Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas ziņas: - Juridiskajā komisijā - Budžeta un finansu komisijā - Sociālo un darba lietu komisijā - Nacionālās drošības komisijā - Aizsardzības un iekšlietu komisijas izbraukuma sēdē - Ārlietu komisijas sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.01.1996., Nr. 5 https://www.vestnesis.lv/ta/id/38488

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par A.Rubika un O.Potreki krimināllietu

Vēl šajā numurā

11.01.1996., Nr. 5

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas ziņas

Juridiskajā komisijā

Jauno gadu uzsākot, 3.janvārī, LR Saeimas Juridiskās komisijas deputāti izskatīja LR Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vēstuli, kurā Saeimas komisija tika lūgta izskaidrot nesen pieņemtos grozījumus Kriminālkodeksā, saskaņā ar kuriem Valsts prezidentam ir tiesības apžēlot uz nāvi notiesātos noziedzniekus, tiesas piespriesto sodu aizstājot ar mūža ieslodzījumu. Juridiskās komisijas sēdē šī jautājuma apspriešanā piedalījās arī pārstāvji no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes un jaunā Kriminālkodeksa izstrādāšanas darbagrupas.

Kā informēja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Kaksītis, Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta darbinieku vēstulē norādīts uz vairākām pretrunām likumdošanā, kuras ir radušās sakarā ar grozījumiem Kriminālkodeksā. Iepriekšējā Kriminālkodeksa redakcijā noteikts, ka apžēlošanas gadījumā noziedzniekiem sods tiek aizstāts ar 15 — 20 gadu ilgu cietumsodu. Savukārt pieņemtie grozījumi paredz, ka, apžēlojot noziedzniekus, tiek piespriests mūža ieslodzījums. Minētie grozījumi stājās spēkā ar 1995.gada 1.novembri. Juris Kaksītis norādīja, ka neskaidrības ir radušās jautājumā par to, vai grozījumi Kriminālkodeksā ir attiecināmi arī uz tām notiesātajām personām, kuras lūgumu par apzēlošanu Valsts prezidentam bija iesniegušas līdz 1995.gada 1.novembrim, bet dažādu iemeslu dēļ šie iesniegumi vēl nav izskatīti.

Saeimas Juridiskā komisija nolēma, ka grozījumi Kriminālkodeksā ir attiecināmi uz visām personām, kuru lūgumi par apžēlošanu ir iesniegti Valsts prezidenta kancelejas Apzēlošanas dienestam. Tomēr savā atbildē Juridiskā komisija arī ieteiks Apžēlošanas dienesta darbiniekiem speciāli aptaujāt tos lūgumu iesniedzējus, kuri lūgumus par apžēlošanu iesniedza līdz 1995.gada 1.novembrim, lai noskaidrotu, vai viņu lūgumi pēc Kriminālkodeksa grozījumu pieņemšanas joprojām ir spēkā. Juris Kaksītis šajā sakarā norādīja, ka Saeimas Juridiskā komisija tuvākajā laikā izstrādās īpašu likumprojektu, kurā tiks novērstas visas iepriekšminētās nepilnības likumdošanā, kas radās sakarā ar grozījumu pieņemšanu Kriminālkodeksā. Paužot personīgo viedokli, Juris Kaksītis teica, ka, viņaprāt, Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienestam vajadzētu nogaidīt ar apzēlošanas lūgumu izskatīšanu līdz tam laikam, kamēr galīgajā lasījumā tiks pieņemts šis likumprojekts.

Saeimas Juridiskā komisija 3.janvāra sēdē arī turpināja izskatīt likumprojektu “Satversmes tiesas likums”. Juris Kaksītis pastāstīja, ka jau ir izskatīta vairāk nekā puse šī likumprojekta pantu, un paredzams, ka nākamnedēļ komisija pabeigs likumprojekta izstrādāšanu un gatavos to izskatīšanai Saeimā.

Vēl Saeimas Juridiskā komisija nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījums Prokuratūras likumā”. Tā kā ar 1996.gada 1.janvāri tiek likvidētas Rīgas pilsētas rajonu un priekšpilsētu valdes, likumā “Par prokuratūru” ir nepieciešams izdarīt izmaiņas, lai saglabātu Rīgas pašvaldību prokuratūru līdzšinējo statusu.

Kā pēdējo Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra iesniegumu, kurā Saeima tiek lūgta pieņemt lēmumu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša A.Siliņa atbrīvošanu no ieņemamā amata. Tieslietu ministra iesniegumā norādīts, ka A.Siliņa darbā ir konstatēti vairāki pārkāpumi. Saeimas Juridiskā komisija nolēma atbalstīt tieslietu ministra iesniegumu un iesniegt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par A.Siliņa atbrīvošanu no ieņemamā amata.

Bet nākamajā dienā, 4. janvārī, LR Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti nolēma atbalstīt apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” vēl 5. Saeimas frakcijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par namīpašuma atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””. Likumprojekts paredz svītrot likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” normu, saskaņā ar kuru līdz šim namīpašumu labprātīgi atdot vai dāvināt bija atļauts tikai juridiskām personām. Juridiskās komisijas loceklis Romāns Apsītis pastāstīja, ka līdz ar grozījumu pieņemšanu tiks atvieglota fizisko personu — namu īpašnieku — rīcība ar sev piederošo īpašumu.

Juridiskā komisija arī izskatīja un nolēma atbalstīt Ministru kabineta izstrādātos un Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus “Par grozījumiem Zemesgrāmatu likumā”, saskaņā ar kuriem no kancelejas nodevas tiek atbrīvoti tie zemes īpašnieki un viņu mantinieki, kuriem zeme piederēja līdz 1940.gada 21.jūnijam. Noteikumi arī paredz, ka turpmāk zemes īpašumu zemesgrāmatā varēs reģistrēt citās valodās bez notariāla apstiprinājuma.

Juridiskā komisija nolēma atlikt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”” izskatīšanu, jo paredzams, ka šo likumprojektu 5.janvāra sēdē izskatīs Ministru kabinets. Likumprojekts paredz veikt dažas izmaiņas līdzšinējā kārtībā, kādā īpašums tiek nostiprināts zemesgrāmatā.

Sēdes noslēgumā Juridiskās komisijas deputāti atgriezās pie jautājuma par pretrunām likumdošanā, kas ir saistītas ar uz nāvi notiesāto noziedznieku apžēlošanas kārtību. Saskaņā ar 5. Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Kriminālkodeksā uz nāvi notiesātajiem noziedzniekiem nāvessods var tikt aizstāts ar mūža ieslodzījumu. Grozījumi Kriminālkodeksā stājās spēkā ar 1995.gada 1.novembri. Neskaidrības radās jautājumā par to, vai jaunā apžēlošanas kārtība attiecas arī uz tiem notiesātajiem, kuri lūgumu par apžēlošanu bija iesnieguši līdz 1995.gada 1.novembrim, kad spēkā bija vecā Kriminālkodeksa redakcija, kas paredzēja nāvessodu aizstāt ar 15—20 gadu ilgu cietumsodu. Lai atrisinātu pretrunas, Saeimas Juridiskā komisija izstrādāja un atbalstīja īpašu likumprojektu, kas paredz jauno apžēlošanas kārtību attiecināt uz visiem notiesātajiem.

Budžeta un finansu komisijā

Otrdien, 9. janvārī, Saeimas Budžeta un finansu komisijas sēdē deputāti uzklausīja komisijas priekšsēdētāja un finansu ministra Aivara Kreitusa informāciju par 1996. gada valsts budžeta izstrādāšanas gaitu. Aivars Kreituss pastāstīja, ka valdība, iespējams, apstiprinās valsts budžeta projektu 16. janvārī un projekts Saeimā tiks iesniegts 18. janvārī. Savukārt valsts budžeta pieņemšana galīgajā lasījumā varētu notikt februāra vidū. Tomēr Aivars Kreituss norādīja, ka, iespējams, valsts budžeta pieņemšana var nedaudz aizkavēties. Aivars Kreituss arī atgādināja, ka pagaidām valdība orientējas uz apmēram 60 miljonus lielu valsts budžeta deficītu.

Budžeta un finansu komisija otrajam lasījumam akceptēja LZS, KDS, LDP koalīcijas frakcijas likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Komisija atkārtoti nolēma neatbalstīt LNNK un Zaļās partijas koalīcijas frakcijas priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa atcelšanu kurināmajam, kuru izmanto siltumenerģijas ražošanai apkures un siltā ūdens nodrošināšanai iedzīvotājiem. Vēstulē LNNK un LZP koalīcijas frakcijai Budžeta un finansu komisija norādīja, ka saskaņā ar esošo kārtību ir grūti noteikt, cik daudz kurināmā tiek izmantots apkurei iedzīvotājiem, un komisija ierosinās savādāk risināt šo problēmu, piemēram, veicot izmaiņas sociālo pabalstu izmaksas kārtībā. Komisija izskatīja arī frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāta Venta Baloža priekšlikumus šim likumprojektam. Ar balsu vairākumu komisija neatbalstīja Venta Baloža priekšlikumu, kas paredzēja atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa zemnieku saimniecībās ražoto preču pašpatēriņu. Savukārt tika atbalstīts priekšlikums turpmāk kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājas reģistrēt tikai tās zemnieku saimniecības, kurām iepriekšējos 12 mēnešos darījumu summa pārsniedz 30 000 latu. Līdz šim kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājas tika reģistrētas tās zemnieku saimniecības, kuru darījumu apjoms pārsniedza 7500 latu. Vēl komisija akceptēja Saeimas Juridiskā biroja iesniegtos priekšlikumus likumprojektam, kas paredz veikt izmaiņas priekšnodokļa un budžetā maksājamā nodokļa aprēķināšanā zemnieku saimniecībām un lauksaimnieciskās ražošanas kooperatīviem.

Sociālo un darba lietu komisijā

Otrdien, 9. janvārī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti nolēma griezties pie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ar priekšlikumu atlikt līdz 15. februārim likumprojekta “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu” izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā. Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumā norādīts, ka šis likumprojekts faktiski neievieš alkoholisko dzērienu valsts monopolu, neparedz akcīzes nodokļa diferenciāciju un nenosaka alkoholisko dzērienu ražošanas un tirgošanas daudzuma regulēšanas mehānismu. Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Ludmila Kuprijanova norādīja, ka ļoti daudzus priekšlikumus šim likumprojektam iesnieguši Labklājības ministrijas Veselības departamenta un Vides veselības centra speciālisti. Tomēr šie priekšlikumi Tautsaimniecības komisijā nav apspriesti. Ja likumprojekta izskatīšana pirmaja lasījumā tomēr netiks atlikta, Sociālo un darba lietu komisija centīsies savus priekšlikumus iestrādāt likumprojektā otrajam lasījumam.

Sociālo un darba lietu komisija turpināja izskatīt otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”. Komisija tāpat apsprieda Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Sociālo un darba lietu komisija nolēma iesniegt šim likumprojektam divus priekšlikumus. Pirmkārt, komisija ierosina likumprojektā iestrādāt pantu, kurā paredzēts pārtraukt tiesvedību gadījumos, kad ir nomaksāts parāds par dzīvojamo telpu īri un komunālajiem maksājumiem, un otrkārt, gadījumos, kad īrniekiem ir piešķirts maznodrošinātā iedzīvotāja statuss, bet pabalsts dažādu apstākļu dēļ netiek izmaksāts, no dzīvokļa neizlikt. Ludmila Kuprijanova šajā sakarā atzīmēja, ka Juridiskā komisija var iebilst pret šiem priekšlikumiem, pamatojoties uz Civilprocesa kodeksu. Tomēr priekšlikumu izskatīšana Saeimā ir nepieciešama tādēļ, lai pievērstu sabiedrības uzmanību sociālajām problēmām.

Savukārt trešdien, 10.janvārī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti nolēma iesniegt grozījumu projektu likumam “Par kredītiestādēm”. Tajā paredzēts Valsts sociālās apdrošināšanas fondam nodrošināt tiesības nodarboties ar sociālā nodokļa iekasēšanu no kredītiestādēm. Komisijas priekšsēdētāja Ludmila Kuprijanova informēja, ka saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likumu “Par kredītiestādēm” ar sociālā nodokļa iekasēšanu nodarbojas tikai Valsts ieņēmumu dienests. Valsts sociālās apdrošināšanas fondam nav tiesību noteikt sankcijas pret ļaunprātīgiem sociālā nodokļa nemaksātājiem, līdz ar to ir apgrūtināta nodokļa iekasēšana.

Komisija apsprieda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””, ko Saeima pirmajā lasījumā izskatīs 11.janvāra sēdē. Likumprojektā paredzēts zemniekiem samazināt 38 procentus lielo sociālo nodokli līdz 18,5 procentiem, pārējo nodokļa daļu izmaksājot no valsts sociālā budžeta. Sociālo un darba lietu komisija iebilst pret šo likumprojektu. Ludmila Kuprijanova uzsvēra, ka likumprojektā nav norādīts, cik lieli līdzekļi no sociālā budžeta būs jāmaksā valstij par zemnieku sociālā nodokļa daļu; nav izstrādāta sistēma, kā veikt ierosināto nodokļu maksāšanas kārtību; visbeidzot — nevienā Latvijas likumā nav definēts, kas ir lauksaimnieciskā ražošana, līdz ar to uz sociālā nodokļa samazināšanu var pretendēt arī ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistīti uzņēmumi.

Komisija nolēma neatbalstīt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo namu privatizāciju””. Likumprojektā paredzēts piešķirt priekšrocības privatizēt iznomātās telpas ārstiem, kas vēlas sākt privātpraksi. Ludmila Kuprijanova norādīja, ka pašlaik spēkā esošā likuma redakcijā priekšrocības privatizēt iznomātās nedzīvojamās telpas ir tikai māksliniekiem. Vairākums Sociālo un darba lietu komisijas deputātu uzskata, ka, piešķirot priekšrocības nedzīvojamo telpu privatizācijā ārstiem, šādas priekšrocības pieprasīs arī citi, tā dēvēto, “brīvo profesiju” pārstāvji, un tas radīs daudzas problēmas.

Nacionālās drošības komisijā

9. janvārī Saeimas Nacionālās drošības komisija uzklausīja Iekšlietu ministrijas Drošības policijas priekšnieka Raimonda Rožkalna informāciju par Drošības policijas 1995. gadā paveiktā darba rezultātiem, budžeta izlietojumu un 1996. gada budžeta projektu. Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Odisejs Kostanda pastāstīja, ka komisija jau ir uzklausījusi Satversmes aizsardzības biroja pārstāvju informāciju par pagājušajā gadā paveikto un tuvākajā sēdē ziņojumu par savu darbu komisijai sniegs Zemessardzes G—2 dienesta pārstāvji. Odisejs Kostanda teica, ka Nacionālās drošības komisija gatavojas rīkot īpašu sēdi, kurā par valsts drošības dienestu turpmāko darbu kopā ar komisijas deputātiem spriedīs SAB, IeM Drošības policijas un Zemessardzes G—2 pārstāvji.

Vēl Nacionālās drošības komisija uzklausīja Nacionālās drošības padomes sekretariāta vadītāja Gundara Zaļkalna informāciju par krīzes kontroles centra izveides projektu un par Nacionālās drošības padomes izstrādātā nacionālās drošības koncepcijas projekta pamatvirzieniem. Paredzams, ka tuvākajā laikā projektu apspriedīs Saeimas sēdē.

Jānis Kudiņš, Saeimas preses dienests

Aizsardzības un iekšlietu komisijas izbraukuma sēdē

Otrdien, 9.janvārī, notika Aizsardzības un iekšlietu komisijas izbraukuma sēde Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta skolā. Dienas kārtībā bija jautājums par ugunsdzēsības stāvokli valstī, to bija sagatavojis komisijas loceklis Oskars Grīgs, balstoties uz Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības un Ugunsdzēsēju savienības pārstāvju iesnieguma. Sēdē piedalījās Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta deprtamenta priekšnieks Ļabis, BUB CP priekšsēdētājs Smirnovs, BUB Talsu nodaļas priekšnieks Deksnis, Ugunsdzēsēju savienības priekšsēdētājs Voins, kā arī Pašvaldību savienības tehniskās komitejas pārstāvis.

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta priekšnieks Juris Ļabis rakturoja ugunsdzēsības stāvokli valstī kā satraucošu gan ugunsgrēku skaita, gan cilvēku upuru un materiālo zaudējumu ziņā. 1995.gadā notikuši 5834 ugunsgrēki, tas ir par 1,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā, palielinājies arī uguns radīto materiālo zaudējumu apjoms — 2,8 miljoni latu (+26,3%), cilvēku upuru skaits — 249 (+3,2%). Ugunsnelaimju cēloņi bijuši neuzmanīga rīcība ar uguni, elektrotehniskajiem līdzekļiem, kā arī ļaunprātīga dedzināšana. Pilsētās cietušo vidū galvenokārt ir maznodrošinātie cilvēki un alkoholiķi, bet lauku rajonos tie ir viensētās dzīvojoši veci vientuļi cilvēki. Kā vienu no šī stāvokļa iemesliem Ļabis minēja valsts ekonomisko stāvokli kopumā. Tā, 1995.gadā paredzēto 6,9 miljonu vietā Ugunsdzēsības depo tika piešķirti 5,9 miljoni latu. Šogad naudas nepietikšot nedz ēku kapitālajam remontam, nedz formas tērpu un ugunsdzēsības iekārtu iegādei.

BUB CP priekšsēdētājs un US priekšsēdētājs informēja par BUB kopu skaita strauju samazināšanos laukos, tādējādi rajonos, kurus neaptver valsts ugunsdzēsības dienests, cilvēki dažuviet ugunsgrēka gadījumā nesaņem nekādu palīdzību. Šāda situācija izveidojusies līdzekļu trūkuma dēļ, arī pašvaldības nesniedz vajadzīgo atbalstu. Ugunsdzēsības savienības priekšsēdētājs V.Voins ierosināja likumdošanas kārtībā izskatīt jautājumu par BUB īpašumtiesību atjaunošanu. Līdzīgu ierosinājumu izteica arī BUB Talsu nodaļas pārstāvis Ilmārs Deksnis.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dainis Turlais, runājot par ugunsdzēsības problēmām, aicināja ugunsdzēsības struktūru pārstāvjus izteikt savus priekšlikums komisijai, kas varētu veicināt situācijas uzlabošanu maksimāli nodrošinot valsts intereses un neizlaižot no redzes loka arī glābšanas jutājumus.

Juris Dobelis uzsvēra, ka nepieciešams sakārtot ugunsdzēsības struktūru sistēmu kopumā, lai, izdarot izmaiņas likumdošanā, varētu gādāt par visu cilvēku dzīvības un mantas drošību.

Deputāti nolēma turpināt materiālu analīzi un uzdot Ugunsdzēsības sistēmas koordinācijas padomei apkopot un iesniegt komisijai rakstiskus priekšlikumus, kā arī nosūtīt vēstuli Ministru kabinetam ar ierosinājumu pārskatīt muitas nodokļu politiku attiecībā uz iekšlietu struktūru, tai skaitā ugunsdzēsības ekipējumu, kas humānās palīdzības veidā tiek saņemts no ārvalstīm.

Saeimas preses dienests

Ārlietu komisijas sēdē

Vakar, trešdien, 10.janvārī, notika Ārlietu komisijas sēde, kurā piedalījās ASV vēstnieks Latvijā L.Nepers un vēstniecības pirmais sekretārs D.B.Veiks. Uzrunādams deputātus, Lerijs Nepers atzīmēja abu valstu labās attiecības un teica, ka galvenās prioritātes ir demokrātijas nostiprināšana, ASV investīciju sekmēšana, sadarbība noziedzības apkarošanā.

Komisija nolēma nosūtīt Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā kā steidzamus šādus likumprojektus: “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi”, “Par Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības līgumu par pasažieru pārvadājumiem ar autotransportu”, “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi”, “Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi”, “Par Latvijas Republikas valdības un Spānijas Karalistes līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. Minētie starpvalstu līgumi noslēgti uz nenoteiktu laiku, izņemot līgumu ar Moldovas Republiku, kas noslēgts uz gadu ar pagarināšanas iespējām. Līgumi regulē starptautisko pārvadājumu un autotransporta satiksmes kārtību.

Kā pēdējo deputāti apsprieda MK iesniegto lēmuma projektu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās bijušās Dienvidslāvijas teritorijā. Komisija nolēma konceptuāli atbalstīt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku miera uzturēšanas vienības nosūtīšanu uz bijušās Dienvidslāvijas teritoriju.

Saeimas preses dienests

 

Vakardienas sēdē: Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš, ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Lerijs Nepers; ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Saeimas sekretārs Imants Daudišs;

Ārlietu ministrijas valsts ministrs Juris Sinka un Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse; Saeimas Ārlietu komisijas sekretārs Leopolds Ozoliņš, Saeimas Ārlietu biroja vadītāja Inese Pētersone, deputāts Jānis Jurkāns, deputāts Andris Rubins. Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!