Jelgavas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 14

Jelgavā 2023. gada 27. septembrī

Lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 54440050236 (Kalniņi, Brankas, Cenu pag.), grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

APSTIPRINĀTI
 Jelgavas novada domes
2023. gada 27. septembra lēmums Nr. 14 (prot. Nr. 21)

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas
15. punktu un 44. panta pirmo daļu, Teritorijas attīstības plānošanas
likuma 25. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra
noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas
attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu

Ar šiem saistošiem noteikumiem tiek apstiprinātas lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 54440050236 (Kalniņi, Brankas, Cenu pag.), saistošās daļas:

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (1. pielikums);

2. Grafiskā daļa – funkcionālā zonējuma plāns (ietver teritorijas funkcionālo zonējumu, apgrūtinātās teritorijas un aizsargjoslas), sarkano līniju plāns, ielu šķērsprofilu plāns –, kas ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa un pieejama Latvijas ģeotelpiskās informācijas portāla www.geolatvija.lv sadaļā "Teritorijas attīstības plānošana": https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_28268 (2. pielikums).

Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece I. Vītola

1. pielikums
Jelgavas novada domes 2023. gada 27. septembra
saistošajiem noteikumiem Nr. 14

Jelgavas novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90009118031
Pasta iela 37, Jelgava, LV-3001
dome@jelgavasnovads.lv  http://www.jelgavasnovads.lv

Lokālplānojums nekustamam īpašumam Kalniņi, Brankās, Cenu pag.

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Funkcionālās zonas Lokālplānojuma teritorijā noteiktas saskaņā ar saistošo noteikumu grafiskās daļas karti "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums".

2. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Ozolnieku novada domes saistošo noteikumu Nr. 5/20 "Saistošie noteikumi Nr. 5/2020 "Ozolnieku novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" prasības tiktāl, ciktāl šie saistošie noteikumi nenosaka citādi.

3. Šo Apbūves noteikumu 4.7.1. apakšnodaļas noteikumi skatāmi kopā ar Ozolnieku novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.

4. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus grafiskās daļas kartē "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma teritorijā – Jelgavas novada Cenu pagasta Branku ciema nekustamā īpašuma "Kalniņi" (kadastra Nr. 5444 005 0236) zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 5444 005 0236 (turpmāk – Lokālplānojuma teritorija).

5. Lokālplānojuma teritorijā nav piemērojami šo Apbūves noteikumu 4.7.1. apakšnodaļas izmantošanas veidi: 

5.1. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003);

5.2. Lidostu un ostu apbūve (14005);

5.3. Biroju ēku apbūve (12001);

5.4. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006);

5.5. Noliktavu apbūve (14004).

1.2. Definīcijas

Nenosaka

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

Nenosaka

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

Nenosaka

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

6. Piekļuvi Lokālplānojuma teritorijai organizē no Rasas ielas ar 3 pieslēgumiem.

7. Jaunveidojamo ielu kategorija Lokālplānojuma teritorijā – E kategorija.

8. Jaunveidojamām ielām nosaka dzīvojamās zonas statusu.

9. Jaunveidojamo ielu galā izveido apgriešanās laukumus ar rādiusu 6 m.

10. Lokālplānojuma teritorijā gar Rasas ielu tās sarkanajās līnijās ierīkojams gājēju vai velosipēdu ceļš.

11. Jaunveidojamām ielām sarkano līniju minimālais platums noteikts 10 m.

12. Rasas ielai sarkano līniju minimālais platums noteikts 20 m.

13. Ielas šķērsprofilu (sarkanajās līnijās) precizē būvprojektā, ņemot vērā inženiertīklu izvietojumu dalītajā ielas telpā un normatīvo aktu prasības.

14. Ielu profili Lokālplānojuma teritorijā noteikti saskaņā ar saistošo noteikumu grafiskās daļas karti "Ielu šķērsprofili".

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

15. Ielas sarkanajās līnijās ierīko nepieciešamos inženiertīklus, atbilstoši ielas šķērsprofila risinājumam, precizējot to pie būvprojekta izstrādes.

16. Savrupmāju apbūves inženiertehniskajai apgādei nepieciešamo inženiertīklu izbūvi nosaka būvprojektā, izstrādājot detalizētus risinājumus saskaņā ar attiecīgā inženiertīkla turētāja nosacījumiem.

17. Savrupmāju apbūvei kā pagaidu risinājums atļauti lokālie ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas risinājumi, kas nodrošina vides aizsardzības normatīvu prasībām atbilstošu vides aizsardzības līmeni un piesārņojuma nenonākšanu vidē.

18. Ūdensapgādei Lokālplānojuma teritorijā ierīkojama spice katram lietotājam atsevišķi, paredzot individuālus risinājumus.

19. Sadzīves notekūdeņu kanalizācijas novadīšanai katrā apbūves zemes vienībā izbūvējamas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas vai izsmeļamais hermētiskais krājrezervuārs.

20. Būvprojektā paredz tehniskos risinājumus, kas nodrošina pieslēguma iespēju pie pašvaldības centralizētajiem ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmas tīkliem, pēc to izbūves Rasas ielas sarkanajās līnijās. Pāreja no lokālajiem inženiertīkliem uz centralizētajiem inženiertīkliem veicama divu gadu laikā pēc infrastruktūras izbūves un nodošanas ekspluatācijā.

21. Virszemes ūdeņu novadīšanu no Lokālplānojuma teritorijas nodrošina atklātā (infiltrācija augsnē, ievalkas) un slēgtā lietus ūdens savākšanas sistēmā (drenāža ūdens novadei no ēkām, piebraucamā ceļa). Konkrētus risinājumus un lietus ūdeņu izvades vietas nosaka plānoto ielas būvprojekta izstrādes ietvaros, izmantojot augstākas detalizācijas topogrāfisko karti un ņemot vērā esošās augstumatzīmes un reljefu.

22. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina no Lieģu (Branku) dīķa un tam piegulošiem apgriešanās laukumiem plānoto ielas sarkanajās līnijās saskaņā ar normatīvo aktu prasībām atbilstoši plānotajam apbūves blīvumam un objekta ugunsdrošības prasībām.

23. Inženiertīklu izbūves secību precizē būvprojekta izstrādes stadijā, saskaņā ar katra konkrētā inženiertīkla turētāja tehniskajiem noteikumiem.

24. Inženiertīklu – ūdensapgādes, sadzīves notekūdeņu kanalizācijas, meliorācijas, lietus ūdens kanalizācijas, elektroapgādes, elektronisko sakaru, ielas apgaismojuma u.c. nepieciešamo inženiertīklu izbūvi, kas nepieciešami dzīvojamās apbūves un citu būvju inženiertehniskajai apgādei, paredz būvprojektā saskaņā ar attiecīgā inženiertīkla turētāja nosacījumiem. 

25. Nav pieļaujama melioratīvā stāvokļa pasliktināšanās Lokālplānojuma teritorijai pieguļošajās platībās būvniecības ietekmē

26. Apbūvētās teritorijas jāplanē, veidojot 3 līdz 6 ‰ slīpumu virzienā uz piebraucamo ceļu un lietusūdeņu uztveršanas akām.

27. Jāsaglabā esošās meliorācijas sistēmas un būves: koplietošanas ūdensnoteka, meliorācijas kadastra Nr. 38432:14, t.sk. saglabā esošo vaļējo grāvi pie robežas gar zemes vienībām "Urdzes" un "Īrisi".

28. Būvprojektā izvērtē un paredz tehniskos risinājumus meliorācijas sistēmu (vaļējā grāvju, slēgtā drenu) pārbūvei sadarbībā ar meliorācijas sistēmu projektēšanas jomā sertificētu būvspeciālistu.

29. Ielu sarkanās līnijas Lokālplānojuma teritorijā noteiktas saskaņā ar saistošo noteikumu grafiskās daļas karti "Sarkano līniju plāns".

3.3. Prasības apbūvei

30. Izvietojot ēkas un citas būves ievēro minimālo būvlaidi – 6 m no ielas sarkanajām līnijām.

31. Minimālais apbūves līnijas attālums no zemes vienības robežas saskaņā ar Civillikuma prasībām – 4 m. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemts ietekmētās zemes vienības īpašnieka rakstveida saskaņojums un netiek pārkāptas ugunsdrošības un insolācijas normatīvo aktu prasības.

32. Žogus ierīko:

32.1. pa zemes vienības robežu;

32.2. pa ielas sarkano līniju;

32.3. pa virszemes ūdensobjekta (Lieģu dīķa) aizsargjoslu.

33. Žoga parametrus nosaka būvprojektā atbilstoši plānotā teritorijas izmantošanas veida specifikai un funkcionālajai nepieciešamībai un spēkā esošā novada teritorijas plānojuma prasībām.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

34. Teritorijā ierīko apstādījumus un izbūvē citu labiekārtojumu, atbilstoši savrupmāju apbūves funkcionālajai nepieciešamībai, būvprojektam un saskaņā ar teritorijas plānojuma prasībām.

35. Saglabā teritorijā augošos vērtīgos kokus.

36. Nodrošina publisku piekļuvi Lieģu dīķim pa divām malējām plānotajām ielām.

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

37. Iespēju robežās saglabā teritorijā augošos kokus un to sakņu aizsardzības zonu, ja tie nerada apdraudējumu cilvēku drošībai un transporta kustībai, kā arī netraucē ielas izbūvi/pārbūvi un inženiertīklu ierīkošanu.

38. Pēc lokālplānojuma teritorijā esošo sadzīves kanalizācijas tīklu pieslēgšanas pie centralizētās sadzīves notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, dzīvojamās ēkas pieslēdz pie centralizētā sadzīves notekūdeņu savākšanas tīkla, likvidējot lokālās sadzīves notekūdeņu savākšanas sistēmas.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)

4.1.1.1. Pamatinformācija

39. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

40. Savrupmāju apbūve (11001): Dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas) un dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

41. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

42. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti.

43. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

44. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un būves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

45. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.1.4. Apbūves parametri

4.1.1.5. Citi noteikumi

47. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu dzīvojamo ēku.

48. Plānojot jaunas savrupmāju apbūves teritorijas jāparedz:

48.1. inženiertehniskās apgādes risinājumi;

48.2. transporta infrastruktūras risinājumi.

49. Paredzot dvīņu māju apbūvi, zemes vienību atļauts sadalīt pa kopmūra asi pēc šo ēku uzbūvēšanas.

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.4. Publiskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

Nenosaka

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

4.7.1.1. Pamatinformācija

50. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

51. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

52. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

53. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

54. Lidostu un ostu apbūve (14005).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

55. Biroju ēku apbūve (12001).

56. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

57. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): Apbūve, ko veido policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un būves.

58. Noliktavu apbūve (14004).

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

59. Aizliegta dzīvojamās apbūves, kultūras, izglītības, ārstniecības objektu izvietošana.

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

Nenosaka

4.10. Mežu teritorija

Nenosaka

4.11. Lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

4.12. Ūdeņu teritorija

Nenosaka

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

Nenosaka

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

Nenosaka

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

Nenosaka

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

Nenosaka

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

60. Lokālplānojuma īstenošanu veic saskaņā ar Lokālplānojuma risinājumiem, izstrādājot zemes ierīcības projektu, būvprojektu, veicot zemes lietošanas veida maiņu un būvniecību, teritorijas labiekārtošanu Lokālplānojuma teritorijā.

61. Lokālplānojuma īstenošanai nav nepieciešama detālplānojuma izstrāde.

62. Lokālplānojuma ierosinātājs pirms zemes ierīcības projekta izstrādes:

62.1. izstrādā ārējās elektroapgādes tīklu būvprojektu, saņem atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, veic būvniecību un nodošanu ekspluatācijā;

62.2. plānotajām ielām izstrādā būvprojektu, saņem atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, veic ielas būvniecību un nodošanu ekspluatācijā.

63. Inženiertīklu sistēmas projektējamas un izbūvējamas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc tehnisko projektu izstrādes.

64. Ēkas var tikt nodotas ekspluatācijā, ja līdz apbūvētajai zemes vienībai ir izbūvēta un ekspluatācijā nodota iela, vismaz minimālajā apjomā ar grants vai šķembu segumu, ierīkotie nepieciešamie inženiertīkli un atdalīta ēkai funkcionāli nepieciešamā zemes vienība.

65. Lokālplānojuma īstenošanu teritoriāli var veikt kārtās.

7. Citi nosacījumi/prasības

66. Aizsargjoslas Lokālplānojuma teritorijā noteiktas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu. Lokālplānojuma teritoriju skarošas pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas un aizsargjoslas attēlotas Grafiskās daļas kartē "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums".

67. Lokālplānojuma teritorijā plānoto inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka turpmākās projektēšanas gaitā atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam saskaņā ar būvniecības dokumentāciju un izpildmērījumiem, saskaņojot ar inženiertīklu turētāju.