Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pirmssējas rūpes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.04.1995., Nr. 62 https://www.vestnesis.lv/ta/id/34806

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimā - Lielbritānijas Galvenais kontrolieris

Vēl šajā numurā

21.04.1995., Nr. 62

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pirmssējas rūpes

Ārvalstu tiesneši Tieslietu ministrijā

Vakar, 20.aprīlī, ārvalstu tiesnešu delegācija, kurā ir tiesneši no ASV, Francijas, Dānijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī Amerikas juristu asociācijas pārstāvji, tikās ar Tieslietu ministrijas vadību. Ārvalstu tiesnešus ar Tieslietu ministrijas darbu un problēmām iepazīstināja Latvijas tieslietu ministrs Romāns Apsītis, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Maldups, valsts sekretāra vietnieks tiesu darba jautājumos Uldis Dzenītis un citas amatpersonas.

Ārvalstu kolēģus visvairāk interesēja jautājums, vai tiesu vara Latvijā ir neatkarīga no Tieslietu ministrijas. Tieslietu ministrs iepazīstināja ārzemju viesus ar Tieslietu ministrijas funkcijām un teica: "Latvijas Tieslietu ministrija nevar ietekmēt un neietekmēt Latvijas tiesas un to spriedumus. Tieslietu ministrija veic šādas funkcijas: izvēlas tiesnešu kadrus, nodrošina tiesu sistēmas materiāli tehnisko darbību, finansē tiesas budžeta likuma ietvaros."

R.Apsītis piebilda, ka Latvijā tomēr daudzu cilvēku apziņā vēl ir palicis padomju okupācijas domāšanas stils. Proti, daudzi cilvēki uzskata, ka izpildvara var ietekmēt un tai ir jāiespaido tiesu vara. Taču tiesu vara Latvijā ir neatkarīga.

Ārvalstu tiesneši interesējās arī par Latvijas sabiedrības tiesiskās apziņas līmeni. Atbildot uz šo jautājumu, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Dzenītis teica: "Pagaidām Latvijā lielas sabiedrības daļas interese par juridiskām problēmām nereti ir visai primitīva. Cilvēkus vairāk interesē atsevišķas sensacionālas krimināllietas. "LV"

Vakar, 20. aprīlī, Zemkopības ministrijā kārtējā preses konferencē notika saruna par pirmssējas aktualitātēm, privatizācijas gaitu laukos, agroservisa darbību un citiem jautājumiem.

Zemkopības ministrs Ārijs Ūdris klātesošos informēja, ka pavasara sējai paredzēto kredītu, divus miljonus latu izsniegs "Laukkredīts". Valdība to negarantēs, tajā zemniekiem būs jāmeklē palīdzība komercbankās.

Subsīdijām paredzētie līdzekļi — viens miljons 30 tūkstoši latu lopkopībai un 350 tūkstoši latu — augkopībai vēl no budžeta nav saņemti, tomēr nav garantijas, ka nedēļas laikā izdosies vienoties ar Finansu ministriju par šo līdzekļu iedalīšanu.

Ir panākta vienošanās par G—24 kredīta termiņa pagarināšanu. Līdz ar to "Agroķīmija" varēs izsniegt zemniekiem sējai uz kredīta nepieciešamo minerālmēslu daudzumu.

Kā pastāstīja Lauksaimniecības departamenta direktors Juris Kuzma, 118 tūkstoši hektāru ziemāju ir pārziemojuši labi, taču nepieciešama to virsmēslošana. Subsīdijām atvēlētie līdzekļi jāsaņem pēc iespējas ātrāk, jo šie procesi ir neatgriezeniski, cietīs raža.

Nosakot sēklai zemāku ievedmuitu, būs novērsts tās deficīts. Licences izsniedz Zemkopības ministrija.

Ražošanas prognozēšanas un finanasēšanas departamenta direktore Irina Pilvere uzsvēra, ka kredīta — viena miljona dolāru apjomā — termiņā pagarināšana iespējama tikai tad, ja būs atdots aizņēmums. Atkārtoti šos līdzekļus aizdos tikai ar komercbanku garantiju. Vairākiem pārstrādes uzņēmumiem radīsies grūtības, norēķinoties ar zemniekiem par iepirkto produkciju.

Uzņēmuma "Agroserviss" direktors Andris Tamanis informēja, ka pavasara sējai iegādātas nepieciešamās preces par 300 tūkstošiem latu. Tās var nopirkt 43 pārdošanas vietās.

Zemkopības ministrs Ārijs Ūdris, iepazīstinot ar "Lauku attīstības fonda" darbību, uzsvēra to, ka galvenā problēma ir kapitāla palielināšana un no zemnieku saimniecību puses — kredīta atdošana laikā. Fonda aizdevums bijis 738 lauku privātuzņēmējiem par Ls 657 347, no tiem tikai puse uzņēmēju norēķinājušies par saņemto kredītu. Kopējo parādu summa — Ls 131 432 jeb 17 procenti no aizdevuma fonda.

Ministrs Ā.Ūdris informēja arī par tiesas procesu ar akciju sabiedrību "Balticovo". Pasludinātajā spriedumā tikai daļēji apmierināta prasība par 200 000 latu piedziņu no Zemkopības ministrijas. Šo lietu nepieciešams rūpīgi izmeklēt, lai konstatētu, kur palikusi nauda no Luksemburgas bankā atvērtā Lauksaimniecības ministrijas konta.

Turpmākā saruna norisa par labības pārstrādes uzņēmumu privatizāciju, labības iepirkumu rudenī. Noteiktā iepirkuma cena rudziem — Ls 55 un kviešiem — Ls 71 nav pārlieku augsta, toties pieprasījums pēc kvalitatīvas labības būs.

Patlaban plānots pārtikai ievest 42 000 tonnu kviešu. Licences saņēmuši septiņi uzņēmumi.

Zemkopjiem turpmāk būs jāveltī sevišķa uzmanība kvalitatīvas labības audzēšanai. No Dānijas tuvākajā laikā paredzēts saņemt piecus laboratorijas iekārtu komplektus, līdz ar to būs iespējams labāk novērtēt izaudzēto labību.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!