Zinātnes gadsimtam aizejot. Par pusgadsimtu domājot.

Līdz 19.janvārim Rīgā risināsies Latvijas Zinātņu akadēmijas 50 gadiem veltīta 18.Baltijas zinātņu vēstures konference.

Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas prezidents profesors Jānis Stradiņš konferences tēžu ievadā dod ieskatu šīs tradīcijas izveidē un formulē šī gada konferences mērķus.

Konferences darbs ritēs divās plenārsēdēs, arī sekciju sēdēs. Būs īpaši sagatavotas izstādes.

Konferences atklāšanas dienā Latvijas universitātes Lielajā aulā Jānis Stradiņš ievirzīs pārdomas par zinātnes funkcionēšanu lielā un mazā valstī (Latvijas piemērs). Igauņu kolēģis Kārlis Silivasks stāstīs par Tartu Universitātes izaugsmi. Savukārt Lietuvas pārstāvis Juozs Aļģimants Krištopaitis paredzējis iztirzāt universitātes lomu kā kultūras uzskatu augšupvirzītāju (Lietuvas piemērs). Pirmo reizi Latvijā dzirdēsim pārskatu par universitāšu lomu Somijas dzīvē.

Latvijas Zinātņu akadēmijā Baltijas valstu zinātņu akadēmiju prezidenti vai viceprezidenti runās par akadēmiju pašreizējo situāciju un sadarbību nākotnē.

Pirmajā plenārsēdē docents Kārlis Ēriks Arons pieminēs Latvijas zinātņu vēstures patriarhu Paulu Stradiņu, kuram šogad būtu 100 gadi. Šajā sakarā jau rīt P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā būs profesoram veltīts simtgades sarīkojums.

Konferences darbs notiks desmit sekcijās: universitāšu vēsture, zinātņu vēstures vispārējās problēmas un zinātniecība, paredzēts aplūkot dažādu zinātnes nozaru vēsturi: inženierzinātnes, ķīmiju, astronomiju, fiziku, matemātiku, ģeogrāfiju, ģeoloģiju, bioloģiju, lauksaimniecību ar tai radniecīgajām nozarēm, netiks aizmirsta medicīnas vēsture. Atsevišķā sekcijā iztirzās zinātnes un tehnikas pieminekļu saglabāšanu.

Visplašākā būs medicīnas vēstures sekcija. Šajā sekcijā izvērtēs dažādu tautību ārstu un zinātnieku devumu Latvijā.

Bagātīgs materiālu klāsts uzkrāts lauksaimniecības vēsturē. Pirmoreiz Latvijā tik daudz zinātnieku pievēršas zinātnes attīstībai šajā gadsimtā. Vairāki referāti paredzēti par izcilām personībām, piemēram, par Pauli Lejiņu, Arvīdu Šmitu — Silmali, Jāni Āboliņu, Arvīdu Leppiku, Aleksandru Ņikonovu. Pirmo reizi dzirdēsim apkopojumu par augļkopības, biškopības, daiļdārzniecības vēsturi.

Latvija visu šo gadsimtu varējusi būt lepna ar saviem ķīmiķiem. Tādēļ nav jābrīnās, ka ķīmijas sekcijā referātu pieteikumi metodiski aptver gandrīz visus ķīmijas virzienus Latvijā.

Dr.Sigizmunds Timšāns,
konferences sekretariāta loceklis,
lauksaimniecības vēstures
nozares koordinātors