Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Nekustamā īpašuma Rīgā, Hanzas ielā 22 nodošanas, atjaunošanas un izmantošanas likums

1. pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrības vajadzības laikmetīgās mākslas jaunrades, pieejamības un izglītības jomā, nododot un atjaunojot nekustamo īpašumu Rīgā, Hanzas ielā 22.

(2) Šā likuma uzdevums ir noteikt nekustamā īpašuma Rīgā, Hanzas ielā 22 īpašumtiesības, atjaunošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību, kā arī citus ar nekustamo īpašumu saistītus jautājumus.

2. pants. Nekustamā īpašuma sastāvs un nodošana

(1) Valsts nodod bez atlīdzības biedrības "KIM?" (vienotais reģistrācijas Nr. 40008128175) (turpmāk — biedrība) īpašumā valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Hanzas ielā 22 (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 011 2016), kas sastāv no zemes gabala 1564 kvadrātmetru platībā (kadastra apzīmējums 0100 011 2016), būves — skolas ar granulu uzglabāšanas piebūvi (kadastra apzīmējums 0100 011 2016 001), būves — saimniecības ēkas (kadastra apzīmējums 0100 011 2016 002) un trim inženierbūvēm — mūra žoga ar vārtiem (kadastra apzīmējums 0100 011 2016 005), laukuma ar mīksto segumu (kadastra apzīmējums 0100 011 2016 006) un laukuma ar cieto segumu (kadastra apzīmējums 0100 011 2016 007) (turpmāk kopā — nekustamais īpašums).

(2) Nekustamais īpašums atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kas iekļauts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Pasaules mantojuma sarakstā ietvertā objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" aizsardzības zonā un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" (valsts aizsardzības Nr. 7442) teritorijā.

3. pants. Nekustamā īpašuma izmantošana

(1) Valsts nodod nekustamo īpašumu biedrībai, lai nodrošinātu šā nekustamā īpašuma atjaunošanu, turpmāku publisku pieejamību un izmantošanu laikmetīgās mākslas jaunrades un izglītības mērķiem.

(2) Nekustamo īpašumu izmanto:

1) laikmetīgās mākslas darbu publiskai pieejamībai, tostarp izstāžu, meistardarbnīcu, performanču un citu radošu pasākumu rīkošanai;

2) radošā darba nodrošināšanai, tostarp rezidenču, studiju un citu laikmetīgās mākslas jaunradi veicinošu aktivitāšu īstenošanai;

3) izglītojošu pasākumu rīkošanai un izglītības programmu īstenošanai, īpaši laikmetīgās mākslas jomā;

4) kultūras tūrisma, tostarp radošā tūrisma, attīstīšanai;

5) citām darbībām, kas atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem mērķiem.

(3) Biedrība ir atbildīga par nekustamā īpašuma atjaunošanu un drošu izmantošanu atbilstoši šā likuma, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma un citu normatīvo aktu noteikumiem.

4. pants. Nekustamā īpašuma atjaunošanas un izmantošanas finansējums

(1) Biedrība nodrošina un piesaista nekustamā īpašuma atjaunošanai un izmantošanai nepieciešamo finansējumu. Biedrībai aizliegts nekustamo īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām.

(2) Biedrībai ir tiesības veikt ar nekustamā īpašuma atjaunošanu un izmantošanu saistītu saimniecisko darbību bez peļņas gūšanas, izmantojot tādu komercsabiedrību, kurā visas kapitāla daļas pieder biedrībai. Biedrības saimnieciskajā darbībā gūtos ienākumus drīkst izmantot tikai nekustamā īpašuma atjaunošanai un izmantošanai.

(3) Valstij un pašvaldībai ir tiesības piedalīties nekustamā īpašuma atjaunošanas finansēšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Biedrība nekustamo īpašumu var izmantot ar šā likuma 3. panta pirmajā daļā noteikto nekustamā īpašuma izmantošanas mērķi saistītu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai, ja Kultūras ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā biedrībai ir deleģējusi valsts pārvaldes uzdevumus laikmetīgās mākslas jomā.

(4) Biedrība izstrādā nekustamā īpašuma atjaunošanas un izmantošanas koncepciju un saskaņo to ar Kultūras ministriju. Koncepcijā iekļaujamās informācijas apjomu un detalizācijas pakāpi nosaka Kultūras ministrija. Koncepcija tiek izstrādāta uz 10 gadiem un tiek aktualizēta ik pēc diviem gadiem.

(5) Biedrība katru gadu līdz 31. martam iesniedz Kultūras ministrijai pārskatu par nekustamā īpašuma atjaunošanas un izmantošanas koncepcijas īstenošanu, tostarp par iepriekšējā gadā gūtajiem ieņēmumiem un veiktajiem izdevumiem, kā arī par nekustamā īpašuma publisko pieejamību un izmantošanu šā likuma 3. panta pirmajā daļā noteiktajiem mērķiem.

(6) Kultūras ministrija nodrošina komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumu ievērošanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, pamatojoties uz biedrības iesniegto informāciju par koncepcijas īstenošanu.

5. pants. Nekustamā īpašuma nodošanas kārtība

(1) Nododot biedrībai nekustamo īpašumu, tiek ņemta vērā neatkarīga vērtētāja noteikta nekustamā īpašuma cena.

(2) Biedrība nodrošina ar nekustamā īpašuma nodošanu saistīto dokumentu glabāšanu 10 gadus no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

(3) Finanšu ministrija nodod biedrībai nekustamo īpašumu ar nodošanas un pieņemšanas aktu, kuram pievienots arī nekustamajā īpašumā esošās un nodotās mantas inventarizācijas saraksts.

(4) Biedrība nekustamo īpašumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprina zemesgrāmatā uz sava vārda pēc šā panta trešajā daļā minētā nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas.

6. pants. Nekustamā īpašuma atdošana valstij

(1) Ja biedrība beidz pastāvēt, nekustamais īpašums piekrīt valstij Finanšu ministrijas personā.

(2) Nekustamais īpašums bez atlīdzības ir nododams atpakaļ valstij, ja:

1) triju gadu laikā pēc nekustamā īpašuma nodošanas biedrībai nav uzsākti nekustamā īpašuma atjaunošanas darbi;

2) piecu gadu laikā pēc nekustamā īpašuma nodošanas biedrībai netiek nodrošināta nekustamā īpašuma izmantošana atbilstoši šā likuma 3. panta otrajā daļā noteiktajam;

3) tas 10 gadu laikā pēc nekustamā īpašuma nodošanas biedrībai nav atjaunots atbilstoši šajā likumā noteiktajā kārtībā saskaņotai nekustamā īpašuma atjaunošanas un izmantošanas koncepcijai.

(3) Ja nekustamais īpašums tiek nodots valstij kādā no šā panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem, valsts nekompensē biedrībai veiktos ieguldījumus nekustamajā īpašumā.

Pārejas noteikumi

1. Biedrība ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas izstrādā un iesniedz Kultūras ministrijai saskaņošanai nekustamā īpašuma atjaunošanas un izmantošanas koncepciju.

2. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Kultūras ministrijai un Finanšu ministrijai neatkarīga vērtētāja veiktu nekustamā īpašuma tirgus vērtības aprēķinu.

3. Finanšu ministrija mēneša laikā pēc šo pārejas noteikumu 2. punktā minētā nekustamā īpašuma tirgus vērtības aprēķina saņemšanas nodod nekustamo īpašumu biedrībai.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2024. gada 27. martā.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2024. gada 10. aprīlī