Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6. nr.; 2002, 7. nr.; 2003, 15. nr.; 2005, 15. nr.; 2008, 8. nr.; 2009, 12. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 205. nr.; 2011, 169. nr.; 2013, 61., 87., 106., 243. nr.; 2014, 220. nr.; 2015, 240. nr.; 2016, 108. nr.; 2020, 123. nr.; 2022, 4., 204. nr.; 2023, 237. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 12. panta otro daļu ar 17. punktu šādā redakcijā:

"17) aizsargjoslas gar valsts robežas joslu."

2. Papildināt likumu ar 23.³ pantu šādā redakcijā:

"23.³ pants. Aizsargjoslas gar valsts robežas joslu

(1) Aizsargjoslas gar valsts robežas joslu nosaka, lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras, tostarp tehnoloģiskās infrastruktūras un inženierbūvju, drošību un ekspluatāciju, kā arī lai nodrošinātu valsts sauszemes teritorijas aizsardzību.

(2) Aizsargjoslas gar valsts robežas joslu platums ir 30 metri, skaitot no:

1) gar ārējo robežu noteiktās valsts robežas joslas malas, kura nesaskaras ar valsts robežu;

2) tās patrulēšanas joslas malas, kura nesaskaras ar robežzīmju uzraudzības joslu.

(3) Metodiku aizsargjoslu noteikšanai gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu izstrādā Iekšlietu ministrija pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju."

3. Papildināt 33. pantu ar 10.¹ daļu šādā redakcijā:

"(10¹) Atbildīgā institūcija grafiski attēlo šā likuma 23.³ pantā noteiktās aizsargjoslas robežas un šīs aizsargjoslas robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam."

4. Papildināt likumu ar 58.⁶ pantu šādā redakcijā:

"58.⁶ pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar valsts robežas joslu

(1) Aizsargjoslās gar valsts robežas joslu aizliegta kailcirte bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju.

(2) Ja īpašnieks atsavina nekustamo īpašumu vai tā daļu (arī domājamo daļu), kas pilnīgi vai daļēji atrodas aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, tas saņem Aizsardzības ministrijas piekrišanu nekustamā īpašuma atsavināšanai konkrētai personai, lai novērstu nacionālo drošību apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi uz valsts sauszemes teritorijas aizsardzību. Aizliegums bez Aizsardzības ministrijas piekrišanas atsavināt nekustamo īpašumu ierakstāms zemesgrāmatā bez īpašnieka piekrišanas, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas nostiprinājuma lūgumu.

(3) Lai saņemtu šā panta otrajā daļā minēto piekrišanu, nekustamā īpašuma īpašnieks vēršas Aizsardzības ministrijā ar attiecīgu iesniegumu. Iesniegumā norāda nekustamā īpašuma nosaukumu un nekustamā īpašuma objekta adresi, ja tāda ir piešķirta, kadastra numuru un personu (vārds, uzvārds vai nosaukums un personas kods vai reģistrācijas numurs), kurai plānots atsavināt nekustamo īpašumu. Ja īpašnieks atsavina nekustamo īpašumu bez Aizsardzības ministrijas piekrišanas, darījums nav spēkā un nav ierakstāms zemesgrāmatā.

(4) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos Aizsardzības ministrijas lēmums (administratīvs akts) tiek pieņemts mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas un ne vēlāk kā trešajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas dienas ievietots Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, izmantojot īpaši tam paredzētu tiešsaistes risinājumu. Ja Aizsardzības ministrija šajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu, tad uzskatāms, ka pēc termiņa izbeigšanās piekrišana ir dota."

5. 61. pantā:

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Aizsargjoslās gar valsts robežas joslu apzāģē augošu koku zarus vai vainagus, lai nepieļautu šo koku vai zaru uzkrišanu uz ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras, tostarp tehnoloģiskās infrastruktūras un inženierbūvēm, un saskaņā ar aizsargjoslu noteikšanas metodiku izcērt kokus, kuri var radīt vai rada apdraudējumu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamajai infrastruktūrai, tostarp tehnoloģiskajai infrastruktūrai un inženierbūvēm. Par potenciāli apdraudošiem kokiem uzskatāmi koki, kuri atrodas aizsargjoslās gar valsts robežas joslu un kuri ir augstāki par attālumu no koka sakņu kakla līdz valsts robežas joslai, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz ārējās sauszemes robežas pusi vairāk par 15 grādiem;

2) koki ir ar redzamām trupes pazīmēm;

3) lapu koku stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir mazāks par 1/100 no koka augstuma;

4) koki blakus valsts robežas joslai aug nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30 metriem;

5) lapu kokiem ir nesimetrisks vainags (lielākā daļa zaru aug virzienā uz ārējās sauszemes robežas pusi) vai mehāniski bojāta sakņu sistēma;

6) bebru grauzti koki;

7) koku augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi.";

papildināt 10.¹ daļas ievaddaļu pēc vārdiem "Aizsargjoslās ārpus gaisvadu elektrolīniju trasēm" ar vārdiem "un aizsargjoslās gar valsts robežas joslu";

papildināt 10.¹ daļas 1. punktu pēc vārdiem "no līnijas ass līdz trases malai" ar vārdiem "vai aizsargjoslā gar valsts robežas joslu koku augstums ir lielāks par attālumu līdz valsts robežas joslai";

papildināt 10.¹ daļas 2. punktu pēc vārdiem "saskaņā ar šā panta piekto" ar vārdu un skaitli "vai 5.¹";

papildināt 10.¹ daļas 3. punktu pēc vārdiem "elektrisko tīklu gaisvadu līniju aizsargjoslās ārpus elektrolīniju trasēm" ar vārdiem "vai aizsargjoslās gar valsts robežas joslu";

papildināt pantu ar 10.³ daļu šādā redakcijā:

"(10³) Aizsargjoslas gar valsts robežas joslu atbilstoši zemes lietojuma veidam uztur kārtībā attiecīgā objekta īpašnieks vai valdītājs vai viņa pilnvarota persona, vai saskaņā ar vienošanos zemes īpašnieks. Lai nodrošinātu minētos uzturēšanas darbus, Valsts robežsardze ir tiesīga slēgt līgumu ar pakalpojuma sniedzēju."

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 11. jūnijā.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 19. jūnijā