Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
28. septembra sēde. Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.10.1995., Nr. 153 https://www.vestnesis.lv/ta/id/37127

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Informācija Par Saeimas Prezidija 2. oktobra sēdi

Vēl šajā numurā

05.10.1995., Nr. 153

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

28. septembra sēde
Stenogramma

Nobeigums. Sākums “LV” nr.149., 150., 152.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Deputāts Gorbunovs, “Latvijas ceļš”!

A.Gorbunovs (LC). Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Protams, klausoties savu kolēģu atziņās par iesniegto dokumentu, dzirdam, ka katram ir savi argumenti. Es saprotu, ja ir politiska rakstura argumenti un iebildes, ja ir iebildes pret dažādiem varbūt teikumiem, kuri ir uzrakstīti deklaratīvā formā un citas iebildes varbūt, bet katrā ziņā es negribu piekrist savam kolēģim Endziņa kungam, ka viņš ierosina ieteikt kultūras darbiniekiem šo dokumentu uzrakstīt tā, lai juristiem nebūtu nekādu iebilžu. Nu, tas ir, juristu valodā lai viņi uzraksta. Nu neuzrakstīs viņi juristu valodā, lai nevienu vārdu un nekur nevarētu pēc tam komentēt un teikt, ka šeit nav juridiski korekti līdz galam šī lieta uzrakstīta.

Es katrā ziņā biju priecīgs, ka man, tiekoties ar kultūras darbiniekiem, šis dokuments tiešām bija klāt un ka es varēju arī zināmā mērā pats informāciju gūt no šī dokumenta un atkal runāt par to, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šāds dokuments top un katrā ziņā kultūras darbinieki to atbalsta.

Bet kāds ir mans priekšlikums? Godātie kolēģi! Mēs varam šeit ilgi diskutēt un nodot šo dokumentu atpakaļ, lai kultūras darbinieki viņu uzraksta juridiskā valodā. Protams, kultūras darbinieki varētu lūgt juristus uzrakstīt viņu juridiskā valodā , bet tad tas nebūs pieņemams kultūras darbiniekiem, un tā mēs šeit šo lietu lemsim.

Ja jau konceptuāli viņš ir pieņemams, tad es katrā ziņā aicinātu uz vienu un lūgtu komisiju, tas ir, mūsu Kultūras, zinātnes, izglītības komisiju, noņemt no šī lēmuma projekta 2. un 3. punktu, jo galvenais Saeimas šodienas jautājums ir apstiprināt Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes. Šeit jau runa ir par pamatnostādnēm. Pārējais, 2. un 3. punkts, jau izriet no tā, ka šī lieta ir apstiprināta, un tad var gari un plaši rakstīt, gandrīz vai katru no šīm sadaļām, var komentēt un rakstīt 3., 4., 5. un 6. punktu. Un tad, protams, nāks juristi un šeit runās, ka tas līdz galam nav izdomāts. Un juristiem ir taisnība. Tāpēc es, protams, redzot šo situāciju, pats personīgi kā deputāts atbalstu šīs kultūrpolitikas pamatnostādnes un negribu sākt diskutēt ar kolēģiem, kuri saka, ka tur ir arī deklaratīvas lietas. Jā, tur ir arī deklaratīvas lietas, bet varbūt kaut kas dažreiz ir arī jādeklarē. Ka tur arī ir juridiski varbūt līdz galam nenostrādātas lietas, arī tas ir pareizi. Bet, ja komisija to ierosina, tad katrā ziņā es aicinātu nobalsot par 1. punktu, un lēmums tiktu pieņemts, kultūras pamatnostādnes tiktu apstiprinātas. Un viss pārējais jau izriet gan no šī pirmā punkta, gan no katras konkrētas sadaļas satura.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Pagaidiet... Es ļoti atvainojos, bet manuprāt jūs bijāt ... Tupešu Jānis, pie frakcijām nepiederošs deputāts! Pēc tam...

 

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais priekšsēdētāj, deputāti un deputātes! Visnotaļ atbalstot iepriekšējā runātāja teikto un uzskatot šo lielo dokumentu un ļoti svarīgo dokumentu, Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādnes, kuras mums būtu jāatbalsta un tiešām juristiem būtu vēlāk jāizstrādā arī tie pamati un likumi, lai tās vairāk ieviestu dzīvē, es tomēr gribētu runāt par divām konceptuālām lietām. Vienai no tām jau pieskārās deputāts Sinka. Manuprāt tautu un viņas kultūru attaisno tikai viņas īpatnības. Absolūti nekas cits neattaisno — vien tauta un viņas īpatnības. Un arī manuprāt šis modelis ir nenoliedzami modelis, pēc kura kultūra nāk no augšas. Viņš ir Eiropas modelis, un mēs esam Eiropā, un mēs tiecamies arvien vairāk Eiropā, bet, ja mēs neatbalstīsim kultūras veidošanu un neļausim viņai pašai veidoties no apakšas, kā saka, saknēs, tad šī kultūra kļūs par tādu muzeja gabalu ar laiku. Un šeit es gribu pieminēt tās pašas tautasdziesmas, kuras deputāts Sinka pieminēja. Mums gan ir 1 250 000 pierakstīta, nevis 2 000 000. Viņas tiešām kļūs par muzeja gabaliem un neveidosies tālāk. Un šeit es gribētu divus piemērus minēt. Viens ir ļoti aktuāls, tā pati opera, kura ir visu mūsu redzeslokā. Bet ar šo operu manuprāt mēs neieiesim pasaulē tanī nozīmē, ka viņa būs Latvijas simbols. Un otrs varbūt negatīvs piemērs, un es domāju, ka tas notika iepriekšējā kultūras ministra laikā, kad Mūzikas akadēmijā tika likvidēta tautas mūzikas vai etnomūzikas katedra. Cik es saprotu, tādas vairs nav šajā zemē. Ar latviešu valodu vien mums nepietiek. Mums vajag daudz ko citu. Tātad tie ir šie trūkumi manuprāt, tie lielie trūkumi šai lielajā kultūras modelī, šajā politikā. Viņš ir internacionāls modelis, tikai latviešu valodā un Latvijā. Tur nav to īpatnību, kuras ir tikai šai zemei, šai tautai, šai vēsturiskajai kultūrai.

Un otrs — runājot par nākotni. Kaut arī tur ir maza sadaļa par citām kultūrām šajā zemē, citām tautībām šajā zemē, ir lieta, par kuru mums nepatīk bieži runāt un mēs par to neatzīsimies. Mēs dzīvojam d e facto divkopienu zemē. Un to var attiecināt uz izglītību, to var attiecināt uz valodu un vēl briesmīgāk to var attiecināt uz apziņu, proti, to cilvēku apziņu, jauniešu un veco, ka ar laiku viņiem nebūs jākļūst par šīs lielās kultūras sastāvdaļu. Tas nav pretrunā ar to, ka viņi var attīstīt savu kultūru, viņiem vajag ļaut attīstīt savu kultūru. Bet šajā dokumentā trūkst tāda pārliecinoša nosacījuma, ka tiešām šajā zemē visiem, kas šeit dzīvo un uzturēsies, un ilgi uzturēsies, blakus tam, ka viņi var attīstīt un attīsta savu kultūru, ka būs jābūt sastāvdaļai no šīs lielās kultūras, jo citādi šis dokuments neattaisno savu biezumu. Un, nobeidzot, vienreiz par visām reizēm iemācīsimies, ka latviskā kultūra nav sinonīms ar latviešu kultūru. Tas, ka latvieši ko dara, nenozīmē, ka tas ir latvisks. Mums tikai jāatver acis, pastaigājoties pa Rīgu. Mums tikai jāieklausās, kā runā, un jāskatās, ko dara latvieši. Tās lietas nav latviskas automātiski. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Andrejs Siliņš, “Latvijas ceļš”!

 

A.Siliņš (LC). Paldies, augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Es esmu pateicīgs mūsu priekšsēdētājam par izteikto priekšlikumu — šajā lēmuma projektā atstāt tikai 1.punktu. Pēc tā izteikšanas es aptaujāju kultūras ministru un astoņus no deviņiem klātesošajiem mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļiem, un visi vienbalsīgi piekrita šim priekšlikumam. Līdz ar to oficiāli komisijas vārdā man ir tiesības noņemt šī lēmuma projekta 2. un 3.punktu un aicināt tālāk balsot par lēmuma projektu, kurā ir tikai 1.punkts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, “Latvijas ceļš”!

 

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es ļoti atvainojos, vienu repliku. Tupeša kungs! Šis dokuments nekādā gadījumā nediktē kultūras dzīvi, kā jūs teicāt, no augšas. Es vēlreiz atkārtoju, ka kultūra ir viss, ko cilvēks ir radījis un rada, ieskaitot sabiedrību un sevi pašu. Un ka kultūra veic savu funkciju neatkarīgi no politiķu diktāta. Un politiķiem nekādā gadījumā nevajadzētu iejaukties radošo procesu regulēšanā. Šī dokumenta uzdevums un tā daļa, kas ir adresēta politiķiem, ir, proti, tas, ka politiķu galvenais uzdevums ir sekmēt kultūras infrastruktūras funkcionēšanu un noteikt prioritātes ar budžeta palīdzību nacionālajai kultūrai. Tas ir tas, par ko jūs runājat. Bet nekādā gadījumā šis dokuments nav vērsts uz kultūrpolitikas diktātu kaut kur no augšas. Tāpēc es aicinu atbalstīt Siliņa kungu, to, ko komisija ir nolēmusi, un balsot par šo dokumentu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Tātad komisijas priekšsēdētājs deputāts Siliņš komisijas vārdā lūdz noņemt 2. un 3.punktu un paliek viens — apstiprināt Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes. Pielikums nr.1. Lūdzu balsosim par šo lēmuma projektu! Balsojam! Vai zvans bija? Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts.

 

Tagad pēc visiem mūsu balsojumiem būtu 18. punkts jāizsakata. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodokli un nodevu”. Otrādi tikai — “nodevu un nodokli”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Aija Poča, “Latvijas ceļa” deputāte! Trešajā lasījumā izskatām šo likumprojektu.

 

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” priekšlikumi uz trešo lasījumu Budžeta komisijā netika saņemti. Līdz ar to paliek spēkā otrā lasījuma redakcija, kuru es lūdzu akceptēt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Mēs balsosim tagad. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts likums.

Tagad mums iesniedza deputāti un jūs atbalstījāt likumprojektu par kredītiestādēm? Kas būtu ziņotājs? Maza aizkavēšanās. Tūlīt noskaidrosim. Aija Poča, komisijas vārdā. Lūdzu!

 

A.Poča (LC). Likumprojekts, kurš mums jāizskata tagad pirmajā lasījumā, ir piecu deputātu iesniegts, un šī likumprojekta pieņemšanas nepieciešamība...

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipna, vēlreiz nosaukumu, lai deputāti var orientēties, par ko ir runa.

 

 

A.Poča. Tātad tas ir likumprojekts “Par kredītiestāžu maksātnespēju, bankrotu un likvidāciju”. Iesniegts saistībā ar likumprojektu jeb Ministru kabineta noteikumiem “Par komercbanku sanāciju un bankrotu” nr. 1056.

Sēdes vadītājs. Mēs pēc deputātu lūguma iekļāvām viņu darba kārtībā. Deputātiem ir izsniegts šis likumprojekts? Viņš ir izsniegts. Lūdzu, turpiniet!

 

A.Poča. Šis likumprojekts pēc būtības sastāv no viena panta un nosaka to, ka Saimnieciskajā tiesā iesniegtās prasības par kredītiestāžu maksātnespēju, bankrotu un likvidāciju... ka tiesa šos gadījumus izskata saskaņā ar to likumdošanu, kas bija spēkā prasības iesniegšanas dienā.

Praktiski tas nozīmē, ka, lai nerastos pārrāvums tiesas procesos jeb prasību izskatīšanas gadījumos, kamēr stājas spēkā jaunā komercbanku bankrota, maksātnespējas un likvidācijas kārtība, būtu piemērojama tā likumdošana, kas bija pirms tam.

Budžeta komisija šo likumprojektu izskatīja, atbalstīja tā nepieciešamību, lai paātrinātu to banku maksātnespējas un bankrota procedūru izskatīšanu, kas jau ir praktiski nonākušas šādā situācijā, un lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā. Ņemot vērā, ka šis likumprojekts ir ļoti nepieciešams, jo process stāv, Budžeta komisija atbalstīja šī likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vai par steidzamību vēlas kāds runāt? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par ierosināto priekšlikumu — izskatīt kā steidzamu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 1. Steidzamība pieņemta.

Vai kāds vēlas runāt debatēs tagad? Nevēlas. Lūdzu, deputāte Poča!

 

A.Poča. Pateicos, ka Saeima atbalstīja šī likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā. Lūdzu tagad atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā! Zvanu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts.

Lūdzu termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanai otrajā lasījumā!

 

A.Poča. Budžeta komisija lūgtu Saeimu atbalstīt šī likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā šodien.

Sēdes vadītājs. Vai nevienam deputātam nav iebildžu? Aivars Endziņš!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu, lai būtu viena maza maza pauzīte, jo mēs šodien pieņēmām arī grozījumus likumā “Par tiesu varu”. Ar 15.oktobri stājas spēkā grozījumi Civilprocesa kodeksā, tajā pašā laikā šis likumprojekts runā tikai par Saimniecisko tiesu. Saimnieciskā tiesa funkcionēs, kad šie grozījumi likumā “Par tiesu varu” stāsies spēkā, ļoti īsu brītiņu. Un tajā pašā laikā atkal tātad, ja netiek šī aģentūra dibināta un lietas, kuras agrāk bija piekritīgas Saimnieciskajai tiesai, tiks izskatītas parastajā tiesā, tad šeit būs šī problēma. Es tāpēc aicinātu varbūt tomēr nevis uzreiz šodien pieņemt, ja, bet noteikti nākamajā sēdē, kad mēs viņu izskatām otrajā, galīgajā lasījumā, lai tomēr mēģinātu pārdomāt un sabalansēt, lai nerastos atkal jauna kārtējā sprauga. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, nu, mūsu līdzšinējā prakse ir bijusi tāda, ka, ja nevienam, nevienam, nevienam, nevienam nav iebildumu, bet, ja ir, tad nākamā izskatīšana, kā ierosināja deputāts Endziņš, ir 5.oktobrī.

 

A.Poča. Jā, Budžeta komisija varētu piekrist, ņemot vērā Kārtības rulli un to, ka deputāts iebilst.

Sēdes vadītājs. Jā. Nav deputātiem citu priekšlikumu? Priekšlikums pieņemts - 5.oktobris.

 

A.Poča. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” , trešais lasījums. Lūdzu, turpiniet! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Aija Poča!

 

A.Poča (LC). Cienījamie deputāti! Darbam mums nepieciešams dokuments nr.1091, kur apkopoti priekšlikumi likumprojekta “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Es atvainojos, es nesapratu jūs!

 

A.Poča. Tātad šeit priekšlikumi ir apkopoti. Šeit ir divi redakcionāli labojumi, kurus iesniegusi Juridiskā komisija. Tas ir par likumā lietotajiem terminiem. Tos komisija atbalstīja. Un arī 1.panta otrajā daļā ir par juridiskiem precizējumiem terminos.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šiem precizējumiem? Nav. Tālāk!

 

A.Poča. Paldies! Līdz ar to vairāk priekšlikumu nav saņemti, un lūdzu akceptēt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

 

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” , trešais lasījums. Lūdzu, turpiniet!

 

A.Poča. Paldies! Darbam nepieciešams dokuments nr.1093. Tabulā apkopoti priekšlikumi trešajam lasījumam. Ir saņemts priekšlikums par 2.pantu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt likumprojekta panta redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav.

 

A.Poča. Par 6.pantu priekšlikumu nav. Par 13.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums izteikt šo pantu jaunā, precīzākā redakcijā, kā arī ierosinājums papildināt likumprojekta pārejas noteikumus, ka šī panta redakcija stājas spēkā ar 1996.gada 1.janvāri. Komisija pēc būtības šo priekšlikumu atbalstīja, gan nosakot citu spēkā stāšanās datumu, un šis priekšlikums būs arī iestrādāts pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

 

A.Poča. Par 15., 16., 17. un 21. pantu priekšlikumi netika saņemti. Par 21.panta ceturto daļu bija priekšlikums apvienot šos punktus un izteikt jaunā redakcijā, kuru komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji un pārējie deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu? Nav iebildumu. Pieņemts.

 

A.Poča. Par pārējiem 21.panta punktiem priekšlikumu nebija. 22. un 23.pantu un 24.panta pirmā daļa — bez priekšlikumiem. Attiecībā uz otro daļu bija Juridiskā biroja priekšlikums par precizētu redakciju, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

 

A.Poča. Par 24.panta trešo daļu priekšlikumi netika saņemti. Es atvainojos, ir priekšlikums arī juridiski precizēt. Komisija arī to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

A.Poča. Par 26.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums, arī apvienotas 7.un 8.punkta redakcijas. Komisija arī to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. Par likumprojekta esošajiem pantiem vairāk priekšlikumu nebija. Priekšlikumi likumu papildināt ar jaunu 26.2. , 26.3. , 26.4. pantu. Ir priekšlikums likumprojekta 26.4. panta pirmo daļu izteikt precizētā redakcijā. Šo priekšlikumu iesniedza finansu ministre Sāmīte, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Akceptēts.

 

A.Poča. Par 27., 28., 29., 33., 35. un 38.pantu priekšlikumi nav iesniegti. Par 40.pantu - Juridiskā biroja priekšlikums to precizēt, izslēgt daļu un precizēt likumprojekta 40.panta otrās daļas redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

 

A.Poča. Un par pārejas noteikumiem — šeit jau pieminētais Juridiskā biroja priekšlikums noteikt, ka likuma 3.pants stājas spēkā ar 1996.gada 1.janvāri. Budžeta komisija ierosināja šī panta spēkā stāšanās termiņu — 1996.gada 1.aprīli. Tādējādi ir arī ņemts vērā Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt komisijas redakciju!

Sēdes vadītājs. Jūs pārteicāties, likums stājas spēkā...

 

A.Poča. Jā, es atvainojos, likums stājas spēkā...

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts likums.

 

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” , trešais lasījums. Juridiskā komisija. Bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis 20 deputātu iesniegumu, deputāti Kiršteins, Berklavs, Lambergs, Budovskis, Tabūns, Karnups, Stalts, Dreģe, Puriņa, Seile, Kazāks, Prēdele, Rozentāls, Novakšānovs, Resnais, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Gundars Bērziņš, Tomiņš, Rugāte, Lakševics. Es, atvainojos! Lūdzam izdarīt grozījumus sēdes darba kārtībā, izslēdzot likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” izskatīšanu un pārejot uz nākamo darba kārtības punktu. Viens - “par”, viens - “pret”. Balsosim, un arī pulksten 17.00 tuvojas. Nav pieteikušies runāt? Ir, lūdzu! Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts. (Starpsauciens no zāles: “Atdot atpakaļ!”)

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es Juridiskās komisijas vārdā noņemu šo likumprojeku, un tad atkrīt visa balsošana.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds grib runāt? Nav. Es sapratu tā no jūsu dialoga, gan no tribīnes, gan no starpsaucieniem zālē. Protams, es neuzstāju...

 

Nākamais jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību”” . Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā — Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

V.Novakšānovs (LZS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu strādāt ar dokumentu nr.2005. Tautsaimniecības komisija trešajam lasījumam priekšlikumus nav saņēmusi, tāpēc lūdzu deputātus apstiprināt trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

 

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” . Anna Seile, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāte — Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā. Lūdzu!

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr.931 un 2007. Ir iesniegti vairāki priekšlikumi likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” trešajam lasījumam. Par 2.pantu “Tēvzemei un brīvībai” ir iesniegusi priekšlikumu, lai arī zemes dzīlēs esošie derīgie izrakteņi tiktu atdoti bez ierunām bijušajiem īpašniekiem. Protams, šāda prasība ir pareiza, bet šajā likumā to nevajag iestrādāt tāpēc, ka ir speciāls likums par derīgajiem izrakteņiem, kurš Saeimā tiek apspriests jau otrajā lasījumā. Tādēļ arī komisija neatbalstīja šādu priekšlikumu. Iebildumu nav?

Sēdes vadītājs. Es lūkojos uz frakcijas pusi. Deputāti piekrīt. Es nesapratu jūsu žestus. Balsot? (No zāles: “Balsot, balsot!”) Jā, labi. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegto priekšlikumu papildināt 2.panta 4.punktu ar vārdiem “kā arī zemes dzīlēs esošie izrakteņi”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 19, atturas — 26. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Seile. Nākamais labojums ir 3.pantā, kur Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija precizē termiņu, līdz kuram vēl zemi var piešķirt fiziskai personai lietošanā, un šis termiņš ir saskaņots ar zemes reformas lauku apvidos pirmo kārtu. Tātad zemi vēl var piešķirt lietošanā līdz 1996.gada 1.novembrim. Bija radušies pārpratumi ar zemesgrāmatām, un es domāju, ka pēc šī labojuma tādi vairs neradīsies. Komisija ir iesniegusi un pati sevi atbalstīja. Es aicinu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

 

A.Seile. Nākamais ierosinājums ir 4.pantā, kur “Tēvzemei un brīvībai” ierosina papildināt likuma tekstu, panta tekstu ar vārdiem “tiesību pārņēmējiem”. Pēc Juridiskās komisijas atzinuma un arī Tautsaimniecības komisijas atzinuma šis teiciens būtībā neko neprecizē, jo jau esošajā likuma tekstā ir iekšā “īpašuma tiesību atjaunošana gan zemes īpašniekiem, gan mantiniekiem”, un mantinieks acīmredzot ir šo tiesību pārņēmējs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Lūdzu tālāk!

 

A.Seile. Nākamais labojums ir 5.pantā. Labojumu iesniedz “Tēvzemei un brīvībai”, un šis labojums paredz aizstāt vārdu “pilsoņi” ar vārdu “personas”. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, jo šajā likumā ir runa gan par fiziskajām personām, kuras ir pilsoņi, gan arī par juridiskajām personām. Tas ir redakcionāls precizējums, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

A.Seile. Tālākais labojums ir šajā pašā pantā, kur tiek paplašināti izpirkuma līgumi ar citiem darījumiem. Tomēr visi šie darījumi, kas noslēgti līdz 1940.gada 21.jūlijam un nebija zemesgrāmatās, ir precizi uzskaitīti šajā jau otrajā lasījumā nobalsotajā daļā, un komisija uzskatīja, ka paplašināt ar vārdiem “citi darījumi” būtu lieki, jo visi šie darījumi, lai kādi tie būtu, tā vai tā ir jāizskata tiesā. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu frakciju! Vai jūs balsot lūdzat? Jā. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu aizstāt 5.panta trešajā daļā vārdus “izpirkuma līgumi” ar vārdiem “citi darījumi”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 19, atturas — 31. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu tālāk!

 

A.Seile. Nākamais labojums ir 5.panta trešajā daļā. Tas paredz precizēt tos darījumus, kas līdz 1940.gada 21.jūlijam nebija reģistrēti zemesgrāmatās, un papildina šos darījumus ar jau noslēgtajiem zemes atsavināšanas līgumiem. Un papildina arī ar tekstu, ka zemes izpirkšanas gadījumā… zemi varēja izpirkt gadījumā, ja tiesa to pierāda, ka ir bijusi daļēja vai pilnīga iemaksa. Tātad arī daļēja iemaksa par visiem darījumiem, kuri tika slēgti līdz 1940.gadam. Tas atbilst zemes reformas koncepcijai, jo arī visiem bijušajiem īpašniekiem, kuriem zeme vēl bija ierakstīta zemesgrāmatā, bet nebija viss izpirkums izdarīts līdz 1940.gadam, šādas tiesības tika dotas — gan atjaunot zemi, gan mantot viņu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Lūdzu tālāk!

 

A.Seile. Nākamais labojums ir 5.panta ceturtajā daļā — aizvietot vārdus “valsts nodevas” ar vārdiem “tiesas izdevumi”. Tas nozīmē, ka bijušie īpašnieki un viņu mantinieki, ja viņi ierosinātu zemes strīdus tiesā, pilnīgi būtu atbrīvoti no visiem tiesas izdevumiem, tajā skaitā arī izdevumiem par advokātu pakalpojumiem. Gan Centrālā zemes komisija, gan Tautsaim-niecības komisija domā, ka šādā gadījumā nenormāli palielināsies tiesas procesu skaits, jo īpašnieks, vienalga, vai viņam ir taisnība vai nav taisnība, var griezties tiesā bez kādiem ierobežojumiem, nepadomādams, ko tas var valstij un tiesai izmaksāt. Komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim! Aizstāt 5.panta ceturtajā daļā vārdus “valsts nodevas” ar vārdiem “tiesas izdevumi”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 21, atturas — 33. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

 

A.Seile. Nākamais priekšlikums ir 6.panta pirmajā daļā. “Tēvzemei un brīvībai” ierosina no jau spēkā esošā likuma teksta izslēgt vārdus “ēku un būvju”. Šis priekšlikums nozīmē, ka valstij un pašvaldībām, ja viņām pieder ēkas un būves, nebūtu tiesības saņemt zemi zem šīm ēkām. Šajā gadījumā šis priekšlikums nozīmē arī to, ka arī kultūras un izglītības objekti, par kuriem mēs runājām šīs sēdes pirmajā daļā, nesaņemtu lauku apvidos zemi zem šīm ēkām. Pašreizējais likums tātad paredz, ka zem šiem sevišķi svarīgajiem valsts objektiem un šīm ēkām un būvēm zeme pienākas. Tātad tikai zem šīm ēkām un būvēm. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu izslēgt 6.panta pirmajā daļā vārdus “ēku un būvju”! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 23, atturas — 29. Nav pieņemts.

 

A.Seile. Nākamais priekšlikums ir 6.panta otrajā daļā. Arī frakcija “Tēvzemei un brīvībai” izsaka priekšlikumu, ka visiem cilvēkiem, kuriem ir augļu dārzi vai zemes gabali, vai piemājas saimniecības, nav tiesību saņemt šos zemi lietošanā un izpirkt par sertifikātiem attiecībā pret bijušo īpašnieku un mantinieku, bet ka viņi paliek mūžīgi nomnieki. Var būt, ka šis princips bija pareizs zemes reformas sākumā, un es domāju, ka toreiz viņu vajadzēja ieviest, bet tagad, kad zemes reforma praktiski jau tuvojas savai finiša taisnei, ir ārkārtīgi grūti mainīt noteikumus, un tādēļ šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 6.panta otrās daļas redakciju, kuru ierosina frakcija “Tēvzemei un brīvībai”! Šī redakcija jums ir iesniegta. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 15, atturas — 31. Priekšlikums nav pieņemts.

Es ļoti atvainojos referentei! Mums nav nekādu priekšlikumu par sēdes turpināšanu vai jautājuma izskatīšanu pēc pulksten 17.00. Tāpēc es lūdzu zvanu reģistrācijai! Nākamajā sēdē turpināsim izskatīt 6.panta trešajā daļā ierosinātos priekšlikumus. Pirms reģistrācijas lūdzu uzklausīt Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani! Katrā ziņā Prezidijs negribētu atstāt deputātu jautājumu šeit Prezidijā, bet nodot adresātam. Tas būs neilgu laiku. Lūdzu, uzklausiet! Lūdzu!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis deputātu jautājumu, kas adresēts veselības aizsardzības valsts ministram Pēterim Apinim. Teksts ir šāds: “Ar jūsu šā gada 7. septembra rīkojumu nr. 239. par augšanas hormonu preparāta iepirkšanu valsts slimo kases direktoram Bočkānam ir uzdots izdalīt klīnikai “Linezers” augšanas hormonu preparāta genotropīna iepirkšanai 58064 latus. Vai piešķirot šo preparātu piegādes izpildes tiesības, ir rīkota izsole vai konkurss, kā to paredz 1994.gada 1.martā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi nr. 60, protokols nr. 13, paragrāfs nr. 4. “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām” 41.punkts, kas tikai tajos gadījumos, kad darījumu summa nepārsniedz 2000 latu, ļauj šīs tiesības piešķirt bez izsoles vai konkursa organizēšanas.” Jautājumu parakstījuši deputāti Grīnblats, Straume, Sinka, Grīgs un Dāliņš.

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam veselības aizsardzības valsts ministram Apiņa kungam.

Lūdzu, reģistrēsimies! Godātie deputāti, kamēr tiks nosaukti deputāti, kuri nav reģistrējušies, lūdzu mazu uzmanību!

Par šī brīža vēsturisko būtību es negribētu runāt, jūs paši visi to labi izprotat, bet par nākamo sēdi gan kopā ar komisiju vadītājiem un frakciju vadītājiem lemsim pirmdien Prezidija sēdē pulksten 15.00.

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Šodien, 28.septembrī, pulksten 16.57 nav reģistrējušies Andris Grots, Andris Gūtmanis, Jānis Jurkāns, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Gunārs Meierovics, Uldis Osis, Andrejs Panteļējevs, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Aida Prēdele, Andris Rozentāls, Andris Saulītis, Antons Seiksts, Leonards Stašs un Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Sēde slēgta.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!