Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Divās valstīs pie Baltijas jūras "Trīs zvaigznes - trīs kroņi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.02.2001., Nr. 27 https://www.vestnesis.lv/ta/id/3526

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kad divas tautas vienu dziesmu dzied

Vēl šajā numurā

16.02.2001., Nr. 27

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Divās valstīs pie Baltijas jūras "Trīs zvaigznes — trīs kroņi"

Q2.JPG (30019 BYTES)
Šo Latvijas pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni ar ķēdi Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals pasniedza Viņa Majestātei Zviedrijas, Gotu un Vendu ķēniņam Gustavam V 1929.gada 27.maijā, kad viņš Stokholmā bija ieradies vizītē. Bet ordenis bija "vizītē" Rīgā 1994.gadā, kad te valsts vizītē uzturējās tagadējais Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs
Q1.JPG (39313 BYTES)
Johans Vitmahers dzimis Rīgā, bet 1650.gadā pārcēlies uz dzīvi Stokholmā. 1656.gadā viņš nodibināja Zviedrijas pirmo banku — Stockholm’s Banco . Šī ir pasaulē pirmā bankas zīme, kas izsniegta 1661.gadā

Izstāde "Trīs zvaigznes — trīs kroņi. Tre kronor — tre stjärnor" iekļaujas Latvijas un Zviedrijas muzeju, bibliotēku, arhīvu un zinātnieku tāda paša nosaukuma kopprojektā. Tā veltīta Rīgas 800 gadu un Stokhomas 750 gadu jubilejai. Latvijas galvaspilsētā ekspozīciju varēs apskatīt no 2001. gada 17. augusta līdz 3. decembrim izstāžu zālē "Arsenāls", bet Zviedrijas galvaspilsētā — no 2002. gada marta.

Par izstādes patroniem piekrituši kļūt Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs.

Latvijas darba grupu vada Latvijas Vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš, bet Zviedrijas darba grupu — Zviedrijas Militāro muzeju apvienības direktors Leifs Tērkvists. Projektu atbalsta Latvijas un Zviedrijas Kultūras ministrijas, Rīgas un Stokholmas domes, Latvijas vēstniecība Zviedrijā un Zviedrijas vēstniecība Latvijā, kā arī Zviedrijas institūts.

Šobrīd pabeigta eksponātu saraksta precizēšana, ekspozīcijas mākslinieciskā un zinātniskā risinājuma izstrāde un izstādes kataloga koncepcijas izveide. Līdz ar to ir jau zināms priekšstats ne tikai par topošās izstādes saturu, bet arī izskatu.

Vakar, 15.februārī, Latvijas Kultūras ministrijā ar izstādes projektu tika iepazīstināti žurnālisti. Zviedru darba grupas vadītājs Leifs Tērkvists atgādināja, ka pirmo impulsu devusi Latvijas Vēstures muzeja 1992.gadā sarīkotā plašā izstāde Stokholmā. Jau tad radusies doma organizēt līdzīgu Zviedrijas izstādi Latvijā. Sekojušas sarunas, tikšanās, līdz 1998.gada decembrī iniciatīvu pārņēmis Zviedrijas institūts un Latvijas vēstniecība Zviedrijā. Tagad vairs neviens neatceras, kurš ierosinājis šim projektam dot nosaukumu "Trīs zvaigznes — trīs kroņi", taču tas šķitis ļoti piemērots: trīs zvaigznes, kas vainago Brīvības pieminekli, ir gan zīmīgs Rīgas vaibsts, gan visas valsts simbols, tāpat kā trīs kroņi virs Stokholmas pilsētas nama reizē ir arī valsts simbols. Drīz vien tapusi arī emblēma: trīs kroņi ir augšā, kur varētu atrasties Stokholma, trīs zvaigznes zemāk, kur atrodas Rīga, un pa vidu — viļņu josla kā jūras simbols.

Šajos gados projekts ir attīstījies un pilnveidojies. Izstāde tajā ieņem centrālo vietu, bet tas nebūs vienīgais notikums. Jau 2000.gada martā Valmierā notika simpozijs, uz kuru tika aicināti potenciālie autori, kas varētu sarakstīt grāmatu par Baltijas jūras reģionu un Latvijas un Zviedrijas vietu tajā. Starp autoriem ir Jānis Stradiņš, Ojārs Spārītis un vairāki citi Latvijas zinātnieki. Paredzēts, ka grāmata iznāks vispirms latviešu un pēc tam arī zviedru valodā. Jau līdz izstādes atklāšanas dienai tiks izdots arī plašs katalogs.

Latvijas darba grupas vadītājs Arnis Radiņš, izstādes kuratore Anne Marie Dālberga un galvenais mākslinieks Tors Cedermanis iepazīstināja ar izstādes maketu un raksturoja galvenos eksponātus. Izstādē būs sešas sadaļas. Tās ir valoda, reģionālā un nacionālā identitāte, reliģija, cīņas Baltijas jūrā un tās krastos, kultūra un ekonomiskā dzīve. Hronoloģiski ekspozīcija aptvers laika posmu no Vikingu laikmeta līdz mūsdienām. Tās mērķis ir, parādot kopīgo un atšķirīgo Latvijas un Zviedrijas vēsturē, atsedzot vienādo un dažādo abu tautu kultūrā, radīt daudz dziļāku izpratni vienam par otru un veidot un attīstīt reģionālo identitāti. Izstāde iecerēta kā atraktīvs priekšnesums, kurā savienoti kā klasiskie, tā modernie ekspozīciju veidošanas principi.

Projekta priekšā stādīšanā piedalās arī Muzeju valsts pārvaldes priekšnieks Jānis Garjānis, izstādes mākslinieks Ģirts Boronovskis un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja direktora vietniece zinātniskā darbā Ilona Celmiņa.

Aģentūras "Rīga 800" ģenerāldirektore Ingūna Rībena izteica gandarījumu, ka lielais projekts, kas vēl pirms diviem gadiem šķitis tikai "grandioza utopija", kļuvis par realitāti, turklāt izstāde tiks atklāta tieši Rīgas 800 gadu jubilejas kulminācijas dienās.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!