Saeimas paziņojums

Par gaidāmo NATO samitu Ankarā

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 18. jūnijā saistībā ar gaidāmo NATO samitu Ankarā 2026. gada 7.–8. jūlijā

uzsver, ka NATO politiskā vienotība un kolektīvā aizsardzība ir Latvijas drošības stūrakmens;

vērš uzmanību uz to, ka NATO austrumu pierobežas reģionos ik dienas vērojama bezprecedenta realitāte, ko veido Krievijas nepārtrauktie hibrīdie uzbrukumi – migrācijas instrumentalizācija, gaisa telpas pārkāpumi, dronu incidenti, elektroniskā karadarbība, dezinformācija, kiberuzbrukumi un kritiskās infrastruktūras apdraudējumi, kas tieši ietekmē pierobežas reģionu iedzīvotāju drošību, ikdienas dzīvi un ekonomisko situāciju;

atkārtoti uzsver, ka alianses austrumu robežas drošība ir neatņemama visu sabiedroto drošības daļa, tāpēc nepieciešama sabiedroto aktīvāka iesaiste šīs kopējās drošības stiprināšanā, tai skaitā atbalsts ar tehniskajām spējām NATO paaugstinātas modrības aktivitātei "Austrumu sardze" Latvijā;

norāda, ka Krievija kā agresorvalsts joprojām ir galvenais ilgtermiņa drauds NATO un eiroatlantiskajai drošībai, tāpēc alianses lēmumiem un spēju attīstīšanas pasākumiem jābūt konsekventi vērstiem uz Krievijas iegrožošanu un efektīvu atturēšanu no militāriem un hibrīdiem draudiem, kā arī uz sabiedroto klātbūtnes pastiprināšanu NATO austrumu flangā un Baltijas jūras reģionā;

apliecina, ka Latvija īsteno 2025. gada Hāgas samitā pieņemtos lēmumus un uzskata, ka turpmākajai alianses stratēģiskajai attīstībai jābūt balstītai uz Hāgā nostiprinātajām saistībām kolektīvās aizsardzības pilnveidē un militāri rūpnieciskās kapacitātes stiprināšanā;

atzīmē, ka samitā visiem sabiedrotajiem jāparāda konkrēts, izmērāms progress aizsardzības izdevumu palielināšanā un ieguldījumos militārajās spējās. Latvija jau šogad aizsardzībai novirza 4,9 procentus no IKP, un likums paredz no 2027. gada novirzīt šim mērķim vismaz piecus procentus. Saeima aicina arī pārējās NATO dalībvalstis sasniegt šo rādītāju pēc iespējas drīzāk;

uzsver, ka NATO spēks sakņojas ciešās transatlantiskajās saitēs un taisnīgā aizsardzības ieguldījumu sadalē, kā arī visu sabiedroto līdzvērtīgā atbildībā par alianses kopējām spējām;

aicina NATO ar lielāku apņēmību reaģēt uz Krievijas provokatīvo rīcību un uzsver, ka aliansei jānodrošina savlaicīga un vienota reakcija uz hibrīdiem uzbrukumiem;

aicina sabiedrotos pilnveidot politiskos un militāros mehānismus reaģēšanai uz Krievijas hibrīdajiem uzbrukumiem, pievēršot uzmanību arī finansiālu, tehnoloģisku un citu nemilitāru pretpasākumu efektīvai koordinēšanai;

aicina sabiedrotos būtiski palielināt ieguldījumus modernās un inovatīvās aizsardzības spējās, plaši izmantojot Ukrainas kaujas pieredzi un veidojot mūsdienām atbilstošu integrētu gaisa un pretraķešu aizsardzību, tostarp efektīvas pretdronu sistēmas;

aicina sabiedrotos NATO samitā Ankarā pieņemt tādus lēmumus, kas stiprinātu alianses rīcībspēju, militārās industrijas kapacitāti, piegādes ķēžu noturību un veicinātu tehnoloģisko inovāciju strauju ieviešanu;

aicina samitā atkārtoti apstiprināt ilgtermiņa un paredzamu militāro atbalstu Ukrainai; norāda, ka Latvija katru gadu jau kopš 2024. gada šim nolūkam atvēl 0,25 procentus no IKP, un aicina visus sabiedrotos noteikt šādu rādītāju par minimālo ikgadējā atbalsta slieksni;

uzsver, ka vienota, spēcīga un kaujas spējīga NATO ir galvenais atturēšanas instruments un visas eiroatlantiskās telpas drošības pamats.

Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa

Rīgā 2026. gada 18. jūnijā