
Likumi: Šajā laidienā 6 Pēdējās nedēļas laikā 6 Visi
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Dzīvojamo īres māju apbūves tiesības likums
1. pants. Likuma mērķis un darbības joma
(1) Šā likuma mērķis ir radīt tiesiskos priekšnoteikumus apbūves tiesības noteikumu piemērošanai daudzdzīvokļu dzīvojamo īres māju (turpmāk — īres māja) būvniecībai uz valstij vai pašvaldībai (turpmāk — publiskā persona) piederoša zemes gabala.
(2) Īres māju būvniecībai, lietošanai un apbūves tiesības izbeigšanai Civillikuma noteikumi par apbūves tiesību piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā vai citos būvniecību regulējošos likumos, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā nav noteikts citādi.
2. pants. Apbūves tiesības piešķiršana
Publiskā persona piešķir apbūves tiesību īres mājas būvniecībai un lietošanai uz tai piederoša zemes gabala, noslēdzot apbūves tiesības līgumu ar apbūves tiesīgo, kurš noskaidrots saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta 4.1 daļā noteiktajā kārtībā rīkoto izsoli.
3. pants. Īres mājas apbūves tiesības termiņš, nodošanas ekspluatācijā termiņš un tiesības izbeigt līgumu
(1) Īres mājas apbūves tiesības termiņš nedrīkst būt garāks par 70 gadiem.
(2) Īres mājas apbūves tiesības līgumā nosaka termiņu, kādā īres māja pēc apbūves tiesības piešķiršanas nododama ekspluatācijā.
(3) Publiskā persona var prasīt apbūves tiesības izbeigšanu vai pārdošanu piespiestā izsolē Civillikumā noteiktajā kārtībā, ja netiek ievērots īres mājas nodošanai ekspluatācijā noteiktais termiņš. Īres mājas apbūves tiesības līgumā var paredzēt arī citus gadījumus, kad publiskā persona ir tiesīga prasīt apbūves tiesības izbeigšanu vai pārdošanu piespiestā izsolē.
4. pants. Ierobežojumi rīcībai ar apbūves tiesību
(1) Apbūves tiesīgā persona var atsavināt īres mājas apbūves tiesību tikai ar publiskās personas piekrišanu.
(2) Īres mājas apbūves tiesību ir aizliegts atsavināt pa daļām.
(3) Īres māju apbūves tiesības spēkā esības laikā ir aizliegts sadalīt dzīvokļu īpašumos vai atsavināt to kā telpu grupas.
5. pants. Publiskās personas tiesības īres mājā
(1) Publiskā persona un apbūves tiesīgais īres mājas apbūves tiesības līgumā vienojas par personālservitūta (lietojuma tiesības) piešķiršanu publiskajai personai lemt par noteiktu īres mājā esošu dzīvojamo telpu grupu (dzīvojamo telpu) izīrēšanu atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" vai sniedzot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu.
(2) Apbūves tiesīgais pēc īres mājas nodošanas ekspluatācijā nodod publiskajai personai piešķirto lietojuma tiesību lemt par noteiktu īres mājā esošu dzīvojamo telpu grupu (dzīvojamo telpu) izīrēšanu. Lietojuma tiesība tiek nostiprināta zemesgrāmatā vienlaikus ar īres mājas ierakstīšanu.
6. pants. Publiskās personas zemes gabala atsavināšana
(1) Apbūves tiesīgais īres mājas apbūves tiesības spēkā esības laikā var ierosināt ar apbūves tiesību apgrūtinātā publiskās personas zemes gabala atsavināšanu, ja vienlaikus ir izpildījušies šādi nosacījumi:
1) īres mājas apbūves tiesības līgumā šāda tiesība ir pielīgta un ir ievēroti Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta 4.1 daļas noteikumi;
2) publiskās personas noteiktajā termiņā īres māja ir uzbūvēta un nodota ekspluatācijā;
3) kopš īres mājas nodošanas ekspluatācijā ir pagājuši vismaz 10 gadi.
(2) Ja apbūves tiesīgais ir ierosinājis publiskās personas zemes gabala atsavināšanu, visas jau nodibinātās īres tiesības uz īres mājā esošu dzīvojamo telpu grupu (dzīvojamo telpu) lietošanu nostiprina zemesgrāmatā.
7. pants. Kompensācija par uzcelto īres māju
Apbūves tiesībai izbeidzoties līdz ar tās termiņa notecējumu, publiskā persona uz apbūves tiesības pamata uzcelto īres māju iegūst īpašumā bez atlīdzības.
Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 5. februārī.
Valsts prezidents E. Rinkēvičs
Rīgā 2026. gada 20. februārī