Latvija pēc gada būs Baltijas jūras valstu padomes prezidējošā valsts

Ārlietu ministra Valda Birkava preses konference pēc tikšanās Gdaņskā :

Šo visnotaļ iepriecinošo un pagodinošo faktu pavēstīja ārlietu ministrs Valdis Birkavs vakar preses konferencē pēc atgriešanās no Baltijas jūras valstu Padomes ārlietu ministru 4.sanāksmes Gdaņskā, Polijā. Latvija jau iekļauta BJVP vadošajā "troikā" (šis apzīmējums, pēc Valda Birkava vārdiem, jau cieši iegājies diplomātijas leksikā). Proti, Baltijas jūras valstu Padomē šo "troiku" pašlaik veido Polija kā pagājušajā gadā un Zviedrija kā pašlaik prezidējošā valsts, un Latvija kā nākamā šī pienākuma, goda un šīs atbildības pārņēmēja.

Baltijas jūras valstu Padomē, kā zināms, bez formulas "5 + 3" (Ziemeļvalstis un Baltijas valstis) ir arī Vācija, Polija un Krievija. Tagad kā divpadsmitā dalībniece tām pievienojusies arī Islande, kas gan neatrodas pie Baltijas jūras, taču pievienošanos noteikusi Islandes interešu kopība ar BJVP valstīm.

Preses konferences sākumā Valdis Birkavs raksturojis BJVP dalībnieču valstu visai plašo spektru: padomē ir gan senas, gan arī jaunas Eiropas Savienības dalībvalstis. Tāpat — valstis ar asociētā locekļa statusu Eiropas Savienībā un valstis, kas drīz kļūs ES asociētās locekles. Ir arī valsts, kas, domājams, nekļūs ES locekle (Krievija).

Ārlietu ministra vērtējumā, Baltijas jūras valstu Padomes darbība kļūst aizvien aktīvāka, ekonomiski un politiski piesātināta. (Par BJVP darbības ekonomiskajiem aspektiem plašāk skat. V.Birkava runu šajā forumā, kuras izklāstu publicējam atsevišķi — J.Ū.)

Nākamgad tiksies BJVP valstu vadītāji, bet vēl šī gada beigās Helsinkos notiks šo valstu tikšanās ministru līmenī.

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs žurnālistiem arī pastāstīja, ka Gdaņskā paralēli padomes oficiālajai darba kārtībai viņam bijušas arī vairākas divpusējas sarunas. Visās tajās skarta eventuālā bezvīzu ieviešana starp Latviju un citām BJVP dalībvalstīm. V.Birkava viedoklis šajā aspektā ir visnotaļ optimistisks. Taču visās divpusējās sarunās partneri Latvijai izvirzījuši galvenos priekšnoteikumus bezvīzu režīma ieviešanai:

Latvijas austrumu robežas nostiprināšanu pret nelegāliem imigrantiem, kā arī kurdu un cittautu bēgļu problēmu atrisināšanu. Respektīvi, Latvijas gatavību uzņemt atpakaļ personas, kuras no Latvijas nelegāli iekļuvušas citā valstī. Visās divpusējās sarunās skarta arī Latvijas virzība uz Eiropas Savienību un NATO, un partneru attieksme bijusi pozitīva.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Dr. Valda Birkava runa Baltijas jūras valstu ārlietu ministru sēdē

Priekšsēdētāja kungs,

Godājamie kolēģi ,

Dāmas un kungi!

Es gribu pateikties jums, priekšsēdētāja kungs, par šīs Baltijas jūras valstu Padomes ceturtās ministru sēdes rīkošanu un par silto attieksmi, ko jūs esat mums visiem parādījis šeit, brīnišķīgajā Gdaņskā. Atļaujiet man arī izteikt atbalstu teicamajam Polijas darbam prezidējošās valsts pienākumu pildīšanas laikā pagājušajā gadā.

Man ir prieks apsveikt Islandi, tai kļūstot par pilntiesīgu padomes locekli. Jau no paša sākuma Latvija šo lēmumu ir cieši atbalstījusi. Es domāju, ka šis ir būtisks solis, lai pabeigtu Ziemeļu dimensijas iesaistīšanos Baltijas jūras valstu Padomē.

Priekšsēdētāja kungs!

Ekonomiskās attiecības kļūst aizvien būtiskākas, un tirdzniecība starp Baltijas jūras Padomes valstīm ir aizvien svarīgāka. Brīvās tirdzniecības līgums starp trim Baltijas valstīm un Eiropas Savienību ir stājies spēkā šī gada janvārī, un mēs ceram noslēgt Eiropas līgumu Francijas prezidentūras laikā Eiropas Savienībā. Visu Baltijas jūras Padomes valstu piedalīšanās GATT — Pasaules tirdzniecības organizācijā — augstākā līmenī ir svarīga Baltijas jūras reģiona turpmākajai attīstībai globālajā ekonomikā.

Baltijas jūras reģiona ietvaros mēs atzīmējam kopīga komunikāciju un infrastruktūras tīkla radīšanu kā Baltijas jūras Padomes valstu ieguldījumu reģionālās ekonomikas integrācijā. Mēs ticam, ka Baltijas jūras valstu Padome varētu turpināt darbu tirdzniecības ierobežojumu samazināšanā, tāpat atbalstot sadarbību starprobežu un muitas jautājumos. Es gribētu atgādināt mūsu saistības svarīgu Eiropas Stabilitātes pakta projektu nodrošināšanā. Tas arī kalpos tālākajai Transeiropas tīkla attīstībai, proti, Via Baltica transporta koridoram. Via Baltica projekts ir saņēmis Latvijas valdības stingru politisku atbalstu un ir iekļauts Latvijas Valsts investīciju programmā. Cits svarīgs solis reģiona infrastruktūras attīstībai ir Baltijas gredzena projekts, kas savienos enerģijas resursus un tirgus Baltijas jūras reģionā. Mēs uzskatām, ka šo starprobežu projektu nodrošināšana būs iespējama vienīgi ar papildu finansiālu resursu piesaistīšanu. Tādējādi Latvijas valdība atbalsta dialoga turpināšanu starp Baltijas jūras valstu Padomi un starptautiskajām finansu institūcijām.

Sadarbību starp trim Baltijas valstīm nevar novērtēt par augstu. Te es gribētu pieminēt Baltijas Ministru padomes nodibināšanu kā pamatu triju Baltijas valstu starpvaldību sadarbībai, tā sekmējot saskaņotu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas integrāciju starptautiskajā kopienā.

Priekšsēdētāja kungs!

Pagājušais gads Latvijai bijis bagāts ar notikumiem, kas, esmu pārliecināts, ir devuši ieguldījumu reģionālajā sadarbībā un Baltijas jūras reģiona drošības stiprināšanā. Atļaujiet man ar gandarījumu pieminēt ilgstošā ārvalstu karaspēka izvešanas procesa no Latvijas teritorijas nobeigšanu.

Tā kā Latvija no šī gada 10.februāra ir Eiropas Padomes dalībvalsts, es gribu izmantot izdevību, lai izteiktu Latvijas valdības atzinību šeit pārstāvēto Eiropas Padomes valstu dalībniekiem par jūsu ilgstošo atbalstu.

Latvija cieši tic, ka demokrātisko institūciju stiprināšana, tāpat kā cieņas sekmēšana pret cilvēktiesību ievērošanu un pamata brīvībām sabiedrībā ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu līdzsvarotu demokrātijas attīstību, stabilitāti un pastiprinātu cilvēku drošību ap Baltijas jūru. Lai izteiktu šo pārliecību, Latvijas valdība, sekojot Vīnes Cilvēktiesību konferences lēmumiem, ir apstiprinājusi cilvēktiesību aizsardzības nacionālo programmu. Šī programma paredz neatkarīga cilvēktiesību biroja nodibināšanu. Šajā kontekstā mēs esam gatavi dalīties savā pieredzē.

Es vēlos apsveikt profesoru Oli Espersenu, Baltijas jūras valstu Padomes pilnvaroto, viņa darbību demokrātisko institūciju un cilvēktiesību jomā. Gribētu izteikt savu pārliecību, ka pilnvarotajam būs aizvien lielāka loma visās padomes dalībvalstīs. Es vēlētos ielūgt pilnvaroto Latvijā nakamā mēneša sākumā.

Priekšsēdētāja kungs, godājamie kolēģi!

Pēkšņā dažādu reģionālo iniciatīvu izplatīšanās un dažādu projektu aizsākums ap Baltijas jūru pagājušajā gadā ir bijis patiešām iespaidīgs. Izglītības laukā es gribu šeit pieminēt kā konkrētu panākumu Eirofakultātes projektā Stokholmas Ekonomikas skolas nodibināšanu un sākumu Rīgā. Es gribētu apliecināt Latvijas valdības nodomu par līdzīga izglītības institūta nodibināšanu starptautisko tiesību jomā.

Pieaugošā reģionalizācija jaunajā, integrētajā Eiropā prasa adekvātāku pamatu sekmīgai Baltijas jūras valstu Padomes aktivitāšu īstenošanai nākotnē. Tādēļ, es ceru, ka padome ir nobriedusi paplašināt šajā cienījamajā forumā noteiktu instituēšanos, ieskaitot turpmākās diskusijas par pašreizējā sekretariāta sasniegumiem, kas varētu tikt attiecināta uz tuvāko nākotni.

Noslēgumā es vēlos nodot vislabākos vēlējumus Zviedrijai kā nākamajai priekšsēdētājai Baltijas jūras valstu Padomes un ekonomiskās sadarbības darba grupai.

Paldies.

"LV" izklāstā.