Mājās no pasaules. Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas svētkiem, sarunām, darba

Valsts prezidenta preses konference Rīgas lidostā, vakar, 26. oktobra priekšpusdienā

“Liels prieks un gandarījums, ka esmu mājās,” tā vakar Rīgas lidostā sarīkotajā preses konferencē tūdaļ pēc atgriešanās no Ņujorkas teica Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Kā zināms, Ņujorkā viņš piedalījās Apvienoto Nāciju Organizācijas pusgadsimta jubilejai veltītā ANO Ģenerālās Asamblejas jubilejas sesijā.

“Šis tiešām bija pats lielākais pasākums, kurā piedalījās gandrīz visu valstu galvas,” teica Guntis Ulmanis. Valsts prezidents pastāstīja, ka, neraugoties uz jubilejas gaisotni, Apvienoto Nāciju Organizācija šajā sesijā tika pamatīgi kritizēta. Tomēr arī visi kritizētāji bijuši pamatā vienisprātis, ka ANO ir vienīgā globālā organizācija, kas vairākkārt spējusi dot pasaulei daudz pozitīva un kam ir lielas potenciālas iespējas arī nākotnē. Līdz ar to visa Ņujorkā izskanējusī kritika bijusi vērsta nevis uz ANO eventuālu likvidēšanu, bet gan uz reorganizēšanu un tās darbības uzlabošanu. Ņujorkā bijis daudz daudzpusējo tikšanos, mazāk — divpusējo. Latvijas Republikas Valsts prezidents ticies ar Dienvidkorejas ārlietu ministru Ro Mjunu Gonu, kurš šādu tikšanos lūdzis savas valsts prezidenta uzdevumā, ar Ungārijas prezidentu Arpadu Gencu, kā arī ar Pasaules veselības organizācijas prezidentu. Visās šajās divu pušu tikšanās reizēs pārrunāti “specifiski abpusējo attiecību jautājumi, kas skar Latvijas un otras puses intereses,” teica Guntis Ulmanis.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: — Prezidenta kungs, kādas izmaiņas jūsuprāt tuvākajos gados varētu notikt Apviento Nāciju Organizācijā?

— Tas ir ļoti būtisks jautājums, — sacīja Guntis Ulmanis. — Uz šo jautājumu mēs mēģinājām rast atbildi arī paši. ANO ir tiešām globāla organizācija ar ļoti sarežģītu struktūru. Lai to pārveidotu, nepieciešams ļoti rūpīgs, sarežģīts process un, es pat teiktu, milzīgs darbs. Priekšlikumi tika izteikti divos virzienos: pirmais — organizatoriskās struktūras ziņā (kādām struktūrām ANO vajadzētu palikt un kuras varbūt tiktu samazinātas), otrais — finansiālās problēmas. Kā zināms, ANO pārdzīvo finansiālu krīzi, un visi priekšlikumi bija vērsti uz to, kādā veidā šīs finanses varētu ieplūst un nodrošināt ANO darbību. Bija divi interesanti momenti — priekšlikums ietvert nodokļu sistēmā atskaitījumus ANO no pasaules kopējās naudas apgrozības, lai nevajadzētu ņemt no katras valsts noteiktu summu. Tātad no pasaules kapitāla aprites zināms procents tiktu ieskaitīts ANO sistēmā. Vēl bija virkne citu priekšlikumu. Es nedomāju, ka ANO pārveidošana varētu notikt ātri un tuvākajā laikā. Domāju, ka tas būs ilgstošs un sarežģīts process.

Turpinot atbildēt uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, Valsts prezidents arī piemetināja, ka saņemta vēstule no ANO ģenerālsekretāra Butrosa Butrosa Gali, kurā Latvijai izteikta atzinība par paveikto pēdējos gados. ANO ģenerālsekretārs tāpat pieņēmis uzaicinājumu ierasties Latvijā tuvākajā laikā, datums tiks saskaņots pa diplomātiskajiem kanāliem. Pateicība Latvijai izteikta par mūsu valsts darbību ANO struktūrās, par aktīvu iesaistīšanos miera procesa stiprināšanā (prezidents izteica viedokli, ka ir runa par Baltijas miera spēku bataljonu). Pateicība izteikta par pasākumiem, kas veikti Latvijā, izejot no sociālistiskās sistēmas un veidojot suverēnu, neatkarīgu valsti.

Guntis Ulmanis arī pastāstīja, ka daudzu valstu pārstāvji viņam uzdevuši jautājumus par neseno vēlēšanu rezultātiem un Latvijas turpmāko attīstību šajā kontekstā. Nevienam sarunu partnerim nav bijis kritisku iebildumu vai arī negatīvs viedoklis par mūsu vēlēšanu norisi vai vēlēšanu rezultātiem. Tās nenoliedzami bijušas brīvas, “taisnīgas, godīgas un visādā citādā ziņā normālas vēlēšanas demokrātiskā valstī,” uzsvēra Valsts prezidents. “Vienīgais jautājums, kurā bija kritiska pieskaņa, — vai Zīgerista kungs būs valdībā,” piebilda Guntis Ulmanis. “Šādu jautājumu izteica daudzu Eiropas valstu pārstāvji. Es atbildēju, ka tas ir parlamenta ziņā. Tomēr šis jautājums mani darīja uzmanīgu, un varbūt tuvākajā sarunā ar Čevera kungu es to arī izskatīšu plašāk un akcentēšu visus Ņujorkā uzdotos jautājumus, ko es saņēmu.”

“Latvijas Vēstnesi” vēl interesēja, vai iznācis skart arī Latvijai tik sāpīgo maksājumu jautājumu. Valsts prezidents atbildēja apstiprinoši. Maksājumu jautājums esot sāpīgs gan daudzām ANO dalībniecēm, gan organizācijai kopumā, un tas aplūkots kopējā kontekstā. Ņoti nozīmīga bijusi ASV prezidenta Bila Klintona teiktā runa, kurā viņš apliecinājis, ka ASV turpinās savas saistības ar ANO, izvirzot organizācijai arī savus noteikumus un savas prasības (kā zināms, puse ANO finansiālo problēmu ir saistīta tieši ar ASV maksājumiem). Daudzas valstis paudušas viedokli, ka summārā noteikšana, īpaši valstīm, kas agrāk bija PSRS sastāvā, ir kļūdaina, un ka tās nekādā ziņā nevarēs šos noteikumus izpildīt. Latvijai nekādas sankcijas šajā gadījumā nevarot draudēt , ja nu vienīgi atsevišķās ANO struktūrās, piemēram, Veselības aizsardzības organizācijā vai UNESCO, taču ne ANO kopumā. “Šī ir ANO finansu krīze kopumā, ne tikai Latvijas maksājumu krīze,” uzsvēra Valsts prezidents.

Guntis Ulmanis tāpat atzīmēja, ka “viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir mazo valstu liktenis un mazo valstu loma. Mazo valstu idejas un mazo valstu ideālisms, kas ir stipri augstāks un varbūt vērtīgāks, nekā lielo valstu pragmatisms un vēsais aprēķins”, teica Valsts prezidents.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors
Foto: Arnis Blumbergs