Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Likuma mērķis ir nodrošināt aizsardzību personām, pret kurām saistībā ar to darbošanos sabiedrības interesēs tiesā ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos (turpmāk arī — atbildētājs).

(1) Darbošanās sabiedrības interesēs ir jebkāds uz sabiedrības interesēm attiecināms vēstījums, ko fiziskā vai juridiskā persona paudusi, vai darbība, ko tā veikusi, īstenojot tiesības uz vārda brīvību, humanitāro un eksakto zinātņu brīvību vai pulcēšanās un biedrošanās brīvību, tostarp žurnālistikas, politisku, zinātnisku, akadēmisku, māksliniecisku, komentējošu vai satīrisku vēstījumu, publikāciju vai darbu radīšana, izstādīšana, reklamēšana vai citāda popularizēšana un tirgvedības darbības, kā arī jebkādas ar to tieši saistītas sagatavošanas, atbalsta vai palīdzības darbības.

(2) Sabiedrības interešu jautājums ir jebkurš jautājums, kas skar sabiedrību tiktāl, lai sabiedrība būtu leģitīmi ieinteresēta tajā, it īpaši tādās jomās kā:

1) personas pamattiesības, sabiedrības veselība, drošība, vide vai klimats;

2) sabiedrībā pazīstamas fiziskās vai juridiskās personas darbība publiskajā vai privātajā sektorā;

3) jautājumi, ko izskata likumdevējs, izpildvara vai tiesa vai kas tiek risināti jebkura cita procesa ietvaros;

4) izteikumi par korupciju, krāpšanu vai jebkādu citu noziedzīgu nodarījumu vai administratīvajiem pārkāpumiem saistībā ar minētajiem jautājumiem;

5) darbības, kuru mērķis ir aizsargāt Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā nostiprinātās vērtības, tostarp demokrātisko procesu aizsardzība pret nepamatotu iejaukšanos, jo īpaši apkarojot dezinformāciju.

Ļaunprātīgos nolūkos celta prasība pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs ir prasība, kas celta tādēļ, lai novērstu vai ierobežotu šīs personas darbošanos sabiedrības interesēs vai par to šo personu sodītu, parasti izmantojot finanšu resursu vai cita veida ietekmes pārākumu, nevis tādēļ, lai patiesi aizstāvētu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses tiesā. Pazīmes, kas liecina par ļaunprātību, var būt:

1) prasības vai tās daļas nesamērīgums, pārmērīgums vai nepamatotība, tostarp pārmērīga prasības summa;

2) tas, ka šādu prasību cēlusī persona (turpmāk arī — prasītājs) vai iesaistītās personas ir cēlušas vairākas prasības saistībā ar līdzīgiem jautājumiem;

3) prasītāja vai prasītāja pārstāvju mēģinājumi pirms tiesvedības vai tās gaitā atbildētāju iebiedēt, aizskart vai viņam draudēt, kā arī prasītāja līdzīga rīcība līdzīgās vai paralēlās lietās;

4) procesuālo tiesību negodprātīga izmantošana, piemēram, tiesvedības novilcināšana, krāpnieciska vai ļaunprātīga labvēlīgākas tiesas izvēle vai negodprātīga lietas neturpināšana vēlākā tiesvedības stadijā.

Ja tiesā ir celta prasība pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs un tiesa ir ierosinājusi civillietu, tad šī persona var lūgt tiesu:

1) noteikt prasītājam pienākumu iemaksāt nodrošinājumu saprātīgi paredzamo tiesvedības izmaksu apmērā;

2) izbeigt tiesvedību sakarā ar to, ka prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos vai ir acīmredzami nepamatota;

3) noteikt prasītājam pienākumu segt visus atbildētājam radušos ar tiesvedību saistītos izdevumus.

Biedrības un nodibinājumi, tostarp arodbiedrības un to apvienības, kā arī citi subjekti atbilstoši savas darbības mērķiem var atbalstīt personu, pret kuru tiesā ir celta prasība saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs, ja šī persona tam piekrīt, vai pēc tiesas pieprasījuma sniegt attiecīgajā tiesvedībā tādu informāciju, kas varētu palīdzēt tiesai noskaidrot, vai saistībā ar personas darbošanos sabiedrības interesēs pret to ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos.

Latvijā neatzīst un neizpilda ārvalsts tiesas nolēmumu, kas saskaņā ar šo likumu būtu atzīstams par tādu, kas pieņemts tiesvedībā, kurā celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs.

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1069 par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību ("stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību").

Likums stājas spēkā 2026. gada 7. maijā.

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 16. aprīlī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 5. maijā