• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Apvienotās Karalistes valdība ir gatava darīt visu, lai palīdzētu Latvijai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.04.1995., Nr. 56 https://www.vestnesis.lv/ta/id/34603

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Drošības padomes sēdē

Vēl šajā numurā

11.04.1995., Nr. 56

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Apvienotās Karalistes valdība ir gatava darīt visu, lai palīdzētu Latvijai

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 10.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs tikās ar Lielbritānijas Ārlietu ministrijas valsts ministru Alisteru Gudledu (1. attēlā). Tikšanās laikā A.Gudleds interesējās gan par Latvijas valsts iekšpolitiku gaidāmo vēlēšanu kontekstā, gan arī valsts ekonomiku nākotnē, vairākkārt uzsverot, ka Apvienotās Karalistes valdība ir gatava darīt visu, kas tās spēkos, lai palīdzētu Latvijai.

Lielbritānijas Ārlietu ministrijas valsts ministrs Alisters Gudleds vēlējās dzirdēt Saeimas priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova viedokli par ārvalstu investīcijām. Vai Latvijā ārvalstu ieguldījumus uztver kā vēlamu un veicināmu, vai nevēlamu parādību?

— Neapšaubāmi, investīcijas var dot rezultātus, bet tās izvirza citus noteikumus, citu darba stilu. No otras puses, mums trūkst pieredzes, slēdzot šos līgumus, un līdz ar to varbūt daži mums mazāk izdevīgi punkti izsauc sabiedrībā negatīvismu. Bet es neredzu citas alternatīvas kā vien investīciju piesaistīšana, — teica Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs. Savukārt Alisters Gudleds atzina, ka firma "Cable and Wireless" ir lielākais angļu ieguldītājs Latvijā un Eiropas kapitāla tirgū arī Lielbritānija cīnās par investīciju piesaisti.

Sarunas laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Krievijas attiecības, nonākot pie atziņas, ka Latvijas ģeopolitiskā situācija un vieta pie Baltijas jūras vienmēr būs aktuāla Krievijai. Tomēr Krievija pamazām pierod, ka Latvija integrējas Eiropā. Latvija atbalsta Krievijas dialogu ar kooperēto Eiropu. Un arī tie krievu cilvēki, kuri aktīvi darbojas biznesā, atbalsta šo situāciju, jo viņiem nav liegta iespēja izvērst savu uzņēmējdarbību, izglītoties, kā arī saglabāt savu identitāti.

Saeimas priekšsēdētājs pieskārās smagajai ekonomiskajai situācijai un līdz ar to izglītības iespējām, kas skar laukos dzīvojošo latviešu nācijas lielāko daļu.

Ināra Pomere,

Saeimas ziņu dienests

 

Pie Saeimas frakciju vadītājiem

Vakar, 10.aprīlī, Saeimas frakciju vadītāji un pārstāvji tikās ar Lielbritānijas Ārlietu ministrijas valsts ministru Alistēru Gudledu.

Tikšanās sākumā viesis pateicās par laipno uzņemšanu Latvijā un izteica gandarījumu par to, ka aizvien plašāk attīstās kontakti starp Latviju un Lielbritāniju parlamentu un valdību līmenī, kā arī citās jomās. Viņš izteica cerību, ka Lielbritānijas investīcijas Latvijā palielināsies. A.Gudleds arī pieminēja Lielbritānijas investīcijas Latvijas telekomunikāciju attīstībā, atzīstot, ka šis šobrīd Latvijā esot politiski ļoti jūtīgs jautājums un arī Apvienotajā Karalistē ārvalstu investīcijas ne vienmēr tiek vērtētas viennozīmīgi.

Demokrātiskās partijas frakcijas pārstāve I.Kreituse savā runā atzīmēja, ka pirms 1940.gada Lielbritānija bija viena no Latvijas galvenajām sadarbības partnerēm, un līdz ar to šobrīd abu valstu attiecības nav jāsāk no jauna, bet ir jāattīsta uz jau esošajiem vēsturiskajiem pamatiem.

Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts M.Zvaigzne iepazīstināja viesi ar Latvijas ārpolitikas koncepciju līdz 2005.gadam, atzīmējot, ka Latvijas mērķis ir iesaistīšanās gan Eiropas ekonomiskajās un politiskajās, gan arī militārajās struktūrās.

Savukārt Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas priekšsēdis E.Kide izteica domu, ka šobrīd par iesaistīšanos Eiropas Savienībā runā galvenokārt politiķi, bet Latvijas iedzīvotāji nav īsti informēti par ES pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem. E.Kide arī pieminēja to, ka būtu lietderīgi iepazīties ar Lielbritānijas pieredzi iedzīvotāju izglītošanas jomā par ES.

Sarunā piedalījās arī deputāti V.Puriņa no LNNK frakcijas, O.Brūvers no Kristīgo demokrātu savienības , F.Stroganovs no frakcijas "Līdztiesība" , kā arī Apvienotās Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā R.Ralfs.

Ģirts Pūle,

Saeimas ziņu dienests

 

Preses konferencē

Lietišķā diplomātiskā darba gaisotnē aizrit Lielbritānijas Ārlietu ministrijas valsts ministra Alistera Gudleda (Alistair Goodlad) vizīte Latvijā, kas sākās svētdien un beidzās šodien. Augstais viesis tikās ar Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu, Ministru prezidentu Māri Gaili (2. attēlā), ārlietu ministru Valdi Birkavu, Ārlietu ministrijas valsts ministru Jāni Riteni un valsts ministru ārējās tirdzniecības un Eiropas Savienības lietās Oļģertu Pavlovski, kā arī ar dažādu Saeimas frakciju vadītājiem.

Vakardienas preses konferencē Lielbritānijas valsts ministrs pastāstīja, ka Rīgā viņš ar latviešu politiķiem pārrunājis Latvijas eventuālo iestāšanos Eiropas Savienībā, un uzsvēra, ka Lielbritānijas valdība šādu vēlēšanos atbalsta.

Tāpat kā Latvijas iespējamo iestāšanos NATO — arī šī Latvijas iecere sastop Lielbritānijas atbalstu. Alisters Gudleds pauda gandarījumu par abu valstu tirdzniecības apjoma palielināšanos (tas noticis galvenokārt ar angļu firmu piedalīšanos "Lattelekom" projektā). Rīgā apspriestas arī turpmākās ekonomiskās sadarbības ieceres — Lielbritānijas līdzdalība Rīgas ostas attīstībā, sadarbība mežrūpniecības un mežsaimniecības jomās.

Lielbritānijas valsts ministrs pastāstīja, ka iecerēta arī viņa valsts līdzdalība Tehnoloģiju apmaiņas jomā un speciālistu apmācīšanā, īpaši finansu ekspertīzes jomā. Pārrunātas arī Latvijas attiecības ar Krieviju. Tāpat Lielbritānijas un Latvijas sadarbība aizsardzības jomā — Baltijas miera bataljona un Latvijas līdzdalība NATO programmā "Partnerattiecības mieram".

Alisters Gudleds uzsvēra arī, ka Lielbritānija atbalstīs Latvijas pievienošanos GATT un Latvijas aktīvāku darbību EDSA aktivitātēs. Sagaidāma arī abu valstu parlamentu sadarbības aktivizācija — jau jūnijā Rīgā ieradīsies Lielbritānijas parlamenta delegācija. Viesis izteica gandarījumu par Lielbritānijas vēstniecības vēsturiskās ēkas atjaunošanu — šo ēku Latvijas Republikas valdība 1991.gadā atdeva Lielbritānijai.

Alisters Gudleds atzinīgi izteicās arī par reformu nepārtrauktību Latvijā. Viesis pauda arī gandarījumu par savas vizītes sekmīgu norisi. Šim viedoklim pievienojās arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts ministrs ārējās tirdzniecības un ES lietās Oļģerts Pavlovskis, nosaucot Alistera Gudleda vizīti par apsveicamu.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, augstais viesis bija lakoniski atturīgs.

Viesa viedoklis par kurdu bēgļu problēmu Latvijā ("LV" jautājums): — Es to gribētu atstāt Latvijas valdības ziņā.

Lielbritānijas attieksme pret 9.maija svinībām Maskavā?

— Premjerministrs Džons Meidžors piedalīsies šajās svinībās, bet pirms tam, 6.maijā, viņš piedalīsies piemiņas ceremonijā Londonā.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!