Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1995. gada 19. jūlija likums "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.08.1995., Nr. 114 https://www.vestnesis.lv/ta/id/36190-par-valsts-un-pasvaldibu-finansu-lidzeklu-un-mantas-izskerdesanas-noversanu

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums

Vēl šajā numurā

02.08.1995., Nr. 114

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 19.07.1995.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir panākt, lai valsts un pašvaldību finansu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju.

 

2.pants. Pienākums likumīgi rīkoties ar valsts un pašvaldību finansu līdzekļiem un mantu

Jebkurai rīcībai ar valsts un pašvaldību finansu līdzekļiem un mantu ir jābūt likumīgai, tas ir, ar tiem drīkst rīkoties tikai atbilstoši likumos, Ministru kabineta noteikumos, nolikumos un citos normatīvajos aktos, kā arī pašvaldību domju (padomju) pieņemtajos saistošajos noteikumos un citos pašvaldību domju (padomju) pieņemtajos normatīvajos aktos noteiktajiem mērķiem un paredzētajā kārtībā.

 

3. pants. Pienākums lietderīgi rīkoties ar valsts un pašvaldību finansu līdzekļiem un mantu

Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, jārīkojas ar finansu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir:

1) rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finansu līdzekļu un mantas izlietojumu;

2) manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu;

3) manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu.

 

4.pants. Aizliegums piešķirt kredītus un izsniegt aizdevumus

(1) Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, izņemot citos likumos un šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētos gadījumus, ir aizliegts piešķirt kredītus, izsniegt jebkāda veida aizdevumus vai dot garantijas.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz likumā noteiktajā kārtībā izveidotām valsts vai pašvaldību kredītiestādēm.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad pašvaldību domes (padomes) dod garantijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

5.pants. Aizliegums nodot valsts un pašvaldību mantu bezatlīdzības lietošanā

(1) Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, aizliegts valsts vai pašvaldību mantu nodot citām personām bezatlīdzības lietošanā.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) valsts mantu nodod pašvaldībai lietošanā;

2) valsts mantu valsts iestāde nodod citai valsts iestādei lietošanā vai valdījumā;

3) pašvaldība vienas savas iestādes mantu nodod citai pašvaldības iestādei lietošanā;

4) viena pašvaldība savu mantu nodod citai pašvaldībai lietošanā;

5) citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos ir atļauts valsts vai pašvaldību mantu nodot bezatlīdzības lietošanā.

 

6. pants. Aizliegums valsts un pašvaldību mantu nodot lietošanā, izmantojot trešo personu starpniecību

Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, aizliegts, izmantojot trešo personu starpniecību, nodot valsts vai pašvaldību mantu lietošanā citām pašvaldībām, valsts vai pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus. Šie noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad nomnieks valsts vai pašvaldības mantas nomas tiesības ieguvis publiskā izsolē.

 

7. pants. Aizliegums atsavināt valsts un pašvaldību mantu par pazeminātu cenu

(1) Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības mantu par acīm redzami pazeminātu cenu.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) valsts vai pašvaldības mantu atsavina publiskā izsolē;

2) valsts mantu atsavina pašvaldības labā;

3) valsts mantu valsts iestāde atsavina citas valsts iestādes;

4) citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos ir atļauts valsts vai pašvaldību mantu atsavināt par acīm redzami pazeminātu cenu.

 

8. pants. Aizliegums iegādāties īpašumā vai lietošanā mantu vai izmantot pakalpojumus vai darbus par paaugstinātu cenu

Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, aizliegts iegādāties īpašumā vai lietošanā mantu vai arī pasūtīt pakalpojumus vai darbus par acīm redzami paaugstinātu cenu.

 

9. pants. Ierobežojumi ieķīlāt valsts un pašvaldību mantu

(1) Aizliegts ieķīlāt valsts iestāžu valdījumā esošu mantu.

(2) Valsts uzņēmumu, statūtsabiedrību vai uzņēmējsabiedrību, kurā valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus vai arī valsts un pašvaldības daļas pamatkapitālā kopsumma pārsniedz 50 procentus, atļauts ieķīlāt tikai ar finansu ministra atļauju.

(3) Pašvaldībām atļauts ieķīlāt tikai to īpašumu, kurš nav nepieciešams pašvaldības pastāvīgo funkciju realizēšanai vai kura ieķīlāšana nav aizliegta ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem.

(4) Pašvaldību īpašumu drīkst ieķīlāt tikai ar attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu.

 

10. pants. Ierobežojumi dāvināt (ziedot) finansu līdzekļus un mantu

(1) Valsts un pašvaldību iestādēm, izņemot likumos vai Ministru kabineta noteikumos īpaši paredzētus gadījumus, ir aizliegts dāvināt (ziedot) finansu līdzekļus un mantu.

(2) Valsts un pašvaldību uzņēmumi, statūtsabiedrības, kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, šā likuma 11. un 12.pantā noteiktajā kārtībā finansu līdzekļus vai mantu var dāvināt (ziedot) tikai kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta vai veselības aizsardzības veicināšanai. Dāvināt (ziedot) ir atļauts tikai tad, ja dāvināšanas (ziedošanas) brīdī attiecīgais uzņēmums, statūtsabiedrība vai uzņēmējsabiedrība ir samaksājusi valstij vai pašvaldībai visus nodokļus un darbiniekiem izmaksājusi algas vai arī pret to tiesvedībā nav prasības par parāda piedziņu.

(3) Dāvinājums (ziedojums) šā likuma izpratnē ir finansu līdzekļu vai mantas bezatlīdzības nodošana citu fizisko vai juridisko personu īpašumā.

 

11. pants. Dāvināšanas (ziedošanas) noteikumi

(1) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa nepārsniedz 500 latus, lēmumu par tā piešķiršanu var pieņemt attiecīgā valsts vai pašvaldības uzņēmuma vadītājs, statūtsabiedrības vai uzņēmējsabiedrības koleģiālās lēmējinstitūcijas vadītājs.

(2) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa pārsniedz 500 latus, to drīkst piešķirt tikai ar:

1) finansu ministra atļauju, ja dāvinājumu (ziedojumu) vēlas piešķirt valsts uzņēmums, statūtsabiedrība vai uzņēmējsabiedrība, kurā valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus;

2) attiecīgās pašvaldības domes (padomes) atļauju, ja dāvinājumu (ziedojumu) vēlas piešķirt pašvaldības uzņēmums, statūtsabiedrība vai uzņēmējsabiedrība, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus;

3) ar finansu ministra un attiecīgās domes (padomes) atļauju, ja valsts un pašvaldības daļas uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā nepārsniedz 50 procentus, bet to īpašumā esošo kapitāla daļu summa pārsniedz 50 procentus.

 

12. pants. Dāvinājuma (ziedojuma) līgums

(1) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa pārsniedz 500 latus, dāvināt (ziedot) drīkst tikai, noslēdzot ar dāvinājuma (ziedojuma) saņēmēju rakstveida līgumu, kurā jāparedz dāvinājuma (ziedojuma) mērķis un dāvinātāja (ziedotāja) tiesības piedzīt no dāvinājuma (ziedojuma) saņēmēja finansu līdzekļus gadījumā, ja dāvinājums (ziedojums) netiek izmantots līgumā paredzētajiem mērķiem vai ir pieļauti citi līguma noteikumu pārkāpumi.

(2) Dāvinājuma (ziedojuma) līgums tiek slēgts, pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprinātu tipveida līgumu.

(3) Noraksts no dāvinājuma (ziedojuma) līguma, ko noslēdzis valsts uzņēmums, statūtsabiedrība vai uzņēmējsabiedrība, 10 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas nosūtāms Valsts kontrolei.

(4) Noraksts no dāvinājuma (ziedojuma) līguma, ko noslēdzis pašvaldības uzņēmums, statūtsabiedrība vai uzņēmējsabiedrība, 10 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas nosūtāms attiecīgās pašvaldības revīzijas komisijai.

 

13. pants. Ziedoto finansu līdzekļu un dāvinātās mantas izlietošanas kontrole

(1) Valsts kontrolei ir tiesības pārbaudīt, kā fiziskās un juridiskās personas ir izlietojušas finansu līdzekļus vai mantu, ko tām ziedojuši (dāvinājuši) valsts uzņēmumi, statūtsabiedrības, kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās ir valsts kapitāla daļa.

(2) Attiecīgās pašvaldības domes (padomes) revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt, kā fiziskās un juridiskās personas ir izlietojušas finansu līdzekļus vai mantu, ko tām ziedojuši (dāvinājuši) attiecīgās pašvaldības uzņēmumi, statūtsabiedrības, kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās ir attiecīgās pašvaldības kapitāla daļa.

 

14. pants. Dāvinājuma (ziedojuma) piešķiršanas publiskums

Ar valsts vai pašvaldību institūciju noslēgtajiem dāvinājuma (ziedojuma) līgumiem, kā arī ar informāciju par dāvinājumiem (ziedojumiem), kas izdarīti šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā, ir tiesības iepazīties jebkuram Latvijas iedzīvotājam un masu informācijas līdzekļa žurnālistam.

 

15. pants. Atbildība par šā likuma noteikumu izpildi

Par šā likuma 2.–12.panta noteikumu izpildi atbild attiecīgās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs, valsts vai pašvaldības iestādes vai uzņēmuma vadītājs, statūtsabiedrības vai arī uzņēmējsabiedrības koleģiālās lēmējinstitūcijas vadītājs.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 19.jūlijā.

Valsts prezidenta vietā

 Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs

Rīgā 1995. gada 2. augustā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!