MK Ekonomikas un finansu komitejā

Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komiteja pirmdien, 11.martā, izskatīšanai valdības sēdē akceptēja noteikumu projektu par valsts nozīmes datorizēto informācijas sistēmu statusa piešķiršanas kārtību un to tehniskās realizācijas prasībām. Noteikumu projekts paredz, ka valsts nozīmes datorizēta informācijas daudzlietotāju sistēma ir valsts un pašvaldību īpašumā esošā sistēma informācijas glabāšanai un apstrādei. Institūcijām, kam ir šādas informācijas sistēmas, jānodrošina to darbība, datu aktualizācija, informācijas apmaiņa starp sistēmām, informācijas izsniegšana un uzskaite.

Komiteja akceptējusi projektu grozījumiem MK noteikumos “Par konfiscētās, bezīpašnieka, bezmantinieka, pēc mantošanas tiesībām valstij vai pašvaldībai pārgājušās, dāvinājuma, atrastās un atrastās apslēptās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju”. Grozījumi paredz, ka turpmāk pēc lēmuma pieņemšanas par mantas piekritību valstij lēmumu pieņēmušajai institūcijai par to jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienesta rajona (pilsētas) nodaļai, kā arī jānodod VID nodaļai manta. VID nodaļai manta jāuzskaita, jānovērtē un jāorganizē mantas realizācija. Mantas var tikt realizētas, tās pārdodot personām, no kurām tās konfiscētas, slēdzot tirdzniecības līgumus ar uzņēmumiem, organizējot izsoles.

Izskatīšanai valdības sēdē komiteja akceptējusi projektu kārtībai, kādā nosakāma preču un citu priekšmetu atbilstība preču kombinētās nomenklatūras kodiem. Noteikumu projekts paredz, ka, nosakot preču kodu, jābalstās uz likumu “Par muitas nodokli (tarifiem)”, harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu un kombinētās nomenklatūras oriģinālizdevumiem tādā redakcijā, kādi ir spēkā Eiropas Savienībā, kā arī uz preču klasifikācijas noteikumiem, kas ir paredzēti Latvijas noslēgtajos starpvalstu līgumos un starptautiskajās konvencijās. Ja rodas domstarpības starp preču importētāju (eksportētāju) un muitas iestādēm, tad muitas iestādēm ir saistošs tikai Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departamenta izsniegts slēdziens vai ekspertīzes akts, kur norādīts preču vai citu priekšmetu kods. Ja ekspertīzi veic pēc importētāja (eksportētāja) iniciatīvas, tad tam jāsedz arī visi ekspertīzes izdevumi, izņemot gadījumus, kad muitas iestāde piemērojusi nepareizu kodu. Par preču atbilstības noteikšanu konkrētam kodam paredzēts noteikt maksu 10 latu vai 50 latu (ja nepieciešams izmantot laboratorijas pakalpojumus) apmērā.

Komiteja akceptējusi arī likumprojektu “Par preču, pakalpojumu drošumu un ražotāja, pakalpojumu sniedzēja atbildību.” Likuma mērķis ir nodrošināt drošu, patērētāja veselībai, dzīvībai, īpašumam un videi nekaitīgu preču ražošanu, laišanu apgrozībā un pakalpojumu sniegšanu. Tāpēc ražotājam un produkcijas izplatītājam, kā arī pakalpojumu sniedzējam jāsniedz patērētājam patiesa un pilnīga informācija par piedāvātās produkcijas un pakalpojumu drošumu un kvalitāti, ražotāja atrašanās vietu, garantijas saistībām un garantijas remonta iespējām, par preces lietošanas noteikumiem un lietošanas laiku, kā arī par iespējamo risku, lietojot pārdoto preci. Likums arī noteiks prasības preču un pakalpojumu drošības un kvalitātes pārbaudei, preču un pakalpojumu drošības pārbaudes kontroles kārtību, kā arī atbildību par preču drošuma noteikumu pārkāpumiem.

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” pamatkapitāla palielināšanai komiteja piekritusi nodot bankas īpašumā sešpadsmit namus, tai skaitā Rīgā, Palasta ielā 1, un Jēkaba ielā 2; Bauskā, Dārza ielā 14a; Ludzā, Slokas ielā 20a.

Jēkabpils rajona Aknīstes pilsētas pašvaldības īpašumā nolemts nodot dzīvojamo māju Aknīstē, Augšzemes ielā 75, bet Preiļu rajona Pelēču pagasta pašvaldības īpašumā — dzīvojamo māju ar saimniecības ēkām Pelēču pagasta Nīdermuižā.

Valdības preses dienests