• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Spriedumu izskatīšana kasācijas kārtībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.12.1995., Nr. 195 https://www.vestnesis.lv/ta/id/38289

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

... un LJB prezidija pirmo sēdi

Vēl šajā numurā

15.12.1995., Nr. 195

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Spriedumu izskatīšana kasācijas kārtībā

Vija Jākobsone, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece, — "Latvijas Vēstnesim"

Kasācijas kārtībā ir pārsūdzami likumīgā spēkā nestājušies apelācijas instances tiesas nolēmumi vai citu tiesu (tiesnešu) spriedumi nolūkā atcelt pārsūdzēto nolēmumu un lietu nosūtīt jaunai izmeklēšanai. Kasācijas sūdzību var iesniegt tiesājamais, attaisnotais, viņu aizstāvji un likumiskie pārstāvji, cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs un viņu pārstāvji. Prokurors iesniedz kasācijas protestu. Kasācijas sūdzību vai protestu jāiesniedz rakstveidā ne vēlāk kā 10 dienas pēc sprieduma pasludināšanas. Ja tiesājamais atrodas apcietinājumā, viņš ir tiesīgs iesniegt kasācijas sūdzību 10 dienu laikā no sprieduma noraksta saņemšanas dienas. Kasācijas sūdzību vai protestu iesniedz tai tiesai, kas taisījusi spriedumu vai lēmumu, bet sūdzību vai protestu izskata Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments.

Spriedumus vai lēmumus kasācijas kārtībā izskata tikai tajā gadījumā, ja tie pamatoti uz krimināllikuma pārkāpumu vai kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu. Krimināllikuma pārkāpums ir gadījumā, ja nepareizi piemēroti Latvijas Kriminālkodeksa Vispārīgās daļas panti (pants), tāda Latvijas Kriminālkodeksa panta vai panta daļas piemērošana, ko nevajadzēja piemērot, kvalificējot noziegumu, tāda soda veida vai mēra noteikšana tiesājamam, kāds nav paredzēts attiecīgajā Latvijas Kriminālkodeksa pantā.

Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 451.pantā noteikts, ka būtiski kriminālprocesa likuma pārkāpumi ir tādi Kriminālprocesa kodeksa prasību pārkāpumi, kas ierobežojuši likumā noteiktās procesa dalībnieku tiesības vai citādā veidā ietekmējuši vai varēja ietekmēt likumīga, pamatota un taisnīga sprieduma taisīšanu. Kriminālprocesa likuma būtiski pārkāpumi, kuru sekas ir obligāta sprieduma atcelšana, vai absolūtie kasācijas iemesli ir šādi: tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā; spriedumu taisījusi tiesa, kurai šī lieta nav piekritīga, pārkāpts tiesnešu apspriedes noslēpums, taisot spriedumu; spriedumu nav parakstījis kāds no tiesnešiem; lieta izskatīta tiesājamā vai citu procesa dalībnieku prombūtnē, ja viņu piedalīšanās procesā ir obligāta; apsūdzētajam nav dota iespēja iepazīties ar visiem lietas materiāliem pēc pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas; tiesājamam nav dots vārds aizstāvības runai vai nav dots pēdējais vārds; pārkāptas apsūdzētā (tiesājamā) tiesības lietot valodu, kuru viņš prot, un izmantot tulka pakalpojumus; lietā nav tiesas sēdes protokola.

Kā kasācijas sūdzībā, tā arī protestā prasība par sprieduma atcelšanu jāpamato ar norādi uz konkrētu krimināllikuma vai kriminālprocesa likuma normu pārkāpumu. Ja šādas norādes nav vai arī ja kasācijas sūdzība vai protests iesniegts pēc likumā noteiktā termiņa, tie atstājami bez izskatīšanas.

Tiesas (tiesneša) nolēmumu par lietas atstāšanu bez izskatīšanas var pārsūdzēt 7 dienu laikā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentā, kura lēmums ir galīgs.

Gadījumā, ja viens no procesa dalībniekiem iesniedzis kasācijas sūdzību, bet cits — apelācijas sūdzību, spriedumu izskata apelācijas kārtībā. Tiesājamam ir tiesības pievienoties cita tiesājamā kasācijas sūdzībai šajā lietā. Par kasācijas sūdzību vai protestu, kā arī par pievienošanos kasācijas sūdzībai, rakstveida iebildumiem vai paskaidrojumiem par tiem tiesa paziņo procesa dalībniekiem.

Kasācijas sūdzība vai protests aptur sprieduma stāšanos likumīgā spēkā attiecībā uz visiem tiesājamiem šajā lietā. Attaisnojoša sprieduma izpildi kasācijas sūdzības vai protesta iesniegšana neaptur daļā par tiesājamā atbrīvošanu no apcietinājuma. Personas, kas iesniegušas kasācijas sūdzības vai protestus, ir tiesīgas tos atsaukt, grozīt vai papildināt ar jauniem pamatojumiem līdz lietas izskatīšanai kasācijas instancē. Protestu var atsaukt arī amatā augstāks prokurors, bet tiesājamais ir tiesīgs atsaukt sava aizstāvja kasācijas sūdzību. Vienīgi gadījumos, kad aizstāvja piedalīšanās lietās ir obligāta, šāds aizstāvja sūdzības atsaukums nav obligāts kasācijas instances tiesai.

Protestā vai cietušā sūdzības grozījumos vai papildinājumos, kas iesniegti pēc pārsūdzības termiņa, prokurors un cietušais nav tiesīgi izvirzīt jautājumu par tiesājamā stāvokļa pasliktināšanu, ja šādas prasības nav sākotnējā protestā vai sūdzībā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 457.p. visas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentā saņemtās kasācijas sūdzības un protesti tiek izskatīti kasācijas instances rīcības sēdē trīs senatoru sastāvā. Viņi izlemj par lietas izskatīšanu kasācijas instances tiesas sēdē. Lieta nav izskatāma kasācijas instances tiesas sēdē, ja sūdzībā vai protestā izteiktā prasība — atcelt spriedumu — nav pamatota vai arī ja kasācijas sūdzība vai protests nav iesniegts pēc noteiktā termiņa un termiņa pagarināšanai nav likumīga pamata.

Rīcības sēdē var pieņemt lēmumu par kasācijas sūdzības noraidīšanu, ja ir pamatots prokurora motivēts iesniegums par kasācijas sūdzības noraidīšanu sakarā ar to, ka nav pamata sprieduma jaunai izskatīšanai. Taču šādā gadījumā sūdzību var noraidīt tikai tad, ja personai, kas iesniegusi sūdzību, nosūtīts prokurora motivēts iesniegums un izskaidrotas tiesības 10 dienu laikā kasācijas instancei paziņot savu viedokli.

Rīcības sēdē var pieņemt lēmumu par sprieduma atcelšanu tikai tādā gadījumā, ja sūdzību vai protestu, kas iesniegts notiesātā labā, tiesa atzīst par pamatotu. Par sūdzības vai protesta noraidīšanu vai sprieduma atcelšanu jāpaziņo personai, kas iesniegusi sūdzību vai protestu.

Kasācijas instances tiesa var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem: atstāt spriedumu bez grozījumiem, bet sūdzību vai protestu bez apmierinājuma; atcelt spriedumu un nosūtīt lietu papildizmeklēšanai vai jaunai iztiesāšanai; atcelt spriedumu un izbeigt lietu.

Pārejas periodā krimināllietās, kurās spriedumi vai lēmumi stājušies likumīgā spēkā, piemērojot Latvijas Kriminālprocesa kodeksa normas, kas bija spēkā līdz 1995.gada 1.oktobrim, protestus uzraudzības kārtībā var iesniegt līdz 1996.gada 31.janvārim, un tos izskata saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 31.nodaļas nosacījumiem.

Tiesības iesniegt protestu uzraudzības kārtībā ir Latvijas Republikas Ģenerālprokuroram, Augstākās tiesas priekšsēdētājam un viņa vietniekiem. Uzraudzības instances tiesas ir Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas palāta un Senāta Krimināllietu departaments.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!