• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par likumu "Par Latvijas Republikas Robežapsardzības spēkiem". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.01.1996., Nr. 7 https://www.vestnesis.lv/ta/id/38547

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Stenogramma

Vēl šajā numurā

16.01.1996., Nr. 7

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Dokuments nr. 204

Par likumu

“Par Latvijas Republikas Robežapsardzības spēkiem”

Iesniedz frakcija “Latvijai”

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants.

Latvijas Republikas Robežapsardzības spēki

(1) Latvijas Republikas Robežapsardzības spēki (turpmāk — Robežapsardzības spēki) ir militārs bruņots formējums Ministru kabineta tiešā pakļautībā, kura galvenais uzdevums ir nodrošināt Latvijas Republikas valsts sauszemes robežas neaizskaramību, tās apsardzību, iekārtošanu un uzturēšanu, jūras krasta apsardzi.

(2) Aizliegts iesaistīt Robežapsardzības spēkus tādu uzdevumu veikšanā, kuri nav noteikti Latvijas Republikas likumos.

2. pants.

Robežapsardzības spēku darbības tiesiskais pamats

Robežapsardzības spēku darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, likums “Par valsts aizsardzību”, “Latvijas Republikas valsts robežas likums”, šis likums, citi likumi un tiesiski normatīvie akti, starpvalstu līgumi, Robežapsardzības spēku reglamenti. Robežapsardzības spēki savā darbībā vadās no Latvijas Republikas Aizsardzības spēku reglamentiem, ja šajā likumā vai Robežapsardzības spēku reglamentos un citos tiesiski normatīvos aktos nav noteikts citādi.

3. pants.

Robežapsardzības spēku sastāvs

(1) Robežapsardzības spēki sastāv no:

— Robežapsardzības spēku štāba;

— robežsargu vienībām, ar to pakļautībā esošiem robežsargu kordoniem un robežkontroles punktiem;

— atsevišķiem robežkontroles punktiem, ar to pakļautībā esošām robežkontroles punktu nodaļām;

— robežsargu mācību centriem;

— krasta apsardzes daļām un apakšvienībām.

(2) Robežapsardzības spēku štābam, robežsargu vienībām, atsevišķiem robežkontroles punktiem un robežsargu mācību centriem ir karaspēka daļas statuss, robežsargu kordoniem, robežkontroles punktiem un robežkontroles punktu nodaļām ir karaspēka apakšvienības statuss.

(3) Robežapsardzības spēku organizatorisko struktūru un štatus nosaka Robežapsardzības spēku komandieris, pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprināto valsts robežas apsardzības koncepciju.

4. pants.

Robežapsardzības spēku izvietojums

Robežapsardzības spēku daļu un apakšvienību izvietojumu, saskaņojot ar pašvaldībām, nosaka Robežapsardzības spēku komandieris, un apstiprina Ministru kabinets.

5. pants.

Robežapsardzības spēku īpašums

(1) Robežapsardzības spēku militārie objekti, ēkas, būves un zeme, uz kuras tie atrodas, tehnika un citas materiālās vērtības, kā arī valsts robežas joslas zeme ir Latvijas Republikas valsts īpašums, kas nodots Robežapsardzības spēku valdījumā un bezmaksas lietošanā.

(2) Robežapsardzības spēkiem dienesta ēkas un telpas ierāda un to uzturēšanas izdevumus sedz valsts.

6. pants.

Robežapsardzības spēku sadarbība ar citām valsts iestādēm

Robežapsardzības spēki robežas apsardzības jautājumos sadarbojas ar citām valsts varas, pārvaldes un pašvaldību institūcijām, uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām.

7. pants.

Robežapsardzības spēku profesionālie sakari

Robežapsardzības spēki ir tiesīgi uzturēt profesionālos sakarus ar kaimiņvalstu robežapsardzības dienestiem un savas kompetences ietvaros slēgt ar tiem vienošanās, kā arī gatavot saskaņotus starpvalstu (starpvaldību) līgumu un vienošanās projektus robežas apsardzības jautājumos un iesniegt tos pakļautības kārtībā.

8. pants.

Robežapsardzības spēku personāls

(1) Robežapsardzības spēku personāls sastāv no aktīvā militārā dienestā (turpmāk — aktīvā dienestā) iesauktām personām un civilpersonāla. Visas Robežapsardzības spēku aktīvā dienestā iesauktās personas ir karavīri. Robežapsardzības spēku karavīrus sauc par robežsargiem.

(2) Robežsargs ir bruņots Robežapsardzības spēku karavīrs, kas iesaukts aktīvajā militārajā dienestā, devis karavīra zvērestu, apguvis speciālās robežsargu apmācības kursu, ieņem noteiktu amatu Robežapsardzības spēkos un kam piešķirta militārā dienesta pakāpe.

(3) Aktīvajā dienestā Robežapsardzības spēkos dienē virsnieki, instruktori un kareivji. Instruktori un kareivji var atrasties obligātajā dienestā un virsdienestā.

(4) Visiem robežsargiem piešķir atbilstošas dienesta pakāpes:

kareivjiem — kareivis, dižkareivis;

instruktoriem — kaprālis, seržants, virsseržants, virsniekvietnieks;

virsniekiem — leitnants, virsleitnants, kapteinis (jaunākie virsnieki), majors, pulkvežleitnants, pulkvedis (vecākie virsnieki);

ģenerālis (augstākie virsnieki).

(5) Robežsargu amatu nosaukumi nosakāmi štata amatu sarakstā, kur arī jānorāda, kāda dienesta pakāpe un kvalifikācijas kategorija atbilst katram amatam.

9. pants.

Robežsarga zvērests

Visi robežsargi dod Latvijas karavīra zvērestu atbilstoši likuma “Par Aizsardzības spēkiem” 10. pantam.

 

II nodaļa. Robežapsardzības spēku pārvalde

10. pants.

Robežapsardzības spēku vadība

Robežapsardzības spēkos tiek ievērots vienvadības princips. Robežapsardzības spēkus vada Robežapsardzības spēku komandieris. Robežapsardzības spēku komandiera izpildinstitūcija ir Robežapsardzības spēku štābs. Kara laikā Robežapsardzības spēki tiek pakļauti Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

11. pants.

Robežapsardzības spēku komandieris

(1) Robežapsardzības spēku komandieris ir visu Robežapsardzības spēku struktūrvienību, robežsargu un darbinieku priekšnieks. Savu darbību viņš veic saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, reglamentiem un citiem tiesiski normatīvajiem aktiem. Robežapsardzības spēku komandiera tiesības Militārās disciplīnas reglamenta ietvaros tiek pielīdzinātas Aizsardzības spēku komandiera tiesībām.

(2) Robežapsardzības spēku komandieris tieši vai ar štāba starpniecību organizē un nodrošina nepārtrauktu Robežapsardzības spēku vadību, valsts robežas iekārtošanu, uzturēšanu un apsardzību un atbild par to.

(3) Robežapsardzības spēku komandieris:

1) ir atbildīgs par valsts robežapsardzības plāna izstrādi un izpildi;

2) iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus Robežapsardzības spēku struktūras pilnveidošanas jautājumos;

4) organizē nepieciešamā bruņojuma un materiāltehnisko līdzekļu sagādi Robežapsardzības spēku vajadzībām;

5) iesniedz priekšlikumus Robežapsardzības spēku budžeta izstrādāšanas jomā un ir atbildīgs par šā budžeta izpildi;

6) likumā noteiktajā kārtībā slēdz starpvalstu vienošanās robežapsardzības jautājumos;

8) organizē vienotu Robežapsardzības spēku apgādes sistēmu;

10) iesaka Valsts prezidentam Robežapsardzības spēku militārpersonas pirmās un katras nākamās virsnieka dienesta pakāpes piešķiršanai noteiktajā kārtībā.

(4) Robežapsardzības spēku komandierim ir tiesības pieprasīt ziņas valsts robežas apsardzības jautājumos no visām valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām.

(5) Robežapsardzības spēku komandieris ir tieši pakļauts Ministru kabinetam.

12. pants.

Robežapsardzības spēku štābs

(1) Robežapsardzības spēku štābs atbild par nepārtrauktas vadības uzturēšanu pakļautajās Robežapsardzības spēku daļās un apakšvienībās, par Robežapsardzības spēku komandierim nepieciešamās informācijas un materiālu sagatavošanu, viņa pavēļu un rīkojumu novadīšanu padotajiem un to izpildes kontroli, Robežapsardzības spēku darbības nodrošinājumu un sadarbības organizāciju.

(2) Robežapsardzības spēku štābs un Robežapsardzības spēku komandierim pakļauto daļu un apakšvienību komandieri (priekšnieki) darbojas saskaņā ar attiecīgiem reglamentiem un nolikumiem.

 

III nodaļa. Robežapsardzības spēku

pienākumi un tiesības

13. pants.

Robežapsardzības spēku pienākumi un tiesības

Robežapsardzības spēku pienākumi un tiesības ir noteiktas “Latvijas Republikas valsts robežas likumā”.

14. pants.

Atklātums Robežapsardzības spēku darbībā

(1) Robežapsardzības spēki dienesta interesēs gan tieši, gan caur masu informācijas līdzekļiem ir tiesīgi par savas darbības rezultātiem informēt valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī iedzīvotājus, ievērojot šā panta otrās daļas prasības.

(2) Aizliegts izpaust valsts, militāros un dienesta noslēpumus, kā arī dienesta laikā iegūtās ziņas, kuras satur komercnoslēpumu vai patentnoslēpumu vai arī aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu. Šie noslēpumi un ziņas izpaužamas tikai tām amatpersonām, kurām tās pēc dienesta stāvokļa jāzina.

15. pants.

Šaujamieroču pielietošana, fiziskā spēka, speciālo līdzekļu un dienesta suņu izmantošana valsts robežas apsardzībā

(1) Robežapsardzības spēkiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības pielietot šaujamieroci, fizisko spēku, speciālos līdzekļus (roku dzelžus, stekus, elektrošokus, asaras izraisošas un ķīmiski paralītiskas vielas, transportlīdzekļu apstādināšanas līdzekļus u.c.), kā arī izmantot dienesta suņus saskaņā ar “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”.

(2) Robežsargiem ir tiesības pastāvīgi glabāt un nēsāt dienesta šaujamieročus, speciālos līdzekļus (roku dzelžus, stekus, elektrošokus, asaras izraisošas un ķīmiski paralītiskas vielas). Viņu rīcībā esošo dienesta šaujamieroču un speclīdzekļu glabāšanas un nēsāšanas kārtību nosaka Robežapsardzības spēku komandiera instrukcija.

 

IV nodaļa. Dienests Robežapsardzības spēkos

16. pants.

Dienests Robežapsardzības spēkos

Robežapsardzības spēku komplektēšana, militārā dienesta gaita Robežapsardzības spēkos, robežsargu dienesta pakāpju piešķiršana un atņemšana, paaugstināšana dienesta pakāpē (izņemot virsnieku paaugstināšanu dienesta pakāpē), iecelšana amatos, atestēšana, pārvietošana, atstādināšana, atcelšana un atbrīvošana no amata, atvaļināšana no aktīvā dienesta, formas tērpu aprakstu un to valkāšanas noteikumu apstiprināšana notiek saskaņā ar likumu “Par Aizsardzības spēkiem”, pie kam Robežapsardzības spēku komandierim ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera tiesības.

17. pants.

Virsnieku paaugstināšana dienesta pakāpē

Jaunākos un vecākos virsniekus dienesta pakāpē paaugstina Valsts prezidents ar Robežapsardzības spēku komandiera ieteikumu (pulkveža dienesta pakāpē — pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu). Ģenerāļa dienesta pakāpi piešķir Latvijas Republikas Saeima.

18. pants.

Dienesta īpatnības Robežapsardzības spēkos

(1) Robežapsardzības spēkos nevar iesaukt un tajos nevar iestāties personas, kurām nav vidējās izglītības, kuras atvaļinātas no dienesta vai darba disciplīnas pārkāpumu dēļ.

(2) Robežsargu kandidatūras virsnieku amatiem pirms iecelšanas šajā amatā izskata Robežapsardzības spēku atestācijas komisija.

(3) Robežapsardzības spēku ietvaros virsniekus un virsniekvietniekus pārvieto ar Robežapsardzības spēku komandiera pavēli.

19. pants.

Robežapsardzības spēku darbinieki

(1) Valsts ierēdņus pieņem darbā un ieceļ amatā ar Robežapsardzības spēku daļas komandiera pavēli.

(2) Valsts ierēdņu un valsts kalpotāju amatu sarakstus un tiem atbilstošas kvalifikācijas kategorijas apstiprina Robežapsardzības spēku komandieris.

(3) Robežsargu amatus, kuros var iecelt valsts ierēdņus un valsts kalpotājus, nosaka Robežapsardzības spēku komandieris.

 

V nodaļa. Robežsarga tiesiskā aizsardzība,

dienesta un sociālās garantijas

20. pants.

Aktīvā dienesta robežsarga vispārējās tiesības

Robežsargam ir visas Latvijas Republikas konstitucionālā likumā “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” paredzētās tiesības, ciktāl tās nav ierobežotas ar šo likumu un citiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem attiecībā uz aktīvā dienestā esošām personām.

21. pants.

Robežsarga tiesiskā aizsardzība, dienesta un sociālās garantijas

Robežsargu dienesta un darba tiesības, sociālās garantijas un ierobežojumi (aizliegumi), tiesības uz dzīvokli robežsargiem un viņu ģimenes locekļiem tiek nodrošinātas saskaņā ar likumu “Par Aizsardzības spēkiem”, dodot tiesības veikt likumā minētās darbības, kuras pilnvarots veikt aizsardzības ministrs un Nacionālo bruņoto spēku komandieris — Robežapsardzības spēku komandierim un ievērojot sekojošus noteikumus:

1) Robežapsardzības spēku virsnieki un virsdienesta robežsargi saņem 20 procentu piemaksu pie amatalgas;

2) virsniekiem un virsdienesta robežsargiem piešķir ikgadējo atvaļinājumu — ne mazāku par 40 kalendāra dienām, ieskaitot svētku dienas. Pēc katriem pieciem nodienētiem gadiem ikgadējo atvaļinājumu pagarina par trijām dienām;

3) Robežapsardzības spēku daļas un tai pielīdzinātās struktūrvienības komandieris var piešķirt papildatvaļinājumus uz laiku līdz desmit kalendāra dienām ģimenes apstākļu vai citu svarīgu iemeslu dēļ;

4) aktīvā dienesta robežsargiem ir tiesības saņemt bezmaksas medicīnisko palīdzību Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas ārstniecības iestādēs;

5) atvaļinot rezervē saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par Aizsardzības spēkiem” 35. panta b), c), d) un e) punktiem vai atvaļinot no dienesta, noņemot no uzskaites saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par Aizsardzības spēkiem” 36. panta a) un b) punktiem, dienesta dzīvoklis tiek nodots virsnieka īpašumā, ja viņš ir nodienējis Latvijas Republikas Robežapsardzības spēkos vai Aizsardzības ministrijas bruņotos formējumos ne mazāk par 15 gadiem. Privatizācijas vai pirkšanas izdevumus sedz valsts;

6) aktīvā dienesta robežsargiem aizliegts apvienoties arodbiedrībās, organizēt streikus un piedalīties tajos.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!