Kazahstānas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Sajats Bejsenovs : pie Valsts prezidenta

Vakar, 19. decembrī, Latvijas Republikas Valsts prezidentam akreditācijas rakstu iesniedza Kazahstānas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Sajats Bejsenovs.

Sajats Bejsenovs, Kazahtsānas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, dzimis 1940. gadā Karagandas apgabalā. 1969. gadā viņš beidza Ivanovas enerģētikas institūtu, pēc tam ieguva ekonomikas zinātņu kandidāta grādu. No 1968. līdz 1970. gadam Sajats Bejsenovs strādāja Karagandas sintētiskā kaučuka rūpnīcā par inženieri konstruktoru. Pēc tam viņš četrpadsmit gadus bija partijas un padomju darbā. No 1984. līdz 1990. gadam Sajats Bejsenovs bija Kazahijas sadzīves pakalpojumu ministrs, pēc tam trīs gadus — Kazahijas Darba un sociālo jautājumu valsts komitejas priekšsēdētājs. No 1993. gada Sajats Bejsenovs bija Kazahstānas Republikas prezidenta galvenās kontroles inspekcijas priekšsēdētājs.

Sajats Bejsenovs ir Kazahstānas Republikas vēstnieks arī Lietuvā un Igaunijā, viņa rezidence atrodas Viļņā.

Iesniedzot Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim savu akreditācijas rakstu, Sajats Bejsenovs teica:

— Prezidenta kungs, Viņa ekselences Nursultana Nazarbajeva, neatkarīgās Kazahstānas Republikas pirmā prezidenta, vārdā atļaujiet man izteikt laimes un panākumu vēlējumus jūsu valsts tautai.

Norīkošana par Kazahstānas Republikas vēstnieku Latvijas Republikā ir liels gods, ko man uzticējis prezidents Nursultans Nazarbajevs. Mans galvenais uzdevums ir stiprināt draudzību un savstarpēju saprašanos starp mūsu valstīm un tautām.

Tūkstošiem gadu Kazahstānas tauta ir īstenojusi citu tautu neatkarības atzīšanas politiku, un šī politika palikusi nemainīga līdz pat mūsdienām. Pēc savas neatkarības deklarēšanas Kazahstāna ir nodibinājusi diplomātiskās attiecības ar apmēram 100 valstīm. Tas vēlreiz apstiprina kazahu tautas labo gribu uzturēt mieru un harmoniju uz mūsu planētas. Kazahstāna šodien ir augsti attīstīta valsts ar modernu demokrātisku sabiedrību. Mēs patiesi gribam sekmēt ekonomiskās un kultūras attiecības ar Latvijas Republiku. Lūdzu jūs, prezidenta kungs, pieņemt manus visdziļākās cieņas apliecinājumus!

Savā atbildes runā Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

— Jūsu ekselence, es jūs apsveicu kā Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā.

Kazahstānu Latvijā pazīst kā bagātu, plašu un uzņēmīgu valsti. Pēc PSRS sabrukuma jūs aktīvi esat iestājušies un izcīnījuši savu neatkarību un suverenitāti, veidojuši aktīvu nostāju ne tikai ar savām tuvākajām kaimiņvalstīm, bet arī ar Eiropu. Es vēlētos nodot vissirsnīgākos sveicienus jūsu valsts prezidentam Nazarbajeva kungam, par kuru man ir ļoti labas atmiņas no mūsu tikšanās reizes Taškentā. Skaista ir jūsu galvaspilsēta Alma–Ata, taču jums ir lieli plāni veidot sev jaunu galvaspilsētu. Es gribu novēlēt Kazahijas tautai, lai piepildās tās plāni gan savas labklājības līmeņa celšanā, gan sava valstiskuma veidošanā.

Latvija aktīvi veido savu ceļu uz Eiropas Savienību. Pirms dažām dienām Madridē tika pieņemts lēmums par visu asociēto valstu, tātad arī Latvijas, iekļaušanos Eiropas Savienībā pēc to gatavības pakāpes.

Malaizijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ču Sjukio:

pie Valsts prezidenta

Vakar, 19. decembrī, savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza Malaizijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ču Sjukio ( Choo Siew–Kioh ).

Ču Sjukio, Malaizijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, dzimis 1944. gada 22. decembrī Perakā. Pēc augstskolas beigšanas un zinātniskā grāda iegūšanas Singapūrā Ču Sjukio 1968. gadā tika norīkots darbā administrācijas un diplomātiskajā dienestā — sākumā viņš bija Ārlietu ministrijas sekretāra palīgs. 1972. gadā viņš tika iecelts par Malaizijas vēstniecības otro sekretāru Manilā, bet pēc gada — norīkots tādā pašā amatā Malaizijas vēstniecībā Bangkokā. No 1975. līdz 1978. gadam Ču Sjukio atkal strādāja Malaizijas Ārlietu ministrijā — šoreiz par sekretāra galveno palīgu, 1978. gadā viņš tika iecelts par padomnieku Malaizijas vēstniecībā Bonnā. 1981. gadā viņam uzticēja Malaizijas Ārlietu ministrijas protokolu daļas vadītāja vietnieka pienākumus. 1985. gadā Ču Sjukio tika norīkots par padomnieku Malaizijas vēstniecībā Tokijā, bet no 1988. līdz 1990. gadam viņš bija Malaizijas vēstnieks Mali. Kopš 1990. gada Ču Sjukio atkal strādāja Malaizijas Ārlietu ministrijā, šoreiz par jaunāko sekretāru Austrumāzijas un Dienvidāzijas valstu jomā. Pašlaik Ču Sjukio ir Malaizijas vēstnieks Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Dānijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, viņa rezidence atrodas Stokholmā. Čju Sjukio ir jau otrais Malaizijas vēstnieks mūsu valstī kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Iepriekšējais Malaizijas vēstnieks, kura rezidence atradās Maskavā, pārtrauca savu misiju sakarā ar to, ka beidzās viņa pilnvaru termiņš.

Iesniedzot akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, Malaizijas vēstnieks Ču Sjukio teica:

— Prezidenta kungs, man ir tas gods nodot Jūsu ekselencei siltus sveicienus un vislabākos novēlējumus no Viņa Majestātes Malaizijas karaļa. Man ir arī gods Malaizijas valdības un tautas vārdā apliecināt mūsu labo gribu un draudzību Latvijas Republikas valdībai un tautai.

Ekselence, fakts, ka Malaizija un Latvijas Republika atrodas ģeogrāfiski tālu viena no otras, nav ne vājinājis, ne kavējis mūsu attiecības. Tas, ka pārtraukti tradicionālie diplomātiskie kontakti ar Latvijas Republiku caur Maskavu un nodibināti oficiāli sakari starp Rīgu un Kualalumpuru no Stokholmas, apliecina mūsu pārliecību par jūsu valsts nacionālo neatkarību. Mēs dalāmies ar jums nākotnes cerībās, ka Baltijas reģionā tiešām sagaidāma labklājības ēra un ciešāka dažādu reģionu sadarbība. Malaizija ar dziļu interesi ir vērojusi pēdējo gadu pārmaiņas Eiropā. Padomju Savienības sabrukums un daudzu tautu atdzimšana ir pavērusi jaunu nākotni mazajām valstīm. Būdama maza tauta, mēs apsveicam Latvijas Republikas interesi nostiprināt divpusējās attiecības ar Malaiziju.

Jūsu ekselence, Malaizijai un Latvijai ir daudz līdzīga. Nacionālā līmenī abu mūsu valstu valdības ir uzticīgas demokrātijas ideāliem, labam vadības stilam un tirgus ekonomikai. Tāpat kā Latvijas Republika, arī Malaizija ir koncentrējusi savu nacionālo enerģiju uz valsts attīstību jau kopš pašiem pirmajiem neatkarības gadiem. Mūsu premjerministra ieskatā, Malaizija līdz 2020. gadam kļūs augsti attīstīta valsts. Tāpēc Malaizija apsveic un atbalsta Latvijas Republikas stingro pārliecību celt tautas dzīves līmeni.

Starptautiskā jomā abas mūsu valstis ir Apvienoto Nāciju Organizācijas un citu reģionālu un starptautisku organizāciju locekles.