Par zemi un īpašumu Latvijā un Eiropas jaunajās valstīs

Vakar, 25.septembrī, Jūrmalā darbu sāka starptautiskais seminārs "Par zemes kadastru un nekustamā īpašuma reģistrācijas problēmām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs". Šo pasākumu organizē Latvijas Valsts Zemes dienesta kadastra centrs sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Eiropas ekonomisko komisiju. To atklāja LR tieslietu ministrs Romāns Apsītis.

Latvijas Republikas tieslietu ministrs Romāns Apsītis, 25. septembrī atklājot starptautisko semināru

Man ir tas gods atklāt šo darba semināru par kadastra un nekustamo īpašumu reģistrācijas problēmām, kas trīs dienas risināsies šeit, Jūrmalā, Latvijā. Man ir prieks redzēt semināra dalībniekus tik kuplā skaitā gan no tuvām un tālām zemēm, gan arī mūsu pašmāju ļaudis. Tie ir cilvēki, kas pārzina nekustamo īpašumu formēšanas, reģistrēšanas un tiesiskās aizsardzības problēmas savās zemēs un citur pasaulē: mērnieki, juristi, zemes ierīkotāji, datorspeciālisti. Jums visiem man gribas novēlēt lietderīgi un patīkami pavadīt semināra dienas un pērvest mājās daudz lietderīgu atziņu un ideju, kas varētu palīdzēt jūsu ikdienas darbā. Sevišķi to gribētos novēlēt ciemiņiem no Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, kurās šobrīd, tāpat kā Latvijā, risinās zemes reformas un īpašuma tiesību atjaunošanas procesi, kas rada daudz problēmu un jautājumu. Es būtu ļoti priecīgs, ja atbildes uz tiem jūs gūtu tieši šī darba semināra laikā.

Semināra norises laiks sakrīt ar kādu nozīmīgu notikumu Latvijas valstij — tieši šajās dienās agrārai reformai neatkarīgajā Latvijā aprit 75 gadu jubileja. Šī reforma aizsākās ar 1920. gada 16. septembrī Latvijas Satversmes sapulces pieņemto Agrārās reformas likuma I daļu.

Ja palūkojamies atpakaļ, vēsture nav lutinājusi Baltijas tautas, tajā skaitā arī Latvijas iedzīvotājus. Zemes reforma, kas Latvijā norisinās šobrīd, ir jau ceturtā agrārā reforma, kura tiek veikta šajā teritorijā. Pirmā agrārā reforma (tā saucamā zemnieku reforma) sākās ar dzimtbūšanas atcelšanu Krievijā 1861. gadā un saistās ar daļas lielo zemes īpašnieku, pārsvarā vācu muižnieku, zemes sadalīšanu latviešu zemniekiem, veicot tās uzmērīšanu un novērtēšanu izpirkšanai. Atmiņas par šo pirmo zemes reformu līdz mūsu dienām saglabājusi latviešu literatūras klasika — brāļu Kaudzīšu romāns "Mērnieku laiki". Otrā agrārā reforma, kuras jubileju šobrīd atzīmējam, pilnībā iznīcināja viduslaikos iedibināto saimniekošanas sistēmu Latvijas laukos un pilsētās, pilnībā atdodot zemi tās īstajiem saimniekiem un radot jaunajai Latvijas valstij stabilu ekonomisko pamatu. Šīs reformas laikā tika radīta un nostiprināta zemes likumdošanas sistēma, kas sākotnējos zemes reformas un īpašumu korobēšanas likumus vainagoja ar Kadastra likumu un Zemesgrāmatu likumu kopā ar tā laika Eiropā progresīvo Civillikumu. Līdz 1930. gadu beigām viena trešdaļa Latvijas teritorijas bija aptverta ar modernu kadastru, kas balstījās uz nekustamo īpašumu precīzas uzmērīšanas un vērtēšanas rezultātiem.

Šajā laikā izauga jauna Latvijas mērnieku paaudze ar augstu profesionālo līmeni, kas tika atzinīgi novērtēts starptautiskajā mērnieku sabiedrībā. Diemžēl Latvijas okupācija 1940. gadā otrās zemes reformas darbus pārtrauca un liela daļa to izpildītāju nonāca trimdā vai cieta represijās.

Trešā agrārā reforma sākās 1940. gadu beigās ar vardarbīgu kolhozu saimniekošanas sistēmas uzspiešanu un zeme atkal tika atsavināta tās apsaimniekotājiem. Var teikt, ka šī daudziem no mums svaigā atmiņā palikusī zemes reforma pilnībā iznīcināja pirmo divu zemes reformu laikā sasniegto.

Pēc neatkarības atgūšanas viens no pirmajiem valsts uzdevumiem bija sakārtot īpašuma tiesības kā vienu no galvenajiem ekonomiskajiem un politiskajiem faktoriem, kā arī iespēju robežās atjaunot taisnīgumu attiecībā pret bijušajiem likumīgajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem. Neskatoties uz ceturtās zemes reformas nenoliedzamiem panākumiem, tās realizācija ir sastapusies arī ar nopietnām grūtībām. Šeit nepakavēšos pie problēmām sīkāk, jo par tām, es ceru, tiks spriests šī semināra laikā, bet domāju, ka šīs problēmas lielā mērā ir kopīgas visām valstīm, kuras atrodas līdzīgā pārejas periodā.

Šodienas reformu galvenais uzdevums ir radīt modernu zemes un nekustamo īpašumu pārvaldes sistēmu, kas balstīta uz īpašuma tiesību aizsardzību no valsts puses. Labai zemes pārvaldes sistēmai vispāratzīti ir šādi uzdevumi:

• garantēt īpašuma tiesības;

• nodrošināt zemes un nekustamo īpašumu aplikšanu ar nodokļiem;

• nodrošināt kredīta garantijas;

• attīstīt un pārraudzīt zemes un nekustamo īpašumu tirgu;

• aizsargāt valsts zemes;

• samazināt zemes strīdus;

• veicināt zemes reformu;

• uzlabot pilsētplānošanu un infrastruktūras attīstību;

• nodrošināt vides aizsardzību;

• apkopot statistiskus datus.

Minēto uzdevumu veikšanai ir nepieciešama atbilstoša likumdošana, zemes pārvaldes un īpašuma tiesību aizsardzības sistēma, prasībām atbilstoša mērniecības tehnika un informācijas tehnoloģija, visu rangu speciālistu apmācība un, protams, finansu resursi. Šīs infrastruktūras radīšanai Latvijā daudz ir palīdzējusi starptautiskā sadarbība un palīdzība pirmkārt jau no tuvējām kaimiņu zemēm — Zviedrijas, Dānijas, Vācijas, Somijas —, kā arī tālākām zemēm: Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādas, Austrālijas, Anglijas. Palīdzība ir saņemta arī no starptautiskām finansu iestādēm un fondiem, kā Pasaules banka un PHARE programma. Liels paldies par šo palīdzību un mēs ceram uz šādas sadarbības turpināšanu.

Sevišķi vērtīga ir tā pieredze, kuru ir uzkrājušas valstis ar attīstītu zemes kadastru un nekustamo īpašumu reģistrēšanas sistēmu. Zinot, ka šis seminārs turpina līdzīgu semināru sēriju, kas pārsvarā ir notikuši zemēs ar attīstītu zemes pārvaldes sistēmu, kā Dānijā, Austrijā, Nīderlandē, kur galvenie runātāji bija šo zemju speciālisti, šajā seminārā mēs gribētu izmantot izdevību un pievērsties galvenokārt konkrētām pārejas perioda valstu problēmām. Šajā sakarā gribas uzaicināt mūsu viesus no kaimiņzemēm — Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Čehijas, Albānijas — dalīties pieredzē ar konkrētām problēmam un risinājumiem savās zemēs. Domāju, ka ekspertiem no kadastrāli attīstītām valstīm būs interesanti tās noklausīties un debatēs palīdzēt analizēt situāciju.

Beigās gribētos izteikt pateicību Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas ekonomiskās komisijas sekretariātam un personīgi Genādija Vinogradova kungam par atbalstu šī semināra sarīkošanā. Tāpat pateicība jāizsaka tām organizācijām un partijām, kas sniedza finansiālu un praktisku palīdzību šī darba semināra sarīkošanā.

Vēlreiz novēlu panākumus semināra darbā!

Pavisam seminārā piedalās 37 kadastra likumdošanas speciālisti, mērnieki, datorspeciālisti no 18 Eiropas valstīm un ap 100 speciālistu no Latvijas, arī ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas vadība, Pasaules bankas un Eiropas Savienības programmas PHARE pārstāvji.

Ņoti nevienāda ir situācija jaunajās, neatkarību atguvušajās valstīs, kur norit aktīva īpašuma veidošana. Tādēļ pieredze šajā jomā lieti noderēs viesiem no Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas un Baltkrievijas. Savukārt liela pieredze ir dalībniekiem no Dānijas, ASV, Zviedrijas, Vācijas, Somijas, Anglijas, Norvēģijas, Spānijas, Nīderlandes, Austrālijas, arī Čehijā šajā jomā ir labi sasniegumi.

Semināra programmā ir četri aktuāli temati — zemes reformas un nekustamā īpašuma reģistrācijas atšķirīgās īpašības dažādās valstīs, kadastra un nekustamā īpašuma likums — piešķiršanas statuss un attīstība, nekustamo īpašumu veidošanas problēmas un process zemes reformas laikā, nekustamā īpašuma reģistrācijas sistēmas tehniskie aspekti.

Jāpiebilst, ka semināri par kadastra jautājumiem tiek rīkoti regulāri. Iepriekšējie bijuši Austrijā, Horvātijā, Dānijā, Ungārijā, Nīderlandē un Rumānijā. Pirmoreiz šāds seminārs notiek Baltijas valstīs. Tāpēc iespējami lielākam klausītāju pulkam rasta iespēja iepazīties ar ekspertu domām, kuru darbs saistīts ar zemes reformu un tās privatizāciju.

Attēlā: semināra prezidijs.

Ingrīda Rumbēna,
“LV” nozares redaktore
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"