Komisijas, deputātu iesniegumi

Dokumenti ar nr.2003

Par Ludmilas Braunas kandidatūru pilsonības piešķiršanai

Saeimas Prezidijam

Pamatojoties uz š.g. 19.septembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas sēdē priekšlikumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Ludmilai Braunai.

Pilsonības likuma izpildes komisijas
1995.gada 19.septembrī priekšsēdētājs J.Kokins

Latvijas Pilsonības likuma izpildes komisijai

Latvijas Mūzikas akadēmijas
profesores Ludmilas Braunas

iesniegums.

Lūdzu piešķirt man Latvijas pilsonību sakarā ar to, ka dzīvoju Latvijā kopš 1947.gada. No 1949.gada līdz 1962.gadam strādāju Latvijas Valsts Filharmonijā kā vadošā soliste un no 1962.gada — Latvijas Mūzikas akadēmijā kā vokālās mākslas katedras pasniedzēja, vēlāk profesore.

Manas klases absolventu vidū ir operas solisti Elga Brahmane, Inese Galante, Antra Bigača, Sonora Kalniņa, Nauris Puntulis, Kristīne Zadovska un citi.

1995.gada 12.jūlijā L.Brauna

Autobiogrāfija

Esmu dzimusi 1924.gada, 13.janvārī Permā, kalpotāju ģimenē. 1936.gadā ģimene pārbrauca uz Sverdlovsku, tagadējā Jekaterinburga, kur pabeidzu mūzikas vidusskolu kā pianiste un iestājos konservatorijā, vokālajā fakultātē. No 1939. līdz 1940. gadam Staļina laikā mana māte bija arestēta un izsūtīta uz Sibīriju. No 1944.gada es turpināju mācīties Kijevā, kur 1947.gadā pabeidzu konservatoriju un saņēmu diplomu ar izcilību. 1947.gadā apprecējos un sakarā ar ģimenes apstākļiem pārcēlos uz Rīgu.

No 1948.gada strādāju Latvijas Valsts konservatorijā kā ilustratore un no 1949.gada — kā Latvijas Valsts filharmonijas soliste. 1950.gadā piedzima meita Olga. 1959.gadā izšķīros un apprecējos ar profesoru Hermani Braunu. 1962.gadā tiku uzņemta Latvijas Valsts konservatorijā par vokālās katedras pedagoģi, kur strādāju līdz šim laikam kā profesore.

L.Brauna

Prof.v.i. Ludmilas Braunas

atskaite par pedagoģisko un radošo darbu

J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zinātniskajā Padomē

Savu pedagoģisko darbību uzsāku 1962.gadā J.Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, kur mani uzaicināja vokālās katedras vadītājs prof. A.Viļumanis. Pirms darba uzsākšanas Latvijas Valsts konservatorijā biju Latvijas Valsts filharmonijas soliste — vokāliste, kur strādāju 14 gadus.

Strādājot par vokālo pedagogu, nepārtraukti paaugstināju savu profesionālo līmeni. 1965.gadā stažējos Ņeņingradas Valsts konservatorijā (vadītājs prof. Z.Oļšanskis). 1970.gadā — Maskavas Valsts koservatorijā (prof.G.Tics), 1986.gadā Ņeņingradas Valsts konservatorijā (vad. A.Kiseļovs).

Līdztekus pedagoģiskajam darbam uzrakstīju referātu “Dažas vokālās audzināšanas problēmas Baltijas republiku koros”. Pastāvīgi nodarbojos ar zinātniski metodisko darbu. No 1970. līdz 1986.gadam sastādīti: 1) Latviešu vokālās mūzikas hrestomātija (3 daļas), 2) Latviešu komponistu duetu krājums (2 daļas), 3) Mācību programma “Latviešu komponistu vokālie ansambļi” augstskolu, mūzikas vidusskolu un koservatorijas vokālajām nodaļām ar ievaddaļu, 4) Programma — konspekts “Balss nostādīšanas metodika” kormeistariem un pedagogiem vokālistiem. Recenzēju prof. G.Antipova darbu “Latviešu vokālās mākslas vēsture” un Latvijas PSR Nop.bag. mākslinieces E.Zvirgzdiņas darbu “Artikulācija un dikcija dziedāšanā”. No 1983.g. līdz 1984.gadam rediģēju doc. A.Norvaiša darbu “Cilvēka balss kā instruments”, 1.d.

Manas pedagoģiskās darbības laikā man ir 23 absolventi, kuru vidū ir daudzi vadošie mūsu republikas dziedātāji.

Daudzus gadus esmu Latvijas Kultūras ministrijas Skolu departamenta vokālās sekcijas locekle. Sniedzu metodisku palīdzību republikas mūzikas vidusskolu vokālajiem pedagogiem. No 1970.gada esmu Liepājas mūzikas vidusskolas vokālās nodaļas kuratore. Vairākkārt esmu bijusi Valsts eksāmenu komisijas priekšsēdētāja Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā Rīgā, Liepājas mūzikas vidusskolā, Tallinas Valsts konservatorijas vokālajā nodaļā (1982., 1983.). 1980.g. piedalījos žūrijas sastāvā starptautiskajā vokālistu konkursā Minskā. Iekļāvos žūrijas sastāvā starptautiskā R.Šūmaņa vokālistu konkursa atlasē, kur par laureātu kļuva R.Ņisicians. Vairākkārt esmu bijusi Rīgā notiekošo jauno izpildītāju konkursu žūrijas komisijas locekle. Sistemātiski rīkoju dziedāšanas pasniegšanas metodikas lekcijas kvalifikācijas celšanas kursos republikas mūzikas vidusskolu pedagogiem. 1985.gadā piedalījos zinātniskajā konferencē, kas bija veltīta Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas katedras četrdesmitgadei, kur uzstājos ar referātu par tēmu “Vokālās audzināšanas problēmas korī”.

Katru gadu rīkoju savas klases studentu atklātos atskaites koncertus. Palīdzu manu absolventu solo koncertu programmu izvēlē un sagatavošanā, kā arī sniedzu viņiem konsultatīvu palīdzību. Biju stažēšanās vadītāja Tallinas Valsts konservatorijas pedagogam T.Levaldei, teātra “Estonia” solistei E.Pjargai (1982. — 1983.), A.Isakovai — Tallinas koservatorijas docentei (1981.g.), Daugavpils ped. institūta vokālajam pedagogam S.Pimenovam (1985.g.), Latvijas Operas un baleta teātra solistam N.Goršeņinam (1986.g.), 1988.g. — stažēšanās vadītāja “Estonia” teātra solistei K.Pariasai, 1989.g. — štažēšanās vadīšana Operetes teātra solistei V.Tālumai. 1989. un 1990.g. — atklātās stundas un metodiskās pārrunas Latvijas mūzikas vidusskolu vokālo pedagogu kvalifikācijas celšanas kursos.

Izpildītāju darbību sāku 1949.gadā Latvijas Valsts filharmonijā kā soliste vokāliste. Strādājot Filharmonijā, ieguvu diezgan plašu repertuāru (ap 400 skaņdarbu), kas deva man iespēju piedalīties visdažādākajos kamerkoncertos, kā arī simfoniskajos koncertos. Regulāri sniedzu tematiskus solo koncertus sadarbībā ar savu vīru H.Braunu. Aktīvi piedalījos filharmonijas lektoriju ciklos, man ir daudz fonda ierakstu radio.

1991.gadā esmu otrreiz apbalvota ar Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija Goda rakstu.

No 1962. līdz 1975.gadam mācību metodisko darbu konservatorijā savienoju ar koncertdarbību: aktīvi piedalījos muzikālajos lektorijos konservatorijā, kultūras universitātēs, ka arī šefības koncertos uzņēmumos, skolās un Rīgas, un republikas kultūras namos.

No 1950. līdz 1951.gadam ierakstīju solo skaņu plati — “Emīla Dārziņa dziesmas”. 1971.gadā ierakstīju solo skaņu plati, kur iekļauti A.Petrova, I.Šamo, N.Čerepņina un Alfrēda Kalniņa dziesmu cikli. No 1970. līdz 1980.gadam amatu savienošanas kārtībā biju starptautisko konkursu laureāta, Tautas kolektīva sieviešu kora “Dzintars”, bet no 1982. līdz 1985.gadam Latvijas Valsts akadēmiskā kora vokālais pedagogs.

No 1985.gada esmu Latvijas Mūzikas akadēmijas docente, no 1990.gada — Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore.

L.Brauna

Prof. Ludmilas Braunas klases

absolventu saraksts

Operas solisti:

1. Ivonna Jākobsone (1967.g.) Latvijas Nacionālā opera

2. Elga Brahmane (1975.g.) LNO

3. Inese Galante (1983.g.) LNO

4. Valentīna Tāluma (1985.g.) Teātris “Estonia” Tallinā

5. Lilija Zilvere (1987.g.) LNO, arī LMA pedagoģe

6. Antra Bigača (1989.g.) LNO

7. Sonora Kalniņa (1992.g.) LNO

8. Rudīte Ruško (1993.g.) LNO

9. Nauris Puntulis (1994.g.) LNO

10. Kristīne Zadovska (1994.g.) LNO

11. Inga Kalna (III kursa studente, stažējas LNO)

12. Astra Krēsliņa (1966.g.) Operetes teātra soliste

13. Vija Āboltiņa (1969.g.) Filharmonijas soliste

14. Dzintra Meļķe (1973.g.) LMA pedagoģe

15. Natālija Tilgale (1974.g.) Liepājas mūzikas koledžas pasniedzēja

16. Staņislavs Liepiņš (1975.g.) Filharmonijas solists

17. Elga Tiltiņa (1978.g.) Pedagoģijas koledžas pasniedzēja

18. Ilze Strauja (1979.g.) Operas kora dziedātāja

19. Gaļina Popļevčenkova (1980.g.) Marijas teātris Sanktpēterburga

20. Tatjana Toropova (1982.g.) Pasniedz Maskavā

21. Ludmila Zolko (1981.g.) izbrauca

22. Marina Fadina (1988.g.) Koncertdziedātāja

23. Anita Garanča (1984.g.) Koncertdziedātāja, LMA docente

24. Marina Černišova (1989.g.) Operetes teātra soliste

25. Vladimirs Grosmanis (1989.g.) Koncertdziedātājs

26. Valda Dzene (1990.g.) Koncertdziedātāja

27. Sanita Krūmiņa (1991.g.) Koncertdziedātāja Vācijā

28. Vita Jaunzeme (1994.g.) Koncertdziedātāja

29. Aiva Miļevska (1995.g.) Operetes teātra soliste

30. Dita Kalniņa (1995.g.) Turpina stažēties Grācā

31. Ingrīda Vītola (1995.g.) Koncertdziedātāja