Likumprojekti

Dokuments nr.197

Par grozījumiem likumā

“Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”

Iesniedz Ārlietu komisija

“Izdarīt likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 30.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.panta pirmo daļu ar jaunu 2.punktu šādā redakcijā:

“2) starptautiskās miera nodrošināšanas operācijas, kuru mērķis ir atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonās un kurās iesaistītajam personālam ir tiesības piedalīties karadarbībā;”.

2. Uzskatīt 1.panta otro un trešo daļu attiecīgi par 1.panta trešo un ceturto daļu.

3. Papildināt pirmā panta otro daļu pēc vārdiem “kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika” ar vārdiem “vai ar kurām sadarbojas Latvijas Republika”.

4. Izslēgt 5.panta pirmajā daļā vārdus “starptautisko miera uzturēšanas operāciju veikšanai”.”

1996.gada 11.janvārī

 

Dokuments nr.200

Par grozījumiem likumā

“Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”

“Izdarīt likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” šādus grozījumus:

1. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Ārvalstnieki un bezvalstnieki Latvijas Republikas teritorijā drīkst ieceļot, uzrādot jebkuru Latvijas Republikas atzītu ceļošanas dokumentu ar derīgu ieceļošanas vīzu vai uzturēšanās atļauju.”

2. Papildināt 11.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem bez uzturēšanās atļaujas ārvalstnieks var, tikai saņemot speciālo vīzu Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā, ja uzturēšanās Latvijā ir saistīta ar:

1) zinātniskiem pētījumiem vai mācību darbu (kā mācībspēkam izglītības iestādē),

2) komerciālo darbību,

3) palīdzību Latvijas Republikas valsts un pašvaldību institūcijām,

4) to starptautisko līgumu un starptautisko projektu īstenošanu, kuros piedalās Latvijas Republika.””

LR 6.Saeimas deputāti: I.Bērziņš, A.Kiršteins, P.Kļaviņš,

1996.gada 11.janvārī G.Valdmanis, I.Ķezbers, A.Rubins

 

Dokuments nr.202

Par grozījumiem Korupcijas novēršanas likumā

Iesniedz frakcija “Latvijai”

Izdarīt “Korupcijas novēršanas likumā” šādus grozījumus:

“1. Likuma nosaukumu izteikt šādā redakcijā:

“Valsts amatpersonu darba un komercattiecību ierobežojuma likums.”

2. Pirmo pantu izteikt šādā redakcijā:

“1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir ierobežot valsts amatpersonas darba tiesiskās attiecības un ienākumu gūšanu, kā arī panākt atklātību komercdarbībā, izslēdzot blakusietekmes un interešu konfliktus pienākumu izpildē.”

3. Otro pantu izteikt šādā redakcijā:

“2.pants. Korupcijas jēdziens

Korupcija ir valsts amatpersonas uzpirkšana ar naudu, mantu, izdevīgumu, priekšrocībām vai ar citu labumu, vai interesēm. Šī likuma pārkāpums pielīdzināms korupcijai.”

4. Trešo pantu izteikt šādā redakcijā:

“3.pants. Interešu konflikts

Par interešu konfliktu sauc sadursmi starp valsts amatpersonas pienākumu darboties sabiedrības labā un viņa citu darbu, uzņēmumdarbības vai citām interesēm. Šī likuma mērķis — novērst šādu interešu konfliktu un ietekmējamību.”

5. Piektā panta sesto un septīto punktu beigās papildināt ar vārdiem “vai ar informāciju”.

6. Pārejas noteikumu 2.punktā nosaukumu “Korupcijas novēršanas likums” aizvietot ar nosaukumu “Valsts amatpersonu darba un komercattiecību ierobežojuma likums”.

O.Kostanda,

frakcijas “Latvijai” priekšsēdētājs

Deputāti: G.Gannusa, E.Grīnbergs, J.Mauliņš, M.Rudzītis, A.Rubins

1996.gada 11.janvārī

 

Par projektu

 

1. Nosaukums “Korupcijas novēršanas likums” neatbilst patiesajam likuma saturam. Likums aizliedz Latvijas Kriminālkodeksa 162.— 3.pantā un 162.— 4.pantā sodāmās darbības, kas saucas “Darba tiesisko attiecību ierobežojumu pārkāpšana” un “Ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpšana”.

Vārds “korupcija” apzīmē pierādītu valsts ierēdņa pērkamību.

2. Pirmais pants šajā likumā grozāms tālab, ka tā divi pirmie punkti variēti atkārto vienu un to pašu domu un skaidri neatklāj likuma saturu, bet trešā punktā minētās darbības šis likums vispār neprasa pierādīt.

3. Otrā panta pirmie divi punkti nepareizi definē korupciju. Palielinātas iespējas tikt uzpirktam (korumpētam) vēl nenozīmē uzpirkšanu. Likumā minēto ierobežojumu pārkāpumu tikai nosacīti var pielīdzināt korupcijai.

4. Interešu konflikts ir tas pats ietekmējamības stāvoklis, tāpēc definēt to atsevišķos punktos nozīmē atkārtot vienu un to pašu ar citiem vārdiem, līdzīgi, kā tas darīts pirmā panta pirmā un otrā punktā.

5. Piektā panta sestais un septītais punkts papildināmi “vai ar informāciju” tādēļ, ka informācijai ir vērtība, lai gan tā netiek uzskatīta par mantu.

O.Kostanda,

frakcijas “Latvijai” priekšsēdētājs

Dokuments nr.203

Par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā

Iesniedz frakcija “Latvijai”

Izdarīt Latvijas Kriminālkodeksā šādus grozījumus:

“I. Izteikt 59.pantu šādā redakcijā:

59.pants. Darbības, kas vērstas pret Satversmi un valsts varu

1. Jebkuru personu, kuras rīcība, pārkāpjot Satversmi, vērsta uz vardarbīgu Latvijas Republikas likumīgās demokrātiskās varas gāšanu vai par citu vardarbību, kas kaitē valsts suverenitātei, drošībai vai aizsardzības spē-jām,

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz piecpadsmit gadiem vai ar mūža ieslodzījumu, konfiscējot mantu.

 

Papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

2. Atbildīgu valsts amatpersonu, kura ar savu rīcību pārkāpj Satversmi, ar to radot ilgstošas vai smagas sekas, pazeminot dzīves līmeni un traucējot tiesisko kārtību,

soda ar brīvības atņemšanu no pieciem līdz desmit gadiem.

 

Papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

3. Atbildīgu valsts amatpersonu, kura ar savu rīcību pārkāpj Satversmi, ar to traucējot citu valsts institūciju darbu un radot sabiedrībā nedrošību, bet neradot smagas sekas, kā arī, ja Satversmes pārkāpumi notiek atkārtoti, bet bez jūtamām sekām,

soda ar brīvības atņemšanu līdz trīs gadiem vai ar sabiedrisku nopē-lumu.

 

II. Papildināt kodeksu ar 68.-4.pantu šādā redakcijā:

 

68.-4.pants. Liela mēroga valsts izlaupīšanas pielīdzināšana genocīdam pret savu tautu

Augstu valsts ierēdni, kura koruptīvās vai cita veida noziedzīgās darbības vai bezdarbības dēļ notikusi liela mēroga valsts izlaupīšana vai izpostīšana, kas izsaukusi dzīves līmeņa pazemināšanos vai stagnāciju, līdz ar to zemu dzimstību un tikumu pagrimumu,

sodīt kā noziegušos pret savu tautu un cilvēci ar brīvības atņemšanu no desmit gadiem līdz mūža ieslodzījumam vai ar nāves sodu;

visos gadījumos konfiscējot vainīgajam piederošo mantu, kā arī to noziedzīgi iegūtās mantas daļu, kas noformēta uz ģimenes locekļu, radinieku vai draugu vārda.

Šim noziegumam nav noilguma. Uz vēlāk atklājušos notiesātā mantu nevienam nav pārmantojamības vai novēlējuma (dāvinājuma) tiesību.

Likumam izņēmuma kārtā ir atpakaļejošs spēks, proti, tam pakļaujas visi minētie nodarījumi, kas veikti pēc Latvijas Republikas valstiskas neatkarības oficiālas atjaunošanas 1990.gada 4.maijā.

 

III. Papildināt kodeksu ar 82.-2.pantu šādā redakcijā:

 

82.-2.pants. Naudas un citu atskaites dokumentu nozaudēšana

Par naudas dokumentu: pārskaitījumu, maksājumu uzdevumu, kvīšu, vekseļu un citu atkaites pamatdokumentu nozaudēšanu vai nenoformēšanu, ja ar to zūd iespēja pārbaudīt uzņēmumā vai iestādē līdzekļu apriti un bilanci,

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.

Par iepriekšminēto dokumentu nozaudēšanu uzņēmumos un iestādēs, kas bankrotējuši vai nonākuši lielā budžeta deficītā,

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

 

IV. Papildināt kodeksu ar 162.-5.pantu šādā redakcijā:

 

162.-5.pants. Ziņu slēpšana no tautas

Valsts amatpersonas un ierēdņi, kas nemotivēti vai nepamatoti atsakās vai izvairās sniegt ziņas, vai tīši sniedz nepatiesas ziņas (melo) par savu vai pakļauto valsts struktūru darbu, kas pēc likuma nav valsts vai komerciāls noslēpums,

soda ar naudas sodu desmit minimālo mēnešalgu apmērā, atņemot tiesības turpmāko trīs gadu laikā ieņemt valsts amatu.

Par šī panta pirmajā daļā paredzētām darbībām, ja tās veiktas atkārtoti vai ciniskā veidā vai radījušas būtisku kaitējumu, vai saistītas ar slepenu līgumu,

soda ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, aizliedzot vainīgajai personai uz visu mūžu ieņemt valsts amatus.”

O.Kostanda,

frakcijas “Latvijai” priekšsēdētājs

Deputāti: G.Gannusa, E.Grīnbergs, J.Mauliņš, M.Rudzītis, A.Rubins

1996.gada 11.janvārī

 

Par projektu

 

Par 59.panta grozījumu nepieciešamību

Ejot uz tiesisku valsti, pats svarīgākais uzdevums ir ievērot likumību, jo sevišķi valsts pamatlikumu — Satversmi.

Spēkā esošais 59.pants ne arī kāds cits KK pants neparedz sodu par Satversmes pārkāpšanu. Vēl vairāk: šis pants neformulē likumīgās demokrātiskās varas aizsargāšanu Latvijā. Arī PSRS laikā Latvija skaitījās republika un pat suverēna. Ja nevardarbīgi atkal izveido šādu valsts varu, pants to aizsargā, ka var notikt nevardarbīgs (parlamentārs) apvērsums, liecina pēdējo mēnešu notikumi, kad Valsts prezidents Guntis Ulmanis valdības sastādīšanu uzdeva mazākuma līderim, lai gan Satversmes 2.pantā ir noteikts, ka “Latvijas valsts suverēna vara pieder Latvijas tautai”. Tātad prezidentam nebija tiesību pārkāpt balsošanā izteikto tautas gribu.

Savā zvērestā (Satversmes 40.pants) prezidents solīja turēt svētu Satversmi un valsts likumus. Diemžēl 14.decembrī viņš atkal pārkāpa Satversmi, šoreiz 52.pantu, atrodoties ārpus Latvijas robežām, ar rīkojumu nr.6 aicināja Andri Šķēli sastādīt valdību, lai gan savas pilnvaras bija nodevis Saeimas priekšsēdētājai un līdz ar to viņam tādu tiesību nebija. Lai gan Saeima tika brīdināta, ka noticis Satversmes pārkāpums, tā šajā brīdinājumā neieklausījās.

Šobrīd varbūt vēl nekāds reāls nelabojams ļaunums no minētiem Satversmes pārkāpumiem nav radies, bet pamatlikuma neievērošana var ar laiku kļūt par ieradumu, ja tā atkal un atkal atkārtosies, aizvedot pie grūti pāredzamām sekām, ieskaitot apvērsumu, vai apvērsuma mēģinājumu ar nevardarbīgiem līdzekļiem.

Satversmei jābūt svētai ne tikai vārdos, tā ar likumu jāaizsargā, tāpēc šāds likums noteikti vajadzīgs.

 

Par 68.-4.panta nepieciešamību

Latvijas valsts nonākusi kritiskā stāvoklī pašnāvību un katastrofāli zemās dzimstības dēļ, ko savukārt radījis zem visiem standartiem noslīdējušais dzīves līmenis.

Miera laikā pārkārtojot saimniecību, tautas dzīves līmenis nevarēja pazemināties trīs līdz četras reizes, ja valsts vadībā lielos vilcienos viss būtu veikts godīgi un likumīgi, ja nenotiktu liela mēroga valsts līdzekļu aizpludināšana uz ārzemēm.

Šie nodarījumi, nākot pie varas godīgiem Latvijas patriotiem, tiks atklāti. Vainīgie būs jāsoda atbilstoši nozieguma smagumam pret savu tautu, kura šobrīd valsts masveida izlaupīšanas dēļ ir nostādīta uz iznīcības robežas. Tā kā nopietna izmeklēšana nav notikusi, jo vainīgie atradušies pie varas, un ņemot vērā nozieguma smagumu, likumam nepieciešams atpakaļejošs spēks.

Likums nepieciešams arī nākotnei kā brīdinājums visiem, lai, atrodoties valsts vai citā atbildīgā postenī, nerastos kārdinājums aplaupīt savu tautu.

 

Par 82.-2.panta nepieciešamību

Sabiedrībā valda sašutums, ka kredītu, noguldījumu, apdrošinājumu un citu līdzekļu izšķērdētāji un citādi krāpnieki un dienesta stāvokļa izmantotāji lielum lielā vairumā gadījumu netiek saukti pie atbildības dokumentālu pierādījumu trūkuma dēļ. Pat “Bankas Baltija” zaudējumus tādēļ var noteikt tikai aptuveni. Mūsu likumi vispār neparedz kriminālatbildību par dokumentu nozaudēšanu vai slēpšanu. Iznīcināšana vai nolaupīšana (82.— 1.p.) jāpierāda. To izdarīt ļoti grūti, tāpēc blēžiem vienkārši “nav dokumentu”. Līdz ar to trūkst pierādījumu viņu noziedzībām, bet bez pierādījumiem sodīt nevar.

Šajā jomā krimināllikumi vēl gaida daudz uzlabojumu, sevišķi par “slidenām” komercdarbībām.

 

Par 162.-5.panta nepieciešamību

Demokrātiskas valsts pārvaldes pamatnosacījums ir amatpersonu un ierēdņu darba caurspīdīgums. Līdz ko tas tiek pārkāpts, rodas nozieguma iespējas. Slepena privatizācija, slepeni līgumi un līgumu papildinājumi, slepenas konkursa, slepenas komisiju naudas, slepenas priekšrocības, slepena komerciāla darbība ar valsts naudu, slepeni naudas glabātāji utt.

Valsts amatpersonām tiešām jābūt tautas kalpiem, kas ik brīdi var atskaitīties par visu.

O.Kostanda,

frakcijas “Latvijai” priekšsēdētājs