Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par A.Rubika un O.Potreki krimināllietu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.01.1996., Nr. 5 (490) https://www.vestnesis.lv/ta/id/38478

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pielikumi Ministru kabineta noteikumiem Nr.3

Medicīnas tehnisko iekārtu uzbūves un ekspluatācijas drošības noteikumi (pielikumi)

Vēl šajā numurā

11.01.1996., Nr. 5 (490)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS TIESAS DOKUMENTI

Lieta nr. K—5

1995.g.

Par A.Rubika un O.Potreki krimināllietu

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 1995. gada 27. jūlijā

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

priekšsēdētājs F.Jaunbelzējs,

piesēdētāji A.Skudra, I.Čepuks,

ar sekretāriem L.Marcinkēviču, A.Rubeni, A.Jurēvicu, D.Kvalbergu un D.Zommerfeldi, piedaloties prokuroriem, O.Šabanskim, J.Drobiševskim, aizstāvjiem zvērinātiem advokātiem A.Ogurcovam, A.Rukmanim, atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā apsūdzēti —

— Alfrēds Pētera d. Rubiks,

dzimis 1935. gada 24. septembrī Daugavpilī, Latvijas Republikas pilsonis (personas kods — nr. 2409XX-XXXXX), latvietis, precējies, ar augstāko izglītību, līdz apcietinājumam, kurā atrodas kopš 1991. gada 23. augusta, kad arestēts ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora sankciju, saņemot pirms tam Latvijas Republikas Augstākās padomes piekrišanu Latvijas Republikas tautas deputāta Alfrēda Rubika saukšanai pie kriminālatbildības, kā arī visu nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanai un drošības līdzekļa piemērošanai viņam (1. sēj. 36., 136. 1. lpp.), dzīvoja Rīgā, Tomsona ielā 24, dzīv. 43, strādāja par LKP CK 1. sekretāru, apcietinājuma laikā ievēlēts par Latvijas Republikas 5. Saeimas deputātu un izdots tiesāšanai, agrāk nesodīts,

un

— Ojārs Dmitrija d. Potreki

, dzimis 1942. gada 1. maijā Jelgavā, Latvijas Republikas pilsonis (personas kods 0105XX-XXXXX), latvietis, precējies, inkriminēto noziedzīgo darbību laikā strādāja par LKP CK sekretāru, strādā akciju komercbankā par tās priekšsēdētāju, ar augstāko izglītību, dzīvo Rīgā, Maskavas ielā 279, 2. korpusā, dzīv. 70, agrāk nesodīts, abi pēc Latvijas KK 59. panta.Izskatījusi lietu, Krimināllietu tiesas kolēģija

konstatēja:

Alfrēds Rubiks un Ojārs Potreki šajā spriedumā konstatētajos apstākļos un apjomā izdarījuši darbības, kas bijušas vērstas uz vardarbīgu Latvijas Republikas valsts varas gāšanu.

Latvijas PSR Augstākā padome, pieņemot 1990. gada 4. maijā deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, tās preambulā, atgādinot, ka 1918. gada 18. novembrī proklamētā neatkarīgā Latvijas valsts 1920. gadā tika starptautiski atzīta un 1921. gadā kļuva par pilntiesīgu Tautu Savienības locekli, kvalificēja 1940. gada 16. jūnijā Latvijas Republikas valdībai iesniegto toreizējās PSRS valdības ultimatīvo notu ar prasību mainīt valdību un 1940. gada 17. jūnijā PSRS militāro agresiju par starptautisku noziegumu, kura rezultāts bija Latvijas okupācija un Latvijas suverēnās varas likvidēšana. Pēc PSRS pārstāvju diktāta izveidotā Latvijas valdība un terora apstākļos 14. un 15. jūlija vēlēšanās pēc prettiesiski pieņemtā antikonstitucionālā vēlēšanu likuma izveidotā Saeima nepauda tautas gribu. Tai nebija konstitucionālu tiesību izlemt jautājumu par valsts iekārtas grozīšanu un Latvijas valsts suverenitātes likvidēšanu. Šos jautājumus bija tiesīga izlemt vienīgi tauta, taču brīva tautas nobalsošana nenotika. Līdz ar to Latvijas iekļaušana PSRS sastāvā bija nelikumīga un Latvijas Republika joprojām de iure līdz 1990. gada 4. maijam pastāvēja kā starptautisko tiesību subjekts, ko atzina vairāk nekā 50 pasaules valstis.

Augstākā padome “Deklarācijā par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pasludināja par spēkā neesošu kopš pieņemšanas brīža Latvijas Saeimas 1940. gada 21. jūlijā pieņemto deklarāciju “Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā” un, atjaunojot Latvijas Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes darbību visā Latvijas teritorijā, noteica, ka līdz Latvijas valsts neatkarības de facto atjaunošanai darbojas tie Satversmes panti, kuri saskaņā ar Satversmes 77. pantu ir grozāmi tikai ar tautas nobalsošanu, tajā skaitā Satversmes 1. pants (Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika) un 2. pants (Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai). Neatkarības atjaunošanas deklarācijas 6. pants noteica, ka pārejas periodā, kas beidzas ar Saeimas sasaukšanu, iespējams piemērot Latvijas PSR Konstitūcijas normas un citus likumdošanas aktus, kas deklarācijas pieņemšanas brīdī darbojās Latvijas teritorijā, ciktāl tie nav pretrunā ar iepriekš minētajiem Satversmes pantiem. Tika arī noteikts, ka līdz Latvijas Republikas Saeimas sasaukšanai augstāko valsts varu Latvijā realizē Latvijas Republikas Augstākā padome (tikai Augstākā padome pieņem jaunus likumdošanas aktus vai groza esošos aktus) un savas attiecības ar toreizējo PSRS tā veidos saskaņā ar joprojām spēkā esošo 1920. gada 11. augustā noslēgto Miera līgumu starp Latviju un Krieviju, kurā uz mūžīgiem laikiem atzīta Latvijas valsts neatkarība.

Tiesājamais A.Rubiks, būdams LKP CK 1. sekretārs, jau tūlīt pēc 1990. gada 4. maija deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņemšanas uzsāka noziedzīgu aktīvu darbību, lai vardarbīgi gāztu Latvijas valsts neatkarībai uzticīgo Augstāko padomi un tās izveidoto valdību. Šādu savu darbību viņš turpināja un izvērsa pēc 1990. gada 20. maija, kad kļuva par priekšsēdētāju paša inspirētajai PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un pilsoņu tiesību aizsargāšanas komitejai, kura 1990. gada 25. novembrī tika pārdēvēta par Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteju (VSGK). Noziedzīgajā darbībā tika iesaistīts arī tiesājamais Ojārs Potreki.

Nolūkā panākt Latvijas neatkarības atjaunošanas procesa apturēšanu A.Rubiks, lai destabilizētu stāvokli valstī un vardarbīgi gāztu likumīgo valsts varu, sadarbojoties ar PSRS un Latvijas PSR Valsts drošības komiteju (VDK), izmantojot okupācijas karaspēka klātbūtni un tā iejaukšanos Latvijas Republikas iekšējās lietās, kā arī izmantojot LKP ietekmē esošos masu informācijas līdzekļus un rīkojoties ar partijas līdzekļiem un spēkiem, izveidoja pret Latvijas Republiku naidīgi noskaņotu sabiedriski politisku organizāciju, Rīgas OMON un atsevišķu PSRS militārpersonu grupējumu.

Izmantojot savu LKP CK 1. sekretāra un minētās komitejas priekšsēdētāja ietekmi izveidotajā naidīgo spēku grupējumā, A.Rubiks organizēja pret Latvijas Republikas Augstāko padomi un valdību vērstus, ar vardarbības sagatavošanu un realizēšanu saistītus pasākumus un akcijas, kuru laikā tika pieņemti pret likumīgo varu vērsti naidīgi lēmumi, paziņojumi, aicinājumi un rezolūcijas, veidoti nelikumīgi formējumi un struktūras, kas prettiesiski tika apveltītas ar varas iestāžu pilnvarām.

Proti, 1990. gada 11. augusta PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un pilsoņu tiesību aizsargāšanas komitejas sēdē A.Rubiks panāca lēmuma pieņemšanu “Par darba grupas izveidošanu konsultācijām ar PSRS Augstāko padomi Savienības līguma izstrādāšanai”, tādējādi uzurpējot Latvijas Republikas Augstākās padomes ekskluzīvās tiesības lemt par LR attieksmi pret Savienības līgumu noslēgšanu.

Lai realizētu ar minēto lēmumu piesavinātās valsts augstākās (suverēnās) varas pilnvaras, A.Rubiks organizēja komitejas 2. kongresa sasaukšanu 25. novembrī un tajā izskatāmo dokumentu izstrādāšanu, vadīja kongresa darbu, veicināja rezolūcijas pieņemšanu par Savienības līgumu un PSRS saglabāšanu, nelikumīgi un nepamatoti pilnvarojot par VSGK pārdēvēto 1990. gada 20. maijā nodibināto iepriekš minēto komiteju nosūtīt līguma noslēgšanai tās prezidija un deputātu frakcijas “Līdztiesība” kopīgi izveidotu delegāciju. Nolūkā radīt nelikumīgus formējumus valsts varas gāšanai A.Rubiks organizēja LKP CK biroja 1990. gada 11. oktobra lēmuma pieņemšanu, uzdodot pakļautajām pilsētu un rajonu komitejām līdz 1. novembrim visā Latvijas teritorijā izveidot strādnieku vienības. Piešķirot šim jautājumam īpašu nozīmi, A.Rubiks nodrošināja, lai PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un pilsoņu tiesību aizsargāšanas komiteja 1990. gada 18. oktobra sēdē arī pieņemtu lēmumu par strādnieku vienību izveidošanu un to patvarīgu apveltīšanu ar valsts tiesību sargāšanas iestāžu pilnvarām, tādējādi cenšoties radīt nelikumīgas, alternatīvas valsts pārvaldes struktūras.

Nolūkā izmantot Latvijas jurisdikciju ignorējošo Rīgas OMON vienību kā bruņotu spēku situācijas destabilizēšanai un likumīgās varas gāšanai A.Rubiks organizēja akcijas šīs vienības materiālai un morālai atbalstīšanai un tās pretlikumisko nodarījumu publiskai attaisnošanai.

Ignorējot Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 14.novembra lēmumu “Par sevišķās nozīmes milicijas vienības un PSRS bruņoto spēku noziedzīgās darbības nepieļaujamību LR teritorijā”, ar kuru OMON tika atņemts milicijas vienības statuss, A.Rubika vadītais VSGK 2.kongress 1990.gada 25.novembrī pieņēma rezolūciju, izsakot pilnīgu atbalstu šai vienībai un attaisnojot tās veiktās vardarbīgās akcijas.

Izmantojot Latvijai naidīgo sabiedriski politisko organizāciju grupējumā ietilpstošo LKP, VSGK, Apvienoto darba kolektīva padomi, Republikāniskās streiku komitejas un interfrontes atbalstu un izplatītos aicinājumus, A.Rubiks noorganizēja līdzekļu vākšanu OMON atbalstīšanai atsevišķās rūpnīcās un iestādēs, kura turpinājās līdz pat 1991.gada augustam.

Uz A.Rubika vadītā 1991.gada 25.janvāra LKP CK sekretariāta lēmuma pamata Rīgas OMON vienības kaujinieku ēdināšanas izdevumu daļējai segšanai no LKP CK līdzekļiem tika iemaksāti S.Birjuzova Augstākās kara politiskās skolas finansu daļai 6145,60 rbļ. naudas.

Lai nodrošinātu pret Latvijas Republiku vērstu akciju izpildi, A.Rubiks sekmēja LKP piederošo 5 transporta līdzekļu vienību nodošanu OMON vienības lietošanā, apgādājot tos ar degvielu.

Lai nodrošinātu sadarbību ar Rīgas OMON, A.Rubiks akceptēja īpašu sakaru ierīkošanu starp LKP CK ēku Rīgā, Elizabetes ielā 2a, un OMON bāzi Rīgā, Atlantijas ielā 51a. Tā īstenošanai PSRS sakaru karaspēka sakarnieki CK ēkā — A.Rubika pieņemamajā istabā — 602.kabinetā uzstādīja lauku telefonu TA–57.

Lai veicinātu nepatiesas informācijas izplatīšanu par likumīgo varas un pārvaldes institūciju veiktajiem pasākumiem Latvijas valstiskās neatkarības nostiprināšanā, kā arī OMON noziedzīgās darbības attaisnošanai un slavināšanai, A.Rubiks sadarbībā ar ADKP vadību organizēja raidstacijas “Sadraudzība” izveidošanu un darbības nodrošināšanu. Šajā nolūkā vienojās ar Baltijas kara apgabala pavēlniecību par raidstacijas “R–251–Burja” un raidītāja “R–405” bezatlīdzības izmantošanu, par to uzstādīšanu attiecīgi S.Birjuzova Augstākās kara politiskās skolas teritorijā Rīgā, Ezermalas ielā, un LKP CK ēkā, kur izvietoja arī “Sadraudzības” redakciju. Ar 1991.g. 19.februāra CK sekretariāta lēmumu apstiprināja redakcijas un tehniskā personāla no partijas līdzekļiem finansējamo štatu sarakstu un attiecīgu darbinieku algu apmērus.

O.Potreki, būdams LKP CK sekretārs un VSGK prezidija loceklis, no 1990.gada decembra līdz 1991.gada janvārim aktīvi iesaistījās un piedalījās noziedzīgā darbībā, ko izvērsa un organizēja LKP CK 1.sekretārs A.Rubiks, kas bija vērsta uz Latvijas Republikas likumīgās valsts varas vardarbīgu gāšanu.

Abiem tiesājamiem iestājoties par likumīgi izveidotās Latvijas Republikas Augstākās padomes un valdības aizstāšanu ar PSRS pārvaldes struktūrām (likumīgās valsts varas gāšanu), A.Rubiks noorganizēja VSGK aicinājuma izstrādāšanu PSRS prezidentam, tā apspriešanu minētās komitejas prezidija sēdē 1990.gada 6.decembrī, nodrošināja tā parakstīšanu un nogādāšanu ar PSRS VDK starpniecību adresātam. Aicinājums, kurā bija izteikta prasība ieviest Latvijā PSRS prezidenta pārvaldi, tika sagatavots 2 variantos, vienu no kuriem parakstīja tikai VSGK prezidija locekļi, tajā skaitā O.Potreki, bet otru — arī abi Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejas (VSGK) līdzpriekšsēdētāji Alfrēds Rubiks un Alberts Kauls.

Turpinot īstenot savu nodomu vardarbīgi gāzt likumīgo Latvijas Republikas valsts varu, 1991.gada 13.janvārī A.Rubiks uzsāka atklātu uz varas tūlītēju sagrābšanu vērstu darbību, un, proti,

1991.gada 13.janvārī sasauca un vadīja LKP CK biroja sēdi, kurā tika pieņemts ultimatīva rakstura lēmums — sarunās ar Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāju izvirzīt prasību par Augstākās padomes un visu vietējo tautas deputātu padomju atlaišanu, valdības atkāpšanos un pirmstermiņa vēlēšanu noteikšanu. CK sekretāram O.Potreki tika uzdots šīs prasības nākamajā dienā paziņot Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam, brīdinot, ka prasību neizpildīšanas gadījumā valsts varas realizēšanu pārņems Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteja.

Lai radītu maldinošu iespaidu par republikas iedzīvotāju piekrišanu šīm ultimatīvajām prasībām, 1991.gada 13.janvāra LKP CK biroja sēdē pēc A.Rubika ierosinājuma tika nolemts šo prasību izvirzīšanai izmantot 15.janvārī ieplānoto mītiņu, kura vadīšana tika uzdota LKP CK sekretāram, VSGK prezidija loceklim O.Potreki, bet mītiņa dokumentu sagatavošanā iesaistīti VSGK un LKP CK darbinieki.

Bez tam šajā pat nolūkā A.Rubiks 1991.gada 13.janvārī organizēja LKP CK X plēnumu, kurā iestājās par likumīgi ievēlētās Augstākās padomes un Ministru padomes atlaišanu un atkāpšanos, atklāti aicināja okupācijas karaspēkā darbojošās sabiedriski politiskās organizācijas atbalstīt valsts varas pārņemšanu, nodrošināja lēmumu pieņemšanu ar prasību Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejai uzņemties visu valsts varu un pārvaldi republikā.

Izpildot LKP CK 1991.gada 13.janvāra biroja un LKP CK X plēnuma antikonstitucionālos lēmumus, kas bija vērsti uz likumīgās valsts varas gāšanu Latvijas Republikā, O.Potreki 1991.gada 14.janvārī, būdams LKP CK sekretārs un VSGK prezidija loceklis, piedalījās sarunās ar Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja A.Gorbunova vadīto Augstākās padomes deputātu grupu Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas ēkas telpās Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 3, kur izvirzīja ultimatīva rakstura prasības par Augstākās padomes atlaišanu un valdības atkāpšanos, kā arī paziņoja, apzinoties, ka varas pārņemšana saistīta ar spēka lietošanu, ka šo ultimatīvo prasību neizpildīšanas gadījumā VSGK visu varu un pārvaldi pārņems savās rokās.

Realizējot valsts varas sagrābšanas centienus, A.Rubiks, panācis ADKP un ASK atbalstu varas pārņemšanai VSGK rokās, 1991.gada 15.janvārī Rīgā, ASK stadionā, organizēja pret Latvijas Republiku noskaņotu mītiņu, kuru sabiedrības maldināšanai nodēvēja par Latvijas tautas sapulci. Izpildot LKP CK 13.janvāra biroja lēmumu, mītiņu vadīja VSGK prezidija loceklis O.Potreki, kurš nolūkā īstenot LKP CK X plēnuma lēmumu par varas pārņemšanu VSGK rokās nodrošināja A.Rubika vadībā izstrādātā VSGK politiskā paziņojuma pieņemšanu. Minētajā paziņojumā, kuru kā mītiņa vadītājs parakstīja O.Potreki, tika pasludināta visas valsts varas pāriešana VSGK rokās, deklarēta Augstākās padomes un valdības, kā arī departamentu un citu valsts pārvaldes struktūru darbības pārtraukšana, uzdodot VSGK prezidijam izveidot valdību un iesniegt tās personālsastāvu VSGK apstiprināšanai.

Nolūkā radīt Latvijas iedzīvotājos pārliecību par tautas atbalstu varas pāriešanai VSGK rokās A.Rubika izveidotajā sabiedriski politisko organizāciju grupējumā ietilpstošā Republikāniskā streiku komiteja (RSK) 1991.gada 15.janvāra vakarā izplatīja paziņojumu, ka Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejas kā konstitucionālas un izpildu varas orgāna pilnvaras atzinušas tādas LKP CK atbalstošas iestādes un organizācijas kā Latvijas PSR prokuratūra, Baltijas transporta prokuratūra, Latvijas PSR VDK, Transporta iekšlietu pārvalde, Civilās aviācijas pārvalde, Rīgas tirdzniecības ostas administrācija, Baltijas karavīru padome, atsevišķi Daugavpils un Rēzeknes pilsētu uzņēmumi un organizācijas.

Īstenojot A.Rubika un O.Potreki nodomu par valsts varas vardarbīgu gāšanu, kas atspoguļots arī LKP CK X plēnuma materiālos un VSGK politiskajā paziņojumā par varas pāriešanu VSGK rokās, naidīgo spēku grupējumā ietilpstošā Rīgas OMON vienība laikā no 14.līdz 20.janvārim minētā mērķa sasniegšanai izdarīja bruņotus uzbrukumus Latvijas Republikai uzticamā spēka — Iekšlietu ministrijas struktūrām un brīvprātīgajiem neapbruņotajiem likumiskās valsts varas aizstāvjiem.

1991.gada naktī no 14.uz 15.janvāri, t.i., pēc O.Potreki sarunām ar Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāju un pirms mītiņa ASK stadionā, lietojot ieročus un fizisku spēku, izdarīja uzbrukumu Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Rīgā, Zeļļu ielā 3, kura norisē ielauzās skolas teritorijā, fiziski izrēķinājās ar dažiem skolas kursantiem un pasniedzējiem, nolaupīja gandrīz visus skolā atrodošos kaujas ieročus un munīciju.

1991.gada 14.un 16.janvārī izdarīja sešus bruņotus uzbrukumus uz Vecmīlgrāvja un Brasas tiltiem daudzu darba kolektīvu pārstāvjiem, kuri bija ieradušies Rīgā likumīgi ievēlētās Augstākās padomes un tās izveidotās valdības aizsargāšanai. Uzbrukuma laikā lietoja kaujas tehniku, šaujamieročus un degmaisījumu pudeles, nodarot transporta īpašniekiem materiālus zaudējumus, bet fiziskām personām — fiziskas, morālas ciešanas, kā arī materiālus zaudējumus. Bez tam OMON uzbrukuma laikā 1991.gada 16.janvārī pie Vecmīlgrāvja tilta tika nogalināts Satiksmes ministrijas vieglās automašīnas vadītājs 1953.gadā dzimušais Roberts Mūrnieks.

1991.gada 20.janvāra vakarā Rīgas OMON apakšvienība uzbruka Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai Rīgā, Raiņa bulvārī 6, lietojot šaujamieročus, iebruka ministrijas ēkā un pārņēma to savā kontrolē. Uzbrukuma laikā tika nogalināti milicijas darbinieki — Sergejs Konoņenko, dzimis 1963.gadā, un Vladimirs Gomonovičs, dzimis 1959.gadā, kā arī civilpersonas — 1949.gadā dzimušais Andris Slapiņš un 1972.gadā dzimušais Edijs Riekstiņš, bet 1958.gadā dzimušais Gvido Zvaigzne — nāvējoši ievainots, bez tam tika nodarīti dažādas pakāpes smaguma miesas bojājumi vairākiem milicijas darbiniekiem un civilpersonām. Iebrukuma rezultātā uz ilgāku laiku tika pārtraukta Iekšlietu ministrijas darbība, nolaupīti ieroči, liels daudzums munīcijas, nodarīti zaudējumi gan Iekšlietu ministrijas ēkai, gan citu valsts iestāžu un organizāciju ēkām un telpām.

Neatsakoties no nodoma vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas likumisko valsts varu, tiesājamais A.Rubiks pēc neveiksmīgā, ar vardarbību saistītā varas sagrābšanas mēģinājuma janvārī turpināja īstenot noziedzīgo nodomu, atbalstot pasākumus situācijas destabilizēšanai valstī.

Lai šādā nolūkā vājinātu Latvijas Republikas likumīgo valsts varu, grautu un pārtrauktu tās izveidotās institūcijas — MP Muitas departamenta darbību, A.Rubiks sadarbībā ar citām grupējumā ietilpstošajām Latvijai naidīgajām sabiedriski politiskajām organizācijām un LKP uzticīgajiem masu informācijas līdzekļiem nodrošināja Rīgas OMON attaisnošanu un materiālu atbalstīšanu, tādējādi laikā no 1991.gada 23.maija līdz 12.augustam sekmējot šīs vienības izdarītos bruņotos uzbrukumus sekojošiem muitas kontrolposteņiem:

1991.gada 23.maijā Dobeles rajona muitas kontrolpostenim “Vītiņi”, Bauskas rajona muitas kontrolpostenim “Skaistkalne” un “Rainis”, Krāslavas rajona muitas kontrolpostenim “Dvorčāni” un Daugavpils rajona kontrolpostenim “Smeļino”;

1991.gada 24.maijā Jelgavas rajona muitas kontrolpostenim “Eleja”;

1991.gada 8.jūnijā Ludzas rajona muitas kontrolpostenim “Grebņeva”;

1991.gada 14.jūnijā Bauskas rajona muitas posteņiem “Skaistkalne” un “Rainis”; Saldus rajona — “Ezere” un Limbažu rajona “Ainaži” muitas kontrolposteņiem;

1991.gada 17.jūnijā Rīgas dzelzceļa stacijas muitas kontrolpostenim;

1991.gada 18.jūnijā Dobeles rajona muitas kontrolpostenim “Vītiņi”;

1991.gada 21.jūnijā Bauskas rajona muitas kontrolpostenim “Rainis”;

1991.gada 26.jūnijā Rīgas dzelzceļa stacijas muitas kontrolpostenim;

1991.gada 7.jūlijā lidostas “Rīga” muitas kontrolpostenim un Rīgas dzelzceļa stacijas muitas kontrolpostenim;

1991.gada 8.jūlijā lidostas “Rīga” muitas kontrolpostenim;

1991.gada 16.jūlijā Rīgas dzelzceļa stacijas muitas kontrolpostenim;

1991.gada 23.jūlijā Ludzas rajona muitas kontrolpostenim “Grebņeva”;

1991.gada 28.jūlijā Bauskas rajona muitas kontrolpostenim “Rainis”;

1991.gada 9. un 12. augustā Rīgas dzelzceļa stacijas muitas kontrolpostenim.

Uzbrukumi muitas kontrolposteņiem bija saistīti ar muitas iestāžu pagaidceltņu un inventāra iznīcināšanu, tai skaitā ar dedzināšanu. Vairākos gadījumos tika iznīcināts sadedzinot arī muitas kontrolposteņu darbinieku personīgais īpašums. Uzbrukumu laikā minētajiem kontrolposteņiem Rīgas OMON darbinieki piekāva un ņirgājās par muitniekiem, nolaupīja muitas darbiniekiem izsniegtos dienesta ieročus, iznīcināja muitas kontrolposteņu dokumentāciju un izdarīja citas darbības, saistītas ar minēto muitas iestāžu darba sarežģīšanu un pārtraukšanu uz zināmu laiku.

Nolūkā vardarbīgā ceļā gāzt likumīgi pastāvošo LR valsts varu A.Rubiks, apzinoties 1991.gada 18.augustā sazvērestības ceļā izveidotās PSRS Valsts ārkārtējā stāvokļa komitejas (VĀSK) antikonstitucionālo raksturu, atbalstīja tās darbību un pasākumus, kuri bija vērsti uz likumīgās valsts varas gāšanu arī Latvijā.

Zinot, ka Latvijā darbojas likumīgi ievēlēta Augstākā padome un tās izveidotā valdība, kas pilnīgi pārvalda situāciju valstī, lai izmantotu VĀSK organizētās bruņoto spēku un IeM formējumu vardarbīgās akcijas sava mērķa sasniegšanai, A.Rubiks veica organizatoriskus pasākumus kopīgas rīcības saskaņošanai un koordinēšanai ar sazvērestības atbalstītājiem Latvijā.

1991.gada 19.augustā plkst.10.00 A.Rubiks kopā ar LKP CK sekretāru V.Rimaševski un atsevišķu politisko organizāciju pārstāvjiem tikās ar Baltijas kara apgabala pavēlnieku ģenerālpulkvedi Fjodoru Kuzminu. Tikšanās laikā pavēlnieks F.Kuzmins informēja par ārkārtēja stāvokļa ieviešanu Latvijā un Baltijas kara apgabala lomu tā nodrošināšanā, tika apspriesta LKP un armijas struktūru sadarbība VĀSK pasākumu atbalstīšanā. A.Rubiks informēja pavēlnieku, ka nozīmējis LKP CK sekretāru K.Ģērķi par atbildīgo LKP un BKA rīcības koordinēšanai. Tajā pašā dienā plkst.11.00 A.Rubiks LKP CK sēžu zālē Rīgā, Elizabetes ielā 2a, rīkoja preses konferenci, kurā pauda atbalstu VĀSK pasākumiem, un izplatīja informāciju, ka ārkārtējā stāvokļa statuss attiecas arī uz Latvijas teritoriju, kā arī izteica draudus lietot represijas pret atsevišķiem deputātiem par viņu darbību Latvijas Republikas neatkarības interesēs, slēgt viņam nepieņemamos masu informācijas līdzekļus un veikt citus pasākumus likumīgās valsts varas gāšanai Latvijā, atbalstot VĀSK pasākumus.

Plkst. 12.00 A.Rubiks sasauca LKP CK biroja un Rīgas PK biroja kopīgu sēdi, veicināja lēmuma un paziņojuma pieņemšanu par VĀSK darbības atbalstīšanu un operatīvās grupas izveidošanu LKP CK II sekretāra V.Rimaševska vadībā šim nolūkam. Šajā pašā dienā A.Rubiks atbalstīja skrejlapas “Godājamie Latvijas iedzīvotāji” teksta izstrādāšanu, norādīja, kā vārdā skrejlapa ir parakstāma. Skrejlapas, kurās Latvijas iedzīvotāji tika aicināti pakļauties VĀSK pasākumiem, izplatīja ar BKA kara helikopteriem.

Ar šīm organizatoriskajām darbībām A.Rubiks nolūkā panākt Latvijas Republikas likumīgās varas gāšanu veicināja OMON vienības un BKA apakšvienības saskaņotās bruņotās akcijas, kuru rezultātā tika ieņemti valsts varas un pārvaldes dažādi objekti, ilgstoši paralizēts to darbs, izlaupītas, bojātas un iznīcinātas materiālās vērtības, pazemoti cilvēki, tādējādi nodarot ievērojamu materiālo un morālo kaitējumu.

1991.gada 19.augustā ap plkst.18.00 Rīgas OMON apakšvienība, izmantojot BKA helikopterus un bruņutransportierus, bruņotā uzbrukumā ieņēma Latvijas Valsts radio un televīzijas centru un Latvijas Radio un televīzijas komitejas televīzijas staciju Rīgā, Zaķusalas krastmalā 3. Atbruņoja apsardzes dienesta darbiniekus, piekāva un izraidīja no darba vietām darbiniekus, pārtrauca TV darbu, izlaupīja vai sabojāja valsts un pilsoņu personīgo īpašumu. Pēc tam nodeva TV centru un staciju k/d 33 473 apakšvienības kontrolē;

1991.gada 19.augustā ap plkst. 20.00 Rīgas OMON apakšvienība, izmantojot BKA bruņutransportierus, izdarīja bruņotu uzbrukumu Rīgas pilsētas milicijas pārvaldes ēkai Rīgā, Aspazijas bulvārī 7. Atbruņoja pārvaldes vadību, pārtrauca pārvaldes normālo darbību, nodarīja materiālos zaudējumus. Pēc uzbrukuma pārvaldes ēku nodeva BKA karaspēka apakšvienības kontrolē. Uzbrukuma laikā tika apšaudīts garāmbraucošais mikroautobuss, nogalināts tā vadītājs 1960.gadā dzimušais Raimonds Salmiņš un ievainots Jānis Varpahovskis;

 

Turpinājums — nākamajos "LV" numuros

1991.gada 19.augustā ap plkst. 20.00, izmantojot BKA bruņutransportierus, ieņēma Iekšlietu ministrijas ēku Rīgā, Raiņa bulvārī 6. Atbruņoja milicijas darbiniekus, izlaupīja valsts un ministrijas darbinieku mantas, kā arī nodarīja ministrijai zaudējumus, bojājot ēku un tajā esošo inventāru. Pēc vardarbīgas ēkas ieņemšanas tā tika nodota BKA karaspēka apakšvienības kontrolē;

1991.gada 19.augustā ap plkst.22.00 Rīgas OMON apakšvienība, izmantojot bruņutransportierus, iebruka IeM 1.atsevišķā policijas patruļdienesta bataljona bāzē Rīgā, Grostonas ielā 2. Lietojot šaujamieročus, atbruņoja dežūrmaiņu, pielietoja vardarbību pret policijas darbiniekiem, demolēja bāzes un Latvijas Universitātes telpas, nolaupīja šīm organizācijām piederošās mantas, tajā skaitā transporta līdzekļus, pēc tam bāzes teritoriju atstāja;

1991.gada 19.augustā ap plkst.22.00 Rīgas OMON iebruka LTF telpās Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15, demolēja un bojāja tur atrodošos sabiedrisko īpašumu;

1991.gada 20.augustā ap plkst. 2.00 Rīgas OMON, izmantojot bruņutransportierus, bruņoti iebruka Latvijas Republikas Radio un televīzijas komitejas raidstacijā “A–1” (Stopiņu pagastā), pārtrauca raidstacijas darbību, nodarīja materiālos zaudējumus, nodeva raidstaciju karaspēka apakšvienības kontrolē;

1991.gada 20.augustā ap plkst.4.00 Rīgas OMON apakšvienība viņas rīcībā esošajos bruņutransportieros ieradās Latvijas valsts tālsakaru telefonu centrā Rīgā, Dzirnavu ielā 105, iebruka tajā, pārtrauca centra darbību, pēc iebrukuma nodeva centra telpas karaspēka apakšvienībai;

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!