jau ļoti kvalitatīvi iepriekšējie runātāji runāja par to, ka Kriminālkodekss ir ne tikai vienreiz jāpaskatās, bet ir daudzas reizes jāšķirsta, jāskatās, jāmeklē nodaļās, kādas normas var pielietot pie viena un tā paša nozieguma, un tamlīdzīgi.

Varbūt tāpēc, ka tas netiek darīts, šādi priekšlikumi, kuri ir nesagatavoti, kuri dublē jau spēkā esošās normas, tiek virzīti uz mūsu komisiju. Ar šiem priekšlikumiem iepazīstas autoritatīvas juristu apvienības un juristu biedrības. Tās šos dokumentus izskata, kavē sava tiešā darba laiku, nāk uz mūsu komisiju, sniedz atzinumus, plašus un garus rakstus raksta par šo tēmu. Un arī mūsu komisijā šis pats darbs tiek veikts, un mēs visi kopīgiem spēkiem nonākam pie atzinuma, ka šādi nekvalitatīvi sagatavoti dokumenti diemžēl kavē darbu un arī šķērdē valsts līdzekļus.

Tāpēc, vērtējot šo mēneša darbu komisijā, ko esmu šeit pavadījis kā deputāts, es varu teikt tikai vienu. Acīmredzot būs jānāk ar priekšlikumiem par izmaiņām Kārtības rullī, jo, manuprāt, ja ar šādām iniciatīvām, kuras varbūt ir apsveicamas, nāk kāda deputātu grupa vai deputāts, tad vajadzētu pirms šī procesa, pirms šo normu ievadīšanas jau Saeimas apspriešanas procesā, tās saskaņot ar visām šīm iestādēm, ar visām tām institūcijām, kuru darba un atbildības sfērā šie konkrētie priekšlikumi tiek pielietoti. Līdz ar to mans aicinājums klātesošajiem deputātiem ir neatbalstīt šādas iniciatīvas, kuru kvalitāte ir apšaubāma. Būs mazāk problēmu un mazāk neskaidrību darbā, ko veic mūsu tiesību aizsardzības iestādes, ko veic visa mūsu tiesu sistēma.

Es vēlreiz uzsveru — tas nebūt nenozīmē, ka tiesību aizsardzības sistēmā cīņā ar noziedzību viss ir kārtībā. Diemžēl tur ir ārkārtīgi lielas problēmas. Bet mēs nedrīkstam vēl lielākas problēmas radīt ar nekvalitatīviem krimināliem likumiem. Paldies! (Starpsaucieni no zāles: “Lai dzīvo padomju juristi! Lai Dievs pasargā!”)

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts, otro reizi!

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Šī kritika, kas bija... Manuprāt, ja cilvēki nopietni klausījās, ja jūs nopietni klausījāties, tad jūs redzējāt, ka tā bija tāda knibināšanās. Terminu vaina... Starp citu, par terminiem var diskutēt. Un es šos likumprojektus devu izskatīt diezgan daudziem juristiem. Un par terminiem, viņi teica, var diskutēt. Bet ka tie būtu galīgi nepieņemami vai absurdi — nevienas tādas domas nebija. Kāpēc mūsu augstākais speciālists Endziņš domā kaut kā savādāk, es nezinu.

Endziņa kungs apstrīdēja, teikdams, ka 59.pantā jau esot Satversmes aizsardzība paredzēta. Es pārmetu savam kolēģim Endziņam par dezinformāciju, jo šajā pantā vispār vārda “Satversme” nav. Izvairīšanās vispār bija apskatīt pantu, kur paredzēta atbildība par ziņu slēpšanu no tautas. Tātad šis pants tā kā būtu pareizs, cik es saprotu, jo neviens to nekritizēja. Tad kāpēc tieši šis pants arī reizē konceptuāli tiek noraidīts? Mums pārmeta Kristovskis, kas pats bija iekšlietu ministrs, ka mēs taisot Kriminālkodeksu un dažus pantus, lai gan gada beigās būšot gatavs īsts Kriminālkodeksa, jauna Kriminālkodeksa projekts. Bet vai jūs zināt, Kristovska kungs, ka juristu starpā ir lielas šaubas, vai tas Kriminālkodekss vispār ir nopietns, jo to taisa advokāti no advokātu viedokļa. Parunājiet un padomājiet, vai vispār ir nopietni te minēt to, ka gada beigās būs Kriminālkodekss. Tāpēc mēs skaram galvenos sāpju punktus, ko gada laikā varētu novērst, lai kaut vai iebaidītu tos blēžus un lai mums nestātos rindā neizlemto lietu daudzums. Mēs varētu novērst mazliet ātrāk nekā gada beigās, jo, ja gada beigās būs tas Kriminālkodekss iztaisīts, tad nevar zināt, cik ilgs laiks vēl paies, kad to pieņems. Jo mēs zinām, ka šis Kriminālkodekss piecus gadus tiekot taisīts. Mēs zinām, kāds izskatījās Izglītības likums, kurš bija trīs gadus taisīts. Un tagad jāpaspēj tas viss pusotra mēneša laikā. Kas viss tur tika saražots!

Mēs draudam. Frakcija “Latvijai” draud, ka mēs atkārtoti iesniegsim, ja noraidīs, un pacelsim jautājumu ļoti nopietni. Tātad jūs būsiet tie, kas kavē laiku, ja nenodos, nevis kavēsim atkal mēs te tās minūtes. Kaut gan varēja strādāt komisijas. Es gribu nobeigt vēl ar aicinājumu. Nedalīsimies frakcijās, netēlosim gudros, strādāsim Latvijas labā! Un izpildīsim tautai dotos solījumus, ko pirmsvēlēšanu kampaņā esam devuši! Arī tie, kas tagad balsos par atklātību, kas balsos pret blēdībām. Esiet uzmanīgi! Tauta novērtēs to. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Jānis Ādamsons, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

J.Ādamsons (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es negribētu ilgi aizkavēt jūsu laiku. Šeit visi runā par to, ka ir nepieciešams pieaicināt profesionāļus. Mauliņa kungs, es gribētu jūs arī informēt, ka uz Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdi tika uzaicināti visi profesionāļi — no Ģenerālprokuratūras un Augstākās tiesas, advokāti un arī no šīs darba grupas, no Iekšlietu ministrijas. Lai cik tas paradoksāli būtu, visas šīs institūcijas viennozīmīgi noraidīja piedāvāto likumprojektu. Un pat neiet runa par tā kvalitāti. Noraidīja pēc būtības. Man diemžēl atkal kārtējo reizi jāsecina, ka Mauliņa kungs un cienījamā frakcija “Latvijai” līdz pat šim laikam nav iepazinusies ar atsevišķiem Kriminālkodeksa pantiem. Un tas, ko minēja te Krisberga kungs, ka nevar saukt pie atbildības vienu vai otru blēdi, es atvainojos, tas ir absolūti garām. Palasiet, lūdzu, Kriminālkodeksa 62.pantu! Tur visas trīs daļas attiecīgi paredz arī attiecīgu kriminālatbildību. Tāpēc es arī aicinātu cienījamos kolēģus būt nopietniem. Ja iesniedz kaut kādus labojumus Kriminālkodeksā, Kriminālprocesa kodeksā, tad normāli tos sagatavot, savādāk mēs vienkārši velti zaudējam laiku. Un aicinu cienījamo Saeimu noraidīt šos likumprojektā paredzētos grozījumus Kriminālkodeksā pirmajā lasījumā. (Starpsauciens no zāles: “Visi profesionāļi, bet tikai zog! Kur tad ir tas profesionālisms?”)

Sēdes vadītāja. Jānis Kazāks, frakcijas “Latvijai” deputāts!

J.Kazāks (TKL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Pavisam īsi. Jā, mēs it kā esam tās simt gudrākās galvas, un mūsu... paga, paga, vienu momentiņu! Es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Runātājs runā no tribīnes, un uz izsaukumiem nav jāreaģē.

J.Kazāks. Un mūsu pienākums ir gatavot šos likumus, šos likumprojektus. Un izsvērt, kuri ir vajadzīgi, kuri mums der, kuri der mūsu tautai un kuri neder. Dotajā momentā, ja šis likumprojekts tiek varbūt noraidīts, tad šī ideja ir dzīva. Un tāpēc es domāju, ka mūsu frakcija ir devusi ideju, un būsim tik koleģiāli un centīsimies izstrādāt šo ideju tālāk. Jo arī tad, kad bija Aizsardzības un iekšlietu komisijā uzaicināti mūsu Latvijas Republikas profesionāļi, viņi ideju nenoraidīja. Un tad, teiksim, tālāk. Mēs esam pieņēmuši šos ļoti dedzīgos un vajadzīgos, un ātros, un steidzamos likumprojektus, kā, piemēram, Izglītības likuma projekts, kā, piemēram, Lauksaimniecības likuma projekts. Un jūs paši saprotat, jūs paši esat lasījuši, kas tur ir iekšā. Tagad tās grupas, kas pie šiem likumprojektiem strādā, tiešām strādā ar kūpošām galvām. Un šos likumprojektus ir sagatavojuši augsti profesionāļi, kā Latvijas Izglītības ministrija, kā Latvijas Lauksaimniecības ministrija. Mans iebildums ir tāds, ka tomēr dotajā momentā būsim mazlietiņ toleranti viens pret otru un virzīsim šo nelielo likumprojektu uz pirmo lasījumu, un pastrādāsim mazlietiņ. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Vārds komisijai!

K.Druva. Es gribētu tikai vienu mazu piezīmi dot. Un tas ir, respektīvi, par informācijas pieejamību. Kā Mauliņa kungs jau zina, mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisija strādā deputātu ēkā 4.stāvā. Un informācija ir pieejama katru dienu. Turklāt es gribu atgādināt, ka trīs kustības “Latvijai” deputāti sēž šīs komisijas sastāvā un pilnībā var sniegt visu informāciju par šo likumprojektu. Un līdz ar to tad es gribu minēt, ka informācija ir pieejama. Bet gribu vēlreiz visiem deputātiem atgādināt, ka gan Juridiskā komisija, gan Aizsardzības un iekšlietu komisija noraidīja šo piedāvājumu, un tātad lūdzu arī visus deputātus šo grozījumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 45, atturas — 13. Nav pieņemts.

 

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Māris Vītols, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es lūdzu jūs sameklēt dokumentu nr. 233- likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kuru ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Izskatām šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Vēlos, tā kā šis ir pirmais lasījums, arī jūs iepazīstināt ar šo grozījumu būtību un pamatot šo grozījumu nepieciešamību, jo Budžeta un finansu komisija atbalsta šī likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā. Daudzi šeit, gan izskatot mūsu valsts budžetu, gan arī izskatot citus dokumentus, kas saistīti ar finansēm, ir norādījuši uz nepieciešamību papildus piesaistīt līdzekļus sociālo vajadzību apmierināšanai. Daudz arī ir diskutēts par iespējām un veidiem, kā šos līdzekļus papildus sociālajām izmaksām novirzīt, un nereti šajā zālē ir arī diskutēts par tādu lietu kā nodokļu parādi. Grozījumi šajā likumā visciešākajā mērā ir saistīti ar nepieciešamību uzlabot sociālā nodokļa parādu iekasēšanu vai piedziņu. Un, ņemot vērā Labklājības ministrijas informāciju vien, uz 1996. gada 1. janvāri sociālā nodokļa parāds sociālajam budžetam bija 104 miljoni latu, kas ir ievērojama summa. Un visu politiķu jautājums ir, kā risināt šī nodokļa parāda piedziņu un kā radīt apstākļus, lai neveidotos jauni parādi.

Konkrētie grozījumi zināmā mērā šo situāciju varētu uzlabot. Ja likuma par nodokļiem un nodevām 20. pants nosaka konkrētas institūcijas , kuras nodokļus un dažādus nodokļu veidus administrē, tad cita starpā ar likuma par nodokļiem un nodevām 20. pantu ir noteikts, ka sociālo nodokli administrē Valsts sociālās apdrošināšanas fonds. Šajā pašā likumā ir pants, kas regulē kārtību, kādā tiek iekasēti vai piedzīti nenomaksātie nodokļi, un cita starpā tas arī paredz, ka saskaņā ar šo likumu nodokļu administrācijas instancei ir iespēja piedzīt nodokļa parādus bezstrīdus kārtībā, nosakot, ka nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevumā iespējams norakstīt līdzekļus no nodokļu maksātāju konta bankā, bet, ja nodokļu maksātāja kontā nav līdzekļu, bankas iestādēm jāpieņem nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums un pēc tam, kad kontā saņemti līdzekļi, tas jāizpilda.

Līdz ar to, balstoties uz šiem diviem pantiem likumā par nodokļiem un nodevām, līdz Kredītiestāžu likuma pieņemšanai 5. Saeimā Sociālās apdrošināšanas fonds arī sekmīgi un likumīgi īstenoja tiesības piedzīt nodokļa parādus bezstrīdus kārtībā. Pēc Kredītiestāžu likuma pieņemšanas 5. Saeimā Valsts sociālās apdrošināšanas fondam šīs tiesības, kuras ir noteiktas likumā par nodokļiem un nodevām, tika liegtas, tādējādi arī būtiski samazinot līdzekļu ieplūšanu sociālās apdrošināšanas budžetā un atņemot Sociālās apdrošināšanas fondam būtiskāko un svarīgāko instrumentu nodokļa piedziņai.

Grozījumi, kurus ierosina Sociālo un darba lietu komisija, paredz papildināt divus pantus — 63. pantu un 65. pantu, 63. pantā paredzot izdarīt sekojošus labojumus: noteikt, ka ziņas par fizisko un juridisko personu kontiem un veiktajām banku operācijām ir iespējams iegūt vienīgi šādām valsts institūcijām, cita starpā paredzot Sociālās apdrošināšanas fondam iespēju iegūt šo informāciju sociālā nodokļa nemaksāšanas gadījumā. Tieši tādas pašas pilnvaras, kādas ir paredzētas Valsts ieņēmumu dienestam attiecībā uz citiem nodokļiem. Un 65. pantā ierosināts noteikt, ka juridisko personu norēķinu operāciju daļēja vai pilnīga apturēšana veicama arī pēc Valsts sociālās apdrošināšanas fonda pieprasījuma, tātad paredzēt līdzvērtīgas tiesības, kādas ir šobrīd Valsts ieņēmumu dienestam, nosakot, ka Valsts sociālās apdrošināšanas fondam ir tiesības pieprasīt veikt piedziņu no juridisko personu naudas līdzekļiem un citām vērtībām.

Šajā gadījumā es Budžeta un finansu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā divu iemeslu dēļ. Pieņemot Saeimā šos grozījumus, tiktu novērsta patlaban pastāvošā pretruna starp Kredītiestāžu likumu un likumu par nodokļiem un nodevām, kā arī uzlabotos iespējas Sociālās apdrošināšanas fondam izmantot likumā noteiktās tiesības bezstrīdus kārtībā piedzīt sociālā nodokļa parādus.

Es lūdzu Saeimas deputātus atbalstīt šos grozījumus! Paldies!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs saņēmis 10 deputātu — Kuprijanovas, Požarnova, Prēdeles, Nagobada, Apiņa, Pētersona, Vidiņa, Jurdža, Straumes un Jirgena priekšlikumu. “Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 92. panta pirmo daļu lūdzam atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.” Ludmila Kuprijanova!

L.Kuprijanova (TSP). Godātie Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Es lūgtu atbalstīt desmit deputātu iesniegto priekšlikumu un atzīt šo likumprojektu par steidzamu, par cik ir viens konkrēts labojums. Pēc būtības, es domāju, tas ir absolūti skaidrs, tas nerada nekādus jaunus jautājumus. Bet steidzamība vajadzīga, lai patiešām, nu, tīri fiziski apdrošināšanas fonds var sākt normāli iekasēt arī parādus, jo parādi jau sastāda, kā te teica, pāri par simt miljoniem. Es lūgtu atbalstīt desmit deputātu iesniegto priekšlikumu un atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Paldies!

Sēdes vadītāja. “Pret” neviens nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Krisberga kungs, jūs vēlaties runāt pret priekšlikumu par steidzamību? (No zāles deputāts V.Krisbergs: “Nē, ne par steidzamību, bet par priekšlikumu!”) Kārtības rullis nosaka, ka debates par lasījumiem tiek atklātas pēc balsojuma par steidzamību. Tāpēc lūdzu deputātus, kas pieteikušies debatēs, mazliet paciesties.

Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atklājam debates. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts! Jūs četras minūtes izmantosiet?

V.Krisbergs (DPS). Godājamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Principā varētu atbalstīt šo lēmumu, bet padomājiet mazlietiņ par vienu citu aspektu — par tiesiskumu. Jebkurš parāds Latvijā pēc mūsu likumdošanas, ja abas puses nevar vienoties labprātīgi, tiek izskatīts tiesā. Varētu uzskatīt, ka šajā gadījumā it kā ir ļoti labi un cēli mērķi. Sociālais nodoklis ir jānomaksā līdz nākošās algas izmaksāšanai. Tomēr bieži vien tas netiek izdarīts. Bet ir vēl viena lieta. Bieži vien uzņēmums, jo sevišķi tas attiecas uz valsts un pašvaldību uzņēmumiem, neveiksmīgas saimniekošanas gadījumā nevar iegūt apgrozāmos līdzekļus un tāpēc arī nenomaksā sociālo nodokli. Godprātīgi bieži vien diemžēl mēnešiem ilgi tiek aizkavēta alga. Viens no tādiem piemēriem ir kaut vai VEF. Tad, kad parādās apgrozāmie līdzekļi un varētu attīstīt ražošanu, inkaso bankā noņem visus naudas līdzekļus un pārskaita tos sociālajam nodoklim. Un diemžēl kustība nesākas, jo tās investīcijas, tie pasūtījumu apmaksājumi, kas būtu ienākuši rēķinā, tiek noņemti. Tiesa šajā gadījumā varētu izspriest objektīvāk — vai varbūt vēl mēnesi pagaidīt sociālā nodokļa pārskaitījumam un attīstīt ražošanu, vai arī šis ir gadījums, kad nav ko gaidīt un vajag visus līdzekļus noņemt nemaksātājam, pārskaitot tos sociālajā budžetā. Šis jautājums nebūtu jāizšķir ar inkaso palīdzību. Mēs visu laiku runājam, ka likums ir visiem vienāds. Es uzskatu, ka šajā gadījumā likums tiek pārkāpts ar kāda prioritāti iegūt naudu ātrāk nekā citiem. Atcerieties, kāds brēciens bija 5. Saeimā, kad viena augsti stāvoša persona pacentās no bankas “Baltija” iegūt savu naudu pirmā. Kāpēc mēs pašreiz gribam dot šādu iespēju sociālajam fondam? Līdz ar to es gribu aicināt padomāt un tomēr noraidīt šo projektu tikai tāpēc, lai iekasējums strīda kārtā notiktu caur tiesu. Nevajadzētu dot automātiskas tiesības veiksmīgi strādāt atsākušajiem uzņēmumiem — tas visvairāk attiecas uz valsts uzņēmumiem — neļaut turpināt darbību tikai tāpēc, ka visi līdzekļi tiek inkasēti. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Andrim Amerikam!

A.Ameriks (TSP). Godājamie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis septiņu deputātu priekšlikumu Saeimā izveidot sadarbības grupu ar Moldovu... deputātu sadarbības grupu ar Moldovu. Lūdzu visus interesentus un tos, kas iesnieguši šo priekšlikumu, pulcēties tagad, pusdienlaikā, pašā sākumā Prezidija zālē, lai šo grupu tādā gadījumā arī izveidotu.

Sēdes vadītāja. Aivars Kreituss, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

A.Kreituss (DPS). Cienījamais Prezidij! Man ir lūgums Budžeta un finansu komisijas locekļiem sanākt Budžeta un finansu komisijas telpās uz pavisam īsu brīdi. Ievēlēsim jauno priekšsēdētāju, kas ir izlemts. Tātad atnākt, lai būtu kvorums... Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Bunkšs, Juris Celmiņš, Alfreds Čepānis, Oļegs Deņisovs, Roberts Dilba, Guntis Eniņš, Žanis Holšteins, Ernests Jurkāns, Juris Kaksītis, Janīna Kušnere, Kristiāna Lībane, Andrejs Naglis, Leopolds Ozoliņš, Jānis Strods, Pēteris Tabūns, Andris Tomašūns.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! 41 deputāts. 42,43. Tik un tā par maz. Zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē 54 deputāti. Turpinām debates. Vladimirs Makarovs — labklājības ministrs.

V.Makarovs(labklājības ministrs). Cienījamā Saeima! Pilnībā atbalstu deputāta Vītola argumentus, kas tika izklāstīti, pamatojot šā likumprojekta nepieciešamību. Godīgi sakot, labāk nespētu argumentēt pat Sociālās apdrošināšanas fonda vadība. Tomēr pēc tam, kad runāja deputāts Krisbergs, es gribētu atgādināt praksi, kāda bija līdz šim, kamēr šīs tiesības bija Sociālās apdrošināšanas fonda vadībai. Papriekš uzņēmums tika rakstiski brīdināts, ka ir iespējams maksāšanas uzdevums uz šī konta par nenomaksāto sociālā nodokļa parādu. Tas uzņēmumu stimulēja doties uz Sociālās apdrošināšanas fonda pārvaldi, lai vajadzības gadījumā, ja ir pamatota nepieciešamība, lūgtu nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu uz laiku līdz trim mēnešiem. Šis solis tikai stimulēs atsākt dialogu, kas uz laiku bija pārtrūcis.

Runājot par nodokļa parādu, kas tiešām šobrīd ir sasniedzis katastrofālu apmēru, es gribu teikt, ka tīrās nodokļa nemaksas dēļ 1995.gadā tas ir pieaudzis tikai par 12 miljoniem latu. Viss pārējais pieaugums ir saistīts ar soda naudām un Latvijas Bankas noteikto refinansēšanas likmi. Un tikai tad, ja uzņēmējs savlaicīgi apzinās šo parādu un ir nokārtojis visus dokumentus, lai saņemtu nodokļa termiņa nomaksas pagarinājumu, soda nauda un refinansēšanas likme netiek aprēķināta.

Cienījamā Saeima! Kā labklājības ministrs es jūs aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un varbūt pat nobalsot par to šodien arī otrajā un beidzamajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Komisijas pārstāvis nevēlas runāt. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, kad izskatīt otrajā lasījumā!

M.Vītols. Ja deputātiem nebūtu iebildumu, es lūgtu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā uzreiz, šodien.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 2, atturas — 6. Likums “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemts.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””. Juris Zaķis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts, — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā!

J.Zaķis (DPS). Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienītie deputāti! Es nespēju nesākt ar vārdiem, ka es pirmo reizi šajā sesijā uzstājos. Ar Latvijas Universitātes nodibināšanu 1919.gadā un tālāko jaunu augstskolu veidošanu, nodalot pa atsevišķām fakultātēm, kā arī daudzām no jauna dibinoties, un ar Latvijas Zinātņu akadēmijas nodibināšanu 1946.gadā, kura tikko kā nosvinēja savu 50.gadadienu, mēs Latvijā esam izveidojuši diezgan lielu un ievērojamu zinātnisko potenciālu. Un vēl pagājušajā nedēļā, būdams Izraēlā, es redzēju, ka magnetohidrodinamikas konferencē pasaules mērogā lielākie spēki bija no bijušās Padomju Savienības un ļoti spēcīga bija Latvija, kas turpina aktīvi strādāt šajā virzienā. Tāpēc nav brīnums, ka blakus Izglītības likumam Latvijas Republikas Saeima izšķīrās par īpaša likuma par zinātnisko darbību pieņemšanu. Tā galvenais uzdevums bija ieviest kārtību zinātniskajās iestādēs un tajās iestādēs, kurām šī darbība ir viena no galvenajām darbības sfērām, kā arī noteikt zinātnieku pašu tiesības un pienākumus. Pašlaik Latvijā kā infrastruktūra, tā arī finansēšanas kārtība no valsts budžeta, tas ir, no budžeta, kuru mēs tikko kā apstiprinājām, ir saskaņota ar minētajā likumā paredzēto kārtību. Tāpēc nav lietderīgi jau šodien ķerties pie šā likuma totālas grozīšanas, kā varbūt varētu arī domāt, vai pat atcelšanas. Tas varētu būt bīstami un radīt stipri lielu haosu.

Un tomēr atstāt to bez izmaiņām arī vairs nevaram. Izmaiņas pamatā ir divas. Es ļoti atvainojos deputātiem par to, ka ir labojums. Tur 21.pantā vienā vietā ir ceturtā un vienā vietā — piektā daļa. Tas ir vienkārši tehniski radies sakarā ar to, ka likumā šie apakšpunkti nebija kārtīgi sanumurēti. Tagad ir tas variants, kuru jūs redzat, un es jums par to arī pateikšu.

Pirmā no labojuma idejām ir noņemt ierobežojumus zinātniekiem, zinātnieku kā ekspertu izmantošanai divos aspektos. Pirmkārt, noņemot ierobežojumus, ja zinātnieks ieņem kaut kādus administratīvus amatus, līdz ar to viņš netiek diskreditēts, uzskatīts par nezinātnieku. Varu paskaidrot, ka iepriekšējā zinātnes likumā šī norma bija pamatā radusies nevis tāpēc, ka tā ir vispārpieņemta kārtība, — tieši otrādi, šāda kārtība nav populāra pasaulē, — bet šeit tā bija populāra tāpēc, ka zinātnisko iestāžu vadītāji tika uzskatīti par nepareizām personām tāpēc, ka viņi tika iecelti nezinātnieku izvēles rezultātā. Tāpēc šis ierobežojums.

Otrs ierobežojums, kas skar zinātnieku kā ekspertu izmantošanu, ir tikai divas ievēlēšanas reizes ekspertu padomēs. Daži šeit, es dzirdēju, jau izteicās par to, ka tas esot demokrātijas pārkāpums, ja mēs šo ierobežojumu noņemam. Es gribu atgādināt, ka zinātnē nav tās demokrātijas, kas ir ikdienas dzīvē vai parlamentā. Tur zinātnieks vai nu ir zinātnieks, uz kuru var paļauties, vai nav zinātnieks, bet nav svarīgi, kuru partiju vai kuru spēku viņš pārstāv. Un pat arī vecuma grupa nav noteicošā. Noteicošais ir, cik uz viņu var paļauties. Un, kā zināms, tā ir plaši pazīstama pieredze, ka daudzi eksperti daudzās pasaules zemēs tiek izmantoti ārkārtīgi ilgi tad, ja viņi sevi ir pierādījuši kā ticami eksperti.

Vēl bez tam gribu atzīmēt, ka šīs komisijas tiek vēlētas ļoti demokrātiskā veidā. Tur var iekļūt jebkurš zinātnieks, kas sevi ir pierādījis. Nav ar to iepriekš jānorobežojas, ka viņam ir pagātnes grēki, ka viņš ir pārāk ilgi jau tur sēdējis, ka būtu kaut kas jāmaina. Līdz ar to ir arī šis ierosinājums par 21.panta ceturtās daļas izņemšanu ārā, jo tur tikai tas vien ir teikts, ka par ekspertu komisijas locekļa kandidātiem nevar tikt izvirzīti vai personiski pieteikties zinātnieki, kuri jau ir bijuši ekspertu komisijā, vai Latvijas Zinātnes padomes locekļi divus iepriekšējos pilnvaru termiņus pēc kārtas, kā arī zinātnisko iestāžu vadītāji un viņu vietnieki. To tiek ierosināts izņemt.

Otrs labojums paredz noteikt jauno Latvijas Zinātņu akadēmijas statusu valstī, kas vienlaicīgi noteiks arī tās starptautisko statusu. Es gribu atgādināt to, kas laikam lielākajai daļai ir zināms, tāpēc atvainojos. Zinātņu akadēmija padomju iekārtā bija spēks, kas bija kaut kādā īpašā nozīmē pacelts pāri visam pārējam. Kā jūs varbūt zināt, arī Augstākajā padomē bieži vien priekšā sēdēja Zinātņu akadēmijas prezidents, gandrīz vai automātiski. Tātad tā bija gandrīz vai tādas kā superministrijas lomā. Tagad mēs esam aizgājuši otrā galējībā, Zinātņu akadēmiju vispār gandrīz vairs neatzīstot kā tādu, neskatoties uz to, ka tās nopelni pagātnē ir bijuši ļoti ievērojami. Es nerunāju varbūt par grēkiem humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Nevajag aizmirst, ka tā sastāvēja arī no daudziem citiem zinātniekiem, kuru nozīmību nekādi nedrīkstētu novērtēt par zemu.

Tajā pašā laikā šodien tai nav cita likumīga pieseguma kā tikai tas, ka tai ir sava harta un statūti. Harta ir tāds vispārīgs spēcīgs dokuments, kas nosaka akadēmijas darbības ievirzi, un statūti ir tāds stingri normatīvs regulējošs dokuments, kurā ir aprakstīts, kā un ko strādā institūti, un tā tālāk.

Sakarā ar to, ka šī harta ir ļoti līdzīga augstskolu satversmēm, sevišķi tām, kuras mēs saucam par universitāšu satversmēm, varbūt pat vēl spēcīgāka, un universitāšu satversmes atbilstoši jaunajam augstskolu likumam tiek apstiprinātas šeit, Saeimā, universitātes nāks rindā, visas tās, kas pretendē saukties par universitātēm, nāks uz šo apstiprināšanu. Un ir mazliet kuriozi varbūt, ka līdzīga līmeņa Zinātņu akadēmijas dokuments netiek šeit nemaz pat izskatīts. Tā nosvinēja savu 50.gadadienu, varētu teikt, pat bez šāda likuma.

Bez tam gribu arī atzīmēt, ka pašlaik stāv priekšā tāds formāls pasākums kā Latvijas Zinātnes padomes jaunās vēlēšanas, kurām ar attiecīgu nolikumu būtu jāparedz tā vai cita norma atbilstoši tam, ko mēs šodien nolemsim.

Līdz ar to man būtu ierosinājums komisijas vārdā… Jā, starp citu, ierosinājums šai izmaiņai, šim likumam, ir stiprā mērā nācis no Latvijas Zinātņu akadēmijas, no Latvijas Zinātnes padomes, kas apvieno faktiski visus Latvijas zinātniekus šodien. Aicinu pieņemt šos labojumus pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja.Atklājam debates. Jānis Priedkalns, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

J.Priedkalns (TB). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Vēlos komentēt likumprojektu par zinātnisko darbību pirmajā lasījumā. Likumprojekts ir izstrādāts pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnes padomes iniciatīvas un saskaņots ar Izglītības un zinātnes ministriju. To pirmajā lasījumā atbalsta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Budžeta un finansu komisija, bet neatbalsta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Iemesls atteikumam ir tas, ka likumu vajag pārstrādāt plašāk un vairākos pantus, nekā pašlaik ir ierosināts, piemēram, mainot atsauces uz bijušo Augstāko padomi, kā arī uz likumiem, kas pašlaik vairs nav spēkā.

No savas puses vēl varu papildināt, ka būtu maināms arī 24.pants, kas paredz Latvijas Zinātņu akadēmijas reģistrēšanos Uzņēmumu reģistrā. Tas iznāk pretrunā ar jaunajā 23.pantā ierosināto Latvijas Zinātņu akadēmijas apstiprināšanu Saeimā. Skaidrāk jāformulē arī svītrojumi 21.pantā, kas, kā jau kolēģis Zaķis teica, attiecas uz ceturto rindkopu, nevis ar ciparu 4 atzīmēto daļu.

Tālāk arī 21.pantā pirmajā lasījumā ir paredzēts ierobežot Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijas locekļu izvēli, un tas ir tāpēc, lai izvairītos no iespējamā interešu konflikta, paredzot, ka locekļi nevar būt zinātnisko iestāžu vadītāji un tie, kas jau strādājuši šajā komisijā vai Latvijas Zinātnes padomē divus iepriekšējos pilnvaru termiņus.

Problēmas ar likumprojekta tekstu tomēr nav būtiskas un, manuprāt, ir redakcionāli izkārtojamas. Uzskatāmi, es domāju, tās pat ir vieglāka rakstura nekā pirmajā lasījumā pieņemtajā Izglītības likumā. Tādēļ, ja deputāti šodien atbalsta likumprojektu pirmajā lasījumā, labojumi varētu tikt veikti otrajā lasījumā. Līdz ar to es atbalstu šā likumprojekta pieņemšanu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts!

I.Liepa (TKL). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu uzlikt dažus punktus uz “i”. Proti, tā nu ir sanācis, ka mūsu rīcībā ir nodoti divi atšķirīgi dokumenti, kas ir fiksēti kā nr.267 un nr.439. Par abiem šiem dokumentiem kopā ierosinājumi iet trīs virzienos. Pirmais virziens ir svītrot 21.panta ceturto daļu. Nu, te pēc Zaķa kunga teiktā izriet, ka ierosinātāji it kā noņem šo savu priekšlikumu. Šajā ceturtajā daļā, starp citu, ir rakstīts, ka ekspertu komisijas locekļi pēc viņu demokrātiskas ievēlēšanas paraksta dokumentu, kas būtu kā godprātības dokuments, ka viņi strādās gods godam. Tā, protams, ir formālā puse, un šīs daļas izņemšanai no likuma varētu arī piekrist. Tālāk ir rediģēts 23.pants, tur nomainot Augstāko padomi pret Saeimu un Ministru padomi pret Ministru kabinetu. Arī tas ir saprotami, tikai pie šī priekšlikuma ir nesaprotami tas, kāpēc daudzos citos pantos šīs izbijušās institūcijas ir vēl palikušas spēkā. Es minēšu, piemēram, šādus pantus par Augstāko padomi. Tas ir 2., 16. un 19.pants un tagad izlabotais 23.pants. Vēl vairāk ir par Ministru padomi. Tā vēl joprojām parādās 2., 10., 15., 16., 19., 21. un 25.pantā. Ja jau mēs mainām uz atbilstošiem institūciju šodienas nosaukumiem, tad jau būtu jāmaina visos pantos. Es domāju, tas būtu loģiski. Var būt, ka tā ir paviršības kļūda un tam nebūtu konceptuālas nozīmes.

Bet tagad ir trešais priekšlikums, kuram ir konceptuāla jēga. Un tas ir priekšlikums 21.pantā svītrot piekto daļu, tas ir, piekto rindkopu. Zaķa kungs jau nolasīja, taču, ņemot vērā svarīgumu, es nolasīšu vēlreiz šo rindkopu, tāpēc ka īsti nav saprotams, kas ar kuru daļu ir domāts, jo šīs daļas likumā par zinātnisko darbību diemžēl nav numurētas un te mēs varam saprast dažādi — viens to, otrs to rindkopu. Lūk, šī koriģējamā rindkopa skan tā: “Par ekspertu komisiju locekļu kandidātiem nevar tikt izvirzīti vai personīgi pieteikties zinātnieki, kuri bijuši ekspertu komisiju vai Latvijas Zinātnes padomes locekļi divus iepriekšējos pilnvaru termiņus pēc kārtas, kā arī zinātnisko iestāžu vadītāji un viņu vietnieki.” Lūk, tāda ir būtība. Šis pants tiek izņemts ārā.

Un tagad, cienījamie kolēģi, es uz mirkli aicinu jūs domās atgriezties vēsturē, 1992.gadā, kad tika pieņemts likums par zinātnisko darbību. Tas bija laiks, kas vēl ir barikāžu apdvests, tas bija laiks, kad mūsu cilvēki, arī zinātnieki, bija galīgi apnikuši no administratīvās sistēmas, no atsevišķās elitāro cilvēku grupiņas, kura zinātnē noteica visu no “a” līdz “z” un no kuras bija atkarīgi ierindas zinātnieki. Tas bija apnicis līdz kaklam. Un sākās aktivitātes Latvijas Zinātnieku savienībā un citas aktivitātes, kuru rezultātā arī 1992.gadā dzimis šis likums par zinātnisko darbību. Un, lūk, lai novērstu iespējamību atkal izveidoties kādai elitārai čupiņai, atvainojiet par izteicienu, tika iestrādāts tieši šis pants. Un šajā pantā ir divas daļas. Pievērsīsim tām uzmanību!

Pirmajā daļā ir teikts, ka nevar ievēlēt zinātniekus, kuri ir bijuši divus iepriekšējos termiņus. Pret to nevarētu iebilst. Bet tad seko galvenais — kā arī zinātnisko iestāžu vadītājus un viņu vietniekus. Lūk, jā, tā pirmā daļa par ierindas zinātniekiem, kurus patiešām pasaulē vērtē un vērtēs nākošajās paaudzēs pēc tā, ko viņi ir izdarījuši un atstājuši aiz sevis... Neviens neapšauba viņu profesionālo kompetenci, kā arī godaprātu, un viņi patiešām varētu turpināt savu darbu arī trešajā un ceturtajā pilnvaru laikā. Vēl jo vairāk ņemot vērā, kā jau Zaķa kungs pasvītroja, ka šīs ekspertu padomes tiek demokrātiski ievēlētas. Vēl jo vairāk tādā gadījumā iepriekšējo ekspertu padomju pieredze tiktu pārnesta arī turpmāk un tiem, kas ienāk no jauna, būtu vieglāk iekļauties tajā darba apritē. Bet kardināli nevar piekrist otrai daļai, un esmu runājis ar ļoti daudziem ierindas zinātniekiem, tādiem pašiem, kāds es esmu, kas nekad nav kaut kādu vadošu amatu ieņēmis zinātnē, uzskatīdams to par nevajadzīgu. Lūk, visi ir vienisprātis, ka šeit zinātnisko iestāžu vadītājiem vai viņu vietniekiem nebūtu jādarbojas, nav jādarbojas. Un ar vairākiem pamatojumiem. Viņiem jau tā ir ko darīt, bet galvenais, lai saglabātu 1992.gada garu, kas diktēja šī likuma pieņemšanu tādā redakcijā, kādu mēs šodien apskatām. Un, proti, lai atkal pie to svarīgo funkciju veikšanas, kas uzticētas šīm ekspertu komisijām, un galvenā funkcija tām ir sadalīt granta līdzekļus tādiem vai citādiem projektiem, protams, konkursa kārtā, lai atkal tur nesēdētu attiecīgo iestāžu vadītāji un vienlaicīgi ar viņiem šo iestāžu cilvēki, no kuriem tomēr, kā pieredze rāda, vienu daļu ietekmē viņu priekšnieku klātbūtne. Kamdēļ tas ir vajadzīgs? Vai tad mums Latvijā zinātnieku trūkst, lai katrā nozarē — mums ir 14 ekspertu padomes pašreiz — lai katrā nozarē 5—6 godprātīgus cilvēkus ievēlētu bez attiecīgo zinātnisko iestāžu vadītājiem vai viņu vietniekiem? Vai tik nabaga ir palikusi Latvijas zinātne ar tādiem dēliem un meitām, par kuriem priecājas starptautiskajās konferencēs, kā nupat iepriekšējais runātājs to norādīja. Es domāju, ka mēs neesam tik nabagi, un šeit var piekrist to ierindas zinātnieku viedoklim, ka šeit administratoriem nu nevajadzētu atrasties. Tajā pašā laikā neviens viņus nenoniecina par nepareizām personām, un, ja zinātnes iestādes vadītājs vienlaicīgi ir arī personība zinātniskajā darbībā, neviens pret viņu nav vērsies un nevērsīsies kā pret kaut kādu liekēdi vai kaut ko tamlīdzīgu. Lūk, ja mēs piekrītam ierindas zinātnieku iespējām turpināt darbu trešajā un ceturtajā, un tā tālāk termiņos, tad es būtiski pievienojos daudzu ierindas zinātnieku domām, ka vadītāji un viņu vietnieki tur neiederētos, lai neveidotos atkal tā elite, tāds stāvoklis, ka vieni un tie paši cilvēki nosaka visu no “a” līdz “z”. Lūk, tādi ir mani uzskati.

Un kāds tad rezultāts? Es ierosinu deputātiem šo likumu pieņemt pirmajā lasījumā, bet ar tādu korekciju, lūk, nākošajā, otrajā lasījumā — izslēgt vadītājus un viņu vietniekus. Vēl jo vairāk šeit ir jāpārskata tā sakritība visiem pantiem kopumā, ko Priedkalna kungs teica. Un vēl jo vairāk šeit ir jāsaskata un jānovērš neprecizitātes trīs galvenajos pamatlikumos, kas reglamentē šodien zinātnisko darbību Latvijas valstī. Un tas ir šis apspriežamais likums par zinātni, tas ir likums par izglītību un tas ir likums par augstskolām. Pašreizējā redakcijā tas nav īsti saskaņots. Un te atkal radīsies dažādas pretrunas un grūtības šo likumu realizācijā tiem cilvēkiem, kas tos realizēs. Lūk, tāpēc te vēl ir nopietni jāpiestrādā, bet tās ir tādas piestrādes, kuras patiešām var izlabot otrajā lasījumā. Paldies, kolēģi, ka uzklausījāt!

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

K.Čerāns (TKL). Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Es tiešām varu atbalstīt Liepas kunga veikto vispusīgo analīzi par to, ka izmaiņas šajā likumprojektā par zinātnisko darbību ir vajadzīgas, bet tās arī nevarētu pieņemt tieši tādā redakcijā, kādā tās ir šobrīd iesniegtas un ka te būtu vajadzība nopietni piestrādāt. Bet šeit gribu pakavēties mazliet pie cita momenta. Un, proti, pie tā, ka mūsu rīcībā ir divi dokumenti — viens no tiem ar nr.267 un otrs ar nr.439, kuri abi saucas “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību”” un no kuriem viens ir šī likuma versija, par kuru mēs lēmām tad, kad mēs nodevām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, un otrs ir tā versija, kuru mēs apspriežam tagad. It kā vajadzētu būt šīm versijām identiskām, bet diemžēl tā nav. Jo dokumentā nr.267 pirmais no grozījumiem saka — svītrot 21.panta piekto daļu, bet tajā likumā, ko mēs apspriežam šodien pirmajā lasījumā, ir — svītrot 21.panta ceturto daļu. Ir iezagusies šī it kā nelielā, bet pēc būtības ļoti būtiskā izmaiņa. Un es ticu tam, ka sākotnējā likumprojekta autoru iecere tiešām arī bija svītrot šo 21.panta ceturto daļu, bet es gribu piebilst, ka tad, kad Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija apsprieda šo likumu, tad mēs apspriedām to variantu, kurā rakstīts, ka svītro 21.panta piekto daļu, un par šo daļu mums Budžeta komisijā, loģiski, nekādas debates neradās un mēs tā īsti nevarējām saprast, kāpēc šīs izmaiņas tiek novirzītas apspriešanai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Tā kā formāli nevar piekrist tam, ka Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo likuma redakciju, ko mēs šobrīd apspriežam sēdē un par ko acīmredzot būs balsojums. Bet, ņemot vērā to, ka šie grozījumi ir diezgan nelieli un šie argumenti vairāk procesuāli, ka tie tomēr neizraisa — es ļoti ceru, ka neizraisīs — nepatīkamas sekas pēc būtības, es tomēr arī pieļauju iespēju atbalstīt šo likumu tā, kā mēs to šobrīd apspriežam pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu komisijas pārstāvjus!

J.Zaķis. Es varu tikai izteikt sirsnīgu paldies zinātniekiem, kas saprata lietas būtību, un vēlreiz atvainoties par tehnisko kļūdu šo pantu numerācijā, jo ir neveiksmīgi šis likums veidots, nav numuru šīm rindkopām, tāpēc vienā gadījuma tika skaitīts no vienas vietas un otrā — no otras. Es ļoti atvainojos par tik rupju piegājienu! Kas attiecas uz labojumiem “Augstākā padome” un “Ministru padome”, tas ir pilnīgi pareizi un tas atkal varētu tikt uzskatīts zināmā mērā par tehnisku jautājumu. To varēja šoreiz mierīgi izdarīt, tas vienkārši ir atkal tehniski aizķēries, jo izmaiņu ierosinātāji laikam acīmredzot uzskatīja, ka tas ir pārāk vienkāršas dabas jautājums, jo tīri tehniski mēs esam pārsaukuši attiecīgās instances. Kas attiecas uz bailēm no administratoriem, es gribētu gan brīdināt, ka man liekas, ka Latvijā būtu jābeidz dalīt zinātniekus ierindas un neierindas zinātniekos, bet jādala vienkārši zinātniekos un nezinātniekos, jo vienmēr ir kāds, kuram nepatīk priekšnieks. Tas tā ir vienmēr bijis. Un zinātnē priekšnieki nāk un iet, visu iestāžu vadītāji šodien mums ir ievēlēti, un viņi neviens ilgi tur nenoturēsies, ja viņi nestrādās, kā vajag. Tāpēc es gribētu teikt, ka man arī ir ļoti daudzas ziņas par to, ka ierindas zinātnieki nemaz nebaidās no saviem labajiem priekšniekiem, kuri tagad jau to ir pierādījuši. Un, kas attiecas uz tālāko, neapšaubāmi viss, kas te tika teikts, ir vērā ņemams, un otrajā lasījumā es varu gandrīz vai garantēt, tas tiks ievērots. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta “Grozījumi “Likumā par zinātnisko darbību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu!

Par — 60, pret — 2, atturas — 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kuram iesniedzami papildinājumi otrajam lasījumam!

J.Zaķis. Komisijai ir priekšlikums līdz 18.martam. Paldies!

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad labojumi un papildinājumi iesniedzami līdz 18.martam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu — Jurkāna, Rudzīša, Pēterhofa, Holšteina, Leitenas, Stikuta, Tenisa, Bišera, Gobas, Rāznas un Vītola — iesniegumu. “Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996.gada 7.marta sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā” kā pirmo ceturtajā sadaļā. Sēdē izskatāmais dokuments ir nr.491. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: “Par nodošanu komisijām!”)

Panteļējeva kungs, ja vēlaties runāt — no tribīnes... Bet, lai to nodotu komisijai, tas ir jāiekļauj dienas kārtībā, lai mēs to varētu izdarīt. Un nākamreiz, lūdzu, tribīnē ar savām pretenzijām, kas ir jāsaka!

Deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad izskatām pirms 13.punkta kā pirmo ceturtajā sadaļā.

 

Nākamais. Likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Aizsardzības un iekšlietu komisija. Oskars Grīgs, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts, — komisijas vārdā!

O.Grīgs (TB). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi deputāti! Paņemiet dokumentu ar nr.349, ko iesnieguši frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti! Un šis dokuments ir “Grozījumi Latvijas Republikas likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” Šos grozījumus un papildinājumus mēs izskatījām Iekšlietu un aizsardzības komisijā, un Iekšlietu un aizsardzības komisija konceptuāli tos atbalstīja. Mēs saņēmām arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu, kurā komisija konceptuāli atbalsta šo likumprojektu. Un saņēmām arī Tieslietu ministrijas atzinumu. Tieslietu ministrija arī atbalsta šo likumprojektu pirmajā lasījumā konceptuāli. Nelielas iebildes bija no Juridiskā biroja par dažiem vārdiem šeit, par jēgu, par konfiscēto mantu un par speciālo budžetu, bet es domāju, ja deputāti atbalstīs, otrajā lasījumā mēs to pieslīpēsim.

Čsumā par būtību. Es gribētu atgādināt cienījamajiem deputātiem, ko tad Zemessardze galu galā dara.Viens no Zemessardzes galvenajiem uzdevumiem ir piedalīties valsts tiesiskās kārtības nodrošināšanā, likumā paredzētajā kārtībā sniegt palīdzību personām, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām to tiesību realizācijā un ar likumu noteikto pienākumu pildīšanā. Un vēl viens uzdevums, ko veic Zemessardze tās daudzajās funkcijās, ir tas, ka Zemessardze sadarbojas ar Latvijas Republikas Aizsardzības spēkiem, drošības dienestu, policiju un citām valsts institūcijām, iestādēm, organizācijām un dienestiem un atbalsta tos likumpārkāpumu profilaksē.

Ko tad šie labojumi un grozījumi dos vispār un ko tie dos Zemessardzei? Gribētu piebilst, ka diviem bruņotajiem formējumiem šādi labojumi un grozījumi likumos ir jau izdarīti 1995.gadā, tas ir, valsts policijai un robežapsardzības spēkiem. Tie tiek stimulēti, teiksim, ar kaut kādu procentu daļu no konfiscētajām nelegāli ievestajām precēm vai no kontrabandas, kas tiek atklāta un izņemta. Tā kā Zemessardze sastāv no apmēram 15 tūkstošiem brīvprātīgo, kuri nav algoti, taču tajā pašā laikā policijā ir algoti darbinieki un robežapsardzības karavīrus arī algo, bet Zemessardze nav algota, šis būtu viens no tādiem papildu līdzekļiem, kas varētu stimulēt Zemessardzi aktīvāk strādāt iekšējās kārtības nostiprināšanā.

Gribētu piebilst vēl, ka Zemessardze iepriekšējos gados ir krietni pastrādājusi un ļoti ievērojamu guvumu devusi valsts budžetā, kad tika konfiscētas kontrabandas preces kopā ar robežapsardzību, ar muitu, Valsts ieņēmumu dienestu un Iekšlietu ministriju pat 2 miljonu latu vērtībā. Pēc iedzīvotāju lūgumiem zemessargi ir izbraukuši 7 440 reizes, aizturētas 5 837 personas, no tām 104 policijas meklēšanā esošās personas. Zemessardze ir aktīvi piedalījusies stihiju likvidēšanā. Konfiscēti 76 šaujamieroči, padarīti nekaitīgi un iznīcināti 3 029 sprādzienbīstami priekšmeti, aizturēti un nodoti policijas iestādēm 890 transportlīdzekļi, no tiem 32 tādi, kas atrodas meklēšanā. Bet tajā pašā laikā šie brīvprātīgie zemessargi ir nodrošināti ar strēlnieku bruņojumu tikai 32 procentu apmērā, ar kājnieku ekipējumu — 5 procentu apmērā, ar noteiktā parauga formas tērpiem — 56 procentu apmērā, ar transportu — 26 procentu apmērā, ar informācijas pārraides un apstrādes tehniku — 20 procentu apmērā. Un šī nepieciešamība atrisināt šos visus minētos apgādes jautājumus rada nepārvaramus šķēršļus valsts pasūtījuma izpildes nodrošināšanai kopumā. Es lūgtu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un papildināt 50.pantu ar šajā likumprojektā piedāvātajiem grozījumiem.

Sēdes vadītāja. Sākam debates. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Protams, es varu pilnīgi piekrist Grīga kungam, kas teica, ka te esot stilistikas kļūdas, ka tas tiks salabots un pielabots. Bet bija patīkami dzirdēt arī par diviem miljoniem latu. Ja es paņemu, palasu pirmo labojumu, Zemessardze lūdz 80 procentus no summas, ko iegūs, realizējot konfiscētās preces. Šis skaitlis aptuveni, ja es pareizi saskaitīju, ir viens miljons 600 tūkstoši latu, ko Zemessardze grib pārskaitīt, varētu teikt, no valsts kabatas savā privātajā kabatā. Pareizi arī Grīga kungs pateica — tā taču ir savā veidā tāda, kāda padomju laikā bija DND struktūra. Ja kāds cilvēks grib paņemt, iegādāties automātu un skraidīt pa mežu vai patiešām nopietnos gadījumos, ja vajag, palīdzēt valstij, tās, man liekas, ir viņa reālas tiesības. Šinī gadījumā šī nauda, ko viņš, veicot palīgdarbus policijai vai robežapsardzībai, uzreiz tiek pārpumpēta tomēr sava veida sabiedriskas struktūras kabatā. Tas, protams, būtu labi, ja deputāti būtu saņēmuši arī paskaidrojumus, kāpēc tieši 80 procentus. Varēja ierakstīt 100 procentus, ja jau sacer kādu likumprojektu. Tāpat arī tālāk. Es lasu kaut vai te... Protams, veidojas galīgi pavisam tāda īpatnēja situācija otrajā papildinājumā. Ja Zemessardze sadarbojas ar kādu citu iestādi, tad, kā es lasu, par apsargāšanu tai ir jāsaņem ne mazāk kā 40 procenti no ieņēmuma pēc konfiscētās vērtības realizācijas. Es reāli saprotu tā. Policija aiztur kaut kādu, teiksim, ļauno tirgoni, kas tirgo cigaretes, un palūdz Zemessardzi viņu apsargāt. Tātad par apsargāšanu Zemessardzei jāsaņem 40 procenti no vērtības, ja tās cigaretes tiks realizētas. Protams, te arī paceļas jautājums, ko jau savā laikā Kreitusa kungs teica, proti, ka cigaretes nevar realizēt, tās jāsadedzina. Šņabi arī nevar lietot. Bet tie ir pavisam citi, tīri tehnoloģiski jautājumi. Taču tādēļ vismaz šinī brīdī izbrīnu rada, ka nav nekāda pamatojuma. Kāpēc tieši 35 procenti? Kāpēc tieši 40 procenti? Kāpēc tieši 80? Varbūt, protams, Grīga kungs dos paskaidrojumu, bet tomēr mani vēlreiz uztrauc tas, ka tomēr ne gluži valstiska struktūra tiešā veidā grib saņemt tādus milzīgus līdzekļus. Un vai šinī gadījumā, kad mēs runājam par valsts budžeta trūkumu, mums būtu, teiksim, tie potenciālie viens miljons 600 tūkstoši latu, ko mums šeit tā maigi liek vai lūdz, jāpārskaita tādā veidā šīs struktūras kabatā? Tas ir vienkārši diezgan nekorekti tomēr. Šinī situācijā, kad mēs sociālajiem pabalstiem valsts naudu neatrodam, kaut gan likums jau darbojas. Šī nauda tiks atņemta, Grīga kungs, tiem bērnu pabalstiem, ko, iespējams, varētu saņemt bērni. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Ģirts Kristovskis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

Ģ.Kristovskis (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Protams, valsts aizsardzība šobrīd, tāpat kā visas pārējās mūsu dzīves sfēras, tiek nepietiekami finansēta un piedāvātais projekts par izmaiņām likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” faktiski ir viens no meklējumiem, kā līdzekļus piesaistīt viena mūsu bruņotā formējuma finansēšanai. Principā man nav nekas pret to, ka tiek meklēts šāds ceļš. Un man faktiski arī īsti nav nekas iebilstams pret to, ka ir šeit tādā vai citādā attiecībā minēti šie procenti, kā jāsadala tie ieņēmumi, kas tiek iegūti no konfiscēto preču realizācijas. Tomēr es gribu no diviem aspektiem parunāt par šo problēmu.

Viens ir atkal jautājums par to,vai tik detalizētas normas, kādas nav raksturīgas likumiem, tātad zināma līmeņa normatīvajiem aktiem, būtu jāievieš likumā. Šobrīd šeit ir zināmas procentu attiecības. Šādas normas var mainīt atkal pēc nedēļas, kad būs kaut kāda prakse. Izrādīsies, ka 5 procenti vai 10 procenti ir jāpamaina uz augšu. Atkal trīs lasījumos deputāti nāks šeit un mainīs šīs normas. Līdz ar to faktiski tas ir diezgan neraksturīgi.

Vēl viens šī jautājuma aspekts. Problēma jau atkal faktiski ir daudz dziļāka. Birkava vadītās valdības laikā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas attiecās uz visām mūsu militarizētajām un bruņotajām struktūrām, tajā skaitā uz Zemessardzi, policiju, robežapsardzi. Tieši par šo pašu tēmu. Un nevienam nebija nekādu pretenziju par to, ka šāda kārtība tiek noteikta, un par to, ka tā ir jānosaka. Pagāja gads. Ministru prezidenta Gaiļa vadītā valdība nodublēja atkal ar Ministru kabineta noteikumiem tieši šīs pašas normas, varbūt mazliet savādākā kārtībā bija šīs procentuālās attiecības. Bet paiet vēl kaut kāds gads un tiek mēģināts jau šīs normas ieviest likumā. Un tad, ja mēs labi piedomājam, mēs redzam, ka faktiski ir dziļāka problēma. Problēma tātad ir tajā mehānismā, kurš šobrīd joprojām nepastāv valstī, — kā šādas konfiscētas preces tiek realizētas.

Diemžēl nav līdz galam izkopts arī mūsu finansistu, ekonomistu, varbūt arī tirgotāju viedoklis par to, kādu iespaidu atstāj nelegālas preces ieplūdināšana vai realizēšana vietējā tirgū. Jo es domāju, ka tie cilvēki, kuri nodarbojušies ar tirdzniecību, saprot — ja prece šeit ir ievesta un par to nav faktiski samaksāts nodoklis, un tā tiek realizēta, vienalga, kur, tiek piedāvāta cietumos, varbūt kaut kādos atsevišķos veikalos par palētinātu cenu un tamlīdzīgi, tas faktiski atstāj graujošu iespaidu uz tiem tirgotājiem, kuri savu preci realizē likumīgā kārtā, kuri šeit, šajā tirgū ir ieveduši varbūt tās pašas cigaretes, varbūt to pašu alkoholu un samaksājuši tos nodokļus, ko novirza tajās sfērās, uz kurām vēlējās, lai līdzekļi tiktu novirzīti, kā to vēlējās arī Lujāna kungs.

Tā ka līdz ar to faktiski, ja mēs paskatāmies uz šo problēmu, šis ir kārtējais mēģinājums pacelt augstākā līmenī Ministru kabineta noteikumiem vai kādām instrukcijām atbilstošus aktus, normatīvos dokumentus. Līdz ar to faktiski es neatbalstu šādu pieeju, un, godīgi sakot, man ir jāizsaka nožēla par to, ka šāda pieeja ir bijusi iepriekšējā laikā, kad šādas normas tika iekļautas gan likumā par policiju, gan arī likumā par Latvijas robežapsardzi.

Tā ka katrā gadījumā es aicinātu neatbalstīt šo dokumentu, bet aicinātu Finansu ministriju piestrādāt pie mehānisma, kādā veidā sakārtot šo problēmu, jo, ja šīs normas šajā likumā parādīsies, tas nebūt nenozīmē, ka attiecīgo Finansu ministrijas institūciju vai Valsts ieņēmumu dienesta institūciju, es nezinu, vai kādu citu institūciju, kuras nodarbosies ar šo problēmu, ierēdņu galdā nebūs atsevišķs likums par Zemessardzi, nebūs atsevišķs likums par policiju vai atsevišķs likums par robežapsardzi. Viņiem būs atkal tikai kaut kādi konkrēti noteikumi, kur visas šīs sfēras ir aptvertas. Un līdz ar to šis ir varbūt labs mēģinājums, bet katrā gadījumā es paredzu, ka viņš nedos rezultātu. Pieeja šīs problēmas risināšanai jāmeklē pavisam no citas puses. Kā jau šeit pareizi tika minēts, varbūt ir jāveic analīze, kāpēc Ministra kabineta noteikumi jau divus gadus nav darbojušies. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Jānis Ādamsons, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

J.Ādamsons (LC). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām ļoti grūti ir novērtēt to lomu, ko katru dienu pilda Zemessardze. Un faktiski arī tas budžets, ko mēs esam apstiprinājuši šajā parlamentā, absolūti neatbilst tām vajadzībām, kuras ir nepieciešamas Zemessardzes finansēšanai. Mēs ar vieglu roku visi piekritām, ka Zemessardzei, salīdzinot ar pagājušo gadu, tika noņemti 600 tūkstoši latu. Tātad šī gada budžets ir par 600 tūkstošiem latu mazāks nekā pagājušā gada budžets. Būtu jāpriecājas, Lujāna kungs, ja visas struktūras strādātu tikpat cītīgi kā Zemessardze. Un, ja Zemessardze nebūtu aizturējusi kontrabandu apmēram 2 miljonu latu apmērā, tad valsts kasē arī nebūtu ienācis neviens santīms. Man nav arī iebildumu pret to, ka Zemessardzei jāsaņem vismaz 80 procenti no konfiscētās mantas vērtības, bet, tāpat kā arī Kristovska kungs atzīmēja, man ir iebildumi pēc būtības. Tāpēc, ka mēs tagad izdarām pirmo mēģinājumu iejaukties Ministru kabineta kompetencē. Jā... es atvainojos, tas tik tiešām nav pirmais mēģinājums. Tā ir Ministru kabineta kompetence, kuram jānosaka šo procentu sadale. Un mēs nevaram tagad ar likuma palīdzību deleģēt Zemessardzei tās tiesības, kuras viņai nedrīkst būt paredzētas. Ir Ekonomiskā policija, ir Valsts ieņēmumu dienests, ir muita, ir robežapsardze, kam ar likumiem ir uzlikti tādi vai citādi pienākumi. Un es tik tiešām aicinātu Ministru kabinetu, Finansu ministriju un Aizsardzības ministriju vēlreiz apsēsties pie pārrunu galda, lai beidzot šie procenti tiktu normāli iekasēti. Problēma nav ar Zemessardzi vien, kaut gan likums par robežapsardzi, likums par policiju, ko jau šeit minēja Kristovska kungs, nosaka, ka 80 procenti no konfiscēto preču vērtības tiek nodoti tām iestādēm, kuras ir to konfiscējušas, diemžēl reāli dzīvē tas nepiepildās. Un šeit ir atkal jārunā par Finansu minstrijas attiecīgo ierēdņu atbilstību ieņemamajam amatam.

Tāpēc es arī aicinātu noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un pēc tam Aizsardzības un iekšlietu komisijā izskatīt jautājumu par to, lai Ministru kabinets šo jautājumu izskatītu Ministru kabineta sēdē. Paldies!

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, precizēsim! Vai jūs ierosināt neizskatīt pēc būtības atbilstoši 135. pantam vai vienkārši aicināt balsot pret?

J.Ādamsons. Jā, es atvainojos! Es iesaku neizskatīt viņu pēc būtības.

Sēdes vadītāja. Skaidrs. Tātad tas ir balsojams, pirms balsojam par pirmo lasījumu.

Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Par Zemessardzi, es domāju, šeit ne vienreiz vien vajadzēs runāt no šīs tribīnes. Tā ir pārāk nopietna organizācija, un viņas problēmas ir pārāk nopietnas, lai Saeima censtos šo problēmu risināšanu uzvelt tikai uz Ministru kabineta pleciem. Mēs labi zinām, cik noslogots ir Ministru kabinets. Mēs labi zinām, ka ar tiem ierēdņiem, kuri tur šodien atrodas, tikt galā nebūs vienkārši un izdarīt viņiem kaut ko ir ārkārtīgi grūti, pāraudzināt viņus vispār nav ko censties, tas ir lieks darbs. Un tieši tāpēc padomāsim, ko mēs varam izdarīt. Es jau vispār, protams, novēroju kopš Zemessardzes dibināšanas sākumiem ārkārtīgi īpatnēju attieksmi pret Zemessardzi. Mums ir ļoti bieži tādi brīži, kad nav neviena, kas nāk palīgā. Un tad nu atceras, ka ir Zemessardze, un tad to uzaicina un uztic tai ļoti daudz ko darīt. Un tad , kad ir padarītā novērtējums, tad it kā šo Zemessardzi atkal aizmirst. Tanī pašā laikā visus pēdējos gadus ir ārkārtīgi daudz veikusi vesela paaudze “meistaru”, kuri to tik vien dara, ka meklē Zemessardzes darbībā visu to negatīvāko. Arī Zemessardzes štābā vāc materiālus par to, cik ļoti īpatnēji masu informācijas līdzekļi reizēm izturas pret šo veidojumu. Un es tomēr gribētu, lai mēs neaizmirstam, ka Zemessardze šodien ir gandrīz vai vienīgā struktūra Latvijā, kura ir spējīga valstij palīdzēt, kurā pulcējas visvairāk tieši nacionālpatriotiski noskaņotu cilvēku, idejisku cilvēku. Jūs labi zināt, ko nozīmē darbs ārrindas Zemessardzē, par ko šie cilvēki praktiski nesaņem neko, tieši otrādi, par saviem līdzekļiem daudz ko iegādājas. Un tāpēc Zemessardzei vajag palīdzēt un negaidīt, kamēr to darīs Ministru kabinets. Labi, šī palīdzība varbūt nav tik pilnīga, šī palīdzība nav tik izvērsta, nav to iespēju, bet galīgi atteikties Saeimai no šo jautājumu risināšanas, es domāju, nebūtu pareizi.

Galu galā esmu strādājis Augstākajā padomē Aizsardzības un iekšlietu komisijā tad, kad veidojās Zemessardze, kad mēs no sava vidus izvirzījām pirmos Zemessardzes komandierus, esmu strādājis Rīgas pilsētā pusotru gadu, vadīdams Drošības un kārtības komiteju, esmu praktiski sadarbojies ar zemessargiem un varu par viņiem teikt visu to labāko. Nerunājot varbūt par kādu atsevišķu pārstāvi, kādi gadās jebkurā struktūrā, ar kuru ir varbūt bijušas kaut kādas domstarpības. Bet tas mani galīgi nav nekad uztraucis. Taču to milzīgo darbu, ko šie paši Rīgā esošie zemessargi ir veikuši, nevar novērtēt par zemu. Es nemaz nerunāju par laukiem, es nerunāju par pagastiem, kur Zemessardzes struktūras ir vienīgās, kuras vispār ir spējīgas tur kaut ko darīt.

Un tāpēc uzskatu, ka piedāvātais variants tiešām varbūt ir pagaidu variants, bet nekā labāka nav, neko citu mēs tik ātri nesagaidīsim. Es vispār labi atceros mūsu tikšanos ar Finansu ministrijas pārstāvjiem Aizsardzības un iekšlietu komisijā pirms budžeta apstiprināšanas... Tā ka atļausiet pasmaidīt par cerību, ka būs kādi nopietni risinājumi no tās puses. Un neviens mums, Aizsardzības un iekšlietu komisijai, netraucē uzaicināt uz savām sēdēm tos pašus Ministru kabineta pārstāvjus visaugstākajā līmenī un runāt. Lūdzu, tas ir viens ceļš, ko valdība tuvākajā vai tālākā laikā piedāvā, un runājam par to! Bet otrs ir tas, ko mēs darām paši šodien, un tāpēc es ierosinātu tomēr, cienītie kolēģi, atbalstīt šo variantu. Domāsim visi kopā, kā tālāk šos jautājumus risināt! Pārāk maz mēs esam domājuši par šo savu pienākumu. Un tad tiešām mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisija pacentīsies aktīvāk strādāt pie citu ar šo jautājumu saistīto problēmu risināšanas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

K.Čerāns (TKL). Cienījamo sēdes vadītāj, godātie deputāti! Es nevaru piekrist Lujāna kunga nostādnei, ka tie līdzekļi, kas šī likumprojekta pieņemšanas rezultātā tiktu novirzīti Zemessardzei, tiks atrauti bērnu pabalstiem vai arī kādiem citiem pasākumiem. Un es arī tomēr nepiekrītu Kristovska kunga izteiktajai nostādnei, ka par šo likumprojektu jārunā tādējādi, ka, pieņemot to, mēs rodam kādus papildu resursus Zemessardzei. Es domāju, ka šis ir ļoti būtisks jautājums un šī likumprojekta pamatā ir jautājums par Zemessardzes ieinteresēšanu, reālu materiālu ieinteresēšanu veikt ekonomisko noziegumu apkarošanu. Tātad, lai būtu mums valstī struktūras, konkrēti Zemessardze, kas reāli veiktu nelegālo preču kontrabandas apkarošanu. Un es noteikti gribu atbalstīt šo likumprojektu, un arī frakcija “Latvijai” atbalstīs tā pieņemšanu pirmajā lasījumā. Un es uzskatu, ka, ja valdošās koalīcijas vairākums neatbalstīs to, tad tas būs kārtējais apstiprinājums tam, ka valdība negrib apkarot kontrabandu, bet dod priekšroku virspusējām un tikai demonstratīvām populistiskām aktivitātēm.

Te bija runa par Ministru kabineta noteikumiem. Ja tie tiks pieņemti, tas būs ļoti labi, bet, kamēr šo noteikumu nav un tie tikai varbūt būs, es uzskatu, ka tā ir absolūti nepieņemama nostāja, ka Saeimai būtu jāatturas no likuma izdošanas šajā sakarā, jo Saeima ir tiesību sistēmas veidošanas jomā augstākā pakāpē par Ministru kabinetu un Saeimai neapšaubāmi ir tiesības un faktiski šajā gadījumā, es uzskatu, arī morāls pienākums šī jautājuma regulēšanu pacelt likumdošanas līmenī. Es uzskatu, ka tas ir jādara un jāatbalsta šis likumprojekts pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

V.Krisbergs (DPS). Godājamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Manuprāt, šobrīd Latvijā diemžēl jāsaka sekojoši: ja vēl kādam var uzticēties, tad tā ir Zemessardze. Diemžēl valsts policija pierādījusi savu bezdarbību, un tad, kad, pieņemsim, Juris Bojārs nošauj vienu zagli un otru aiztur, paiet dažas dienas un viņu izlaiž brīvībā. Tikai pēc tam, kad iedarbojas sabiedrības spiediens, šī izmeklētāja vēlreiz kaut ko izdara. Man ir konkrēti kāda mana vēlētāja iesniegums, kā šī pati izmeklētāja ņirgājās par to, ka viņam ir nozagta mašīna. Viņš atrada melnīgsnēju tautiešu midzeni, kur šī mašīna atradās, kur melnīgsnējie tautieši piedāvāja kompensēt viņam zaudējumus. Un beigu beigās izrādījās, ka melnīgsnējais tautietis tika sodīts ar deportāciju ārpus Latvijas teritorijas.

Šādi gadījumi valsts policijā ir pietiekoši. Lai mans cienījamais kolēģis Dobeļa kungs neļaunojas, bet municipālā policija jeb pašvaldības policija šodien lielā vairumā ir pašvaldības reketa ierocis un nodarbojas ar uzņēmēju un jo sevišķi tirgotāju, nu, maigi izsakoties, ekspropriāciju... viņu īpašumu ekspropriāciju. Protams, tie ir tikai “atsevišķi gadījumi” kā valsts policijā, tā arī pašvaldības policijā. Vispār noziedzības līmenis tiek apkarots burvīgi, tie tikai “atsevišķi gadījumi”.

Mums vēl ir 15 tiesībsargājošas institūcijas. Jelgavā to esot 19, kā man ir zināms no Jelgavas padomes cilvēku saskaitījuma šajā jautājumā. Un tomēr, tikko kaut kas notiek, ja nu pa īstam griežas, tad tikai pie Zemessardzes. Un šeit pilnīgi pareizi Dobeļa kungs teica, ka Zemessardzē pašreiz ir ļoti nacionāli noskaņoti cilvēki, tie , kuri par saviem līdzekļiem pērk ieročus, tērē savu laiku. Diemžēl šajā militarizētajā struktūrā ir par maz līdzsvaram vajadzīgu pragmatiski domājošu cilvēku, jo, kad ir novirze uz vienu pusi, tas jau diez cik labi nav. Tad arī iznāk, ka, iedzerot nacionālo šņabīti un pašaudoties ar automātiem, kas pirkti par nacionālajiem līdzekļiem, nacionālu mašīnu virzienā, dažreiz arī nogalina vispār nacionālu sievieti, kura neko sliktu nav izdarījusi. Bet arī tie ir atsevišķi gadījumi. Mans uzskats ir, ka šo likumprojektu vajag atbalstīt. Jo cerēt uz to, ka šobrīd Ministru kabinets kaut ko izdarīs, ir ļoti grūti. Es vēlreiz atgādinu savu teicienu par valdošo politisko eliti, kura nostiprinās. Zemessardze diez vai būs tā, kas šo eliti ļoti gribēs aizstāvēt.

Neņemiet ļaunā, man šodien laikam notiek ieciklēšanās uz politiskās elites veidošanās procesiem Latvijā. Bet šobrīd tas diemžēl ir aktuāls moments. Un tad, kad es dzirdu, ka Zemessardzei vispār nekas nav jāpalīdz, ka Zemessardzē nav jāievada pragmatiski domājoši cilvēki... Būsim atklāti, valsts nebūtu saņēmusi ne santīma, ja šodien Zemessardze negribētu pat 80 procentus. Varbūt Zemessardzei varētu atdot pat visus 100 procentus, jo kontrabandas ļaunums jau nav tikai tas, ka tā ieplūst valstī, kontrabandas ļaunums ir arī tas, ka tā aptur normālo tirdzniecību, normālo ekonomisko apriti valstī un darbojas kā negatīvs spēks. Es jau nu gan arī piekrītu, ka 80 procenti būtu tā kā mazliet par šerpu, tāpat 40 procenti par to, ka vienkārši sadarbojušies līdz atklāšanai, bet tas nav pirmā lasījuma moments. To jau var skatīties otrajā un trešajā lasījumā un precizēt. Jebkurā gadījumā ir ekonomiskie aprēķini, ka ieinteresētība pazūd intervālā no 49 līdz 51 procentam. Ja būs mazāk, tad nu gan nav vērts. Bet tā ir tehnika. Es aicinu mūsu kolēģus atcerēties, ka Zemessardze tik tiešām ir mūsu nacionālais bruņojums, ka Zemessardzē ir jāievada pragmatiskā domāšana, ka kontrabandas apkarošana ir valsts ekonomiskās sakārtošanas uzdevums nr.1 un šajā gadījumā nav vērts žēlot tos līdzekļus, ko tā no citas puses, nevis no valstiskās puses, dos valsts kasei. Kaut vai tikai 20 procentus. Bet, ja nebūs Zemessardzei, nebūs arī šo 20 procentu. Aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts! Otro reizi.

Ģ.Kristovskis (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es vēlreiz gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šobrīd ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, nevis tā, kā Čerāna kungs teica, ka kaut kad pieņems... Šodien ir spēkā. Un tad, kad bija mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde un kad šajā sēdē bija Zemessardzes pārstāvji, tās juridiskā dienesta priekšnieks, es uzdevu konkrētu jautājumu. Es teicu: “Ko jūs kā dienesta priekšnieks esat darījis, lai šo jautājumu sakārtotu? Jums rodas problēmas, jūs nesaņemat naudu. Jūs esat bijuši Finansu ministrijā un kārtojuši šīs attiecības starp Zemessardzi un Finansu ministriju, lai šos normatīvos dokumentus, kuri jau ir spēkā, iedarbinātu beigu beigās?” Dabīgi, ka viņiem nebija atbildes. Jūs saprotat, kāpēc nebija atbildes. Tāpēc, ka šajā virzienā nekas netiek darīts. Netiek ieti tie ceļi, kuri jau faktiski ir normēti. Tagad mēs vienkārši iziesim vēl vienu procesu, un es pieņemu, ka mēs atbalstīsim šo likumprojektu, bet beigu beigās pēc pusgada mēs atgriezīsimies tieši pie tās pašas problēmas. Vai arī varbūt šo jautājumu atrisinās Ādamsons, Dobelis, Kristovskis vai Čerāns, vienalga, kurš no deputātiem, kas aizies un paņems zemessargu komandieri vai kādu no viņa vietniekiem aiz rokas, aizvedīs uz Finansu ministriju un risinās šo jautājumu? Lūdzu, ņemiet vērā, ka šodien spēkā ir dokumenti un ir jāiedibina tā kārtība, kura jau faktiski ir reglamentēta. Tas ir mans vienīgais aicinājums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Atbilstoši Kārtības ruļļa 135.pantam, ja kāds deputāts iesniedz priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, tad šāds priekšlikums ir balsojams vispirms. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par to, ka jautājums nav izskatāms pēc būtības Saeimā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 42, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts. Komisijas vārdā, lūdzu, referents!

O.Grīgs.Cienījamie kolēģi! Paldies Dobeļa kungam, Čerāna kungam un Krisberga kungam par atbalstu. Paldies arī tiem deputātiem, kas atbalsta šos grozījumus šajā likumā, bet es gribētu Lujāna kungam sacīt — es zinu, ka jūs nekad neuzņems Zemessardzē! Tas nu ir vairāk kā skaidrs. Vai tad jūs labāk gribat, lai miljoni aiziet valsts kasei garām? Es esmu dzirdējis, ka ir kaut kāda runa par 150, 160 vai 200 miljoniem, kas iet valsts kasei garām sakarā ar muitas nodokļa neiekasēšanu. Ir arī mazāk miljonu minēti. Es domāju, neviens no šiem skaitļiem nav precīzs, jo neviens nevar pasacīt precīzi. Pat finansu izziņas dienests nevar pasacīt, jo tur ir ierosinātas kādas divas krimināllietas pa šiem gadiem. Cik miljonu ir atgūts, neviens nevar pateikt, un cik iet garām valsts kasei. Bet tas, ka iet miljoni garām, ir fakts. Tad, kad Zemessardze stāvēja uz Latvijas valsts robežas, tad valsts robeža bija aiz atslēgas. Tad, kad Zemessardze, tā sacīt, dežurēja gar robežu, tad viena diena to skaidri parādīja. Toreiz parādījās muitas punktos trīs un četras reizes lielāki ieņēmumi.

Un tagad es gribētu atbildēt Kristovska kungam. Viņš sacīja mūsu komisijā, ka viņš ar sausu muti esot aizstāvējis. Es tikai nezinu, ko aizstāvējis. Acīmredzot jūs aizstāvējāt tik daudz un tik tālu, ka jūs vairs neesat Zemessardzes štāba priekšnieks. Un, kad jūs bijāt iekšlietu ministrs, kāpēc tad jūs tos jautājumus nekārtojāt? Tas taču bija jūsu kompetencē. Tādēļ arī laikam jūs neesat vairs iekšlietu ministrs. Un arī Ādamsona kungam es to pašu gribu pateikt. Jūsu pienākums bija to kārtot kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu un ar citiem dienestiem, un nav ko šeit pārmest Zemessardzei. Nav ko pārmest šeit! Tāpēc jūs arī neesat iekšlietu ministrs vairs diemžēl. (Starpsauciens no zāles: “Paldies Dievam!”) Es aicinu deputātus atbalstīt šos grozījumus Zemessardzes likumā pirmajā lasījumā. Arī man jau ir savi labojumi šajā likumā. Es uzskatu, ka likums tomēr stāv augstāk par Ministru kabineta noteikumiem. Es esmu runājis ar valsts ieņēmumu valsts ministri Počas kundzi un ar Finansu ministrijas darbiniekiem, ka to sadales mehānismu var noslīpēt. Un tas tiks izdarīts tuvākajā laikā. Kā tos procentus savstarpēji sadalīs bruņotie formējumi — policija, Zemessardze, robežapsardzība, tā ir šo ministru un komandieru darīšana. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 5, atturas — 7. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami papildinājumi otrajam lasījumam.

O.Grīgs. Paldies, kolēģi! Es domāju, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija saņems jūsu papildinājumus vai grozījumus līdz 15.martam.

Sēdes vadītāja. 15.marts. Citu priekšlikumu nav? Tātad iesniegšanas datums labojumiem un papildinājumiem otrajam lasījumam— 15.marts.

O.Grīgs. Paldies!

 

Sēdes vadītāja. Tālāk atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā mēs izskatām Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts civildienestu”. Lūdzu komisijas pārstāvi!

Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts, — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā!

V.Krisbergs (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā tiek piedāvāts jums grozījums likumā par valsts civildienestu.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, precizēsim Krisberga kungs! Mēs strādājam ar dokumentu nr.457, ja?

V.Krisbergs. Ar 350.dokumentu.

Sēdes vadītāja. Bet tur ir rakstīts — otrajam lasījumam likumprojekts sagatavots.

V.Krisbergs. Es atvainojos, trešajam lasījumam!

Sēdes vadītāja. Dokumentā nr.350 ir rakstīts: “Sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā”. Tāpēc es jums jautāju, ar kuru dokumentu mēs strādājam. Ar 457., cik es saprotu.

V.Krisbergs. Jā, pilnīgi pareizi! Es atvainojos! Numuri sajaukti bija. Grozījums likumā par valsts civildienestu. Bija iesniegti trīs Juridiskās komisijas priekšlikumi, kurus atbildīgā komisija — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija — ir noraidījusi. Iepazīstinu ar tiem.

Pirmais Juridiskās komisijas priekšlikums — aizstāt likumprojekta nosaukumā vārdu “grozījums” ar vārdu “grozījumi”. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, jūs par šo priekšlikumu vai par kādu citu? Jūs neesat norādījis, par kuru no priekšlikumiem jūs runāsit, par šo? Paldies! Deputātiem iebildumu par ... Tātad, deputāti, vai kāds vēlas runāt par komisijas iesniegto priekšlikumu, jo pašlaik kājās stāv... Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

A.Jirgens (TB). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Man būtu priekšlikums šo jautājumu, kā būs formulēts likuma virsraksts, atstāt kā pēdējo, jo tas būs atkarīgs no tā, vai tiks pieņemti vai netiks pieņemti pārējie Juridiskās komisijas priekšlikumi. Paldies!

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, jūs... (No zāles deputāts A.Endziņš: “Jirgena kungs pateica to pašu!”) Paldies! Tātad ir priekšlikums pirmo grozījumu vai labojumu, tas ir, Juridiskās komisijas priekšlikumu aizstāt likumprojekta nosaukumā vārdu “grozījums” ar vārdu “grozījumi”, izskatīt kā pēdējo, jo tas, kā izskatīs tālākos priekšlikumus, noteiks, kā likumam jāsaucas. Deputātiem iebildumu pret šādu priekšlikumu nav? Tātad sākam izskatīt otro.

V.Krisbergs. Principā otrais Juridiskās komisijas papildinājums ir analogs un būtu vērts tādā gadījumā tos abus izskatīt kā pēdējos.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem iebildumu arī pret šo priekšlikumu nav. Lūdzu!

V.Krisbergs. Trešais Juridiskās komisijas ierosinājums — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā. Aizstāt 15.panta pirmajā daļā vārdu “divus” ar vārdu “trīs” un vārdu “četrus” ar vārdu “piecus”.” Ir runa par to, ka likumā “Par valsts civildienestu” 15.pantā ir teikts, ka persona var iegūt ierēdņa statusu tikai tad, ja tā pēc valsts civildienesta ierēdņa kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas ne mazāk kā divus, bet ne vairāk kā četrus gadus ir pildījusi ierēdņa amata pienākumus kā ierēdņa kandidāts un ir nokārtojusi valsts civildienesta ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu. Priekšlikums tātad ir palielināt šo laiku par vienu gadu. Kā minimālo, tā arī maksimālo termiņu. Atbildīgā komisija — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija — noraidīja šo Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

I.Bišers (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šogad paiet divi gadi kopš likuma par valsts civildienestu pieņemšanas, kas radīja mūsu valstī tādu jēdzienu kā ierēdņi, kas jau bija aizmirsies. Un tagad Latviju diezgan bieži mēdz dēvēt par ierēdņu valsti. Tas gan ir kļūdaini, jo Latvijā ierēdņu vēl līdz šim nemaz nav, ir tikai ierēdņu kandidāti, kas par tādiem top. Bet, ja paliek šī norma — divi gadi, tad šajā gadā lielākā daļa no mūsu daudzskaitlīgajiem ierēdņu kandidātiem var kļūt par ierēdņiem. Var kļūt, jā! Lūdzu man... es saprotu. Nesarunāsimies! Es jau pats izlaboju. Tā, un līdz ar to rodas jautājums, vai mūsu ierēdniecība ir jau nobriedusi, lai viņai piešķirtu goda pilno nosaukumu “ierēdnis”, vai viņa jau ir tiktāl izmācīta, lai varētu pilnīgi teikt, ka viņa tam ierēdņu nosaukumam atbilst, kā tas ir Eiropā. Diemžēl viss tas, ko mēs dzirdam no mūsu iedzīvotājiem, kā arī no visiem ārzemniekiem, kam ir darīšanas ar mūsu ierēdņu kandidātiem, šīs atsauksmes liecina, ka viņi vēl šo līmeni nav sasnieguši. Un tas bija viens iemesls, kāpēc Juridiskā komisija ieteica nesteigties.

Otrs iemesls ir tīri materiāls, jo, kā zināms, šogad valsts budžetā nav paredzēti līdzekļi algas palielināšanai ierēdņiem. Tā ir mūsu vaina, jo mēs apstiprinājām budžetu. Un tagad, protams, ir slikti, ierēdņi ir cerējuši un valdība nevarēs viņus apmierināt. Kādreiz iepriekšējā valdība ir solījusi, šī valdība nespēs izpildīt. Solījums, protams, ir jāpilda, bet man liekas, ka vēl vairāk valdība ir solījusi un vēl vairāk cer uz pensiju palielināšanu pensionāri un invalīdi, vairāk cer uz pabalstu palielināšanu daudzbērnu mātes un citi materiāli nenodrošinātie, kuriem mēs to nespējam darīt. Bet ierēdņiem mēs taisāmies to darīt. Un, ja pensionāri un invalīdi, un bērni ne pie kā nav vainīgi, tad par mūsu valsts bēdīgo ekonomisko situāciju lielā mērā ir atbildīgi tieši ierēdņi. Un tāpēc es domāju, ka viņi varēs vēl vienu gadu paciesties, lai saņemtu solīto — to, ka par 20 procentiem tiks paaugstinātas viņu algas un par 50 procentiem — dažādas citas piemaksas, kuru likumā par valsts civildienestu ir noteikts ne mazums. Tur ir gan piemaksa par dzīvokli, gan piemaksa par braukšanu, gan piemaksa par sievas nestrādāšanu un tā tālāk, un tā tālāk. Tāpēc es atbalstu Juridiskās komisijas priekšlikumu izdarīt šīs izmaiņas minētajā likumā, jo valstij tādas naudas nav.

Sēdes vadītāja. Jirgena kungs, jūs astoņas minūtes izmantosiet? Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

A.Jirgens (TB). Godātie deputāti! Es arī aicinātu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumus — gan šo, gan arī nākamo, jo pēc būtības tie ir Ministru kabineta priekšlikumi, tikai tie bija iekļauti valsts budžetā pirmajā lasījumā un Juridiskā komisija iebilda pēc formas, ka tādā veidā tas nav darāms, nevar iekļaut budžeta pārejas noteikumos grozījumus citos likumos. Un tāpēc Budžeta komisija iesniedza šos priekšlikumus pie grozījumiem likumā par valsts civildienestu kā atsevišķus priekšlikumus. Bet pēc būtības sākotnēji šie priekšlikumi nāk no valdības. Un iemesls ir tas, kā jau arī daļēji minēja Bišera kungs, ka Saeima, pieņemot valsts budžetu 1996.gadam, nav paredzējusi finansu līdzekļus ierēdņu kvalifikācijas eksāmenu rīkošanai, ierēdņu darba samaksas palielināšanai un sociālo pabalstu izdevumiem, kā arī valsts civildienesta ieviešanai Iekšlietu ministrijas centrālajā aparātā un tās pakļautībā un pārraudzībā esošajās valsts iestādēs. To mēs esam akceptējuši, un tāpēc būtu loģiski, ka mēs akceptētu šos Juridiskās komisijas priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, jūs sešas minūtes izmantosiet? Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu kā Juridiskās komisijas loceklis, bet kā deputāts Endziņš. Lieta ir tāda. Šeit jums ir pielikta klāt arī izdruka — civildienesta likuma 15.panta spēkā esošā redakcija, un šeit ir rakstīts skaidri un gaiši, ka persona var iegūt ierēdņa statusu tikai tad, ja tā pēc valsts civildienesta ierēdņu kandidāta kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas ne mazāk kā divus, es uzsveru — ne mazāk kā divus —, bet ne vairāk kā četrus gadus… Tas nozīmē to, ka praktiski... Tas nebūt nenozīmē, ka šogad nav budžetā līdzekļi paredzēti. Ir šī reforma jāveic. Bet šeit jau mēs ieliekam iekšā, ka mēs vispār pagarinām trīs gadu minimumu, un maksimums ir ne vairāk kā pieci gadi. Acīmredzot, ja mēs sakārtosim ieņēmumus, līdz ar to, teiksim, varēs arī risināties tālāk visa šī valsts pārvaldes reforma, turpināties tālāk. Tāpēc arī es ieteiktu ņemt to vērā, jo šeit ir divi līdz četri, tātad šis gads ir 1996., šogad būs tikai tie divi gadi faktiski, kopš mums ir ierēdņu kandidāti, un tas nenozīmē, ka mums uzreiz momentāni ir jārīko šīs eksāmens. Te ir divi līdz četri gadi, tātad atkarībā no tā, kāds būs budžeta finansējums, var šo jautājumu risināt 1997.gadā, ja būs budžeta līdzekļi, vai pat mazliet vēl vēlāk. Tāpēc es ieteiktu apsvērt arī šo aspektu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Krisberga kungs, ja jūs vēlaties runāt kā deputāts, jūs izmantosiet piecas minūtes? Jums par maz. Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Izmantosiet? Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Arī es neesmu nekāds ierēdņu sistēmas atbalstītājs un savulaik diezgan skeptiski skatījos uz šo likumprojektu, bet es gribētu vērst uzmanību uz to, ko teica Endziņa kungs, ka tikai, sākot ar šā gada rudeni, reāli pirmie ierēdņu kandidāti būs šajā statusā nodienējuši, kā likumā stāv rakstīts, nodienējuši valsts dienestā ne mazāk kā divus gadus. Un tikai 1996.gada rudenī teorētiski būs nepieciešami šie papildu līdzekļi no valsts budžeta, bet vienīgi tajā gadījumā, ja attiecīgās civiliestādes vadītājs uzskatīs, ka ierēdņa kandidāts ir cienīgs kļūt par ierēdni. Manuprāt, šis jautājums nav sasteidzams, likums nav grozāms, ir iespējams, ka nākamgad mums būs vairāk naudas valsts budžetā un mēs varēsim izpildīt to solījumu, ko mēs esam ielikuši likumā par valsts civildienestu. Turklāt es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šo grozījumu iesniedza nevis Budžeta un finansu komisija, bet gan Juridiskā komisija, tātad komisija, kura faktiski neatbild par budžeta jautājumiem. Tas ir mazliet dīvaini. Godātie kolēģi, es gribētu tomēr, lai jūs šo ierosinājumu noraidītu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Pirms pārtraukuma ir vairāki paziņojumi. Pirmais. Mūsu visu vārdā sveicam mūsu kolēģi deputātu Kārli Čerānu sakarā ar Eiropas akadēmijas goda diploma saņemšanu par pētījumiem datortehnikā, paplašinātu automātu algoritmiskā analīzē. (Aplausi.) Čerāna kungs, paejiet dāmai pretī, lai ziedus saņemtu!

Vārds paziņojumam Oļģertam Dunkeram, frakcijas “Latvijai” deputātam!

O.Dunkers (TKL). Kolēģi, es esmu ļoti pateicīgs priekšsēdētājas kundzei, kas šo paziņojumu izdarīja manā vārdā, manā vietā, tas bija ļoti patīkami, dāmas vienmēr ir uzmanīgākas par kungiem. Tikai pie tā es gribētu piebilst vēl vienu frāzi. No šīs augstās tribīnes kāds apšaubāma inteliģences līmeņa kungs mūsu frakciju nosauca par “kārklu vācieša partiju”. Tad šis gadījums pierāda, ka jauktajām ģimenēm laikam ir tie talantīgākie bērni. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim, frakcijas “Latvijas ceļš” deputātam!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti! Es aicinu visus uz komisijas sēdi komisijas telpās tūlīt starpbrīža sākumā.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! 50 deputāti. Darbu turpinām. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

V.Krisbergs (DPS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Tātad es vēlreiz atgādinu, ka šobrīd es uzstājos kā deputāts, nevis kā komisijas pārstāvis. Man gribētos atzīmēt to interesanto faktu, par ko jau runāja Endziņa kungs un Lagzdiņa kungs, — par Juridiskās komisijas papildinājumu sakarā ar termiņa izmaiņām. Atklāti sakot, man ir grūti saprast. Saeimas Juridiskā komisija. Un juridisks nonsenss. Tad, kad cilvēki divus gadus atpakaļ stājās valsts civildienestā un kļuva par civildienesta ierēdņu kandidātiem, likums, es pasvītroju, Saeimas apstiprināts un Prezidenta izsludināts likums, teica — ja jūs būsit kārtīgi darbinieki, labi mācīsities un kļūsit pēc Eiropas standartiem derīgi civildienesta ierēdņa amatam, jūs tādi būsiet. Atlika tikai piebilst tā, kā to teica Dievs: “Un tas bija labi.” Šodien Juridiskā komisija grib atpakaļejošā veidā pateikt cilvēkiem, ka par ierēdņiem viņi varēs kļūt tomēr ne ātrāk kā pēc trīs gadiem. Atvainojiet, ja jau pat Saeimas komisija ir tik kompetenta, tad ko nu runāt par ierēdņa kandidātu! Piedosim tad varbūt tam ierēdņa kandidātam to nekompetenci. Tikai man liekas, ka šobrīd arī Saeimā ir sajaukts kalpotājs, klerks un ierēdņa kandidāts vienā personā. Pilnīgi pareizi pateica Endziņa kungs. Ne jau visi ierēdņu kandidāti diemžēl ir pelnījuši to, ka šoruden viņi kļūs par ierēdņiem. Bet, lūk, tam ierēdņa kandidātam, kurš to ir pelnījis, kurš ir kārtīgi izpildījis visu, ko prasa viņa ierēdņa statuss, lūk, tam gan varbūt tomēr atradīsies tie daži lati, ko pielikt pie algas.

Otrkārt. Neviens likums neparedz, ka pēc diviem gadiem viņam jākļūst par ierēdni, bet ir teikts “ne ātrāk kā pēc diviem gadiem”. Tātad, cienītā Saeima, ja nu reiz viena komisija pierāda juridisku nonsensu, tad to nepierādīs acīmredzot jau par populāru citātu kļuvušās “simt gudrākās Latvijas galvas”. Es domāju, ka šis jautājums ir izsmelts. Un balsošana to pierādīs.

Izmantojot iespēju runāt par izmaiņām civildienesta likumā, man gribētos runāt vēl par nākošo punktu, jo es izmantošu pilnībā savu laiku.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Krisberga kungs, mēs apspriežam konkrētu labojumu likumā un runājam par katru konkrēto labojumu. Tāpēc nevajag laiku izmantot citu jautājumu izskatīšanai. Šoreiz ir konkrētais Juridiskās komisijas priekšlikums. Nobalsosim par to un tad virzīsimies tālāk, un atkal būs 15 minūtes, lai diskutētu.

V.Krisbergs.Paldies, Kreituses kundze, par aizrādījumu, bet jūs jau vēl nezināt, vai es būšu novirzījies no tēmas, jo es vēl neesmu sācis par to runāt. Līdz ar to es uzskatu, ka, palielinot laiku no diviem uz trīs gadiem, mēs ļoti būtiski arī iespaidosim citu struktūru vēlēšanos strādāt tālāk — kā Iekšlietu ministrijas, tā pašvaldību, jo tās arī redzēs, ka nav īstu perspektīvu. Ja Saeima tik būtiski maina likuma tekstus un termiņus, tad tiem cilvēkiem, kuri gribētu kļūt par speciālā civildienesta kandidātiem, vēl mazāks stimuls būs par tādiem kļūt. Man gribētos vienu teikt. Ja latvietis ir pateicis vārdu, tas tiek turēts. Ja mēs pateicām cilvēkiem: “Esiet uzcītīgi, mācieties, strādājiet un esiet tik tiešām ierēdņa vārda cienīgi!”, tad šobrīd mums nav nekādas nozīmes mainīt uz trīs gadu termiņu, jo tas pilnīgi sagraus mūsu autoritāti. Paldies! Tas bija par šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts! Otro reizi.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu paskaidrot, ka te nav nekādas pretrunas, cienījamais Krisberga kungs! Juridiskā komisija neatbalstīja, ka var izdarīt likumā izmaiņas ar pārejas noteikumu palīdzību valsts budžeta likuma projektā. Un te arī ir tas iemesls, kāpēc Juridiskā komisija ierosināja un iesniedza kā likumprojektu atsevišķi Tā kā jau bija grozījumi civildienesta likumā, tad komisija toreiz tos noņēma nost un tie aizgāja kā priekšlikumi. Tikai kontekstā ar to, lai nedarītu izmaiņas likumā ar cita likuma pārejas noteikumu palīdzību. Tikai tāpēc. Un pēc būtības tas ir jālemj Saeimai, vai palielina vai nepalielina. Un es jau savu viedokli šeit izteicu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Aizstāt 15.panta pirmajā daļā vārdu “divus” ar vārdu “trīs” un vārdu “četrus” ar vārdu “piecus”.” Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 14, atturas — 9. Priekšlikums pieņemts.

V.Krisbergs.Nākošais priekšlikums ir atkal Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš skan sekojoši: “Izslēgt likumprojektā vārdus “Iekšlietu ministrijas centrālajā aparātā” un vārdus “Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās valsts iestādēs un”.”. Atbildīgā komisija, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu... Aigars Jirgens, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts!

A.Jirgens (TB). Godātie kolēģi! Es, jau runājot par iepriekšējo pantu, ko mēs balsojām, teicu, un tas attiecas arī uz šo, jautājums šeit ir tieši tāds pats. Tas ir būtībā valdības priekšlikums, kas vienkārši no budžeta likuma pārejas noteikumiem tika pārveidots par priekšlikumu pie Civildienesta likuma un tieši tādā pašā veidā ir balsojams kā iepriekšējais. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu tikai atgādināt, ko tas nozīmēs, ja šo priekšlikumu pieņems. Tas nozīmēs, ka praktiski uz nenoteiktu laiku tiks apturēta civildienesta reforma Iekšlietu ministrijā, uz Iekšlietu ministrijas darbiniekiem netiks attiecināti tie civildienesta likuma noteikumi un tās normas, kas paredz zināmas prasības civildienesta ierēdņu kandidātiem, tajā skaitā prasību būt pilsonim, nebūt saistītam ar PSRS drošības komiteju, valodas prasības. Un man ļoti dīvaini likās, ka šo priekšlikumu atbalsta “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts Aigars Jirgens. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

V.Krisbergs (DPS). Godājamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai šo grozījumu likumprojektā. Diemžēl jāatzīst, ka iesniegtais likumprojekts ir kompromiss starp grozījumu likumā “Par valsts civildienestu” un pārejas noteikumu 8. punktu, kurš nosaka, ka civildienesta reforma Iekšlietu ministrijas centrālajā aparātā notiek līdz 1996. gada 1. aprīlim atbilstoši Iekšlietu ministrijas gatavībai šai reformai un 1996. gada valsts budžeta ierobežotajām iespējām. Civildienesta ieviešana iekšlietu sistēmā ir komplicēta, un, kā daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Dānijā, Francijā un citur, arī Latvijā var būt runa tikai par speciālo uniformēto civildienestu, kur jāsavieno vispārējie civildienesta noteikumi un specifiskās prasības, kas izriet no iekšlietu sistēmas funkcijām. Turpat jāatzīst, ka iekšlietu sistēmā strādājošie ir gandrīz vai vienīgie valsts darbinieki, kas bauda reālas sociālas garantijas. Kolēģi! 5. Saeimas deputāti atcerēsies, ka jau 5. Saeimas laikā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā daudzas problēmas un pretrunas šajā jautājumā tika risinātas. Tomēr Iekšlietu ministrijas sagatavotā un 1995. gada martā Saeimā iesniegtā koncepcija civildienesta ieviešanai Iekšlietu ministrijas sistēmā komisijā tika noraidīta un atgriezta uzlabošanai.

1995. gada novembrī Iekšlietu ministrijā tika sagatavots jauns Iekšlietu ministrijas sistēmas speciālā civildienesta likuma projekts. Pirms tam Iekšlietu ministrijas štāba pārvalde darbam ar personālsastāvu veica lielu darbu, saņemot atzinumus un priekšlikumus no visām ministrijas nodaļām un struktūrvienībām. Diemžēl likumprojektā par valsts budžetu 1996. gadam Iekšlietu ministrija aizmirsa paredzēt civildienesta ieviešanai ministrijas centrālajā aparātā nepieciešamo līdzekļu pieprasījumu. Nu, gadās.

Ņoti interesanti, ka šogad 28. februārī, dienu pēc tam, kad grozījumu likumā “Par valsts civildienestu” apspriešana trešajā lasījumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā bija jau izdarīta, valsts sekretārs Stara kungs nodod mums iesniegumu ar paziņojumu, ka 1996. gada valsts budžetā līdzekļi civildienesta ieviešanai šobrīd nav paredzēti, un lūgumu likumā “Par valsts civildienestu” atbalstīt tādus grozījumus, kuri nenonāktu pretrunā ar valsts budžeta likumu 1996. gadam. No šī iesnieguma, kā arī no Iekšlietu ministrijas nepietiekami operatīvās darbības civildienesta ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu sagatavošanā es gribu izdarīt secinājumu, ka ministrijas vadība, kā iepriekšējā, tā diemžēl arī tagadējā, nav ieinteresēta speciālā civildienesta ieviešanā Iekšlietu ministrijas sistēmā un līdz ar to tā sakārtošanā un piemērošanā tādai situācijai, kāda eksistē visās Eiropas valstīs. Par šo ieinteresētības trūkumu es varu izteikt vienīgi savus minējumus. Dokumentu, protams, nav. Jautājums ir ļoti delikāts. Viens no iemesliem varētu būt ministrijas centrālā aparāta darbinieku bažas līdz ar speciālā civildienesta ieviešanu zaudēt speciālās finansu un sociālās garantijas, tas ir, piemaksu par izdienu, piemaksu par speciālā dienesta pakāpi un tā tālāk. Bet otrs iemesls, šķiet, būs ticamāks. Atcerieties manu žestu! Man gribētos pateikt, ka likumā par civildienestu 2. nodaļas 6. panta 8. punkta normās ir noteikums, ka uz ierēdņa amatu var pretendēt personas, kuras nav bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas štata vai ārštata darbinieki. Nu, es nenosaukšu arī pārējos, protams, PSRS aizsardzības komitejas, Krievijas vai citu valstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki vai minēto institūciju aģenti. Man šķiet, ka mums arī skaidrs, kāpēc galu galā 1995. gadā izdalītie budžeta līdzekļi tik vienkārši tika atgriezti atpakaļ un kāpēc visu laiku ir problēmas un problēmas, un problēmas ar civildienesta ieviešanu un no PSRS ierastās militarizētās struktūras pāriešanu uz demilitarizēto Eiropas civildienesta variantu. Tāpēc es arī neredzu citu iespēju kā tikai atbalstīt, tomēr noraidot Juridiskās komisijas priekšlikumu civildienesta ieviešanu pagarināt līdz šā gada 31. decembrim. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu izslēgt likumprojektā vārdus “Iekšlietu ministrijas centrālajā aparātā” un vārdus “Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās valsts iestādēs un”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 24, atturas — 14. Nav pieņemts.

V.Krisbergs.Paldies, kolēģi! Nākošais priekšlikums, ko iesniedza atbildīgā komisija, ir izteikt pārejas noteikumu 8. punktu šādā redakcijā: “Reforma notiek šādā secībā: 1. Naturalizācijas pārvaldē un Valsts mežu dienestā — līdz 1995. gada 31. decembrim (reformas otrā kārta); 2. Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamentā — līdz 1996. gada 1. aprīlim (reformas otrā kārta); 3. Iekšlietu ministrijas centrālajā aparātā — līdz 1996. gada 31. decembrim. Reformas (otrā kārta); 4. Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās valsts iestādēs un pašvaldību iestādēs — līdz 1996. gada 31. decembrim (reformas trešā kārta).”

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Krisbergs. Paldies!

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Krisberga kungs, mēs atgriežamies pie tā, ko jūs teicāt , ka izskatīsim kā pēdējo. Pie likuma nosaukuma.

V.Krisbergs. Jā, es atvainojos! Tik tiešām mums tas ir jādara. Un līdz ar to automātiski, protams, ir jābalso par pirmo un otro priekšlikumu, jo pamatkomisija neatbalstīja, bet reālā situācija tomēr prasa daudzskaitli.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu zvanu! Endziņa kungs, es zinu, ka jūs teiksiet, ka nav loģikas balsojumam, jo ir divi... Bet vai drīkst pieņemt Juridiskās komisijas atzinumu, ja komisija nav atzinusi? Lūdzu, Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Pirmais un otrais priekšlikums nav balsojams, jo ja jau Saeima nobalsoja par trešo, tātad tika papildināts un tātad te vairs nav tikai viens grozījums, bet ir daudzskaitlis. Tātad automātiski, Juridiskās komisijas pirmais un otrais priekšlikums ir jāakceptē, jo savādāk būs neloģiski. Mēs akceptējam trešo grozījumu, kuru komisija neatbalstīja, un tagad ir daudzskaitlis, un tad būs loģiski...

Sēdes vadītājs. Endziņa kungs, vai Kārtības rullis pieļauj automātiski akceptēt kādu noraidītu priekšlikumu? Ja deputātiem iebildumu nav, tad varētu pieņemt Endziņa kunga priekšlikumu. Tā kā reālā situācija ir tāda, ka ir vairāki grozījumi, tad nosaukumā vārds “grozījumi” ir daudzskaitlī, nevis “grozījums”, vienskaitlī. Un šis priekšlikums pēc loģikas nav balsojams. Deputātiem iebildumu nav?

Cik es saprotu, tad tagad es uzstāšos komisijas vārdā un aicināšu deputātus balsot par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā.

V.Krisbergs. Paldies, Saeimas priekšsēdētāja, par iniciatīvu, bet komisijas vārdā es aicināšu balsot par priekšlikumu kopumā.

Sēdes vadītāja. Es aicinātu balsot par likumu kopumā, nevis par priekšlikumu.

V.Krisbergs. Es atvainojos! Par likumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu”” pieņemšanu trešajā galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 3, atturas — 3. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs saņēmis sekojošu dokumentu: “Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Sociālo un darba lietu komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51. panta pirmo daļu lūdz grozīt 1996. gada 7. marta Saeimas plenārsēdes darba kārtību un izskatīt darba kārtības 14. jautājumu — likumprojektu “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”, trešais lasījums, nākamajā Saeimas plenārsēdē. Saeimas komisijas priekšsēdētāja Ludmila Kuprijanova.” Iebildumu nav? Tātad pārceļam uz nākamo plenārsēdi.

 

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Latvijas Civilprocesa kodesā”. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts, — Juridiskās komisijas vārdā!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Lūdzu, izmantojiet dokumentu nr. 385, kur ir Juridiskās komisijas iesniegtais likumprojekts par grozījumu Latvijas Civilprocesa kodeksā. Juridiskā komisija nāk ar šādu ierosinājumu, praktiskās dzīves rosināta, jo tajos gadījumos, kad kāds uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība tiek atzīta par maksātnespējīgu vai bankrotējušu, rodas arī problēmas ar savstarpējām piedziņām pastāvošo augsto nodevu dēļ, un līdz ar to nav iespējams griezties tiesā, lai piedzītu varbūt no citām personām pienākošos maksājumus. Tāpēc arī Juridiskā komisija ierosina izdarīt Civilprocesa kodeksa 89.pantā grozījumu, papildinot šo 89.pantu ar otro daļu jums piedāvātajā redakcijā, proti, ka pēc prasītāja vai tā pārstāvja motivēta iesnieguma tiesa vai tiesnesis var atlikt valsts ienākumos piedzenamo tiesas izdevumu samaksu, sadalīt to termiņos vai samazināt līdz 100 latiem arī gadījumos, ja prasība celta tāda uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) interesēs, kas atzīts par maksātnespējīgu vai bankrotējušu, vai pret šādu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību).

Mēs nosūtījām šo projektu arī Finansu ministrijai un saņēmām pozitīvu atsauksmi. Un ir arī pozitīvs viedoklis par šo grozījumu no Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas. Es aicinu cienījamo Saeimu atbalstīt šo grozījumu un nobalsot par to pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Vēlos izteikt savas domas un atbalstu ierosinātajiem grozījumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā. Iesniegtie grozījumi lielā mērā ir tiešām, kā jau Endziņa kungs šeit minēja, praktiskās darbības veicināti un rosināti, jo daudzu valstī maksātnespējīgo un likvidējamo uzņēmējsabiedrību administratoru un likvidatoru darbs šajā svarīgajā parādu piedziņas procesā ir lielā mērā paralizēts ar to, ka tiesas atsakās pieņemt prasības pieteikumus pret parādniekiem, pamatojot atteikumu ar to, ka nav nomaksāta valsts nodeva. Lai nomaksātu visas pieprasītās valsts nodevas, daudzos gadījumos šīm maksātnespējīgajām un bankrotējušajām uzņēmējsabiedrībām būtu jāiztukšo pilnībā visa sava kase un būtu nepieciešams atdot valstij pat to naudu, kuru varētu izmaksāt cietušajiem kreditoriem un noguldītājiem. Jau pagājušā gada decembrī četru izputināto banku — “Baltijas”, Topbankas, “Olimpijas” un “Credo” — administratori un likvidatori vērsās ar vēstuli pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja, kurā lūdza pieņemt lēmumu par maksātnespējīgo un likvidējamo kredītiestāžu atbrīvošanu no valsts nodevas, iesniedzot prasības tiesas iestādēs. Tomēr esošā kārtība, kas ir noteikta ar likumu, proti, ka bez valsts nodevas samaksāšanas lieta izskatīšanai netiek virzīta, saglabājas, un līdz ar to tiesai un tiesnešiem nebija likumīga pamata atbrīvot šo prasību no valsts nodevas. Taču šeit ir zināma duāla situācija mūsu likumdošanā, jo Latvijas likumdošana nosaka arī to, ka viens no galvenajiem administratoru un likvidatoru uzdevumiem ir parādu piedziņa. Turklāt ne jau tikai formāli veicot šo pienākumu, bet ar noteiktu mērķi cenšoties atgūt pēc iespējas vairāk naudas, ko atmaksāt kreditoriem.

Bet pašreizējā situācijā, kad bankrotējušai bankai jānomaksā valsts nodeva, kas bieži vien skaitāma ne jau simtos, bet gan daudzos tūkstošos latu, likvidatoram stipri vien jāpiedomā ,vai vispār ir iespējams sākt tiesas darbus pret parādniekiem. It īpaši tāpēc, ka pat pozitīvs tiesas lēmums nenodrošina nedz parādu, nedz iemaksātās valsts nodevas atdabūšanu un līdz ar to zaudējumos jāraksta ne tikai zaudētais kredīts, bet arī valstij pārskaitāmā nodeva. Daudzi administratori un likvidatori faktiski lietas, pirms iesniegt tiesā, sagrupē tajās, kurās ir diezgan labas iespējas šo naudu atgūt, un tajās, kuras ir mazāk perspektīvas, un šīs pēdējās tad aiztur un reāli neiesniedz tiesās, jo nav viņu rīcībā tādu līdzekļu, lai nomaksātu šo valsts nodevu. Tā ka valstij ir jābūt zināmā mērā atbildīgai un ir jāsekmē jeb jāatvieglina šo parādu piedziņa no banku un uzņēmējsabiedrību debitoriem. Bet es uzskatu, ka šeit, šajā grozījumā, ierosinātais, proti, pēc motivēta iesnieguma tiesai vai tiesnesim ļaut atlikt valsts ienākumos piedzenamo tiesas izdevumu samaksu, sadalīt to termiņos vai samazināt līdz 100 latiem, zināmā mērā ir kompromiss pret to prasību, kuru savulaik ir izvirzījuši administratori un likvidatori,— atbrīvot vispār šīs maksātnespējīgās un bankrotējušās uzņēmējsabiedrības no valsts nodevas. Līdz ar to es arī lūdzu kā šādu kompromisa risinājumu atbalstīt Saeimas deputātu iesniegtos grozījumus Latvijas Civilprocesa kodeksā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Civilprocesa kodekss, kas šobrīd ir spēkā Latvijā un kas jāievēro ik dienas daudzām, faktiski visām mūsu Latvijas tiesām, ir pieņemts vēl padomju laikos, pirms vairāk nekā 35 gadiem, un diemžēl tas ir spēkā vēl šobrīd. Es arī pilnībā atbalstu iepriekšējo debatētāju viedokli, ka nepieciešams izdarīt grozījumus 89.pantā, lai šā panta redakciju saskaņotu ar laika garu. Bet reizē atzīmēšu, godātie kolēģi, ka piecu gadu laikā, mūsu neatkarīgās Latvijas laikā, mēs neesam paguvuši sakārtot šo ļoti vajadzīgo un nozīmīgo normatīvo aktu, kurš ir ļoti apjomīgs un biezs. Tajā ir vairāk nekā 450 pantu, un tas ļoti bieži tiek piemērots gan tiesnešu darbā, gan advokātu darbā, gan prokuroru darbā. Un joprojām šajā likumā, neskatoties uz to, ka Civilprocesa kodekss ir grozīts iepriekšējā parlamenta laikā vairāk nekā piecas reizes, ir ļoti arhaiskas normas un dažkārt pat smieklīgas un absurdas normas. Šajā kodeksā ir ļoti daudz atsauču uz PSRS likumiem, uz padomju iekārtu, uz PSRS Ministru padomi, uz PSRS banku, uz PSRS Finansu ministriju. Godātie kolēģi, šeit ir tādas lietas, kur trūkst vārdu, lai tās raksturotu. Piemēram, Civilprocesa kodeksa 2.pantā, es atkārtoju, šis kodekss ir spēkā jau piecus gadus neatkarīgās Latvijas laikā, ir tāda norma, ka civilprocesa uzdevumi ir pareizi un ātri izskatīt un izspriest civillietas, lai aizsargātu PSRS sabiedrisko iekārtu, sociālo saimniekošanas sistēmu, sociālistisko īpašumu, lai aizstāvētu PSRS konstitūciju un Latvijas PSR konstitūciju, aizsargātu kolhozu īpašumu, un tā tālāk.

Šeit ir pants, kurš saka, ka tiesa var apturēt tiesvedību civillietās gadījumos, ja atbildētājs atrodas PSRS bruņoto spēku aktīvajā daļā. Vienkārši šī norma ir smieklīga. Tāpat šeit ir norma 441.pantā, kas nosaka, ka bezvalstniekiem Latvijas tiesās ir tādas pašas tiesības kā padomju pilsoņiem. Godātie kolēģi, es domāju, ka šīm normām būtu vieta kādā humora laikrakstā, nevis neatkarīgās Latvijas kodeksā. Man ir ļoti patīkami, ka, klausoties šos absurdus, jūs nevis smejaties, bet varbūt ieklausāties, un es ceru, ka tas ir apliecinājums tam, ka mēs šo likumu sakārtosim un grozīsim. Es gribētu dzirdēt Juridiskās komisijas atbildi, kad šis kodekss tiks sakārtots atbilstoši saprātam un laika garam.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu, komisijas vārdā!

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Acīmredzot te man jāsāk tieši ar atbildi Lagzdiņa kungam. Lieta jau ir tāda, ka tik tiešām, kaut arī Latvija ir neatkarīga piecus gadus, šajā īsajā laika posmā vienkārši tīri fiziski laikam nav bijis iespējams visus likumus pārskatīt un attīrīt tiešām no visa vecā, arhaiskā. Tāpēc jau Latvijas Republikas Augstākā padome pēc augusta puča pieņēma arī aktu, ar kuru noteica, ka šie likumi ir spēkā tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, ar Augstākās padomes pieņemtajiem likumiem. Tātad zināma atruna bija. Es saprotu šo sašutumu tāpēc, ka Tieslietu ministrijas publicētajā pēdējā Civilprocesa kodeksā tas ir nezin kāpēc pārsvītrots, nav dota atsauce uz šo likumu. Tad rodas iespaids, ka, lūk, mēs atbalstām tik tiešām visus šos vecos arhaismus.

Jāsaka tā, ka mēs tik tiešām esam domājuši par to, ka ir nepieciešams izdarīt šīs izmaiņas un to visu attīrīt, un varu jūs informēt, ka praktiski Tieslietu ministrija ir sagatavojusi šīs nepieciešamās izmaiņas un Juridiskā komisija cer, ka mēs varēsim jau šīs izmaiņas sākt ar šo nelielo likuma grozījumu, bet vēlāk iesniegt jums arī visu šo lielo paketi. Jo, redziet, kas ir par lietu. Tas nav tā vienkārši izņemt ārā visas atsauces uz padomju iekārtu vai padomju sociālistisko īpašumu, vai kolhoziem un tamlīdzīgi. Šeit ir tomēr jāskatās arī tīri redakcionāli uzreiz. Tas prasa tiešām tehnisku darbu. Faktiski tik tiešām tas ir nokavēts. To vajadzēja izdarīt daudz daudz ātrāk, un tad mums šodien par to nebūtu jārunā.

Bez tam es gribu vēl informēt jūs, ka zināmā mērā varbūt šāda neizdarība šajā ziņā ir saistīta ar to, ka nospriedām, ka darba grupa jau strādāja visu laiku, informācija bija, ka tūlīt būs jaunais Civilprocesa kodekss, kālab tad mums nodarboties ar vecā kodeksa lāpīšanu. Un būtībā mēs ķērāmies klāt pie vecās likumdošanas, vecajiem likumiem tikai tādā gadījumā, kad nu tiešām akūta nepieciešamība to prasīja, un iespēju robežās arī izdarījām šāda veida grozījumus. Bet attiecībā uz Civilprocesa kodeksu diemžēl tas izdarīts nebija. Tātad es ceru, ka mēs varēsim uz otro lasījumu iedot jums arī jau tādā attīrītā veidā. Bet saprotiet, ka tas ļoti bieži ir kompakts dokuments, ka grozījumi praktiski skar ja ne gandrīz vai katru, tad lielāko vairākumu Civilprocesa kodeksa pantu. Cik šeit ir pantu, to jums Lagzdiņa kungs jau teica.

Bez tam Juridiskā komisija nākusi pie šāda secinājuma. Kad kopš mēs izdarījām pēdējos grozījumus Civilprocesa kodeksā, atkal reālā, praktiskā dzīve parādījusi, ka acīmredzot mēs esam pasteigušies ar pārejas noteikumiem. Tas attiecas gan uz civilprocesu, gan uz kriminālprocesu, jo šajos pārejas noteikumos ir noteikts, ka būtībā uzraudzības kārtībā tiesas spriedums vai tiesas nolēmums var tikt pārsūdzēts, taču tas ir spēkā tikai līdz 31.janvārim. Tātad šodien, par cik uzraudzība kā tāda ir atcelta, faktiski jau uzraudzības kārtībā vairs neko nevar darīt ne ģenerālprokurors, ne Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ne arī palātu priekšsēdētāji. Tātad arī šis grozījums jau ir sagatavots, un arī to mēs iekļausim iekšā uz otro lasījumu. Es pateicos par atbalstu un ceru, ka arī Saeima kopumā atbalstīs šo grozījuma likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņu, līdz kādam ir iesniedzami papildinājumi otrajam lasījumam!

A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja, es aicinātu līdz 18.martam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. 18.marts.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. Antons Seiksts, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā.

A.Seiksts (LC). Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas lēmumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija saņēma piecu deputātu — Dobeļa, Kalviņa, Lamberga, Seiles un Tabūna — priekšlikumu grozīt likumu par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem. Komisijai absolūti nebija nekādu šaubu par to, ka iesniedzēji ir vadījušies no viscēlākajiem nodomiem. Vēl nezinot, ka tiks iesniegts šis projekts, man bija cilvēku pieņemšana Jelgavā, un no tiem, kas bija atnākuši, lielākā daļa bija lietuviešu tautības cilvēki, kas dzīvo Latvijas dienvidu reģionos. Parādība tiešām ir diezgan satraucoša. Proti, runa ir par to, ka četrdesmitajos un arī piecdesmitajos gados ļoti daudzi, jāsaka, tūkstošiem cilvēku no Lietuvas teritorijas, tika izvesti uz Iekškrieviju, uz Sibīriju, un viņi nevarēja atgriezties pēc tam atpakaļ Lietuvā. Tā kā viņus tur neņēma pretī, viņi atgriezās atpakaļ Latvijā, pareizāk, Latvijā apmetās. Šobrīd viņi šeit dzīvo un principā ir represēti cilvēki, bet viņi nevar baudīt šo statusu, nu, kaut vai kādus atvieglojumus, kaut vai morālo gandarījumu gūt. Tomēr Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo priekšlikumu noraidīja sekojošu apsvērumu dēļ.

Pirmais. Varbūt ne svarīgākais, bet tomēr pietiekoši svarīgs iemesls, kāpēc mēs noraidījām šo priekšlikumu, ir tas, ka nav juridiskas konsekvences, pie visām mūsu simpātijām pret kaimiņvalstīm, tomēr nav juridiskas konsekvences izcelt dažu valstu pilsoņus iepretim citu valstu pilsoņiem. Un es pēc tam nevarētu nekādā veidā, ne es, ne arī citi cilvēki nevarētu komentēt Baltkrievijas, Krievijas, Kazahijas, Gruzijas vai citu valstu pilsoņiem, nevarētu pierādīt, kur ir tā loģika. Lai gan ļoti cēlais un labi domātais Baltijas valstu solidaritātes princips, protams, ir svarīgs, bet visu ar to vien attaisnot nevar.

Un otrs iemesls, kāpēc mūsu komisija noraidīja šo priekšlikumu, ir tas, ka, lai arī šie atvieglojumi politiski represētajiem ir niecīgi, tomēr daudzu tūkstošu piepulcēšana klāt politiski represēto lokam nozīmētu tikai vienu — samazināt tos nieka santīmus, ko iegūst mūsu politiski represētie. Nu, jūs paši saprotat, par ko ir runa. Tāpēc, izprotot iesniedzēju labo gribu, mēs tomēr nevarējām atbalstīt šo projektu un, tā kā problēma tomēr pastāv, mēs liekam priekšā sekojošu risinājumu. Starpvalstu sarunās tomēr šī problēma varētu tikt risināta, un es nedomāju, ka Lietuvas un Igaunijas valdības kategoriski norobežotos no jautājuma par šo cilvēku likteni, kaut kādas risināšanas kopā. Tā tomēr nav Krievijas situācija, kur gadiem ilgi var runāt un nekāda rezultāta nav, un tas grūti paredzams. Es nedomāju, ka šīs sarunas Ārlietu ministrijas līmenī būtu bezcerīgas, un mēs iesakām iet šādu ceļu, nevis grozīt likumu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija aicina noraidīt šo deputātu grupas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Ja tā atklāti runā, es neticu, ka daudzi nobalsos par šo projektu, to es pilnīgi labi saprotu. Bet tajā pašā laikā mēs nedrīkstam izlikties, ka šīs problēmas nav. Un labi, šoreiz ir šāds mūsu piedāvājums. Jebkurā gadījumā es gribētu aicināt balsot par šo dokumentu. Un tas varbūt ietekmēs kaut kādā veidā paātrinātu šo problēmu risināšanu. Jo šis dokuments jau nav tapis tā — vienkārši mums ienāca prātā atbalstīt mūsu kaimiņvalstu pilsoņus. Šis dokuments tapa pēc tam, kad mūsu frakcijas pārstāvji vairākkārt tikās Jelgavā, Liepājā, Bauskā un citos Latvijas dienvidu rajonos it īpaši ar lietuviešiem, kuri paši mūs uzaicināja pārrunāt šīs problēmas. Redziet, mēs ļoti skaisti nezin kāpēc visur runājam par Baltijas vienotību. Sakiet, lūdzu, kad izpaužas praktiski šī Baltijas vienotība? Tā izpaužas parasti tad, kad tiešām kādreiz mums draud ārkārtīgi nopietnas briesmas, tad mēs to atceramies. Kādreiz tā bija kopīga padomju iekārtas kritizēšana, pat lamāšana, tur mēs ļoti ātri atradām kopīgu valodu. Arī atmodas laikā, tiešām. Bet šai vienotībai vajadzētu izpausties ikdienā. Ikdienā izpaužas diemžēl pat strīdi par dažu zivju sugu ķeršanu vai neķeršanu, vienas vai otras salas vai pussalas statusu un tā tālāk.

Jā, diemžēl praktiski šīs vienotības paudēji savu darbību ļoti reti parāda. Lai gan, ja mēs atceramies no vēstures, jau 1919.gadā Latvijā bija latviešu virsnieku un dažu politiķu grupa, ja nemaldos, šī grāmata saucās “Bez piecām minūtēm divpadsmit” un tās autors bija Liberta kungs, kurš jau toreiz, 1919.gadā, runāja par Baltijas valstu sadarbību un nākotnē varbūt par kādu valsti, kurā varētu iekļaut šīs Baltijas tautas, par vienotu valsti, kaut federāciju. Tā ka acīmredzot šīs problēmas nav bijušas svešas ilgus gadus cilvēkiem, kuri ir sapratuši, ko nozīmē kopīga darbība. Un šis dokuments skar dažādā veidā tieši pēdējo, varētu teikt, kopīgo traģisko posmu mūsu valstu likteņos — represijas pret mūsu triju Baltijas valstu pilsoņiem 1940.gadā un vēlāk. Un padomājiet par šo īpatnējo stāvokli, kādā atradās Lietuvas un Igaunijas pilsoņi, piespiedu kārtā izvesti! Par viņu likteņiem, domāju, varētu atsevišķi runāt. Un pēc tam viņiem nav tiesību atgriezties savā dzimtenē, un viņi meklē iespēju apmesties pēc iespējas tuvāk savai dzimtenei. Šeit tomēr bija viņiem kaut kāda pazīšanās, radi, draugi. Un tā viņi šeit iedzīvojās, divas paaudzes, un dažādā veidā sadarbojās ar Latvijā dzīvojošiem. Bet tagad, lūk, viņiem ir šīs dažnedažādās problēmas.

Jā, es saprotu, ka šis represēto loka paplašinājums rada papildu problēmas, pilnīgi pareizi. Lai būtu šis mūsu ierosinājums, lai būtu šis negatīvais balsojums, un tas varbūt ir pilnīgi saprotams — katrs aiz saviem motīviem te balsos. Bet kāda būs tālākā darbība? Noliksim plauktā šo dokumentu, izliksimies, ka šīs problēmas Latvijā vispār vairs nav, un nedarīsim neko? Šeit tomēr ir jārunā par to mūsu vienaldzību kārtējo reizi, kāda varētu pēc tam atkal izpausties. Protams, daudz kam var piekrist šajā atzinumā, bet man nedaudz smaidu izraisa šī uzmanības vēršana, ka, lūk, starpvalstu sarunās ar Krievijas Federāciju, Vācijas Federatīvo Republiku un tā tālāk, vēl iesaistot ASV un Lielbritāniju kā Jaltas un Potsdamas konferenču dalībvalstis, vajadzētu risināt jautājumu par zaudējumu atlīdzināšanu. Protams, to vajag darīt, neviens jau par to nešaubās, bet ir tikpat skaidrs, ka tas nevis gadiem var risināties, bet gadu desmitiem. Lūk, nenoliedzot šo darbību, ir jāpadomā par citām darbībām. Paldies Dievam, ka komisija tomēr ir uzskatījusi, ka šis dokuments ir bijusi ierosme. Paldies Dievam! Labi vismaz ka tā, kaut vai tas varētu būt iespējams sasniegums. Un tomēr es nekādi nevaru piekrist, ka, ja mēs runājam par savām kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tad mēs uzreiz pieliekam klāt citu valstu pilsoņus. Nu nevar salīdzināt un nolikt pilnīgi uz viena plaukta Lietuvu un Igauniju, un, teiksim, Krieviju vai kādas citas valstis. Krievijā izveda un krievi varēja atgriezties, lietuvieti vai igauni izveda no viņa dzimtenes un viņš savā dzimtenē nevarēja atgriezties. Tās ir divas pilnīgi dažādas lietas. Tā ka šis balsojums, protams, ir pārbaude, cik, nu, varētu teikt, asi kurš skatās uz šo problēmu. Atkārtoju, ka šis ir tikai piedāvājums pirmajam lasījumam, lūk. Un, ja ir noraidījums šādam problēmas risinājumam, tad es ļoti labprāt gribētu redzēt piedāvājumu, varbūt līdzīgu tam, ko komisijas pārstāvji šeit izteica, vai citādu, kā mēs paātrināti varam šādas problēmas risināt. Vienkārši mehāniski nobalsosim un izliksimies, ka šīs problēmas joprojām nav? Paldies!

Sēdes vadītāja. Aristids Lambergs, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

A.Lambergs (LNNK, LZP). Godātā Saeimas vadītāja! Godātie kolēģi! Man, ņemot vērā komisijas lēmumu, ir tāda drūma sajūta, ka šo likumu tomēr nepieņemsim, lai gan es mudinātu to darīt un izdarīt. Līdz ar to es domāju, ka var būt viens risinājums, par ko Dobeļa kungs ieminējās, proti, ka pareizāk varbūt ir šo jautājumu risināt ar starpvalstu nolīgumiem jeb līgumiem. Līdz ar to tas varētu būt, nu, labāks veids un mazāk diskriminējošs, kā pašreiz atzīst komisija. Es katrā gadījumā lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Seiksta kungs, jūs kā komisijas pārstāvis vai kā deputāts debatēs? Komisijai vārds vēl tiks dots, pagaidiet! Mēs vēl neesam debates pabeiguši. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisija, lūdzu, vārds!

A.Seiksts (LC). Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Taisni tāpēc, ka mēs saprotam, ka pastāv problēma, un nenovēršamies no problēmas, taisni tāpēc mēs izskatām, jo mēs varējām formāli Kārtības ruļļa 87.panta otrās daļas kārtībā vispār šo likumprojektu neizskatīt kā tādu. Tieši tāpēc, ka ir problēma, mēs izskatām. Nupat viens no iesniedzējiem izteica priekšlikumu, un es domāju, ka mūsu komisija griezīsies Ārlietu ministrijā ar ierosinājumu noslēgt starpvalstu līgumu, risināt šo jautājumu ar šīm valstīm un atrisināt problēmu bez juridiskām nekonsekvencēm un divdomībām. Es tikai gribētu teikt, ka, protams, ir liela starpība, vai tā ir Baltkrievijas valdība ar īpatnējo politiku, kas man nav pieņemama, vai tas ir baltkrievu cilvēks, kurš ir cietis no komunistiskā režīma. Es tikai to gribēju pateikt. Paldies!

Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli, noraidot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 24, atturas — 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts, — Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā!

K.Druva (LZS, KDS, LDP). Godājamie kolēģi! Gribētu runāt gan par likumprojekta pirmo versiju “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”, gan arī pieskarties likumprojektam “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”, kurš būs nākošais mūsu dienas kārtībā, jo tie joprojām ir ļoti cieši saistīti.

Grozījums, kas bija piedāvāts Aizsardzības un iekšlietu komisijai, runā par burukuģu, satiksmes līdzekļu — automašīnu, motociklu un citu satiksmes līdzekļu — zādzību. Un tika pacelts jautājums par to, vai neizveidot jaunu pantu Kriminālkodeksā, kas taisni runātu par šo zādzību. Komisija gan uzklausīja Tieslietu ministrijas un Juridiskās padomes ekspertus, gan arī izskatīja alternatīvu Juridiskās komisijas projektu.

Aizsardzības un iekšlietu komisija nolēma, ka spēkā esošais 139. un 141.pants, par ko iet principā runa, jau esošā redakcijā izsaka visu, lai reglamentētu šo burukuģu un satiksmes līdzekļu zādzības, un līdz ar to neatbalsta jauna panta izveidošanu. Toties piedāvāto 197.panta izslēgšanu no Kriminālkodeksa atbalsta. Tātad es lūgtu Saeimas deputātus balsot par dokumentu nr.212 un noraidīt šo piedāvājumu, jo mēs tūliņ izskatīsim nākošo likumprojektu, kas principā izslēgs 197.pantu un atstās 139. un 141.pantu esošajā redakcijā. Tātad lūdzu jūsu atbalstu priekšlikumam noraidīt pirmo grozījumu Latvijas Kriminālkodeksā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts!

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Atkal ir viens kriminālpants. Un šis stāvoklis te ir tāds, ka jau 20 vai 30 gadus visi autovadītāji uzjautrinās par to, ka automašīnas Latvijā nezog, bet tikai aizdzen. Un par to, ka šis likums, šis pants joprojām pastāv, tas ir, Kriminālkodeksa 197. pants, atliek tikai brīnīties. Un atliek tikai priecāties, ka arī Iekšlietu un aizsardzības komisija ir beidzot sadūšojusies aizdzīšanu, tas ir, zagšanu, nosaukt par zagšanu, pareizāk sakot. Bet te ir viena īpatnība. Šis 197.pants, kas paredz atbildību par automašīnu un citu transportlīdzekļu aizdzīšanu, arī burukuģu aizdzīšanu, paredz brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem vai naudas sodu līdz 40 minimālajām darba algām... Nē, līdz trīs gadiem un 50 minimālajām darba algām. Toties par zādzību, parastu zādzību, kurai var piemērot 139.panta ceturto daļu vai pirmo daļu, 139.panta pirmo daļu, — par parastu zādzību, tātad automašīnas zādzību, paredzēts sods līdz četriem gadiem. Tātad par vienu gadu vairāk, toties... Vai arī 40 minimālās mēnešalgas. Tātad viens gads vairāk, toties par 10 minimālajām mēnešalgām mazāka šī atbildība. Praktiski tas nozīmē, ka par automašīnas aizdzīšanu un par automašīnas zādzību pēc pastāvošās likumdošanas atbildība ir aptuveni vienāda noteikta. Tāpēc frakcija “Latvijai” ierosināja jaunu 139.1. pantu, kas paredzēja par automašīnu, motociklu un citu mehānisko transportlīdzekļu, jahtu, burukuģu un citu kuģu, kā arī lidaparātu zādzību sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku no trīs līdz astoņiem gadiem. Motivējums ir šāds, un šis pamatojums arī bija klāt pie likumprojekta. Un tajā norādīts, ka mehāniskie pārvietošanās līdzekļi, sevišķi automašīnas, atrodas uz ielas, tāpēc ir viegli nozogami. Tie ir vispār tādi viegli nozogami objekti, jo tiem ir apakšā riteņi, tie ir braukšanas kārtībā, un atliek tikai iesēsties un braukt. Bez tam mašīnas, kā zinām, ir otrā dārgākā manta tūlīt aiz savas dzīvojamās mājas, ja tā nav sevišķi liela. Bet māju, kā zinām, nozagt ir ļoti grūti vai pat neiespējami. Toties mašīnu aizdzīt ir ļoti viegli. Līdz ar to diference starp šo zādzību ir ļoti nepieciešama, un tāpēc kriminālatbildība ir jānosaka paaugstināta. Tāda bija mūsu jaunā kriminālpanta ieveduma jēga. Ja mēs izņemam 179. pantu par aizdzīšanu, bet atstājam tikpat mazu, var teikt, atbildību vai sankciju par automašīnas nozagšanu, tad efekta te nekāda būtībā nav. Un mēs sevi esam vienkārši mierinājuši ar domu, ka aizdzīšanu arī sauc par zagšanu un zagšanu nesauc par aizdzīšanu. Un tas arī ir viss. Un tomēr es pie reizes gribu pasacīt, ka mēs atbalstām Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu izņemt tomēr šo absurdo pantu — 179. pantu un pateicamies par to, un ceram, ka doma attīstīsies tālāk, ka beidzot tas lielais ledus gabals ir iekustējies un viss būs beigās labi, jo saprašana jau, kā es redzu, te nāk ļoti lēnām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Mauliņa kungs, es atvainojos, jūs uzturat savu iesniegto projektu vai pievienojaties Juridiskās komisijas projektam?

J.Mauliņš. Nē. Es izteicu... Es atvainojos, es tiešām izteicu pāragri noskaņojumu, jo es pārliecinājos iepriekšējā uznācienā, kad mēs runājām par citiem kriminālpantiem, ka šeit priekšā ir betona siena, kura diemžēl nedomā, bet tikai pilda kaut kādu vēršanos pret opozīciju, pret frakciju “Latvijai”, un es pilnīgi neceru, ka šoreiz prāts atgriezīsies. Tāpēc es jau iepriekš gatavoju, ka es šo mazo prāta atgriešanos atbalstu. Bet principā es lūdzu — balsojiet par mūsu likumprojektu! (Starpsauciens no zāles: “Apsēdies!”)

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Es varētu ļoti labprāt piekrist tam, ka vienam otram saprašana nāk atpakaļ ļoti lēnām. Es domāju, ka vienam otram tā vispār diez vai ir spējīga atnākt atpakaļ. Nu, nekā nevar darīt. Simt gudrākās galvas laikam ir ar dažādu saprašanu, un diez vai viņas visas ir visgudrākās. Ar to ir jārēķinās, kā vienmēr.

Tagad varbūt parunāsim par argumentiem. Man liekas, šeit ir redzams labs piemērs, ka nebūt te kāds nevēršas pret ierosinājumu tikai tāpēc, ka tas nāk no kādas noteiktas frakcijas. Es domāju, te jūs redzat ļoti labu piemēru, ka ir strādājušas divas komisijas, ir strādājuši speciālisti un snieguši savus atzinumus. Vētījuši priekšlikumus un izņēmuši no tiem to, kas tiešām ir atbalstāms. Tātad, ja jau būtu tā, kā te mēs iepriekš dzirdējām, ka par katru cenu tiek noraidīts viss, kas nāk no zināmās frakcijas, tad jau mums būtu pavisam viegls darbs. Mēs vienkārši ņemtu un principā noraidītu šo priekšlikumu, un ar to būtu cauri. Bet es atceros, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē mēs ļoti nopietni runājām par šo dokumentu un nebūt nebija kaut kādas tur īpašas negatīvas attieksmes. Galu galā mūsu komisijā strādā trīs pārstāvji no iesniedzējiem, un mēs tomēr vienojāmies par kaut ko. Tad kāpēc šeit ir jāizsaka kaut kāda tāda īpatnēja attieksme, ka tam tā saprašana ir tāda un tam — tāda. Mēs jau te esam vienojušies acīmredzot. Ja kāds vēlas kaut kādu arbitrāžu par saprašanas līmeni, tad tas nav šīs tribīnes jautājums.

Tātad, ja ir tomēr kaut kāds vairākuma un speciālistu izstrādāts dokuments, par kuru jūs tūlīt dzirdēsit komisijas vadītāja atzinumu, kurā viņš paudīs komisijas vairākuma viedokli, tad nav nekādas jēgas atbalstīt šo dokumentu. Absolūti nekādas jēgas. Un ir jēga atbalstīt nākošo un tālāk turpināt darbu, lūk, tieši tādā stilā, pārskatīt šo Kriminālkodeksu. Un tiešām, ja ir kaut kas mūs šodien būtiski traucējošs, lai būtu kaut desmit ierosinājumi, mēs esam gatavi pie tiem strādāt. Un vienoties par to, kas ir atbalstāms. Tā ka es, protams, aicinu šo projektu neatbalstīt un turpināt diskusijas par nākošo.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es vispirms gribētu vērst jūsu uzmanību uz visiem tiem dokumentiem, kuri jums ir izsniegti, kā arī uz pašu dienas kārtību. Tur gan ir ielikti kā 17. un pēc tam kā 18.darba kārtības punkts divi likumprojekti, bet pēc 18. ir rakstīts “alternatīvais likumprojekts”. Un, ja Saeimas Prezidijs būtu uzmanīgi iepazinies ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas atzinumu par likumprojektu, tad šeit skaidri un gaiši ir rakstīts, ka tas ir alternatīvs likumprojekts dokumentam nr. 212. Un līdz ar to šeit nevar būt runas par to, ka mēs tagad diskutējam par frakcijas “Latvijai” iesniegto likumprojektu, par 139.1.pantu un par 197.panta izslēgšanu, bet mums ir jādiskutē par abiem likumprojektiem. Un pēc tam Saeima balsojot izlemj, kuru ņemt par pamatu, pie kura turpināt strādāt. Jo te ir divi alternatīvi projekti. To nosaka 85.pants. Šeit nav obligāti, ka alternatīvo projektu var izstrādāt tikai Aizsardzības un iekšlietu komisija, jo šis likumprojekts bija nodots arī Juridiskajai komisijai kā otrai komisijai un viņai arī ir tiesības alternatīvo likumprojektu iesniegt. Un es tāpēc arī lūgtu to ņemt vērā. Tātad mēs apspriežam nevis vienu, bet gan abus šos likumprojektus, un tikai balsojot mēs izteiksim savu attieksmi.

Bet tajā pašā laikā es negribētu piekrist Mauliņa kunga apgalvojumam, ka ir runa par 139.pantu. Mauliņa kungs, šeit jau nav runa tikai par 139.pantu, par zādzību. Bet Juridiskās komisijas atzinumā runa ir arī par 141.pantu. Jo, ja tas transportlīdzeklis, kā jums ir tālāk vairākās daļās šeit iekšā, tātad vardarbīgi tiks atņemts un aizbraukts, tātad te jau būs Kriminālkodeksa 141. pants. Cita atbildība. Un tieši šādu apsvērumu dēļ Juridiskā komisija neatbalstīja priekšlikumu ieviest jaunu pantu, jo diemžēl šeit ir tagad “transportlīdzekļu zādzība”. Ja iepriekšējās Saeimas deputāti un Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi varbūt arī atceras, mums visu laiku tādā gadījumā būs jauni priekšlikumi. Bija jau, piemēram, tāds “Latvenergo” priekšlikums ieviest Kriminālkodeksā speciālu pantu par elektrības zādzību. Bet zādzība paliek zādzība. Un atkarībā no tā, kāda ir šī nozagtā priekšmeta vērtība, kā zādzība ir izdarīta, tad arī būs attiecīgā panta daļa. Zādzība paliek zādzība. Vai tā ir zādzība, vai tā ir atklāta zādzība. Bet nevis sāksim diferencēt tagad tā — par zelta gredzena nozagšanu — viens pants, par kuģa nozagšanu — otrs pants, par gaisa balona varbūt notriekšanu zemē un aizvilkšanu citā virzienā — atkal jauns pants, un tā tālāk. Tā mēs varam nonākt līdz kaut kādam absurdam. Tāpēc arī Juridiskā komisija ļoti uzmanīgi iepazinās ar šo “Latvijai” piedāvājumu un nebūt to nenoraida. Mēs pilnībā atbalstām to, ka mēs izslēdzam ārā 197.pantu. Tajā pašā laikā, kā jūs redzat, Juridiskās komisijas priekšlikumā ir skaidri un gaiši pateikts — izslēgt 197.pantu, vienlaicīgi lai viss būtu sakārtots tā, kā tas pienākas, un lai nākošajā dienā, kad šāds grozījums stāsies spēkā, ja Saeima to akceptēs, mūsu vai arī “Latvijai” priekšlikumu, mums nenāktos tieši otrādi, Mauliņa kungs, laist ārā no cietuma un izbeigt krimināllietas pret tiem, kuri pašreiz izcieš sodu vai atrodas izmeklēšanā par transportlīdzekļu nelikumīgu aizbraukšanu jeb aizdzīšanu, jo nav nekas atrunāts. Juridiskā komisija šeit paredz, kādai ir jābūt šai secībai. Ja pants tiek izslēgts, tad vajag pateikt skaidri un gaiši, ka personas, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izdarījušas nelikumīgu mehāniskā transportlīdzekļa vai burukuģa aizbraukšanu, saucamas pie kriminālatbildības un sodāmas pēc Latvijas Kriminālkodeksa 197.panta. Tātad tas turpina darboties.

Un otrs pārejas noteikums. Personas, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai notiesātas par nelikumīgu mehāniskā transportlīdzekļa vai burukuģa aizbraukšanu, turpina izciest sodu pēc Latvijas Kriminālkodeksa 197.panta. Un tikai jau stājoties spēkā šim grozījumam, kriminālatbildība iestāsies vai nu pēc Kriminālkodeksa 139.panta vai pēc 141. panta. Un tāpēc es aicinātu cienījamos deputātus atbalstīt alternatīvo likumprojektu, kuru ir izstrādājusi Saeimas Juridiskā komisija. Paldies!

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, aizrādījumu nepieņemam! Tieši tāpēc mēs jautājām Mauliņa kungam, vai viņš uztur spēkā savu likumprojektu vai pievienojas Juridiskās komisijas projektam. Viņš uzturēja savu. Ar Dobeļa kungu attiecības jūs varat noskaidrot pēc tam. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

I.Bišers (DPS). Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribētu izteikt lielu pateicību Mauliņa kungam un visai frakcijai “Latvijai”, ka viņi ļoti savlaicīgi pacēla šo jautājumu, kas man ēda jau no tā brīža, kad šāds pants tika ieviests vēl Latvijas PSR likumdošanā. Es nekad nevarēju saprast, ka, ja cilvēku, kas no Operas priekšas aizbrauc mašīnu kaut kur, uz trešā stūra noķer, viņš vienmēr var teikt: “Bet es jau gribēju tikai pavizināties, un tāpēc man ir, lūk, ieviests speciāls pants, pēc kura mani sauc pie atbildības.” Bet, ja gadījumā kāds no Operas garderobes pakaramā noceļ ūdeļādas kažoku un tiek noķerts divus vai trīs kvartālus tālāk, tad neviens neteiks, ka ārā bijis auksts laiks un viņš gribējis ar šo kažoku tikai pastaigāties. Tāpat kā tās mašīnas aizbrauc. Ja es būtu mašīnu pametis pie savas mājas stūra, tad es arī to pašu kažoku tāpat būtu nosviedis kādā kupenā. Un jāsaka, ja tam jēga bija toreiz, kad to ieviesa, es vairs neatceros, vismaz kādus 25 gadus vai vairāk gadu atpakaļ, kad tiešām varbūt kādreiz puikām bija liels prieks, kad viņi pirmo reizi tika pie mašīnas, tad šodien taču mašīna ir diezgan pazīstama lieta un tikt pie stūres nav tik grūti legālā ceļā. Toties mums šodien ir izveidojusies auto aizdzinēju mafija, kas ir viens no visaugstāk organizētās noziedzības veidiem un ko diemžēl mūsu drošības sargāšanas iestādes apkaro diezgan vāji. Ja mēs saskaitām, cik gadā ir nozagtas mašīnas un cik tiek atrastas, tad tie procenti jau ir gandrīz uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, cik tiek atrastas. Tā ka problēma ir un es par to daudz domāju un arī taisījos to pacelt, bet, nu, paldies frakcijai, ka viņa aizsteidzās priekšā. Bet es domāju, ka mēs jau pašu galveno principu saglabājam.

Mēs Juridiskajā komisijā, pie tam Juridiskajā komisijā ar Mauliņa kunga līdzdalību, saglabājām to pašu 197.panta izslēgšanu, bet mēs tikai neuzskatījām, ka mums ir jāievieš īpašs pants par automašīnu zagšanu. Tad mums būtu jāievieš arī pants par ūdeļādas kažoku zagšanu un varbūt par vēl kādiem dažiem speciāliem zādzību veidiem. Es domāju, ka, ja mūs arī neapmierina kaut kas šajā gadījumā, mēs to varam tālākajos lasījumos labot. Piemēram, noteikt atbildību atkarībā no tā, vai šī mašīna bijusi vaļā pamesta un stāvējusi, vai tā tikusi atslēgta, uzlauzta, un tā tālāk, pielīdzināt to arī zādzībām ar ielaušanos, pielīdzināt atklātām zādzībām, un tā tālāk. To visu mēs varam uzlabot, lai atbildība būtu taisnīga, bet tikai nedalīsim dažādus zādzību veidus pēc tā, kāds objekts ticis nozagts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Atbilstoši Kārtības ruļļa 89.panta otrajai daļai, ja iesniegti vairāki likumprojekta varianti, Saeima pēc debatēm par visiem projektiem lemj, kuru no tiem pieņems pirmajā lasījumā. Balsojami visi līdz debašu beigām neatsauktie likumprojekti to iesniegšanas secībā. Komisijas vārdā — referents!

K.Druva. Es vienkārši, cienījamie kolēģi, gribēju piebilst to, ko jau deputāti ir teikuši. Paldies frakcijai “Latvijai” jeb kustībai “Latvijai” par iesniegumu, un principā man nav vairāk ko piebilst tam, ko Endziņa kungs un citi deputāti jau ir izteikuši. Tā ka es vēlreiz lūdzu noraidīt pirmo likumprojektu. Un es saprotu, tas būs pirmais balsojums. Par iesniegto...

Sēdes vadītāja. Pirmo mēs balsojam dokumentu nr. 212, jo mēs balsojam iesniegšanas secībā.

K.Druva. Un es lūdzu to noraidīt un atbalstīt nākošo.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”, dokuments nr.212! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 46, atturas — 16. Nav pieņemts.

Tālāk deputātus lūdzu balsot par likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”, dokuments nr. 393! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu termiņu, līdz kādam iesniedzami papildinājumi!

K.Druva. Paldies. Es lūdzu iesniegt citus grozījumus līdz 18.martam.

 

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Līdz sēdes beigām ir palikušas 11 minūtes. Ir jānodod viens jautājums vēl valdībai. Lūdz vārdu arī vienam paziņojumam. Vai sākam izskatīt likumprojektu “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem...” un tā tālāk? Budžeta un finansu (nodokļu) komisija kā uzskata? (Starpsauciens no zāles: “Nesākt! Tas nav garš!”) Tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskata, ka darbu varam turpināt un varam izskatīt atlikušajā laikā likumprojektu “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995. un 1996.gadā”.

Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts, — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie deputāti! Izskatām dokumentu nr. 470. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir apkopojusi iesniegtos priekšlikumus otrajam lasījumam, un es aicinu izskatīt šos priekšlikumus pa pantiem.

1.pantā mēs esam saņēmuši vairākus priekšlikumus, un, konkrēti runājot par 4.punktu, labklājības ministrs Makarovs un Sociālo un darba lietu komisija iesnieguši priekšlikumus precizēt pirmajā lasījumā nobalsoto redakciju. Tā kā bija iesniegti šie divi priekšlikumi, komisija izvēlējās atbalstīt labklājības ministra Makarova priekšlikumu, jo tas principā ir identisks ar Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Arī par 5.punktu ir saņemts labklājības ministra Makarova redakcionāls priekšlikums izteikt precīzā redakcijā šā uzņēmuma nosaukumu. Budžeta un finansu komisija atbalsta Makarova iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. 6.punktā ir identiski Makarova un Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumi precizēt uzņēmuma nosaukumu. Komisija atbalsta labklājības ministra Makarova priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

K.Čerāns (TKL). Es atvainojos! Vai šeit ir nosaukuma precizēšana vai tas tomēr jauns punkts nav gadījumā? Komisija, vienalga, to atbalsta un iebildumu pēc būtības man nav.

M.Vītols. Es atbildu komisijas vārdā. Šeit ir nosaukuma precizēšana. Tas ir tas pats uzņēmums ar precizētu, pilnu nosaukumu.

Sēdes vadītāja. Tātad ar pareizu nosaukumu, nevis kļūdainu, ja? Nu skaidrs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Ir priekšlikumi papildināt 1.pantu ar vairākiem jauniem punktiem un konkrēti ir ministra Makarova un Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumi iekļaut papildus šajā sarakstā Latvijas Neredzīgo biedrības sabiedrību ar ierobežotu atbildību — namu pārvaldi “Liepājas pērkonīte”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo Makarova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tāpat arī ir saņemti labklājības ministra Makarova un Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumi iekļaut šajā sarakstā Latvijas Neredzīgo biedrības sabiedrību ar ierobežotu atbildību — Daugavpils uzņēmumu. Budžeta un finansu komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Esam saņēmuši arī deputātes Prēdeles priekšlikumu iekļaut šajā sarakstā Kristīgās sadraudzības misijas firmu, kas izmanto notiesāto darbaspēku, kā arī uzņēmumus, kas iekļaujas tās sastāvā. Komisija, izskatot šo priekšlikumu, lūdza deputāti Prēdeli uz trešo lasījumu precizēt un precīzi iesniegt šo Kristīgās sadraudzības misijas uzņēmumu nosaukumus un ar šādu motivāciju otrajā lasījumā nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Balsojums nav vajadzīgs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Par 2.pantu komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav par 2.pantu.

M.Vītols. Par 3.pantu arī komisija nekādus priekšlikumus nav saņēmusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Par 4.pantu arī nav priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Par 5.pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

M.Vītols. Par 6.pantu priekšlikumu arī nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

M.Vītols. Par pārejas noteikumu 1. un 2.punktu priekšlikumus komisija nav saņēmusi.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995. un 1996.gadā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņu, līdz kādam iesniedzami papildinājumi un labojumi trešajam lasījumam!

M.Vītols. Lūdzu papildinājumus un labojumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 22.martam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Vītols. Paldies!

 

Sēdes vadītāja. Jautājums Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam par Eiropas Savienības “Baltās grāmatas” tulkošanu un izdalīšanu deputātiem. Pamatojumam neviens pieteicies nav. Tātad 11 Saeimas deputātu — Gorbunova, Ādamsona, Priedkalna, Saulīša, Čerāna, Kuprijanovas, Ķezbera, Sausnīša, Holšteina, Rāznas un Apalupa — jautājumu nododam ārlietu ministram Valdim Birkavam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Pirms reģistrācijas rezultātus nolasa Saeimas sekretārs Imants Daudišs, vārds paziņojumam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Protams, mēs varam tagad piecelties kājās, sākt kustēties, bet neparādīsim to necieņu, ko jau mēs šodien parādījām. Es paskatījos uz balsojumu, neviena sieviete nav balsojusi pret 8.marta svētkiem. Neviena!

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, paziņojumu bez secinājumiem!

M.Lujāns. Es saprotu. Man gribētos apsveikt arī Kreituses kundzi, protams, ar to, ka šodien mēs vēl nesvinam 8.martu, bet gan jau nākošgad svinēsim, un arī visas pārējās dārgās sievietes ar šo jubileju. Tūlīt atnāks kolēģis ar mūsu nelielo velti no mums diviem jums visām. Tā ka es gribētu pateikt tāpat, kā Dobeļa kungs teica — vajag radīt iespēju sievietēm kaut vai reizi vai pastāvīgi, es ceru, ka Dobeļa kungs arī pastāvīgi radīs, mēs vismaz šoreiz radām sievietēm nelielu prieku. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, mani apsveikt ar to, ka šodien nesvin, nevajag! (Aplausi.) Paldies! Es pieņemu, ka šajā gadījumā tiek apsveiktas visas sievietes, kas atrodas šajā zālē, un tāpēc lūdzu visas sievietes nākt pie Prezidija galda un saņemt šīs veltes!

Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt rezultātus! Tātad es teicu — visas sievietes, nevis deputātes tikai.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Nav reģistrējušies: Jānis Bunkšs, Juris Celmiņš, Alfreds Čepānis, Oļegs Deņisovs, Roberts Dilba, Guntis Eniņš, Juris Kaksītis, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Kristiāna Lībane, Andrejs Naglis, Leopolds Ozoliņš, Jānis Strods, Pēteris Tabūns, Andris Tomašūns.

Paldies!

Sēdes vadītāja. 7.marta sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde 14.martā pulksten 9.00.

Dobeļa kungs, lūdzu, pienāciet pie Prezidija galda!

Turpinājums nākamajos numuros

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!