Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Bāriņtiesu likumā

Izdarīt Bāriņtiesu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 15. nr.; 2007, 3. nr.; 2009, 2., 13., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193., 205. nr.; 2011, 112., 132. nr.; 2012, 200. nr.; 2013, 112., 188. nr.; 2014, 41., 98. nr.; 2015, 227. nr.; 2017, 128., 242. nr.; 2018, 220. nr.; 2019, 240. nr.; 2021, 118. nr.; 2024, 92., 246. nr.; 2025, 241.A nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 5. panta 1.² daļu.

2. 9. pantā:

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Organizējot konkursu uz bāriņtiesas priekšsēdētāja amatu, attiecīgā pašvaldība var izprasīt no amata pretendenta iepriekšējā darba devēja šā likuma 10.³ panta pirmajā daļā minēto novērtējumu, ja kāds no konkursa pretendentiem pēdējo triju gadu periodā pildījis bāriņtiesas priekšsēdētāja amatu.

(5) Pieņemot darbā bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku, bāriņtiesas locekli, bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgu, bāriņtiesas locekļa palīgu, pašvaldības vai — šā panta pirmās daļas otrajā teikumā minētajā gadījumā — bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākums ir:

1) pieprasīt ziņas no Sodu reģistra, lai pārliecinātos par to, ka nepastāv šā likuma 11. panta pirmās daļas 4., 5., 6. un 7. punktā minētie ierobežojumi;

2) pieprasīt pretendentam apliecinājumu par to, ka nepastāv šā likuma 11. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētie ierobežojumi;

3) pārbaudīt ziņas Fizisko personu reģistrā, lai pārliecinātos par to, ka nepastāv šā likuma 11. panta pirmās daļas 8. punktā minētais ierobežojums;

4) pieprasīt pretendentam iesniegt narkologa atzinumu par to, ka nepastāv šā likuma 11. panta pirmās daļas 9. punktā minētais ierobežojums, ja pašvaldības rīcībā ir informācija, kas var liecināt par pretendenta iespējamu atkarību no alkohola, narkotiskajām, psihotropajām vai toksiskajām vielām.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Pašvaldībai vai attiecīgi bāriņtiesas priekšsēdētājam ir pienākums ne retāk kā reizi gadā atkārtoti pieprasīt un pārbaudīt šā panta piektajā daļā minētās ziņas par bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku, bāriņtiesas locekli, bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgu vai bāriņtiesas locekļa palīgu."

3. 10. pantā:

izslēgt pirmās daļas 1. punktā vārdus "vai nepilsonis";

izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) kura ieguvusi vismaz maģistra grādu ar septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai bez tās vai septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā, sociālajā labklājībā, tiesību zinātnē, izglītības vadībā vai sabiedrības vadībā un kurai ir ne mazāk kā piecu gadu darba stāžs iegūtajai izglītībai atbilstošā profesionālajā jomā vai pildot ar bērnu vai aizgādnībā esošu personu tiesību aizsardzību saistītus amata pienākumus;";

izslēgt otrās daļas 1. punktā vārdus "vai nepilsonis";

izslēgt otrās daļas 2. punktu;

izteikt otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) kura ieguvusi vismaz bakalaura grādu ar sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai bez tās vai sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā vai policijas darbā, tiesību zinātnē, izglītības vadībā vai sabiedrības vadībā un kurai ir ne mazāk kā triju gadu darba stāžs iegūtajai izglītībai atbilstošā profesionālajā jomā vai pildot ar bērnu vai aizgādnībā esošu personu tiesību aizsardzību saistītus amata pienākumus;";

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "apmācības" ar vārdu "īstenošanas".

4. Izteikt 10.¹ pantu šādā redakcijā:

"10.¹ pants. Eksaminācijas komisija

(1) Eksaminācijas komisijas darbību organizē Bērnu aizsardzības centrs.

(2) Eksaminācijas komisijas mērķis ir eksāmena veidā novērtēt bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa zināšanas, prasmes un kompetences bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai. Eksāmens ir pārbaudījums pēc šā likuma 10. panta ceturtajā daļā minētās mācību programmas apguves.

(3) Eksaminācijas komisijas sastāvu nosaka Bērnu aizsardzības centrs, tajā iekļaujot Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Bērnu aizsardzības centra, Latvijas Bāriņtiesas darbinieku asociācijas un citu sabiedrisko (profesionālo) organizāciju pārstāvjus.

(4) Eksaminācijas komisijas izveides kārtību, sastāvu, kompetenci un darba organizāciju, kā arī eksāmena saturu, norises, vērtēšanas un apstrīdēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

5. Izslēgt 10.² pantu.

6. Papildināt likumu ar 10.³ pantu šādā redakcijā:

"10.³ pants. Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa novērtēšana

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa darba izpildes novērtēšanas mērķis ir amatpersonas darbības un tās rezultātu izvērtēšana, kā arī profesionālās attīstības un kompetenču pilnveides vajadzību noteikšana.

(2) Bāriņtiesas priekšsēdētāja darba izpildi ne retāk kā reizi divos gados novērtē pašvaldības izpilddirektors.

(3) Bāriņtiesas locekļa un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka darba izpildi ne vēlāk kā septiņas dienas pirms pārbaudes laika beigām un turpmāk ne retāk kā reizi gadā vienotā bāriņtiesu novērtēšanas sistēmā novērtē bāriņtiesas priekšsēdētājs. Ja bāriņtiesā ir izveidotas struktūrvienības, bāriņtiesas locekļa darba izpildes novērtēšanu veic attiecīgās struktūrvienības vadītājs.

(4) Novērtēšanas kārtību un novērtēšanas kritērijus, kā arī sasniedzamos rezultātus un to vērtēšanas sistēmu nosaka Ministru kabinets.

(5) Pašvaldības izpilddirektors, bāriņtiesas priekšsēdētājs vai šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā struktūrvienības vadītājs ir tiesīgs apstrādāt personas datus tādā apjomā, kas nepieciešami bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa darba izpildes, kompetenču, mācību un attīstības vajadzību novērtēšanai un noteikšanai."

7. Izteikt 11. pantu šādā redakcijā:

"11. pants. Personas, kuras nevar būt bāriņtiesas sastāvā

(1) Par bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli nevar būt persona:

1) kurai pārtrauktas vai atņemtas bērna aizgādības tiesības;

2) kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas to izpildes dēļ;

3) kurai atņemts audžuģimenes, specializētās audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo pienākumi nav pildīti atbilstoši bērna interesēm;

4) kura ir sodīta vai atbrīvota no kriminālatbildības, soda vai soda izciešanas vai kura ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess izbeigts sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju, par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību vai dzimumneaizskaramību vai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību, vardarbības piedraudējumu vai cilvēktirdzniecību, kā arī par noziedzīgiem nodarījumiem pret ģimeni, nepilngadīgajiem vai pret īpašumu;

5) kura ir apsūdzētais vai aizdomās turētais kriminālprocesā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret tikumību vai dzimumneaizskaramību vai par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar vardarbību, vardarbības piedraudējumu vai cilvēktirdzniecību, vai par noziedzīgu nodarījumu pret ģimeni, nepilngadīgo vai īpašumu, kā arī persona, kura ir bijusi apsūdzētais vai aizdomās turamais par šajā punktā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, bet kriminālprocess izbeigts sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

6) kurai piemērots administratīvais sods par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 81. pantā minēto administratīvo pārkāpumu, ja no dienas, kad stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums vai tiesas spriedums, nav pagājuši trīs gadi;

7) kurai piemērots administratīvais sods par kādu no Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta sestajā daļā minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, izņemot gadījumu, kad pašvaldība vai — šā likuma 9. panta pirmās daļas otrajā teikumā minētajā gadījumā — bāriņtiesas priekšsēdētājs ir izvērtējis, vai tas nekaitē bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzībai, un atļāvis šai personai pildīt bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa amatu. Pašvaldība un attiecīgi bāriņtiesas priekšsēdētājs minētajā izvērtēšanā ir tiesīgs apstrādāt personas datus, kas attiecas uz izdarīto administratīvo pārkāpumu, kā arī uz kompetentās institūcijas pieņemto lēmumu vai tiesas spriedumu;

8) kura atrodas aizgādnībā;

9) kurai ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība.

(2) Šā panta pirmās daļas 4. punktā minētais aizliegums nav attiecināms, ja Bērnu aizsardzības centrs ir izvērtējis, vai tas nekaitē bērnu un aizgādnībā esošo personu būtisko interešu aizsardzībai, tai skaitā dzīvībai, veselībai, drošībai, tikumībai un dzimumneaizskaramībai, un ir atļāvis šai personai strādāt bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa amatā. Ja persona ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, Bērnu aizsardzības centrs personu var izvērtēt pēc tam, kad tai ir dzēsta vai noņemta sodāmība. Bērnu aizsardzības centrs, izvērtējot, vai atļauja šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajai personai strādāt bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa amatā nekaitēs bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzībai, ir tiesīgs apstrādāt personas datus, kas attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, sodāmību krimināllietās, kā arī uz tiesas nolēmumu vai tiesas lietas materiāliem.

(3) Ministru kabinets nosaka kritērijus un kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai šā panta otrajā daļā minētā atļauja personai strādāt bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa amatā nekaitēs bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzībai."

8. 13. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "attiecīgā pašvaldība" ar vārdiem un skaitli "pašvaldība vai — šā likuma 9. panta pirmās daļas otrajā teikumā minētajā gadījumā — bāriņtiesas priekšsēdētājs";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pašvaldībai vai bāriņtiesas priekšsēdētājam, ja ir šā likuma 9. panta pirmās daļas otrajā teikumā minētais gadījums, tad ir pienākums atstādināt attiecīgi bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli no amata, ja attiecīgā amatpersona, pildot savus pienākumus, var kaitēt trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm vai ja to pieprasa Bērnu aizsardzības centrs saistībā ar bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu pārkāpumu.";

izslēgt 3.¹ daļu.

9. Izslēgt 14. panta pirmās daļas 4. punktu.

10. 15.¹ pantā:

izslēgt pirmās daļas 1. punktā vārdus "vai nepilsonis";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja persona, stājoties amatā, nav apguvusi Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktās speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, tā minētās zināšanas apgūst sešu mēnešu laikā pēc darba tiesisko attiecību nodibināšanas.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Uz bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgu un bāriņtiesas locekļa palīgu ir attiecināmi šā likuma 11. panta pirmajā un otrajā daļā minētie ierobežojumi. Ministru kabinets nosaka kritērijus un kārtību, kādā Bērnu aizsardzības centrs izvērtē, vai atļauja personai strādāt bāriņtiesas priekšsēdētāja palīga un bāriņtiesas locekļa palīga amatā nekaitēs bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzībai, un sniedz atļauju šai personai strādāt bāriņtiesas priekšsēdētāja palīga un bāriņtiesas locekļa palīga amatā."

11. 16. pantā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1) pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, komercsabiedrībām un organizācijām personas datus un īpašu kategoriju personas datus, kā arī personas datus par aktuālām, dzēstām un noņemtām sodāmībām, ciktāl tas nepieciešams un ir samērīgs konkrētā gadījuma izvērtēšanai vai lēmuma pieņemšanai par personu, attiecībā uz kuru bāriņtiesa īsteno tai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus vai pieņem lēmumus;";

izteikt 6. punktu šādā redakcijā:

"6) veikt pārrunas ar bērnu un aizgādnībā esošo personu bez likumiskā pārstāvja piekrišanas un citu personu klātbūtnes. Bāriņtiesa par veiktajām pārrunām ar bērnu informē likumisko pārstāvi;";

papildināt 8. punktu pēc vārdiem "esošās personas" ar vārdiem "kā arī personas, pie kuras atrodas vai varētu atrasties bērns vai aizgādnībā esošā persona, attiecībā uz kuru bāriņtiesa veic tās kompetencē esošos pienākumus".

12. 17. pantā:

aizstāt 4. punktā vārdu "policijas" ar vārdu "tiesībaizsardzības";

izslēgt 5.¹ punktā vārdus "tā paša";

papildināt pantu ar 10.² un 10.³ punktu šādā redakcijā:

"10²) pārstāv bez likumiskās pārstāvības esošo bērnu līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par ārpusģimenes aprūpes nodibināšanu, vai līdz brīdim, kad bērna likumiskajam pārstāvim zūd faktiskie šķēršļi, lai īstenotu bērna pārstāvību;

10³) līdz aizgādņa iecelšanai veic darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu tūlītēju vai būtisku aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizskārumu;".

13. 18. pantā:

izteikt 3. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"3) lemj par nosūtīšanu uz konsultāciju pie ģimenes ārsta, psihologa vai cita speciālista:";

papildināt pantu ar 3.² un 3.³ punktu šādā redakcijā:

"3²) lemj par sociālo rehabilitāciju bērnam, kurš cietis no vardarbības, ja bērna likumiskais pārstāvis tai nepiekrīt;

3³) dod piekrišanu bērna ārstniecībai Pacienta tiesību likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā;";

aizstāt 4. punktā vārdus "personai, kura bērnu neaudzina, un izmaksāšanu personai, kura faktiski audzina bērnu" ar vārdiem "personai, kuras aprūpē un uzraudzībā bērns neatrodas, un izmaksāšanu personai, kura faktiski īsteno bērna aprūpi un uzraudzību";

aizstāt 5. punktā vārdus "personai, kura faktiski bērnu neaudzina" ar vārdiem "personai, kuras aprūpē un uzraudzībā bērns neatrodas".

14. 19. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "ierakstu" ar vārdiem "vai ieraksta maiņu";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "vecāku domstarpības" ar vārdiem "attiecībā uz atvieglojumu saņemšanu par apgādībā esošā bērna uzturēšanu un".

15. Izteikt 22. panta piektās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) pieprasa vecāka dzīvesvietas sociālajam dienestam atzinumu par vecāka sadarbību ar sociālo dienestu un izmaiņām sociālajā situācijā, kas skar bērna aprūpi un pamatvajadzību nodrošināšanu;".

16. 23. pantā:

izteikt 1.² daļu šādā redakcijā:

"(1²) Ja bērna, kurš cietis no vardarbības, likumiskais pārstāvis nepamatoti vēlas, lai tiktu pārtraukta bērna sociālā rehabilitācija, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, ja tas nepieciešams bērna interešu aizsardzībai, vienpersoniski pieņem lēmumu par sociālās rehabilitācijas turpināšanu.";

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis var atteikties paziņot bērna vecākiem vai citai šā panta pirmajā daļā minētajai personai bērna atrašanās vietu vai pieņemt lēmumu par aizliegumu uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu, ja tas var kaitēt viņa veselībai, attīstībai un drošībai."

17. Izslēgt 24. panta pirmās daļas 4. punktā vārdus "obligāto ārstēšanu vai".

18. 25. pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārda "piešķiršanas" ar vārdu "izbeigšanas";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Bāriņtiesa veic audžuģimeņu un tajās ievietoto bērnu uzskaiti, lai nodrošinātu informācijas apriti un pieejamību, kā arī audžuģimenēs ievietoto bērnu personisko un mantisko interešu aizsardzību."

19. Izslēgt 25.¹ pantu.

20. Papildināt 26. panta trešo daļu ar 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

"3) bāriņtiesas rīcībā nav šā likuma 29. panta otrajā daļā minēto atzinumu par personu, kura ir izteikusi vēlmi uzņemties aizbildnību;

4) persona, kura ir izteikusi vēlmi uzņemties bērna aizbildnību, dzīvo ārvalstīs un bāriņtiesā nav saņemta attiecīgās valsts kompetentās iestādes sniegtā informācija vai piekrišana aizbildnības nodibināšanai."

21. Aizstāt 27. panta piektajā daļā vārdus "pagaidu aizgādņa" ar vārdiem "aizgādņa uz laiku".

22. 29. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Izvērtējot personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai, bāriņtiesa ņem vērā atzinumu par personas veselības stāvokli, ko sniedz ģimenes ārsts, kura aprūpē persona atradusies vismaz sešus mēnešus. Bāriņtiesa var pieprasīt, lai persona iesniedz psihiatra un narkologa atzinumu.";

izslēgt trešo daļu;

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Izvērtējot personas atbilstību iecelšanai par aizbildni uz laiku, bāriņtiesa veic šā panta pirmajā daļā noteiktos pienākumus, kā arī:

1) pieprasa ziņas no Sodu reģistra par personas aktuālām, dzēstām un noņemtām sodāmībām un tai piemērotiem sodiem;

2) ņem vērā atzinumu par personas veselības stāvokli, ko sniedz ģimenes ārsts, kura aprūpē persona atradusies vismaz sešus mēnešus. Bāriņtiesa var pieprasīt, lai persona iesniedz psihiatra un narkologa atzinumu.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "atzinumu par to, vai attiecīgajai personai ir aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības" ar vārdiem "ziņas, kas nepieciešamas attiecīgās personas izvērtēšanai".

23. 31. pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu "galanorēķinu" ar vārdiem un skaitli "norēķinu saskaņā ar Civillikuma 354. pantu";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Bāriņtiesa var uzlikt aizbildnim par pienākumu jebkurā laikā sniegt norēķinu par bērna mantas pārvaldību."

24. Izteikt 32. panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja aizbildņa rīcība ir kaitējusi aizbilstamā interesēm un bāriņtiesai rodas pamatotas aizdomas par administratīvi vai krimināli sodāmu aizbildņa tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, bāriņtiesa par to paziņo tiesībaizsardzības iestādēm."

25. 33. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus un skaitli "vai 7. punktā" ar skaitļiem un vārdiem "7. vai 8. punktā";

aizstāt otrās daļas 2. punktā vārdu "galanorēķinu" ar vārdiem "galīgo norēķinu";

papildināt piektās daļas 1. punktu ar vārdiem un skaitli "saskaņā ar Civillikuma 354. pantu";

aizstāt piektās daļas 2. punktā vārdu "galanorēķinu" ar vārdiem "galīgo norēķinu".

26. Papildināt 35. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija ir izveidota kā struktūrvienība, tajā ievietotā bērna aizbildņa pienākumus pilda struktūrvienības vadītājs."

27. 36. pantā:

papildināt pirmās daļas 2. punktu pēc vārda "vadītāja" ar vārdiem un skaitli "vai — šā likuma 35. panta otrajā daļā minētajā gadījumā — no struktūrvienības vadītāja";

papildināt trešo daļu pēc vārda "vadītāja" ar vārdiem un skaitli "vai — šā likuma 35. panta otrajā daļā minētajā gadījumā — no struktūrvienības vadītāja";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "institūcijas galanorēķinu" ar vārdiem un skaitli "institūcijas vai — šā likuma 35. panta otrajā daļā minētajā gadījumā — no struktūrvienības galīgo norēķinu";

papildināt piekto daļu pēc vārda "vadītājs" ar vārdiem un skaitli "vai — šā likuma 35. panta otrajā daļā minētajā gadījumā — struktūrvienības vadītājs".

28. Papildināt 39. panta ceturto daļu pēc vārda "vadītāju" ar vārdiem un skaitli "vai — šā likuma 35. panta otrajā daļā minētajā gadījumā — struktūrvienības vadītāju".

29. 40. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Bāriņtiesa aizgādņus izvēlas saskaņā ar Civillikuma 355. un 661. pantu un izvērtē, vai izraudzītajai personai ir nepieciešamās spējas un īpašības, tai skaitā:

1) noskaidro personas motivāciju kļūt par aizgādni;

2) ņem vērā personas spējas pildīt aizgādņa pienākumus, ievērot aizgādnībā esošās personas tiesības un pārstāvēt tās intereses;

3) pieprasa ziņas no Sodu reģistra par personas aktuālām, dzēstām un noņemtām sodāmībām un tai piemērotiem sodiem;

4) var pieprasīt atzinumu par personas veselības stāvokli, ko sniedz ģimenes ārsts, kura aprūpē persona atradusies vismaz sešus mēnešus. Bāriņtiesa var pieprasīt, lai persona iesniedz psihiatra un narkologa atzinumu;

5) noskaidro aizgādnībā esošās personas viedokli par ieceļamo aizgādni.";

aizstāt ceturtās daļas ievaddaļā vārdus "Pagaidu aizgādni" ar vārdiem "Aizgādni uz laiku";

papildināt piektās daļas 2. punktu pēc vārda "atcelts" ar vārdiem "vai atlaists".

30. Aizstāt 41. panta septītajā daļā vārdu "atcelšanu" ar vārdiem "atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas".

31. Izteikt 42. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja aizgādņa rīcība ir kaitējusi aizgādnībā esošās personas interesēm un bāriņtiesai rodas pamatotas aizdomas par administratīvi vai krimināli sodāmu aizgādņa tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, bāriņtiesa par to paziņo tiesībaizsardzības iestādēm."

32. 43. panta pirmajā daļā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1) tiesa aizgādnībā esošajai personai atcēlusi rīcībspējas ierobežojumu un aizgādnis iesniedzis bāriņtiesai galīgo norēķinu un nodevis attiecīgajai personai mantu, kas atradusies viņa pārvaldībā;";

aizstāt 1.¹ un 4. punktā vārdu "galanorēķinu" ar vārdiem "galīgo norēķinu".

33. Izslēgt 43.¹ pantu.

34. Aizstāt 50. panta 4. punktā vārdu "atzīšanai" ar vārdu "noteikšanai".

35. 53. pantā:

izteikt 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja bāriņtiesai nav iespējams nodrošināt pietiekamu skaitu personu, kas var nodrošināt lemtspējīgu bāriņtiesas sastāvu, vai epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai uz laiku ir ierobežota atsevišķu bāriņtiesas funkciju īstenošana, bāriņtiesa šajā likumā noteikto uzdevumu izpildē sadarbojas ar citu bāriņtiesu. Pašvaldības savstarpēji vienojas par bāriņtiesas uzdevumu izpildi un radušos izdevumu segšanu.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja aizbildnis dzīvo citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, bāriņtiesa, kura nodibinājusi aizbildnību, nosūta aizbildņa dzīvesvietas bāriņtiesai aizbildnības lietas materiālu kopijas aizbildnības pārraudzībai.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja aizgādnībā esošā persona maina dzīvesvietu, bāriņtiesa, kura iecēlusi aizgādni, nosūta aizgādnībā esošās personas dzīvesvietas bāriņtiesai aizgādnības lietas materiālu kopijas."

36. Papildināt 54. panta pirmo daļu ar vārdiem "vai kura ir pieņēmusi lēmumu par aizgādības tiesību pārtraukšanu, ja lietas par aizgādības tiesību pārtraukšanu izskatīšanas gaitā mainās bērna vecāku deklarētā dzīvesvieta".

37. 55. pantā:

papildināt otro daļu ar vārdiem "vai bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta bērna dzīvesvieta, ja bērna vecākiem nav deklarētās dzīvesvietas un viņi Latvijā faktiski nedzīvo";

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Pēc lēmuma pieņemšanas bāriņtiesa nosūta lietas materiālu kopijas personas deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesai."

38. 58. pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Minētais pienākums bāriņtiesai, kas sniedza tiesai sākotnējo atzinumu, ziņas un citus pierādījumus, saglabājas, ja lietas izskatīšanas gaitā tiesā mainās tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura bērns dzīvo.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "un atsevišķas aizgādības noteikšanu" ar vārdiem "bērna dzīvesvietas noteikšanu, atsevišķas aizgādības noteikšanu un aizgādības tiesību atņemšanu".

39. Papildināt 59. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja lietas par bērna vai citas personas ar rīcībspējas ierobežojumu mantas pārvaldību izskatīšanas gaitā mainās personas deklarētā dzīvesvieta, minēto lēmumu pieņem tā bāriņtiesa, kas lietu ir uzsākusi."

40. Izteikt 59.³ pantu šādā redakcijā:

"59.³ pants. Atbalsts bērna aprūpei

(1) Lēmumu par šā likuma 18. panta 4. punktā minēto izmaksu pārtraukšanu personai, kuras aprūpē un uzraudzībā bērns neatrodas, un izmaksāšanu personai, kura faktiski īsteno bērna aprūpi un uzraudzību, pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta tās personas dzīvesvieta, kura īsteno bērna aprūpi un uzraudzību.

(2) Lēmumu par šā likuma 18. panta 5. punktā minēto izmaksu pārtraukšanu personai, kuras aprūpē un uzraudzībā bērns neatrodas, un izmaksāšanu pašam bērnam, ja viņš sasniedzis 15 gadu vecumu, pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta tā vecāka dzīvesvieta, pie kura bērns dzīvo, vai kura pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi."

41. Izteikt 59.⁵ pantu šādā redakcijā:

"59.⁵ pants. Aizgādņa iecelšana personai un aizgādņa atbrīvošana no pienākumu pildīšanas

(1) Aizgādni personai, kurai ar tiesas nolēmumu ir nodibināta aizgādnība, ieceļ tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta šīs personas dzīvesvieta, bet, ja deklarētās dzīvesvietas nav, — tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir šīs personas dzīvesvieta. Ja persona ievietota ārstniecības iestādē, aizgādni ieceļ tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā atrodas ārstniecības iestāde.

(2) Lēmumu par aizgādņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas pieņem tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta aizgādnībā esošās personas vai personas, kurai tiesa izbeigusi aizgādnību, dzīvesvieta, bet, ja deklarētās dzīvesvietas nav, — tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir šīs personas dzīvesvieta. Ja persona ievietota ārstniecības iestādē, aizgādni atbrīvo tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā atrodas ārstniecības iestāde."

42. Pārejas noteikumos:

izslēgt 26., 27., 28. un 29. punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 32., 33., 34., 35. un 36. punktu šādā redakcijā:

"32. Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks, bāriņtiesas loceklis, bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgs un bāriņtiesas locekļa palīgs, kurš ir Latvijas Republikas nepilsonis, var turpināt darba tiesiskās attiecības bāriņtiesā, bet ne ilgāk kā līdz 2028. gada 1. janvārim, ja viņš līdz 2027. gada 1. janvārim ir sācis Latvijas Republikas pilsonības iegūšanas procesu.

33. Šā likuma 10.¹ panta jaunā redakcija, kas paredz bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa eksamināciju, stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī.

34. Ja bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks un bāriņtiesas loceklis ir nodibinājis darba tiesiskās attiecības līdz 2027. gada 31. decembrim un sekmīgi apguvis šā likuma 10. panta ceturtajā daļā minēto mācību programmu, viņš turpina pildīt amata pienākumus un šā likuma 10.¹ panta otrajā daļā minēto eksāmenu kārto ne vēlāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

35. Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. janvārim izdod šā likuma 10.³ panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz šā likuma 10.³ pantā minētās vienotās novērtēšanas sistēmas ieviešanai pašvaldība bāriņtiesas darbiniekus novērtē atbilstoši pašvaldības iekšējās kontroles sistēmai.

36. Grozījums šā likuma 25. pantā par tā papildināšanu ar piekto daļu, nosakot bāriņtiesām pienākumu veikt audžuģimeņu un audžuģimenēs ievietoto bērnu uzskaiti bāriņtiesu informācijas sistēmā, un grozījums par 25.¹ panta izslēgšanu, kas saistīts ar Audžuģimeņu informācijas sistēmas lietošanas pārtraukšanu, stājas spēkā 2029. gada 1. janvārī."

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 22. oktobrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 4. novembrī