Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad divas tautas vienu dziesmu dzied. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.02.2001., Nr. 27 https://www.vestnesis.lv/ta/id/3524

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai sasaucamies krāsās, noskaņās, tradīcijās

Vēl šajā numurā

16.02.2001., Nr. 27

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad divas tautas vienu dziesmu dzied

Lietuvas Neatkarības dienas svinīgajā sarīkojumā Rīgā

Lietuvas valsts atjaunošana 1918. gada 16. februārī (Lietuvas valsts dibināta 1253. gada 6. jūlijā) Latvijā šogad tiek atzīmēta plašāk nekā iepriekšējos gados. Šodien visās trijās Baltijas valstīs plīvo valsts karogi pie visiem iestāžu un dzīvojamiem namiem par godu Lietuvas valsts svētkiem.

Biedrība "Latviešu un lietuviešu vienība" (LLV) jau 1989. gada 15. februārī sarīkoja Lietuvas Neatkarības dienas svinības, kā arī 16. februārī izkārtoja godasardzi ar Lietuvas un Latvijas karogiem pie Brīvības pieminekļa. Šogad LLV kopā ar Rīgas Latviešu biedrību (RLB) 14. februārī Māmuļas Baltajā zālē sarīkoja Lietuvas neatkarības 83. gadskārtas svinības.

Pēc RLB priekšsēdētāja Jāņa Streiča apsveikuma visi kopīgi dziedāja "Lietuva, Tevyne mūsu" un "Dievs, svētī Latviju!". Ārija Šķepasta vadītais RLB kamerkoris "Austrums" dziedāja latviešu tautas dziesmas. Patīkami bija klausīties paša Ā.Šķepasta savdabīgās apdares. Austrumieši beidza ar Mārtiņa Brauna veltījumu Rīgai.

Svētku runu teica Lietuvas Republikas vēstnieks Petrs Vaitiekūns, pieskardamies arī mūsu kopīgajai nākotnes virzībai. Lietuviešu tautasdziesmas dziedāja Vaidas Razjūnienes vadītās Rīgas lietuviešu skolas meitenes.

"Latviešu un lietuviešu vienības" priekšsēdētājs Andris Sproģis apgaismoja latviešu un lietuviešu vienības biedrību darbību 80 gados.

Itin sparīgi danča rakstā kājas cilāja Aldonas Gribules vadītais Rīgas Lietuviešu kultūras biedrības vidējās paaudzes deju kopas "Bijūnas" dejotāji. Sarīkojuma vadītājas Vaidilutes Indrēles ģimene mūs atkal iepriecināja ar lietuviešu tautasdziesmām un mūziku.

No "Baltijas vienības" sveicienus nodeva tās Latvijas nodaļas vadītājs Georgs Bagātais, kā arī Valentīns Silamiķelis no kādreiz Jūlija Brača vadītās "Nacionālās sardzes" vēl palikušajiem biedriem. J.Bračs vadīja vienības biedrību "Aistija" trimdā. Tautasdziesmu kopa "Silavoti" lūdza "Dievs, dod mūsu tēvu zemei ziedu laikus piedzīvot!". Skanēja arī "Baltu dziesma". Baltu vienotību pauda arī Romāna Pussara teiktais.

Vislielāko ievērību ieguva no Lietuvas atbraukušie viesi — Kretingas pilsētas kultūras pils Prana Razma vadītā lauku kapella "Lakštigele". Žemaitijā, kur atrodas Kretinga, runā žemaitiski (kā Latgalē latgaliski). Žemaiši vienmēr ir bijuši visādā veidā ļoti stipri. Saka — ja cilvēkam iekož čūska, cilvēks mirst, bet, ja čūska iekož žemaitim, mirst čūska! Žemaišu dziedātājas un muzikanti tā aizrāva klātesošos, ka sākās kopīga dejošana un rotaļās iešana. Rotaļās saplūda viesi un rīdzinieki, latvieši un lietuvieši, un izraisījās patiesa baltu vienotības sajūta.

"Latviešu un lietuviešu vienībai" viesi uzdāvināja zvanu ar 12 mazākiem zvaniņiem un pasniedza Kretingas rajona vadītāja pateicības rakstu ar vēlējumu sadarboties arī turpmāk.

Vakars beidzās pacilātībā ar kopīgi dziedāto "Lietuva brangi".

LIET3.JPG (22097 BYTES) LIET2.JPG (28133 BYTES) LIET1.JPG (23233 BYTES)

Līdzās namatēvs — Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Jānis Streičs

un svētku viesis — Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitiekūns

Zāles skatītāju rindās vēl vienkopus gan dziedātāji, gan dancotāji un runātāji

Foto: Māris Kaparkalējs "LV"

Latviešu tautasdziesmas dzied kora "Austrums" meiteņu grupa

Oļģerts Tālivaldis Auns — "Latvijas Vēstnesim"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!