Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas delegācijas nostāja. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.01.1996., Nr. 15/16 (500/501) https://www.vestnesis.lv/ta/id/38689

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Nacionālajā drošības padomē

Vēl šajā numurā

30.01.1996., Nr. 15/16 (500/501)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

diplomātija

Latvijas delegācijas nostāja

Vakar, 29.janvārī, preses konferencē Saeimas deputāti Andrejs Panteļējevs (“Latvijas ceļš”) un Gundars Valdmanis (Latvijas Vienības partija) žurnālistiem pastāstīja par pagājušā nedēļā notikušo Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas 1996.gada sesijas pirmo daļu.

Galvenais jautājums, kā zināms, bija, vai rekomendēt Krieviju uzņemšanai Eiropas Padomē. A.Panteļējevs šo sesijas daļu raksturoja kā vienu no pēdējā laika saspringtākajiem darba cēlieniem Eiropas Padomē. Kā zināms, Eiropas Padome ir rekomendējoša institūcija, kura savus lēmumus ieteikumu formā nosūta Ministru komitejai. Tā savukārt pieņem galīgo lēmumu par tās vai citas valsts uzņemšanu Eiropas Padomē. Atbilstoši šai kārtībai pagājušo ceturtdien, 25.janvārī, tika pieņemts lēmums ieteikt uzņemt Krieviju Eiropas Padomē. Par lēmumu balsoja 164, pret — 35, atturējās — 15 deputāti. Apmēram 30 deputāti dažādu iemeslu dēļ balsošanā nepiedalījās. Abi Latvijas pārstāvji— Andrejs Panteļējevs un Gundars Valdmanis balsoja pret. A.Panteļējevs un G.Valdmanis arī paskaidroja sava balsojuma motīvus. (EPPA sesijas delegāti balso individuāli, katrs pēc saviem ieskatiem. Respektīvi, delegāta balsojums var arī neatbilst viņa valsts vai delegācijas oficiālajai pozīcijai.)

Andrejs Panteļējevs teica, ka galvenais motīvs, kas noteica viņa lēmumu, bijušas bažas par Eiropas Padomes standartu pazemināšanos līdz ar Krievijas uzņemšanu šajā autoritatīvajā organizācijā. A.Panteļējevs uzskata, ka šo standartu pazemināšana var traucēt arī demokrātiskos procesus pašā Krievijā, tāpat daudzās Austrumeiropas valstīs. A.Panteļējevs piebilda: “Es arī saprotu, ka Latvijas valdības pārstāvim — ārlietu ministram — acīmredzot būs jābalso par Krievijas uzņemšanu. Jo tāds ir Eiropas Savienības valstu valdību politiskais lēmums. Un šajā gadījumā, ņemot vērā mūsu interesi integrēties Eiropā un sadarboties ar Eiropas Savienības valstīm, mūsu valdībai acīmredzot šis lēmums būs jāatbalsta. Tāpēc es domāju, ka, Parlamentu asamblejā balsojot pret, mēs izdarām nepieciešamo rezervāciju. Proti, Latvijas balsojums “par” Ministru komitejā jau būs ar zināmu rezervāciju, iebildumu jeb ar zināmu brīdinājumu nākotnei, ka Eiropas Savienībai vajadzētu būt uzmanīgai attiecībā uz tālāko Eiropas Padomes attīstības gaitu, kā arī Krievijas integrācijas gaitu.” A.Panteļējevs arī teica, ka Latvijā jau izskanējuši negatīvi spriedumi par Latvijas delegātu balsojumu, argumentējot šos pārmetumus ar rūpēm par attiecībām ar Krieviju. “Es esmu par attiecību uzlabošanu ar Krieviju, par attiecību uzlabošanu ar Javlinska un Kovaļova Krieviju,” sacīja A.Panteļējevs, “bet tieši Kovaļovs un Javlinskis bija tie, kas pagājušajā nedēļā nepārprotami pauda viedokli, ka Krievijas uzņemšana Eiropas Padomē ir pāragra un pretēja Krievijas demokrātijas interesēm.” Andrejs Panteļējevs vēl atgādināja vēsturisku faktu, ka Otrā pasaules kara priekšvakarā dažas valstis, cerot uz labu attiecību nodrošināšanu ar hitlerisko Vāciju, izdeva Vācijai ebrejus. Taču vēstures tālākā attīstība šo valstu aprēķinus nav attaisnojusi, tās tika pakļautas Vācijas agresijai tāpat kā citas Eiropas valstis.

Savukārt Gundars Valdmanis, motivējot savu balsojumu, atgādināja traģiskos notikumus saistībā ar Čečeniju. “Kā mēs, baltieši, būtu jutušies, ja 1991.gada janvārī, kad Rīgā plosījās OMON, Eiropas valstis būtu pozitīvi balsojušas par Krievijas uzņemšanu,” retoriski vaicāja G.Valdmanis, uzsverot, ka nule notikušais balsojums Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā, neparasti daudziem delegātiem balsojot pret, atturoties vai nepiedaloties balsošanā, iezīmējis arī būtisku atbalstu Čečenijai.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, vai debatēs izskanēja arī rūpes, ka pozitīvs lēmums varētu šajā valstī tālāk atraisīt rokas militāristiem un sekmēt tālāku bezatbildīgu izrīkošanos ar cilvēku dzīvībām, Andrejs Panteļējevs teica: “Tas bija viens no svarīgākajiem diskusijas aspektiem. Faktiski visas debates risinājās par jautājumu, vai šis balsojums palīdzēs Krievijas demokrātiem vai traucēs viņiem. Taču es domāju, neatkarīgi no tā bija arī jāapskata jautājums, un to mēs arī mēģinājām pateikt — kas šī balsojuma rezultātā notiks ar pašu Eiropas Padomi.”

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!