• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mēs - kā Latvija, tā Dānija - gribam uzbūvēt apvienotu, stipru Eiropu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.02.1996., Nr. 22 https://www.vestnesis.lv/ta/id/38797

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas un Zviedrijas turpmāko sadarbību augstākās ekonomiskās izglītības jomā

Vēl šajā numurā

07.02.1996., Nr. 22

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

DIPLOMĀTIJA

Mēs — kā Latvija, tā Dānija — gribam uzbūvēt apvienotu, stipru Eiropu

Vakar Latvijā beidzās Dānijas Karalistes ārlietu ministra
Nīlsa Helvega Petersena divu dienu oficiālā vizīte

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Otrdien, 6. februārī, savas vizītes otrajā dienā Saeimā ieradās Dānijas Karalistes ārlietu ministrs Nīlss Helvegs Petersens un tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ilgu Kreitusi (pirmajos attēlos).

Dānija ir viens no Latvijas labākajiem un tuvākajiem kaimiņiem, kas ne tikai vārdos atbalstījusi mūsu valsti ceļā uz Eiropas Savienību, bet arī sniegusi reālu palīdzību, tikšanās sākumā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse. Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja Dānijas ieguldījumu BALTBAT tapšanā un Latvijas Republikas karavīru apmācībā to dalībai DANBAT sastāvā miera uzturēšanas operācijās bijušās Dienvidslāvijas teritorijā, kā arī pateicās par sniegto palīdzību izglītības jomā. Savukārt Dānijas Karalistes ārlietu ministrs N. H. Petersens apliecināja, ka Dānija vienmēr ir sekojusi tam, kas notiek Latvijā. Mēs esam ieinteresēti, lai Latvija integrētos Eiropas Savienības struktūrās, jo šobrīd tas ir pats svarīgākais, uzsvēra ārlietu ministrs.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas saistās ar informācijas apmaiņu starp ES un Latviju. Šobrīd Latvijai ir svarīgi izskaidrot ES būtību, tāpēc ļoti aktuāla problēma ir ES dokumentu un pamatlīgumu tulkošana, kā arī to publicēšana. Lai to nodrošinātu, Latvijā ir nepieciešams izveidot ES līmeņa kvalifikācijas tulkotāju apmācības sistēmu.

Sarunu noslēdzot, Dānijas Karalistes ārlietu ministrs Nīlss Helvegs Petersens un Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse apmainījās domām par gaidāmajām prezidenta vēlēšanām Krievijā, kā arī pārsprieda gaidāmo Dānijas parlamenta spīkera un prezidija locekļu vizīti Saeimā šī gada 12. un 13. februārī.

Pie Saeimas deputātiem

Otrdien, 6. februārī, Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas deputāti tikās ar Dānijas ārlietu ministru Nīlsu Helvegu Petersenu.

Kā pēc tikšanās informēja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš, tā bija ļoti atklāta diskusija par aktuālajām Latvijas problēmām, piemēram, vīzu jautājumu. Dānijai ir bezvīzu režīms ar Igauniju un Lietuvu, bet nav ar Latviju, un šāda situācija nav Latvijai īsti pieņemama.

Tika pārrunāti vairāki aspekti, kas saistīti ar Latvijas vēlēšanos iestāties Eiropas Savienībā. Pirms Latvija kļūst par ES locekli, tai jāsakārto sava likumdošana, kā arī jāveic citi priekšdarbi. Vakar Latvijas un Dānijas ārlietu ministri V. Birkavs un N.H. Petersens parakstīja līgumu par Dānijas tehnisko un administratīvo palīdzību Latvijai, lai iestātos Eiropas Savienībā. Šis līgums paredz arī sadarbību likumdošanas jomā. Dānijas ārlietu ministram tiekoties ar Saeimas deputātiem, tika apspriestas ne tikai valstu un ministru, bet arī parlamentāro komisiju sadarbības iespējas, jo Dānijas parlamentā, tāpat kā Latvijas Saeimā, ir Eiropas lietu komisija un Ārlietu komisija.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 6.februārī, pie Ministru prezidenta Andra Šķēles viesojās Dānijas ārlietu ministrs Nīlss Helvegs Petersens (otrajos attēlos).

A.Šķēle iepazīstināja viesi ar Latvijas valdības plānoto pasākumu kompleksu ekonomisko reformu īstenošanā.

Dānijas ārlietu ministrs novēlēja panākumus un apliecināja Dānijas valdības atbalstu ekonomisko reformu veikšanā un Latvijas virzībai uz Eiropas un Transatlantijas drošības un ekonomiskajām struktūrām. Nīlss Helvegs Petersens savas valdības vārdā piedāvāja palīdzību Latvijas nodokļu iekasēšanas sistēmas pilnveidošanā un racionalizēšanā.

Valdības preses dienests

Noslēguma preses konferencē

“Liela nauda lielam mērķim no liela drauga,” tā pirmdien noslēgto līgumu starp Latvijas Republikas un Dānijas Karalistes ārlietu ministrijām par Dānijas tehnisko un administratīvo palīdzību Latvijai, gatavojoties dalībai Eiropas Savienībā, raksturoja Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs abu valstu ārlietu ministru preses konferencē, kas notika Ārlietu ministrijā vakar, Dānijas Karalistes ārlietu ministra Nīlsa Helvega Petersena divu dienu oficiālās vizītes noslēgumā.

Preses konferences ievadā Dānijas ārlietu ministrs izteica gandarījumu par savas īsās, taču intensīvās vizītes rezultātiem. Nepilnu divu dienu laikā viesis ticies ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Ministru prezidentu Andri Šķēli un ārlietu ministru Valdis Birkavu, kā arī ar EDSO misijas Latvijā vadītāju Čārlzu T. Megi, apmeklējis arī tabakas fabriku “House of Prince”, kas ir viens no lielākajiem Dānijas investīciju projektiem Latvijā. Raksturojot pirmdien noslēgto abu valstu līgumu, Nīlss Helvegs Petersens teica, ka šis dokuments nākamajos gados ļaus vēl uzlabot Latvijas un Dānijas attiecības. “Mēs Dānijā uzskatām, ka Eiropas Savienības paplašināšana ir ļoti svarīgs apstāklis, lai nodrošinātu ilgstošu stabilitāti un drošību Eiropā”, teica Nīlss Helvegs Petersens.” Šajā Eiropas Savienības paplašināšanas ceļā mūs gaida gan ekonomiskas, gan juridiskas un administratīvas dabas problēmas. Taču mums tās jāpārvar, jo mēs gribam uzbūvēt apvienotu, stipru Eiropu.” Dānijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka 1997. gadā viņa valsts pārņems prezidēšanu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO). Līdz ar to N.H.Petersenam jo svarīga bijusi saruna Rīgā ar EDSO misijas Latvijā vadītāju Čārlzu T.Megi. Nīlsa Helvega Petersena vērtējumā EDSO misijas un Latvijas valdības sadarbība esot ļoti laba, viņam atliekot tikai pateikties par šādu augstu sadarbības līmeni, ko raksturo “labas ikdienas darba attiecības”.

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs uzsvēra, ka ar savu dāņu kolēģi ticies jau daudzas reizes. “Taču Eiropas Savienības paplašināšanas process ir tik dinamisks, ka jātiekas vēl biežāk,” atzīmēja V.Birkavs. Viņš arī uzsvēra, ka pēc Madrides konferences šis process no Latvijas prasa īpašu iekšēju saspridzinājumu, lai sagatavotos iestāties mūsu valstij tiks svarīgajā starptautiskajā organizācijā. Līdz ar to ārkārtīgi nozīmīgs ir arī pirmdien noslēgtais Dānijas un Latvijas līgums. Valdis Birkavs žurnālistiem pastāstīja, ka abi ministri pārrunājuši arī jautājumu par Baltijas miera bataljona sagatavotības līmeni un Latvijas piedalīšanos NATO programmā “Partnerattiecības mieram”, kas Latvijai ļauj sagatavoties eventuālajai NATO paplašināšanai. Pārrunātas arī abu valstu attiecības Skandināvijas un Baltijas valstu attiecību kontekstā pēc formulas “5 plus 3”. Latvijas puse iesniegusi Dānijai priekšlikumu par trešās “5 plus 3” tikšanās organizēšanu Rīgā.

Preses konferencē “Latvijas Vēstneša” pārstāvis lūdza Dānijas ārlietu ministru komentēt tabakas fabrikas “House of Prince” apmeklējumu un izteikt savu viedokli par Latvijas pašreizējo situāciju eventuālu turpmāko Dānijas investīciju kontekstā. Nīlss Helvegs Petersens, atbildot uz jautājumu, visnotaļ pozitīvi raksturoja “House of Prince” apmeklējumā gūtos iespaidus, uzsverot, ka šis uzņēmums tiek labi vadīts un sekmīgi attīstās. Taču pēc Dānijas ministra domām problēmu rada tas, ka Latvijā tiek pārdots liels daudzums kontrabandas cigarešu. N.H.Petersens uzskata, ka turpmāko Dānijas un citu ārvalstu investīciju sekmēšanai ir svarīgi, lai Latvija savu likumdošanu ātrāk pārkārtotu atbilstoši Eiropas Savienības standartiem. Savukārt V.Birkavs piebilda, ka Latvijas valdība un valsts institūcijas aizvien aktīvāk cīnās pret cigarešu kontrabandu.

Uz kāda ārzemju žurnālista jautājumu, kurā vietā Latvija un abas pārējās Baltijas valstis būtu simboliskā sarakstā par valstīm, kas pretendē uz iestāšanos Eiropas Savienībā, N.H.Petersens atbildēja: “Man nav šāda saraksta, un es tādu netaisos stādīt. Madrides konferencē tika nolemts, ka visas pretendentvalstis ir vienādas. Dānija jau kopš paša sākuma iestājusies par šādu principu, ka visām valstīm pagaidām jābūt vienā līmenī. Kuras valstis un kad tiks uzņemtas Eiropas Savienībā, tas tiks izlemts sarunu ceļā.”

Atbildot uz citiem žurnālistu jautājumiem, Dānijas ārlietu ministrs pievienojās viedoklim, ka Latvijai iestāšanās Eiropas Savienībā ir aktuāla arī no valsts drošības viedokļa un ka līdzdalība šajā starptautiskajā organizācijā šo drošību pastiprinās. “Eiropas Savienības paplašināšana būs stabilizējošs faktors,” uzsvēra N.H.Petersens. Viņš tāpat norādīja uz abu valstu turpmākās sadarbības aktualitāti cīņā pret nelegālo bēgļu tranzītu. “Negribu slēpt, ka šajā kontekstā esmu ieteicis jūsu valdībai ratificēt ANO bēgļu konvenciju,” sacīja Dānijas Karalistes ārlietu ministrs Nīlss Helvegs Petersens.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs
un Arnis Blumbergs, “LV”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!