22. marta ārkārtas sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.45., 46.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

J.Bunkšs. Nākamais priekšlikums ir 73. priekšlikums, kas attiecas uz pirmā lasījuma 16. pantu, kurš noteica dzīvokļu fonda objektu pircējus. Mēs esam jau diskutējuši, izskatot 6. pantu, tāpēc varam uzskatīt, ka 73. priekšlikums, kuru iesniedza Juridiskā komisija, attiecībā uz šo 16. pantu ir pieņemts daļā, kas attiecas uz pirmā lasījuma 16. panta otrās daļas izslēgšanu. Tāpat attiecībā uz 74. priekšlikumu, kuru iesniegusi Demokrātiskās partijas frakcija... Es atvainojos, uz 75. priekšlikumu, kur frakcija "Tēvzemei un brīvībai" izteikusi līdzīgu ierosinājumu — izslēgt 73. panta otro daļu. Tas arī sakrīt ar atbildīgās komisijas priekšlikumu. Ja par 73. un par 75. pantu...

Sēdes vadītājs. …Priekšlikumiem...

J.Bunkšs. ... priekšlikumiem iebildumu nav, tad es varētu runāt par citiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti, vai jums ir iebildumi? Nav. Akceptējam komisijas piedāvāto variantu.

J.Bunkšs. 74. priekšlikumu iesniegusi Demokrātiskās partijas frakcija. Daļēji šis priekšlikums ir ietverts jau 6. pantā. Kā es iepriekš minēju, tur daļēji ir iekļauts Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums. Tas attiecas uz priekšlikuma trim pēdējām rindiņām, kur ir teikts, ka arī juridiskās personas — sertifikātu īpašnieces, ievērojot likuma 20.pantā noteiktās priekšrocības, ir tiesīgas pirkt privatizējamos objektus. Šeit ir tik daudz arī atbalstīts, ka ir noteikta zināma prioritāte, kad juridiskās personas varēs iegādāties privatizējamos objektus. Un tie bija tie jautājumi, kurus jums Lagzdiņa kungs jau iepriekš šeit minēja.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Es uz trešo lasījumu iesniegšu šim likuma pantam, 13.pantam labojumu. Bet es gribu vērst komisijas uzmanību uz to jau šajā plenārsēdē. Manā izpratnē nevajadzētu lietot vārdus "privatizācijas sertifikāti, kas saņemti kā kompensācija par atņemto īpašumu". Ir gadījumi, kad šis īpašums nav atņemts, bet no tā cilvēks ir atteicies labprātīgi. Vai nu viņam ir piedāvāts kāds cits variants, vai arī viņš vienkārši nav varējis savu namu vai zemi apsaimniekot un saņēmis parastu kompensācijas sertifikātu. Tādēļ es ierosinu to ņemt vērā un šo vārdu "atņemtais" izņemt no likuma teksta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, debates beidzam. Referents!

J.Bunkšs. Es saprotu, ka pret 74.priekšlikumu iebildumu nebija.

Sēdes vadītājs. Nebija. Deputāti piekrīt?

J.Bunkšs. Mēs neesam izskatījuši. Nākamais ir 76.priekšlikums, kuru iesniegusi Kristīgo demokrātu savienības frakcija un kuru atbildīgā komisija noraidīja. Kristīgo demokrātu savienības frakcija ierosina papildināt pirmā lasījuma 16.pantu ar jaunu daļu, kas nosaka, ka juridiskās personas drīkst iegādāties tikai brīvos namus un dzīvokļus.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Deputāte Seile, jūs ierosinājāt svītrot? (No zāles deputāte A.Seile: "Viss tas pats, tiek svītrots un viņam jaunas redakcijas nav!")

J.Bunkšs. Tieši tā! Attiecībā uz deputātes Seiles priekšlikumu arī ir.

Sēdes vadītājs. Paldies! Arī es sapratu.

J.Bunkšs. Tādā gadījumā mēs varam pāriet pie 79.priekšlikuma, kuru iesniegusi atbildīgā komisija, kas iesaka iekļaut jaunu 4.nodaļu, kurā tiktu noteikta secība, kādā tiek piedāvātas privatizācijai viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas un darbnīcas, kas atrodas dzīvojamās mājās, kuras uzceltas uz valsts vai pašvaldību zemes. Mēs principā par šo jautājumu jau esam izšķīrušies, ka tāda secība tiks noteikta.

Sēdes vadītājs. Acīmredzot pret pašu 79.priekšlikumu nav iebilžu. Šeit ir nodaļas nosaukums. Nav iebilžu deputātiem? Nav.

Tālāk — 80.priekšlikums un 13.pants!

J.Bunkšs. 80.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka likumu papildināt ar jaunu 13.pantu šādā redakcijā: "Secība, kādā tiek piedāvāts privatizācijai izīrēts dzīvoklis vai izīrēta viendzīvokļa māja." Tātad tie ir dzīvokļi vai tās ir viendzīvokļa mājas, kuras pašlaik tiek īrētas. Šeit galvenā vispārējā secība, nelasot šo tekstu, ir sekojoša. Vispirms piedāvājums tiek izteikts īrniekam. Gadījumā, ja īrnieks atsakās privatizēt savu dzīvokli, tālāk šīs dzīvoklis privatizēts netiek. Taču šajā pantā tiek runāts arī par nosacījumiem, kādā gadījumā dzīvokli vai viendzīvokļa māju, kura šobrīd tiek izīrēta, var izīrēt citām personām. Tas ir, gadījumos, kad nav samaksāta īre un komunālie maksājumi vairāk nekā trīs mēnešus, vai arī gadījumos, kad persona, kurai ir šie parādi, kas varbūt pārsniedz šos trīs mēnešus, nepieder pie maznodrošināto un mazaizsargāto kategorijas, bet pašvaldība ir nolēmusi šo dzīvokli neprivatizēt. Ja pašvaldība nolemj dzīvokli privatizēt vai arī īre nav nomaksāta, nākamais piedāvājums tiek dots atklātā izsolē personām, kuras ir saņēmušas sertifikātus kā kompensāciju par atņemto īpašumu. Ja nav šādu personu, kas pretendētu uz konkrēto dzīvokli vai izīrēto viendzīvokļa māju, tālāk piedāvājums atklātā izsolē tiek izteikts pārējiem privatizācijas sertifikātu īpašniekiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates un pirmais piecēlās deputāts Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam — Jānis Lagzdiņš.

V.Novakšānovs (LZS). Labdien, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Atļaujiet man izteikt savas domas! Es jau ilgāk esmu par šo jautājumu domājis un runājis, un izteicies. Bet es gribu paskatīties vēsturē. Es nekad neaizmirsīšu, ka man vajadzēja kādreiz uzņēmumā veikt arodbiedrības priekšsēdētāja pienākumus, un es tīri labi zinu, ka šajā uzņēmumā, kur es strādāju, Latvijas iedzīvotāji, Latvijas pilsoņi, stāvēja rindā, lai saņemtu dzīvokli, pa 18 gadiem. Man bija rekords — 23 gadus viena ģimene dzīvoja — paši zināt, es negribu vēl šausmīgāk teikt, diezgan sliktos dzīves apstākļos un pēc šiem gadiem saņēma dzīvokli. Pašreiz šī ģimene ir jau cienījamā vecumā un jūs paši zināt, ka sevišķi austrumu rajonos ir ļoti maza izpeļņa, bet mums tarifi gan par siltumu, gan par ūdeni aug kā lielas atombumbas sēnes, aug tās cenas, un, godīgi sakot, šodien jau tauta nerunā, cik daudz ir jāmaksā par produktiem, bet domā, kā izkļūt no šiem piespiedu parādiem. Kā un kāpēc mēs šajos parādos nokļuvām, mēs tīri labi zinām. No visām sākotnējām naudas reformām un tā tālāk. Un tagad, kad es lasu šo pēdējo daļu, ko tikko teica referents, piekto daļu, vairāk nekā trīs mēnešus... Piedodiet, es jūs aicinu apdomāt un vēlreiz brīvprātīgi tepat Latvijā nedzīt tautu no sava mājokļa laukā! Apdomājiet, ko jūs darāt! Un vēlreiz es saku: "Izbeigsim tirgoties ar ceriņu lapām un tajā pašā laikā šokēt un novest līdz izmisumam vienkāršos iedzīvotājus!" Piedodiet, ka man tā ir jāsaka!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātie kolēģi deputāti! Es gribu aicināt uz trešo lasījumu par šo pantu iesniegt īpaši daudz priekšlikumu, jo šajā panta noteiktajā kārtībā tiks privatizēti apmēram 55 procenti no valsts un pašvaldību dzīvojamā fonda. Es gribu vērst jūsu uzmanību, godātie kolēģi, uz četriem svarīgiem, konceptuāliem jautājumiem.

Pirmais. 13.panta otrā daļa nosaka, ka dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli apliecinātu vienošanos. Komisijā mēs ilgi par šo jautājumu diskutējām, vai ir nepieciešams notariāli apliecināt vienošanos. Tomēr nolēmām iet šo juridiski diezgan smago ceļu, lai nerastos vēlāk domstarpības starp ģimenes locekļiem un īrniekiem, ja privatizācijas komisija piesūtīs attiecīgajam dzīvokļa īrniekam piedāvājumu privatizēt dzīvokli. Un var gadīties tāda situācija, ka dzīvokļa īrnieks atsakās privatizēt vienpersoniski, neiepazīstina ar šo piedāvājumu savus ģimenes locekļus, kuri dzīvo kopā. Un tādējādi var rasties situācija, ka kaut kādu ļaunprātību dēļ varētu dzīvoklis tikt privatizēts bez ģimenes locekļu piekrišanas. Tādēļ mēs piedāvājam šo notariālo vienošanos. Varētu iet tādu ceļu, ka paredzēt tiesības privatizācijas izpildinstitūcijai šajā konkrētajā gadījumā veikt zināmas notariālas darbības un šādu vienošanos apliecināt, lai būtu lētāk un ātrāk šī vienošanās panākama. Bet tas ir mūsu pašu rokās, tas jāizlemj, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam.

Nākamais konceptuālais jautājums. Tas ir tas jautājums, par kuru tik emocionāli šeit politiskā plāksnē, acīmredzot tuvojoties vēlēšanām, kolēģis Novakšānovs runāja. Es gribu šeit runāt bez emocijām un ļoti lietišķi. Ja jau mēs esam sākuši dzīvokļu privatizāciju, tad mums pēc iespējas taisnīgi, juridiski korekti ir jāatrisina šis jautājums. Es domāju, Novakšānova kungs, ka mums būtu šeit no juridiskā viedokļa jāizvērtē, vai ir pietiekami aizsargāti maznodrošinātie. Mēs piedāvājam tādu modeli, ka visos tajos gadījumos, kad dzīvokļa īrnieks ir palicis parādā īres maksu vai maksu par komunālajiem pakalpojumiem ilgāku laika periodu par trijiem mēnešiem un saskaņā ar likumu par kārtību, kādā valsts un pašvaldības palīdz iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumos, ir atzīts par maznodrošinātu, un šīs kategorijas ir pietiekami plašas – tur ir daudzbērnu ģimenes, nepilnās ģimenes, pensionāri, invalīdi, represētie un vēl citas kategorijas, tātad diezgan plašs loks, – tad viņa īrēto dzīvokli var nodot citiem privatizēšanai tikai tad, ja pašvaldības dome (padome) katrā konkrētajā individuālajā gadījumā ir uzaicinājusi attiecīgo maznodrošināto dzīvokļa īrnieku uz domi (padomi) un viņa klātbūtnē (tas likumā ir uzsvērts) noskaidrojusi, kāds ir īres un komunālo maksājumu parāds, kāds ir iemesls, kādēļ ir radies šis parāds. Tikai tad viņa klātbūtnē tiek lemts, jo ir ļoti daudz tādu gadījumu, kad daudzbērnu ģimenes ir palikušas parādā par dzīvokļiem. Ir palikuši parādā pensionāri, invalīdi, un neapšaubāmi pašvaldības kā iedzīvotāju vēlētas institūcijas un domes (padomes), kurās šobrīd starp citu, vairākumā ir opozīcijas pārstāvji, tai skaitā Zemnieku savienības cilvēki, kuru pārstāvis Novakšānovs šeit runāja, es domāju, ļoti cilvēcīgi un iejutīgi izlems šos konkrētos lēmumus pieņemt. Tādēļ, godātie kolēģi, ja gadījumā pašvaldība konstatē, ka šis dzīvokļa īrnieks ir ļaunprātīgs nemaksātājs un šim dzīvokļa īrniekam ir pietiekami ienākumu avoti, un šādu cilvēku ir ļoti daudz, – starp citu, par dzīvokļu īri un komunālajiem pakalpojumiem nemaksā arī viena liela daļa no tiem, kuriem ir pietiekami daudz naudas, bet tieši tie nabadzīgākie - pensionāri, invalīdi – cenšas nokārtot šos komunālos maksājumus un īres maksu. Tādēļ es domāju, ka, godātie kolēģi, uz trešo lasījumu vajadzētu mums kopīgi atrast optimālo variantu, kas apmierinātu visas frakcijas. Komisija ir piedāvājusi šādu risinājumu.

Ceturtais Konceptuāls jautājums ir šā panta sestajā daļā, kurā teikts, ka, ja neviena persona... Es atvainojos, tas ir piektajā daļā. Ir runa par to, ka dzīvokļus, kurus neprivatizē dzīvokļu īrnieki, piedāvā publiski privatizēt atklātā izsolē personām, kurām ir sertifikāti, kas saņemti kā kompensācija. Šeit ir konceptuāls jautājums tajā ziņā, ka šādā izsolē var piedalīties ne tikai personas, kuras ir saņēmušas par viņām neatdoto īpašumu kompensācijas sertifikātus, bet arī tās, kuras ir tos nopirkušas. Tas ir konceptuāls jautājums. Tas nozīmē, ka šajā kārtā izsolē varēs piedalīties arī tās personas, kuras ir nopirkušas īpašuma kompensācijas sertifikātus. Šeit mēs ejam to ceļu, ko mēs esam gājuši zemes reformas likumos, kuros mēs arī esam ierakstījuši, ka izsolē zemi pilsētās un laukos var iegādāties juridiskās un fiziskās personas, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti. Tātad arī tās, kuras tos ir nopirkušas. Mēs komisijā diskutējām par to, vai nevajadzētu šeit šo loku sašaurināt un šajā kārtā atļaut piedalīties atklātā izsolē tikai tām personām, kuras ir saņēmušas īpašuma kompensācijas sertifikātus. Respektīvi, tie ir pilsoņi, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ nav atdots viņiem atņemtais īpašums vai arī viņu senčiem atņemtais īpašums. Šādi četri konceptuāli jautājumi ir šajā pantā, un ļoti jūs lūdzu iesniegt konkrētus priekšlikumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu ļoti nopietni Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju pārdomāt šo priekšlikumu par notariāli apliecinātu vienošanos un padomāt par to, kādas grūtības mēs radīsim visiem tiem cilvēkiem, kuri vēlēsies privatizēt. Mums to notāru nemaz tik daudz nav. Un likums paredz pat, ka tieslietu ministrs nosaka, cik plašs šis darbības rajons ir. Ja Rīgā viņi vēl ir vairāk pieejami, tad lauku rajonos tas nozīmē, ka mēs šo procesu ievilksim daudz garāku. Vēl vairāk, ja mēs runājam par juridiski korektu rīcību un kaut ko tamlīdzīgu, tad Civillikums mums pat pieļauj mutisku testamentu, rakstveidā pašrocīgi uzrakstītu testamentu. Jā, protams, tas viss ir apstrīdams tiesā, bet katrā gadījumā šeit prasīt, lai būtu notariāla vienošanās ar ģimenes locekļiem... Ja nav nekādu problēmu, nekādu strīdu nav. Noslēpt? Bet acīmredzot mājas grāmatai, kur ir personas ierakstītas, kurām ir kaut kāda sasaiste šeit, ir jābūt. Un tur tas ir ļoti labi redzams. Tas nav tā, nevar būt tāda situācija, ka pierakstīti ir pieci cilvēki, bet trīs tikai vienojas. Tas taču ir redzams pēc pieraksta. Cits jautājums – varbūt ir pierakstīts, bet tur faktiski nedzīvo. Taču es domāju, ka šeit pilnīgi pietiktu ar rakstveida vienošanos. Un vēl es gribētu pievērst uzmanību šai sestajai daļai. Lagzdiņa kungs, jūs šoreiz neprecīzi to traktējāt. Jūs runājāt šeit par kompensācijas sertifikātiem. Bet šeit nav neviena vārda par kompensācijas sertifikātiem. Par kompensācijas sertifikātiem un viņu pielietošanu ir piektajā daļā. Un sestā daļa paredz: ja neviens, kam ir kompensācijas sertifikāti, nav piedāvājies, tad var privatizēt jebkurš un nav vajadzīgi nekādi kompensācijas sertifikāti, bet vienkārši privatizācijas sertifikāti. Nav svarīgi, vai tu tos esi saņēmis pats par saviem dzīves gadiem, vai tu esi vēl piepircis klāt kaut ko. Šeit nav. Skatieties paši! Ja neviena persona, kurai ir privatizācijas sertifikāti, kas saņemti kā kompensācija par atņemto īpašumu, nav pieteikusies privatizēt šā panta ceturtajā vai piektajā daļā minēto dzīvokli, to publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē fiziskajām un juridiskajām personām — privatizācijas sertifikātu īpašniecēm. Jūs teicāt par kompensācijas sertifikātiem. Jūs būtībā tad runājāt par piekto daļu laikam, nevis par sesto daļu. Tas vienkārši man radīja neizpratni. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lai varētu trešajā lasījumā iesniegt gan priekšlikumus, gan citas izmaiņas, mums galarezultātā par katru iesniegto pantu ir jānobalso. Nav pieteikušies debatēs vairāk? Debates par 13.pantu beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 13.panta redakciju, kuru ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 3, atturas — 3. 13.pants ir pieņemts komisijas redakcijā. Lūdzu nākamo!

J.Bunkšs. Nākamais, 81.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Šis pants attiecas uz dzīvokļiem, kuros esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgta dzīvojamās telpas īres līguma pamata, jeb uz tā sauktajiem komunālajiem dzīvokļiem. Galvenā atšķirība no iepriekšējā panta ir tā, ka šeit daļēji ir iekļauta 21.panta prasība, kas attiecas uz to, ka šie komunālie dzīvokļi jāprivatizē kā viens vesels. Un otrs — priekšrocība šo dzīvokļu privatizācijā ir komunālo dzīvokļu īrniekiem. Arī šeit tiek piedāvāts vispirms vienoties komunālā dzīvokļa īrniekiem savā starpā par to, kurš privatizē šo komunālo dzīvokli. Ja šāda vienošanās netiek panākta, tādā gadījumā tiek organizēta izsole starp komunālā dzīvokļa īpašniekiem. Pārējā daļā tālākā privatizācija ir līdzīga kā iepriekšējā pantā.

Sēdes vadītājs. Uldis Lakševics, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu! Atklājam debates.

U.Lakševics (KDS). Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Jā, taisnība, mēs pieņēmām 56.priekšlikumu, un tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, ka komunālie (kopējie) dzīvokļi privatizējami kā viens vesels objekts, ievērojot šā likuma 21.panta prasības. Un tad es gribētu aicināt deputātus pievērst uzmanību pirmā lasījuma 21.pantam un šai redakcijai. Ja privatizējamais objekts ir kopējais (komunālais) dzīvoklis, tad priekšrocības tiesības šo dzīvokli iegādāties ir vienam no tajā dzīvojošajiem īrniekiem vai pilngadīgajam viņa ģimenes loceklim, ja saņemta rakstiski vai notariāli apliecināta vienošanās starp šā dzīvokļa pašreizējiem īrniekiem par visa dzīvokļa pārdošanu vienam no viņiem. Un tā kā, mums šķiet, ir jau konceptuāla daļa, un šeit ir mūsu priekšlikums apstāties, vairs neiet tālākos soļus. Un tālākie soļi 14.pantā ir izsole starp īrniekiem. Es lūgtu pievērst uzmanību arī 20.pantam iepriekšējā redakcijā. Tur otrā daļa mums arī ir pilnīgi pieņemama: "Ja īrnieks, kas nav izmantojis sava dzīvokļa pirmpirkuma tiesības, vairāk par trim mēnešiem nav nomaksājis īres vai komunālos maksājumus, tas izliekams no dzīvokļa." Tāda norma mums ir pilnīgi pieņemama. Un tāpēc man ir konkrēts priekšlikums no 14.panta izslēgt ceturto, piekto un septīto daļu. Un tas, mūsuprāt, nodrošinās tādu situāciju, ka netiks pārdoti dzīvokļi ar visiem īrniekiem, kuri apzinīgi maksā īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Un tā es arī saprotu to reālo mūsu Saeimas atbalstīto KDS priekšlikumu, kuru mēs nobalsojām 2.pantā, tas ir, aizsargāt iedzīvotāju intereses. Mūsu pamatdoma ir tāda, ka svarīgākais tiešām ir brīvprātības princips dzīvokļu privatizācijā, ko nosaka arī 3.panta ceturtais apakšpunkts. Mūsu piedāvātais priekšlikums izslēgt ceturto, piekto un septīto daļu, mūsuprāt, ir pirmā lasījuma koncepcija, kas ir nodota arī tautas apspriešanā, jo visi jau pirmā lasījuma koncepciju būs izlasījuši. Un tā, mūsuprāt, netiks ar varu izsoles ceļā daudzi izlikti no komunālajiem dzīvokļiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātie kolēģi deputāti! Gandrīz visiem kolēģa Lakševica izteiktajiem argumentiem un priekšlikumiem es personīgi gribētu pievienoties. Es gribētu vēl papildināt, kādā veidā komisija ir iecerējusi komunālo dzīvokļu īrnieku intereses īpaši aizstāvēt. Tālākajos likuma pantos ir tāda norma, ka vispirms privatizācijai tiek piedāvātas neizīrētās viendzīvokļa mājas un neizīrētie dzīvokļi. Savukārt cits pants nosaka, ka pirmpirkuma tiesības uz šiem neizīrētajiem dzīvokļiem, neizīrētajām mājām pirmām kārtām ir komunālo dzīvokļu īrniekiem. Tātad dzīvokļu privatizācijai, mūsuprāt, ir jāsākas ar tukšo dzīvokļu piedāvāšanu privatizēšanai šai kategorijai. Un mēs uzskatām, ka tādējādi samazināsies komunālo dzīvokļu skaits, jo daļa no komunālo dzīvokļu īrniekiem izmantos šīs priekšrocības tiesības un savukārt komunālajos dzīvokļos paliks viens īrnieks, kurš varēs privatizēt attiecīgo dzīvokli vispārējā kārtībā. Katrā ziņā es pilnīgi pievienojos viedoklim, ka būtu jāizslēdz piektā daļa un sestā daļa, un arī komisijā par to iestāšos. Diskutējams ir jautājums par ceturtās daļas izslēgšanu. Ja gadījumā nevar vienoties komunālā dzīvokļa īrnieki, bet kāds no viņiem noteikti vēlas privatizēt šo dzīvokli, es domāju, ka būtu jādod tiesības tomēr noteiktā kārtībā dzīvokli privatizēt. Bet katrā ziņā trešās personas no malas nebūtu laižamas, nebūtu pieļaujams, ka viņas privatizētu komunālos dzīvokļus. Šajā ziņā es pilnīgi pievienojos. Bet, lūdzu, iesniedziet konkrētus priekšlikumus trešajam lasījumam!

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC). Cienījamie kolēģi! Es gribētu atbalstīt deputāta Lakševica priekšlikumu. Es saprotu, ka ar šo normu ir domāti draudi. Piespiedu privatizācija šeit ir domāta kā mēģinājums stimulēt tagadējos komunālo dzīvokļu iedzīvotājus tomēr panākt vienošanos, lai tādu nenopietnu strīdu rezultātā, teiksim, neapstātos privatizācija. Bet likumā ielikti draudi ir neētiski, un es pilnīgi piekrītu, es arī uzskatu, ka 4., 5. un 7.pants...

Sēdes vadītājs. Apakšpunkts.

R.Marjaša. … Šīs daļas tiktu svītrotas. Jo vienkārši tas dzīvoklis paliks neprivatizēts, bet atrisinājums būs tālākajos likuma pantos, kur šiem cilvēkiem tiks dotas iespējas piedalīties izsolēs citās vietās. Un tā pakāpeniski šis jautājums izlīdzināsies un radīsies dzīvokļu tirgus. Bet šodien piespiedu kārtā nevajadzētu privatizēt komunālos dzīvokļus.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Lakševica priekšlikumu — no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātās 14. panta redakcijas svītrot ceturto, piekto un septīto daļu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 5, atturas — 9. Pieņemts.

Būtu jānobalso par 14.pantu ar šīm izmaiņām. Lūdzu, balsosim par 14.panta redakciju! Balsojam! Lūdzu rezultātu. Par — 59, pret — nav, atturas — 2. 14.pants pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 82.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, par procedūru! Lūdzu, deputāts Karnups! Par procedūru?

V.P.Karnups (LNNK). Man vienkārši ir jautājums priekšsēdētāja kungam. Vai tas ir Kārtības rullī, ka vienkārši izsaka kādu priekšlikumu attiecīgajā lasījumā un par to var tūlīt balsot? Es biju pieņēmis tā, ka, ja izsaka debatēs kādu priekšlikumu, tad to iesniedz rakstiski uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Runa iet par svītrošanu. Citādi mēs tiešām lūdzam iesniegt rakstiski uz nākamo lasījumu. Bet mūsu līdzšinējā prakse ir bijusi tāda, ka mēs esam balsojuši par svītrošanu. It sevišķi, kad mums piedāvājuši mūsu kolēģi to darīt. Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs. Nākamais ir 82.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 15.pantu, kurā tiktu noteikta secība, kādā tiek piedāvāts privatizācijai dzīvoklis vai viendzīvokļa māja, par kuru lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, vai, vienkārši sakot, tukši dzīvokļi un tukšas viendzīvokļa mājas. Tātad šeit vispārējā secība ir tāda, ka priekšrocības šo tukšo dzīvokļu un viendzīvokļa māju iegādē tiek noteiktas komunālo dzīvokļu īrniekiem, par ko mēs runājām pie iepriekšējā panta. Tālāk nākošie pretendenti uz šiem dzīvokļiem būtu tie, kas dzīvo denacionalizētajās mājās vai mājās, par kurām ir iesniegta prasība par denacionalizāciju. Tātad šo māju īrnieki. Treškārt, ja nav minēto pretendentu, tālāk nāk sertifikātu īpašnieki, kuri šos sertifikātus ir saņēmuši par atņemto īpašumu, un tālāk šo secību noslēdz pārējie privatizācijas sertifikātu īpašnieki.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Akceptēts.

J.Bunkšs. 83.priekšlikumā atbildīgā komisija iesaka papildināt likumu ar jaunu 16.pantu, kas attiecas uz secību, kādā tiek piedāvāta privatizācijai neizīrēta daudzdzīvokļu māja. Pirmkārt, šeit galvenie noteikumi ir tādi, ka vispirms šādu objektu piedāvā privatizēt kā veselu objektu. Tālāk šis piedāvājums tiek izteikts atklātā izsolē un, ja uz izsoli nav pietiekušies privatizācijas sertifikātu īpašnieki, tādā gadījumā šo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju privatizē kā atsevišķus objektus līdzīgi tam, kā tas noteikts 13.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. 84.priekšlikums, kuru iesniedza atbildīgā komisija, iesaka likumprojektu papildināt ar jaunu 17.pantu, kas nosaka secību, kādā tiek piedāvāta privatizācijai darbnīca. Vispirms tiek piedāvāts privatizēt darbnīcu nomniekam. Gadījumā, ja nomnieks atsakās privatizēt šo darbnīcu, tālāk tiek publiski piedāvāts privatizēt šo darbnīcu atklātā izsolē privatizācijas sertifikātu īpašniekiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 85.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Tā ierosina iekļaut jaunu 18.pantu, kas nosaka secību, kādā tiek piedāvātas privatizācijai neapdzīvojamās telpas. Tiek noteikts, ka šādas telpas tiek publiski piedāvāts privatizēt atklātā izsolē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 86.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Tā iesaka papildināt likumu ar jaunu piekto nodaļu — "Secība, kādā tiek piedāvātas privatizācijai viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, kā arī dzīvokļi, neapdzīvotās telpas un darbnīcas, kas atrodas dzīvojamās mājās, kuras uzceltas uz fizisko vai juridisko personu zemes".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts. 87.priekšlikums!

J.Bunkšs. 87.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija, ieteikdama papildināt likumu ar jaunu 19.pantu, kas nosaka secību, kādā tiek piedāvāts privatizēt izīrētu dzīvokli vai izīrētu viendzīvokļa māju, ja tā atrodas uz fizisko vai juridisko personu zemes. Šeit galvenā atšķirība no kārtības, kāda noteikta tajās mājās, kuras atrodas uz valsts vai pašvaldību zemes, ir tā, ka pēc tam, kad no piedāvājuma privatizēt dzīvokli ir atteicies īrnieks, piedāvājums privatizēt šo dzīvokli tiek iesniegts zemes īpašniekam. Tas arī varbūt ir viens no tiem jautājumiem, kuros varētu būt, teiksim, konceptuāli iebildumi.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība!

M.Ā.Kalniņš (LZS). Es atvainojos, varbūt, ka šis nebūtu tas labākais punkts, kur to iebildi celt. Man tā problēma ir īstenībā ar 45.lappusi. Man liekas, tas ir radniecīgs jautājums, bet citā nodaļā, tāpēc es varbūt atstāšu to uz vēlāku laiku.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātie kolēģi! Arī šis ir viens no vissvarīgākajiem pantiem, un tādēļ es atļaušos tomēr mazliet plašāk informēt jūs par šajā pantā ietverto normu būtību. Tātad, ja zemes gabals pieder privātpersonai un uz šī zemes gabala atrodas pašvaldības māja. Šajā gadījumā dzīvokļa īrniekam ir pirmpirkuma tiesības uz attiecīgo viņa īrēto dzīvokli. Bet gadījumā, ja dzīvokļa īrnieks nevēlas izmantot šīs pirmpirkuma tiesības, bet maksā godīgi īri un komunālos maksājumus, pēc mūsu piedāvātā varianta zemes īpašnieks, kas ir pilsonis, var arī šajā gadījumā privatizēt šā īrnieka dzīvokli. Tā ir atšķirība no tiem gadījumiem, kad dzīvoklis vai māja atrodas uz valsts vai pašvaldību zemes. Tajos gadījumos, ja dzīvokļa īrnieks godīgi maksā īri un komunālos maksājumus un nevēlas, lai cits privatizētu dzīvokli, tad publiskā izsolē šo dzīvokli nepiedāvā. Bet, ja ir uz privātās zemes, tad arī tajos gadījumos, vēlreiz atkārtoju, kad dzīvokļa īrnieks maksā īres maksu un komunālos maksājumus, viņa dzīvokli var privatizēt zemes īpašnieks, attiecīgā zemes gabala īpašnieks. Bet savukārt, ja zemes īpašnieks arī nevēlas privatizēt, tad šo dzīvokli tālāk nenodod publiskā izsolē. Kādēļ mēs pieņēmām šādu konceptuālu nostāju? Mūsuprāt, nebūtu normāla tāda situācija, ja zemei būtu viens īpašnieks, dzīvoklim — cits īpašnieks, savukārt īrnieks būtu vēl trešā persona. Tā nebūtu normāla situācija. Mūsuprāt, dzīvokļu privatizācijas rezultātā dzīvokļa īrniekam jākļūst gan par dzīvokļa īpašnieku, gan arī par zemes īpašnieku. Un tādēļ mēs piedāvājam šādu konceptuālu nostāju. Lūdzu, godātie kolēģi, uz trešo lasījumu izsakiet savu viedokli! Tas ir diskutējams jautājums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Deputātiem bija liegtas tiesības iesniegt priekšlikumus attiecībā uz šiem Pašvaldības komisijas sagatavotajiem ierosinājumiem, jo tie ir sagatavoti un ir tikai viens variants tagad — Pašvaldības komisijas ieteiktais variants. Es arī aicinu ļoti rūpīgi izvērtēt visus šos priekšlikumus, jo tikai uz trešo lasījumu būs iespējams kaut ko šajos priekšlikumos labot, bet tagad cita varianta, cita panta vienkārši nav. Taču es gribu vērst jūsu uzmanību uz tikko Lagzdiņa kunga teikto. Mums jau ir tāda bēdīga pieredze, ka zemes tirgū sāk darboties starpnieki. Šāds gadījums jau ir noticis, kad bijušajam īpašniekam atjaunoja zemes īpašuma tiesības lidostas teritorijā un uzradās pārpircējs, kura uzvārds nu jau ir kļuvis gandrīz vai par sugas vārdu "Perepjolkins". Es jums varu paskaidrot, ka, piemēram, Ķengaraga masīvā vai Purvciemā gandrīz zem visiem namiem ir atjaunotas īpašuma tiesības bijušajam īpašniekam, kurš ir nabags vairākumā gadījumu. Viņš nespēs uzpirkt tik daudz sertifikātu, lai privatizētu vairākumu no šā daudzdzīvokļu nama dzīvokļiem vai visu šo namu. Ko viņš darīs? Viņš pārdos savu zemi, kuru viņš ir jau ierakstījis zemesgrāmatā, zemes likums viņam to pieļāva. Viņš to pārdos "perepjolkinam" ar mazo burtu, ja, un šis "perepjolkins" gan zinās, kā privatizēt šos namus, jo nu viņš ir ieguvis zemes īpašnieka tiesības, ko Civillikums neaizliedz. Pilsonis pilsonim drīkst pārdot, un viņš zinās, kā dancināt valsti un pašvaldību. Es vēlreiz aicinu, apsverot visus šos priekšlikumus, neiestrādāt īpašus noteikumus šajā likumā, kas attiecas uz zemi, jo to regulē cita kārtība. Paldies, man priekšlikumu nav, acīmredzot es tikai izteicu savu komentāru, tāpat kā Lagzdiņa kungs.

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC). Es visnotaļ piekrītu Seiles kundzei tajā daļā, ka šis ir tas konkrētais gadījums, kad mums praktiski otrais lasījums pārvēršas par pirmo. Bet, nu, tas ir tāpēc, ka mēs bijām ļoti strauji un pieņēmām pirmajā lasījumā ļoti slikti izstrādāto likumprojektu, un tā rezultātā tagad Juridiskajai komisijai, īpaši Pašvaldības komisijai, bija jāveic milzīgs darbs, lai jūsu priekšā šodien otrajā lasījumā formāli, bet būtība pirmajā lasījumā, parādītos, es uzskatu, visumā ļoti korekti un kvalitatīvi juridiski un arī sociāli izsvērts likumprojekts. Nu, bet tā viņš ir, un tāpēc, protams, tiem deputātiem, kuri par to rūpējas un interesējas, ir iespējas uz trešo lasījumu iesniegt vajadzīgos labojumus. Mēs palūgsim attiecīgu laiku. Bet tagad attiecībā uz šo punktu. Nu, ziniet, Seiles kundze domā par "perepjolkiniem", bet man liekas, ka šeit ir domāts par Latvijas pilsoņiem, jo šodien tās zemes īpašnieki, uz kuras tagad stāv tie lielie nami, visi ir Latvijas pilsoņi. Tātad es uzskatu, ka ir domāts par Latvijas pilsoņu interesēm un ir domāts arī par to, lai kaut kādā veidā tuvinātu situāciju tām prasībām, kas ir Civillikumā, proti, lai pēc iespējas nekustamais īpašums, kur zeme ir primāra, piederētu vienai personai. Nu, praktiski to te acīmredzot līdz galam realizēt nebūs iespējams, bet vismaz daļēji šeit savienosies zemes īpašnieks ar nekustamā īpašuma īpašnieku.

Bet ko gan es tagad gribētu pateikt. Ar ko tagad atšķirsies tā īrnieka statuss, kurš dzīvo uz pašvaldību zemes un nav privatizējis dzīvokli savu apsvērumu dēļ, bet palicis īrnieka statusā? Tur jau arī zemes īpašnieks un šī dzīvokļa īpašnieks ir viens - pašvaldība. Arī šajos gadījumos būs tas pats — zemes īpašnieks un dzīvokļa īpašnieks būs viens, tikai ne pašvaldība, bet fiziska persona. Nu, es par "perepjolkiniem" pašlaik nedomāju, es domāju par Latvijas pilsoņiem, kuru ir pietiekami daudz. Bet es gribu pateikt, ka ir viens moments. Pašvaldības var izlikt šo īrnieku tikai tad no dzīvokļa, ja viņš pārkāpj īres līgumu, ja viņš nemaksā par dzīvokli, ja viņš bojā dzīvokli vai viņš ir prom no sava dzīvokļa tik un tik ilgu laiku. Ir bailes par to, ka fiziska persona it kā varētu ierosināt šo cilvēku izlikt arī tādēļ, ka viņai pašai tas dzīvoklis ir vajadzīgs. Un, lūk, tas ir likumdevējam jāparedz. Ir jāparedz, lai būtu uz mata tādas pašas garantijas un tāds pats režīms tam cilvēkam, kas dzīvo uz privātās zemes, un tam, kas dzīvo uz pašvaldību zemes. Un par to būs jāpadomā varbūt pie šā likuma pārejas noteikumiem, pie nobeiguma noteikumiem. Īrniekam ir jāgarantē, ka, kaut arī viņa dzīvoklis faktiski piederēs fiziskai personai — zemes īpašniekam, viņa tiesības būs aizsargātas, ja viņš nevēlēsies šo dzīvokli privatizēt. Tā ir viņa lieta, tā ir brīvprātīga lieta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

P.Tabūns (LNNK). Es, cienījamie kolēģi, pie šī likumprojekta, pie kura patiešām ir ļoti daudz strādāts, varētu gandrīz par katru pantu runāt, bet es neesmu darījis un nedarīšu to. Taču es tikai gribu atgādināt kopumā, ka tas tomēr sagādās cilvēkiem daudz asaru. Jā, ir jārisina šis privatizācijas jautājums, bet daudzos, ļoti daudzos pantos diemžēl, es vēlreiz uzsveru, lai gan komisija ir ļoti cītīgi papildus strādājusi pēc pirmā lasījuma, ir daudz tādu vietu, kuras sagādās ļoti daudz asaru. Kaut vai šis punkts. Cilvēks maksās normāli par dzīvokļa īri, un, vienalga, viņam draudēs izlikšana no dzīvokļa tāpēc, ka zeme piederēs īpašniekam. Es domāju, ka te patiešām trešajā lasījumā ir krietni jāpadomā. Un ne tikai par šo pantu, es varētu runāt, kā es teicu arī par daudziem iepriekšējiem. Tā nu nedrīkstētu būt, ka šī likuma iedzīvināšana sagādātu cilvēkiem tik bezgala daudz ciešanu. Bet tā tas būs. Tā nopietni tas būs! Jo uz tām pašām privatizētajām zemēm būs ļoti daudz uzceltu dzīvokļu, daudzdzīvokļu māju. Es arī pats, protams, uz trešo lasījumu padomāšu par šo pantu un ne tikai par šo, bet arī par daudziem citiem pantiem, un aicinu deputātus un arī komisiju vēlreiz padomāt ļoti nopietni par šo lietu, lai izslēgtu pēc iespējas visas tās vājās vietas, kas var izraisīt ļoti bēdīgas sekas.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Neviens no deputātiem nelūdz izslēgt šo pantu? Līdz ar to, ja nav iebilžu, tas ir akceptēts. Iebilžu nav. 19. pants akceptēts komisijas piedāvātajā redakcijā. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Nākamais ir 88. priekšlikums, kuru iesniedz atbildīgā komisija, — papildināt likumu ar jaunu pantu, kas nosaka secību, kādā tiek piedāvāti privatizācijai dzīvokļi, kuros esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgta dzīvojamās telpas īres līguma pamata, jeb tā sauktie komunālie dzīvokļi. Līdzīgi kā gadījumā ar tiem objektiem, kuri atrodas uz valsts zemes, šie komunālie dzīvokļi tiek privatizēti kā viens objekts, īrniekiem vienojoties savā starpā vai izsolē. Un līdzīgi kā nule pieņemtajā 19. pantā tiek piedāvātas arī tiesības privatizēt šādu dzīvokli zemes īpašniekam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. Nākamais ir 89. priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 21. pantu, kas nosaka, kā tiek piedāvāti privatizācijai tukši dzīvokļi un tukšas, neizīrētas viendzīvokļa mājas. Kārtība ir līdzīga kā mājās uz valsts zemes, izņemot to, ka pirmā priekšrocība šeit ir zemes īpašniekam, uz kura zemes atrodas attiecīgais objekts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. Nākamais ir 90. priekšlikums, kuru iesniedz atbildīgā komisija, — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas nosaka secību, kādā tiek piedāvāta privatizācijai neizīrēta daudzdzīvokļu māja. Arī šeit ir līdzīgi kā iepriekš... Tātad ir nosacījums, ka vispirms šāds objekts ir privatizējams kā viens vesels objekts. Priekšrocības ir zemes gabala īpašniekam, bet ja tādu nav, tādā gadījumā šāda māja tiek nodota privatizācijai atklātā izsolē. Ja arī atklātā izsolē nav pieteikušies, tad tā privatizējama pa atsevišķiem objektiem — dzīvokļiem, darbnīcām un neapdzīvojamām telpām.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. 91. priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Tā iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 23. pantu, kas nosaka, kā tiek piedāvātas privatizācijai darbnīcas, kas atrodas mājā, kura atrodas uz privātās zemes. Secība ir sekojoša: pirmās rokas tiesības ir nomniekam, tālāk — zemes īpašniekam, pēc tam — atklāta izsole sertifikātu īpašniekiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. 92. priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas nosaka secību, kādā tiek piedāvāta privatizācijai neapdzīvojamā telpa mājā, kura atrodas uz privātās zemes. Šeit atšķirība no iepriekšējā, gadījuma, kad māja atrodas uz valsts zemes, ir tāda, ka priekšrocība iegūt īpašumā šādu neapdzīvojamo telpu ir zemes īpašniekam.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, lūdzu! Atklājam debates.

J.Lagzdiņš (LC) Kolēģi deputāti! Es nevis debatēs uzstājos, bet runāju, lai informētu jūs par vienu ļoti būtisku problēmu, kas rodas, privatizējot dzīvojamās ēkās esošās nedzīvojamās telpas. Ļoti daudzas no šīm telpām ir šobrīd jau iznomātas. Daudzi nomātāji ir ieguldījuši ievērojamus līdzekļus šo telpu sakārtošanā, remontēšanā un labiekārtošanā. Daudzreiz šīs summas sasniedz vairākus desmitus un pat simtus tūkstošu. Mūsu piedāvātā konceptuālā pieeja ir šāda. Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku segumu privatizācijas sertifikātiem, būtu lielāks pieprasījums pēc privatizācijas sertifikātiem, kā arī pēc iespējas par lielāku cenu tiktu privatizētas nedzīvojamās telpas, mēs piedāvājam arī iznomātās nedzīvojamās telpas privatizēt publiskā izsolē. Tātad nevis paredzēt pirmpirkuma tiesības nedzīvojamo telpu nomniekam, bet privatizēt publiskā izsolē. Lai saglabātu taisnīgumu, mēs esam paredzējuši tālākajos pantos tādu kārtību, ka gadījumā, ja līdzšinējais nomnieks ir ieguldījis zināmus līdzekļus telpu labiekārtošanā un var to dokumentāli pierādīt, viņš iesniedz attiecīgajai privatizācijas izpildinstitūcijai attiecīgos dokumentus, un tādā gadījumā objekts tiek privatizēts gan par latiem, gan par sertifikātiem. Piemēram, ja kāds veikala īpašnieks ir ieguldījis, teiksim, 50 tūkstošus latu labiekārtošanā un šis objekts tiek nodots privatizācijai publiskā izsolē, tad vispirms tiem pretendentiem, kas cer iegūt publiskā izsolē šo objektu, ir jāiemaksā 50 tūkstoši latu, lai izsolīšanas gadījumā pašvaldība varētu atlīdzināt līdzšinējam nomniekam viņam radušos izdevumus sakarā ar šīs nedzīvojamās telpas labiekārtošanu. Cits variants ir, ka likumā varētu paredzēt pirmpirkuma tiesības līdzšinējam nomniekam. Kādi pozitīvi momenti ir šim variantam? Zināma drošības sajūta līdzšinējiem nomniekiem, nav sarežģīts privatizācijas process, tas ir daudz vienkāršāks. Bet neapšaubāmi šādos gadījumos cena, par kādu tiks privatizēts objekts, būs nesalīdzināmi zemāka, tātad tā būs sākotnējā cena, vērtība, kādu būs noteikusi privatizācijas izpildinstitūcija, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumos paredzēto metodiku. Bez tam mēs paredzam, ka, ja mēs pieņemtu šādu normu, pārejas periodā, gada laikā, kurā paredzēts piedāvāt šos objektus privatizācijai, notiktu masveida līgumu laušana līdzšinējiem nomātājiem un labākos objektus piedāvātu, nu, tā teikt, mājas kārtībā varbūt noteiktam nomnieku kontingentam, lai tie perspektīvā varētu tos privatizēt, izmantojot pirmpirkuma tiesības uz šīm iznomājamām telpām. Lūdzu, godātie kolēģi, izvērtēt "par" un "pret" attiecībā uz abiem piedāvātajiem variantiem. Šodien es ieteiktu balsot par komisijas piedāvāto variantu un iesniegt konkrētus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Godātais deputāt Lagzdiņ, es domāju, ka jūsu paskaidrojumi ir ļoti būtiski un ļoti vajadzīgi mums visiem, apspriežot šo likumu, bet citādu atvēli runāt es jums nevaru dot kā vienīgi debatēs. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Es atvainojos!")

Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu, jums vārds!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Lagzdiņa kungs jau šeit teica, ka šajā pantā ir diezgan daudz problēmu, un būtībā tas pats ir arī 18. pantā, kur ir runa par iznomātas telpas nodošanu publiskā izsolē. Laikam ir tomēr latīņu teiciens "pacta sunt servanta", un, ja ir iznomāts, tad acīmredzot ir kaut kāds līgums slēgts, vai tā ir valsts vai pašvaldība, uz kaut kādu noteiktu termiņu, un acīmredzot ir arī kārtība, kādā veidā un uz kādiem pamatiem līgums var tikt lauzts. Jo šinī gadījumā, tā vienkārši pieņemot likumu — viss tas, kas ir bijis iznomāts, tagad tiks piedāvāts kādam citam, tikai iestrādājot šo kompensācijas mehānismu par ieguldītajiem līdzekļiem, laikam tik vienkārši to atrisināt nevarēs. Acīmredzot te ir ļoti nopietni komisijai jāpadomā. Es domāju, ka mēs arī Juridiskajā komisijā apsvērsim šos priekšlikumus, jo jāpiekrīt ir tam, ka šis teksts ir jauns un mēs iepriekš tātad nevarējām uz to reaģēt. Bet es domāju, ka tas ir ļoti nopietni, pie tā ļoti nopietni ir jāpiestrādā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Ņemot vērā Endziņa kunga argumentus un atbalstot tos, man arī šķiet, ka kaut kādas tiesības varbūt ir jāiestrādā šajā likumā nomniekam, kurš ir izīrējis šīs telpas, iekārtojis tās un noslēdzis nomas līgumu. To, protams, mēs varam izdarīt trešajā lasījumā, bet šajā lasījumā es lūdzu sēdes vadītāju likt atsevišķi uz balsošanu jaunā 24. panta abus punktus. 1. apakšpunktu es ierosinu atbalstīt, bet 2. apakšpunktu, par cik tas nav izstrādāts, pareizāk būtu šajā sēdē noraidīt. Un tad varēs iestrādāt jaunu apakšpunktu jaunā redakcijā, jo šeit tik tiešām ir dotas tiesības publiski piedāvātā atklātā izsolē fiziskajām un juridiskajām personām — privatizācijas sertifikātu īpašniecēm — cīnīties. Juridiskās personas ir uzpirkušas ļoti daudz privatizācijas sertifikātu par 1 latu, un neviena no privātpersonām nevarēs cīnīties ar šo juridisko personu. Tas nav iedomājams, nevar privātpersona pārsolīt šo juridisko personu. Un tādēļ varbūt šeit vajadzētu būt tādai normai, ka, ja juridiskā persona uzpirktu šos īpašuma kompensācijas izsniegtos sertifikātus un ar tiem piedalītos izsolē, tad vismaz šie sertifikāti tiktu atpirkti. Tā ka šī redakcija ir nesagatavota, bīstama, — un es lūdzu jūs nebalsot par 2. punktu, ja gadījumā sēdes vadītājs liek uz balsošanu abus ierosinātos punktus atsevišķi. Tātad atbalstīt 1. un noraidīt 2. apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribēju pievērst Endziņa kunga un deputātu uzmanību 56. pantam, kur ir neapdzīvojamo telpu un darbnīcu nomnieku tiesību aizsardzība. Un tur tieši ir minēts, ka iepriekšējie nomas līgumi tiek uzturēti vismaz trīs gadus. Tā ka tādā ziņā, ja telpas pāriet citam īpašniekam, respektīvi, ja pirmais īpašnieks bija pašvaldība, bet tagad tās pāriet kādam citam īpašniekam, mainās tikai īpašnieki, bet vismaz trīs gadus paliek spēkā nomas līgums, protams, ja viena vai otra puse to nelauž nomas līguma kārtībā. Šeit arī tas pats ir saistīts ar dzīvokļu īrnieku tiesību aizsardzību, kas ir 55. pants. Un mums ir 57. pants, kas runā par sociāli mazaizsargāto un maznodrošināto īrnieku sociālajām garantijām, un es lūgtu... Jā, mēs runājam šeit par juridiski pareizi noformētu likumprojektu, kas iet zināmā secībā un zināmā struktūrā, un mēs nevaram pa starpu iestarpināt visādas normas, kas vienkārši sajauc likumprojekta kārtību un koncepciju. Un šeit atkal jautājums nav tāds, ka pirmo reizi mēs redzam šos pantus un mums nav bijis laika iesniegt labojumus komisijas piedāvātajos pantos. Es domāju, jautājums ir tāds, ka diemžēl mēs esam tik aizņemti, ka mums nebija laika izlasīt likumprojektu. Daudzi no iebildumiem atkristu, ja būtu izlasīts līdz galam. Vajag nevis izlasīt tikai pirmo teikumu un tūlīt kāpt tribīnē un par to runāt, bet izlasīt visu likumu līdz galam. Tur ir viss izteikts.

Un es lūdzu vēlreiz atbalstīt komisijas piedāvāto redakciju. Un, ja ir iebildumi vai kāds vēlas kaut ko mainīt, tad uz trešo lasījumu, lūdzu, tekstu rakstiski iesniegt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Deputātes Seiles prasība ir likumīga, un jābalso katru apakšpunktu vai daļu atsevišķi. Lūdzu zvanu! 24. pants, 31. lapaspuse. Tur ir divi apakšpunkti. Balsojam par katru atsevišķi. Pirmais - "ikvienu iznomātu un neiznomātu neapdzīvojamo telpu (izņemot darbnīcas) vispirms piedāvā privatizēt tam zemes gabala īpašniekam, uz kura zemes dzīvojamā māja uzcelta, ievērojot šā likuma 19. panta trešajā daļā noteikto". Lūdzu, balsojam par šo redakciju! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 69 — par, pret — 4, atturas — nav. Pieņemts.

Tagad par 2. apakšpunktu — "ja zemes gabala īpašnieks atsakās privatizēt šā panta pirmajā daļā minēto neapdzīvojamo telpu, kā arī tad, ja zemes gabala īpašnieki nevienojas par to, kurš no viņiem privatizēs minēto neapdzīvojamo telpu, to publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē fiziskām un juridiskām personām — privatizācijas sertifikātu īpašniecēm". Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 12, atturas — 12. Pieņemts.

J.Bunkšs. Nākamais...

Sēdes vadītājs. Nākamais būs 93. priekšlikums, bet tagad zvans reģistrācijai. Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu visus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē un nav reģistrējušies!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aivars Berķis, Vilnis Edvīns Bresis, Māris Budovskis, Gaļina Fjodorova, Andris Gūtmanis, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Edvīns Kide, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Jānis Lucāns, Roberts Milbergs, Aija Poča, Indra Sāmīte, Antons Seiksts...

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts ir zālē.

I.Folkmane. Andris Siliņš, Dainis Stalts, Anita Stankēviča, Jānis Straume...

Sēdes vadītājs. Deputāts Straume ir zālē.

I.Folkmane. Jevgēnijs Zaščerinskis...

Sēdes vadītājs. Arī ir zālē.

I.Folkmane. Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 18.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt likumprojektu "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju". 6.nodaļa.

J.Bunkšs. 93.priekšlikums. Iesniedz atbildīgā komisija, kas iesaka papildināt likumu ar jaunu 6.nodaļu — "Privatizācijas objektu novērtēšana".

Sēdes vadītājs. Iebilžu nav. Tālāk!

J.Bunkšs. 94.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 25.pantu, kurā ir noteikts privatizācijas objektu novērtēšanas termiņš. Zināmā mērā šajā tekstā ir ietverts, ja tā varētu teikt, izaicinājums. Šie 12 mēneši varētu būt jautājumus, kurā mēs labprāt uz trešo lasījumu saņemtu jūsu priekšlikumus, vai ir reāli šādi tempi. Šajā pantā ir arī noteikti tie privatizācijas objekti, kuri būtu novērtējami pirmkārt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Bunkšs. 95.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka likumprojektu papildināt ar jaunu 26.pantu, kurā būtu noteiktas institūcijas, kas veic privatizācijas objektu novērtēšanu, kā arī iekļauti pirmā lasījuma 18.panta noteikumi par dokumentiem, kuri ir pievienojami privatizācijas objektu novērtēšanas dokumentiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Bunkšs. 97.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar 27.pantu, kas reglamentētu privatizācijas objektu vērtības noteikšanu. Šeit daļēji iekļautas pirmā lasījuma 37.panta normas par vērtības noteikšanu un objekti tiek dalīti atkarībā no tā, vai privatizācijas objekts atrodas uz valsts vai pašvaldības zemes (27.panta otrā daļa) vai uz privātās zemes (27.panta trešā daļa).

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 97.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija, kas iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 28.pantu, kurā nosaka privatizējamā vai nomā nododamā zemes gabala platības noteikšanu. Šā panta norma nosaka, ka šo zemes platību nosaka privatizācijas izpildinstitūcija , ievērojot Ministru kabineta noteikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 98.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka pirmā lasījuma 5.nodaļu sadalīt piecās nodaļās un tādā veidā iekļaut likumā par dzīvokļu privatizāciju.

Sēdes vadītājs. 99. priekšlikums.

J.Bunkšs. 99.pants...

Sēdes vadītājs. Nē, priekšlikums!

J.Bunkšs. 99. priekšlikumu iesniedz Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Es aicinu jūs pievērst uzmanību arī 104.priekšlikumam, nedaudz aizsteidzoties uz priekšu, jo atbildīgā komisija piedāvā izteikt šo pantu kā 26.pantu. Par to jau mēs esam vienojušies, un tāpēc gan 99.priekšlikums, gan 100. priekšlikums, tāpat arī 102.priekšlikums, ir daļēji iekļauti, jau akceptējot 26.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. 102. priekšlikums, ko iesniedz frakcija "Tēvzemei un brīvībai". Es atvainojos, to mēs norunājām.

103.priekšlikums. Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums ir noraidīts, jo mēs jau iepriekš esam akceptējuši arī to, ka Privatizācijas aģentūra kā tāda tiek noraidīta ar šo likumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk nākamie priekšlikumi būtu 36.lapaspusē — 105. priekšlikums, kuru iesniedz Juridiskā komisija. Arī šis priekšlikums ir daļēji jau pieņemts, akceptējot 29. un 30. pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. 106.priekšlikums, kuru iesniedz frakcija "Tēvzemei un brīvībai", ir noraidīts. Es gribu teikt, ir noraidīts pēc formas, jo daļēji 33.pantā ir teikts, ko nozīmē kopēja īpašuma apsaimniekošanas forma. To, ka šādu kopīpašuma apsaimniekošanas formu vai līgumu nenosaka vis pašvaldība, bet tās puses, kas šo līgumu slēdz. Bet pēc formas šis frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? Nav iebilžu. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 107.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas jau pieņemts, akceptējot 29. un 30.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 108.priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija, ir priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu nodaļu — "Paziņojums par privatizācijas un atbildes sniegšanu".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

J.Bunkšs. 109. priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 22.pantu, kurā būtu noteikts piedāvājums privatizēt konkrēto privatizācijas objektu.

29.pantā ir daļēji iekļautas pirmā lasījuma prasības konkrēti tas, ka rakstiski jāpaziņo katram īrniekam, katram pretendentam par dzīvokļa privatizāciju, kā arī noteikti termiņi, kuros ir jānosūta paziņojums. Tātad 12 mēnešu laikā, kā mēs jau iepriekš runājām, pēc šā likuma prasībām tiek novērtēts privatizējamais objekts un trīs mēnešu laikā pēc novērtēšanas ir jānosūta paziņojums privatizējamo objektu īrniekiem vai nomniekiem. Ja tas ir zemes īpašnieks, arī zemes īpašniekam.

Vēl ir arī šeit ielikta tāda būtiska norma, ka viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas, īrniekam jāiepazīstina ar šo paziņojumu savi ģimenes locekļi. Ietvertas arī citas normas.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. 110. priekšlikums ir priekšlikums, kuru iesniedz atbildīgā komisija. Tā ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 30.pantu — "Privatizācijas paziņojuma saturs". Šajā pantā ir norādīts, kāda informācija, kādi dati jāiekļauj privatizācijas paziņojumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. 111. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu — 31.pantu — "Atbilde uz privatizācijas paziņojumu". Šis pants nosaka, ka personām, kuras saņēmušas privatizācijas paziņojumu, respektīvi, īrniekiem, zemes īpašniekiem vai nomniekiem, jāatbild uz privatizācijas paziņojumu, iesniedzot privatizācijas pieteikumu vai arī atteikumu privatizēt piedāvāto objektu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. 112.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija. Tā ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 32.pantu — "Privatizācijas pieteikuma iesniegšana", kurā noteikts, ka privatizācijas pieteikums jāiesniedz trīs mēnešu laikā no privatizācijas paziņojuma saņemšanas.

Vēl vēlētos norādīt arī uz šā panta 4.punktu, kuru gan mēs skatīsim detalizētāk tieši pie šā panta, proti, ka papildus dokumentiem, kas jāiesniedz īrniekiem, tiem īrniekiem, kuriem dzīvoklis piešķirts kā kompensācija par zemes gabala vai īpašuma atņemšanu valsts vajadzībām, jāiesniedz arī papildu dokumenti, kas apliecina šo procedūru.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 113.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 33.pantu — "Privatizācijas pieteikuma saturs". Šajā pantā noteikti dati, kas jānorāda privatizācijas pieteikumā. Īpaši vēršu jūsu uzmanību uz 6.apakšpunktu, kur ir paredzēts, ka šajā privatizācijas pieteikumā ir arī jānorāda apņemšanās uzņemties kopīpašuma apsaimniekošanu un dzīvojamās mājas kopīgas pārvaldīšanas saistības.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 114. priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija — papildināt likumprojektu ar jaunu 34.pantu — "Atteikums privatizēt piedāvāto objektu". Tātad galvenās normas. Par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai nomnieks, vai zemes īpašnieks ne vēlāk kā triju mēnešu laikā iesniedz rakstveida paziņojumu privatizācijas institūcijai. Par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu uzskatāma arī atbildes nesniegšana trīs mēnešu laikā, kā arī parādu nenomaksāšana par īri un par komunālajiem pakalpojumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. 115. priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija, kas ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 8.nodaļu — "Objekta privatizācija atklātā izsolē".

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk par saturu!

J.Bunkšs. 116. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 35.pantu — "Termiņš ,kādā uzsākama objekta privatizācija atklātā izsolē". Tātad šeit galvenā doma ir tāda, ka viena mēneša laikā pēc objekta novērtēšanas neizīrētie dzīvokļi, viendzīvokļa mājas un daudzdzīvokļu mājas, kā arī darbnīcas, kuras atsakās privatizēt, luksus darbnīcas, iznomātās un neiznomātās telpas jāpiedāvā atklātā izsolē. Šeit es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka otrajā rindā ir ieviesusies drukas kļūda un tur minētā sastāvdaļa ir piektā daļa.

Sēdes vadītājs. Iebilžu nav. Tālāk!

J.Bunkšs. 117. priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 36.pantu — "Publisks piedāvājums privatizēt objektu atklātā izsolē". Galvenais jautājums, kas šeit iekļauts ir tas, ka šiem publiskajiem piedāvājumiem privatizēt atklātā izsolē jābūt publicētiem laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", lai tie būtu pieejami visiem valsts iedzīvotājiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. 118. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 37. pantu — "Publisko piedāvājumu saturs".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. 119. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina likumprojektu papildināt ar jaunu 38.pantu — "Pieteikuma iesniegšana".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. 120. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 39.pantu — "Privatizācijas objektu izsoles organizēšanas tiesiskā reglamentācija."

Sēdes vadītājs. Iebilžu nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. 121.priekšlikumu, kuru iesniegusi Juridiskā komisija, mēs esam pieņēmuši daļēji, akceptējot 4. un 5.nodaļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. Līdzīgi tas ir ar 122.priekšlikumu, kuru iesniegusi Demokrātiskās partijas frakcija un kurš ir akceptēts 4. un 5.nodaļā daļēji.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 123.priekšlikums, ko iesniegusi Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija, ir noraidīts, jo izlikšana no dzīvokļa paredzēta atsevišķā likumdošanā un to var darīt arī bez minēšanas šajā likumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 124.priekšlikums, ko iesniedza frakcija "Tēvzemei un brīvībai", arī ir pieņemts līdzīgi kā iepriekšējie, daļēji to akceptējot 4. un 5. nodaļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. Deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums, 125.priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Mārtiņam Ādamam Kalniņam, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz vienu problēmu, kura rodas sakarā ar šo likuma pantu. Un tas ir tādos gadījumos, kuru nav mazums — tad, kad bijušais likumīgais īpašnieks vai mantinieks ir atguvis tikai daļu no mājas. Un šeit es gribētu, lai jūs varbūt uzklausītu mani un padomātu par tādu piemēru. Piemēram, ir četru dzīvokļu māja, trīs ceturtdaļas bijušais īpašnieks vai mantinieks ir atguvis un viena ceturtdaļa pieder pašvaldībai. Un tā tiek privatizēta. Un tagad padomājiet, kādas ir tās problēmas ar apsaimniekošanu un, piemēram, ar restaurāciju! Ja gribētu restaurēt ēku, kura varbūt ir būvēta 1900.gadā un ir vērta to, lai viņu pasargātu un lai viņa nezustu, — kā varētu vienoties, ja vienam pieder trīs ceturtdaļas un vienam pieder viena ceturtdaļa. Kas tad labos jumtu? Un kā vienosies par to, ka ārpusi uzlabos? Tur drīzāk tam, kas to vienu dzīvokli ir privatizējis, būtu interese tikai uzlabot to vienu dzīvokli un nerūpēties par jumtu, piemēram. Tādēļ es ierosinu šinī gadījumā apsvērt, vai nebūtu labāk bijušajam īpašniekam vai mantiniekam, kurš ir atguvis vairāk nekā pusi no ēkas, dot pirmpirkuma tiesības uz privatizāciju. Tādēļ es vēlos uzturēt balsojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēlas komentēt? Lūdzu!

J.Bunkšs. Es varētu pateikt pavisam īsi. Komisijā mēs izskatījām šo priekšlikumu, un galvenais secinājums te ir tāds, ka principā šī mājas daļa nav nacionalizēta vai citādā veidā piespiedu kārtā atsavināta. Un tāpēc šādu īpašu kategoriju mēs neizdalījām. Tā mēs sapratām šo priekšlikumu. Tāpēc es arī iesaku atbalstīt komisijas priekšlikumu - noraidīt.

Sēdes vadītājs. Zvanu, lūdzu! Lūdzu balsosim par Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu papildināt pantu pēc pirmās daļas ar jaunu daļu šādā redakcijā: "Mājās, kur vismaz pusi no dzīvokļiem ir ieguvis likumīgais īpašnieks vai tā likumīgais mantinieks, pirmtiesības iegādāties īpašumā dzīvokli ir likumīgajam īpašniekam vai tā likumīgajam mantiniekam." Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 17, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Bunkšs. 126.priekšlikums, ko iesniedza Kristīgo demokrātu savienības frakcija, ir daļēji pieņemts, akceptējot 4. un 5.nodaļas pantus.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 127.priekšlikums, ko iesniedza Juridiskā komisija, arī ir daļēji pieņemts, akceptējot 14. un 20.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 128.priekšlikumu komisija noraidīja. Šo priekšlikumu iesniedza frakcija "Tēvzemei un brīvībai".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, komentējiet!

J.Bunkšs. Papildināt 21.pantā tekstu aiz vārdiem "vienam no viņiem". Tātad pretējā gadījumā dzīvokļu privatizācija tiek uzsākta tad, kad likvidēts kopējo (komunālo) dzīvokļu statuss. Šajā likumā mēs piedāvājam mehānismu, kādā veidā komunālie dzīvokļi būtu likvidējami, un neiesakām to atlikt uz kaut kādu nezināmu laiku un ar nezināmu procedūru, kā šos komunālos dzīvokļus privatizēt. Tāpēc arī komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Frakcija piekrīt šim skaidrojumam? Nav iebilžu. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 129.priekšlikums, ko iesniedza deputāte Rugāte, daļēji ir pieņemts, akceptējot 14. un 20.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 130.priekšlikums, ko iesniedza deputāte Seile, ir noraidīts. Šo jautājumu mēs šeit jau nedaudz diskutējām saistībā ar komunālajiem dzīvokļiem, un šajā likumā tātad mēs paredzam, ka dzīvokli var privatizēt viena no komunālā dzīvokļa personām kā vienu veselu objektu. Tā mēs arī iepriekš vienojāmies.

Sēdes vadītājs. Man grūti ir saprast jūsu žestus jeb iztulkot jūsu žestus. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Redziet, es gribētu uzturēt to domu, kuru es esmu iestrādājusi šajā pantā, — lai būtu tiesības viena komunālā dzīvokļa dažādiem īrniekiem, kuri nav viena ģimene, privatizēt šo komunālo dzīvokli kā kopīpašumu. Bet, tā kā ir mainījusies visa likuma struktūra un šie panti ir pilnīgi savādākā kontekstā, es par pareizāku uzskatu iesniegt priekšlikumus uz nākošo lasījumu vai arī šajā pašā lasījumā, ja mēs nenobalsosim, apspriešanu pārtrauksim un turpināsim kādā citā reizē, un netērēt laiku ar šo priekšlikumu izvērtēšanu. Es neuzturu savu balsojumu par to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Nav iebilžu. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 130.priekšlikums, kuru iesniedza atbildīgā komisija, - sadalīt pantu divos pantos, normas iekļaut 14. un 20.pantā. To mēs esam jau izdarījuši.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs. 132.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedz Juridiskā komisija. Un komisijas priekšlikums ir sekojošs — jānovērš pretrunas starp 22.panta pirmo un otro daļu, un pants jāizsaka precīzākā redakcijā. Es vēršu jūsu uzmanību uz 139.priekšlikumu, kur atbildīgā komisija iesaka 22.pantu izslēgt vispār.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 133.priekšlikums, ko iesniedza Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija, ir noraidīts. Šajā gadījumā otrā lasījuma tekstā mēs neparedzam kaut kādu īpašu kārtību, kā jānorēķinās, izņemot to, ka privatizējamo objektu īpašniekiem trīs mēnešu laikā savi parādi ir jānokārto, ja viņi vēlas dzīvokli privatizēt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk. 134.priekšlikums, kuru iesniedza deputātu frakcija "Līdztiesība", ir pieņemts. Šī norma ir iekļauta 79.pantā, tā ir izstrādāta precizētā redakcijā, un ir paredzēti gadījumi, kad dzīvokļu privatizācijas procedūra var tikt pārsūdzēta tiesā vai var būt iebildumi pret šo procedūru.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 135.priekšlikums, ko iesniedza deputāte Seile, ir noraidīts. Es sapratu, ka deputāte Seile savus priekšlikumus iesniegs uz nākamo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Ļoti īsi vajag komentēt noraidīšanas iemeslus.

J.Bunkšs. Otrais punkts paredz, ka, ja kāds no īrnieka ģimenes locekļiem vai pats īrnieks nav parakstījis privatizācijas iesniegumu, tad pēc noteiktā divu mēnešu termiņa izbeigšanās dzīvojamā māja vai dzīvoklis privatizējams bez šā ģimenes locekļa piekrišanas. Ja jūs atceraties, mēs jau iepriekš diskutējām par to, vai šajā likumā ietvert normu, ka starp ģimenes locekļiem jānoslēdz notariāla vienošanās. Līdz ar to dzīvoklis nebūtu privatizējams bez kāda ģimenes locekļa piekrišanas. Tā ka tas būtībā ir pretrunā ar mūsu iepriekš iekļauto normu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 136.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija, kura iesaka panta pirmo daļu iekļaut 31. un 32.pantā, izslēgt panta trešo daļu un panta otro un ceturto daļu iekļaut 4., 5. un 12.nodaļā. Izņemot 12.nodaļas jautājumus, pārējie mums jau ir akceptēti.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 137.priekšlikums attiecas uz pirmā lasījuma 23.pantu — "Privatizācijas atlikšana". Šeit, šajā gadījumā es vēršu jūsu uzmanību uz 139.priekšlikumu, kurā atbildīgā komisija iesaka izslēgt šo pantu, neparedzēt likumā atlikšanu, kas ir uzsākama ar šī likuma stāšanos spēkā. Un tāpēc Juridiskās komisijas priekšlikums noteikt, ka ir zināmi apstākļi, kad privatizācija būtu atliekama, komisijā akceptu neguva. Tāpat līdzīgu iemeslu dēļ netika akceptēts arī Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas priekšlikums — 138.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāte Marjaša, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC). Attiecībā uz Juridiskās komisijas 137.priekšlikumu es tā arī nesapratu referentu. Kāpēc viņam liekas, ka šī norma, kura nosaka, ka, ja "pieteicējs nav nokārtojis maksājumus par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem par laiku, ne ilgāku par trim mēnešiem, pieteikuma izskatīšana tiek atlikta līdz parāda segšanai". Es nesapratu, kamdēļ jūs viņu... Man šī norma šķiet pareiza, un es to uzturēšu katrā ziņā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš. Godātie deputāti! Nedaudz par procedūru! Vienu un to pašu noraidīt otrajā lasījumā un skatīt trešajā lasījumā diez vai var. Tāpēc šeit vajadzētu izlemt Saeimas attieksmi pret šo priekšlikumu. Jo deputāte Marjaša pieņēma kā faktu, ka ir jau noraidīts, un viņa teica, ka uzturēs trešajā lasījumā. Bet vēl jau nav noraidīts, tikai komisija ir noraidījusi, tāpēc Saeimai jāizlemj. Lūdzu, Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļš"!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātajā variantā ar šā likuma spēkā stāšanos visi dzīvokļi tiek uzskatīti par tādiem, kas tiek piedāvāti privatizācijai tādā kārtībā, kādu paredz attiecīgās likuma normas. Ja mēs pieņemtu šo Juridiskās komisijas priekšlikumu, tad dzīvokļu īrnieki vai nomnieki vienkārši nemaksātu nomas maksu un īres maksu un šie dzīvokļi netiktu piedāvāti privatizācijai. Tādējādi tiktu bremzēta privatizācija. Ir citādākā veidā šī norma formulēta — gadījumā, ja nomnieks vai īrnieks vēlas privatizēt dzīvokli likumā noteiktajā kārtībā, tad viņš var to privatizēt tikai tad, ja ir īres maksu nomaksājis. Ja viņš, saņēmis privatizācijas piedāvājumu, trīs mēnešu laikā šo īres maksu nenomaksā, saskaņā ar speciāliem pantiem šāda rīcība tiek uzskatīta par atteikšanos privatizēt dzīvokli. Tā ka tas ir atrisināts citādā veidā mūsu piedāvātajā variantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Līdz ar to mēs akceptējam Juridiskās komisijas priekšlikuma noraidīšanu. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Es saprotu, ka es varu pāriet pie 140.priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

J.Bunkšs. Šo priekšlikumu iesniedza Juridiskā komisija. Priekšlikums ir daļēji pieņemts, akceptējot 31., 32. un 33.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 141.priekšlikumu iesniedza Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija. Šis priekšlikums ir noraidīts, un, kā jau es teicu iepriekš, principā normas, kas paredz līgumu par kopīpašuma apsaimniekošanu, ir paredzētas 33.pantā. Kādam jābūt šim līgumam, to noteiks Ministru kabinets, un šeit, šajā pantā, nebūtu nepieciešams uzrādīt, tieši ar ko ir jāslēdz apsaimniekošanas līgums. Apsaimniekošanas līgums jāslēdz starp kopīpašuma pusēm.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Tā ir šī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotā likumprojekta, manuprāt, lielākā nepilnība, ka nav īpašas nodaļas, kas reglamentē privatizējamo māju apsaimniekošanu. Un es personīgi ierosināšu sagatavot uz nākamajiem lasījumiem īpašu nodaļu par šo jautājumu reglamentāciju. Mēs vienkārši nepaguvām šajā īsajā laika periodā sagatavot tik daudzas normas, kas varētu pienācīgi, juridiski korekti reglamentēt šos jautājumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu nav. Līdz ar to pieņemts. Nākamo, lūdzu!

J.Bunkšs. 142.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija, kas iesaka izslēgt panta pirmo daļu un izteikt panta otro daļu kā 33.pantu, precizējot redakciju. To mēs esam akceptējuši sakarā ar 33.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk, runājot par 143.un 144.priekšlikumu, ko iesniedza Juridiskā komisija un frakcija "Tēvzemei un brīvībai", es gribu vērst jūsu uzmanību uz 145.priekšlikumu, kuru iesniedza atbildīgā komisija, kas iesaka šo pantu izslēgt, jo dzīvokļu privatizācija sākas ar likuma stāšanos spēkā. Līdz ar to 143.un 144. priekšlikumu komisija nav izskatījusi pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem. Tālāk!

J.Bunkšs. Nākamais - 146. priekšlikums attiecas uz pirmā lasījuma 26.pantu – "Par pirkuma līguma slēgšanas kārtību". Juridiskās komisijas priekšlikums par pirkuma līguma slēgšanu ir daļēji pieņemts un iekļauts 9. nodaļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk ir 147.priekšlikums, kuru iesniegusi atbildīgā komisija, – papildināt likumprojektu ar jaunu 9. nodaļu. Es atvainojos, es pārlecu pāri, es atvainojos! Tātad atbildīgā komisija iesaka izteikt 26.pantu astoņos pantos un iekļaut jaunā 9. nodaļā, kurā daļēji būtu ietverti arī par šo pantu iesniegtie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tātad 147.priekšlikums ir izteikt panta nosaukumu... 9. nodaļas nosaukumu "Pirkuma līgums".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 148.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija, kura iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 40.pantu – "Lēmums par pirkuma līguma slēgšanu", kas nosaka, ka pašvaldības domei (padomei) ir jāpieņem šāds lēmums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Bunkšs. 149.priekšlikums. To iesniedza atbildīgā komisija, kura iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 41.pantu - "Pirkuma līguma slēgšana", kas nosaka, ka pirkuma līgumu slēdz, pamatojoties uz pašvaldības domes (padomes) lēmumu un pircēja izdarīto samaksu (pirmo iemaksu).

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J. Bunkšs. 150.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Tā iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 42.pantu - "Pirkuma līguma saturs". Šajā pantā daļēji iekļauti pirmā lasījuma 26.pantā minētie dati.

Sēdes vadītājs. Iebilžu nav. Lūdzu, nākamo pantu.

J.Bunkšs. 151.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 43.pantu - "Pirkuma maksas noteikšana", nosakot, ka pirkuma maksu nosaka privatizācijas institūcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Tālāk!

J.Bunkšs. 152.priekšlikums. Iesniedza atbildīgā komisija. Tā iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 44.pantu - "Nomnieka izdevumu atlīdzināšana". Šajā pantā daļēji iekļauti pirmā lasījuma 35.panta noteikumi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 153.priekšlikums. Iesniedza atbildīgā komisija. Tā ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 45.pantu - "Maksājumu termiņi un kārtība".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

J.Bunkšs. 154.priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija, – papildināt likumprojektu ar jaunu 46.pantu - "Pirkums uz nomaksu". Šajā pantā daļēji iekļautas pirmā lasījuma 34.un 35.panta prasības attiecībā uz pirkumu uz nomaksu. Gan tas, ka pirmajā iemaksā ir nepieciešams samaksāt ne mazāk kā 30% no pirkuma maksas, gan arī tas, ka tiek noteikts laiks, kurā ir jāsamaksā 70 procenti no pirkuma maksas.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 155.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija, kas iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu pantu - "Viendzīvokļa mājas nodošana īpašumā bez atlīdzības". Šajā pantā ir iekļauti pirmā lasījuma 30.panta noteikumi, ka īpašniekam – fiziskai personai, ja tai personiskā īpašumā bijusī māja nojaukta vai atņemta sakarā ar valsts vai sabiedrības vajadzībām, dzīvoklis nododams bez atlīdzības, kā arī paredzēta kārtība, kādā mantojamas šīs tiesības.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Bunkšs. 156.priekšlikums. Iesniedza Juridiskā komisija. Juridiskās komisijas priekšlikums ir pieņemts un iekļauts 48.un 49.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

J.Bunkšs. 157.priekšlikumā atbildīgā komisija iesaka 27.pantu izteikt divos pantos un iekļaut tos 10. nodaļā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija 158.priekšlikumā iesaka 10. nodaļu nosaukt sekojoši - "Īpašuma tiesību nostiprināšana".

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs. 159.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija, ierosinādama iekļaut likumprojektā jaunu 48.pantu - "Privatizētā objekta īpašuma tiesību nostiprināšana", kurā būtu ietvertas pirmā lasījuma 27.panta prasības attiecībā uz īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs. 160.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Tā iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 49.pantu, šajā pantā iekļaujot pirmā lasījuma 27.un 30.panta noteikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Bunkšs. 161.priekšlikums, ko iesniedza Juridiskā komisija. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir akceptējusi, iekļaujot to 11. nodaļā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu, 162.priekšlikumu šajā dokumentā, atbildīgā komisija ir noraidījusi, jo uzskata, ka noteikt šīs normas ir citu likumu uzdevums.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 163.priekšlikums, kuru iesniedza frakcija "Tēvzemei un brīvībai", ir pieņemts un ietverts 11.nodaļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. Līdzīgi ir ar 164.priekšlikumu, ar Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu, kas arī pieņemts un iekļauts 11.nodaļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 165.un 166.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija, kas iesaka sadalīt pirmā lasījuma 28.pantu piecos pantos un iekļaut tos jaunā, 11.nodaļā, kuru nosaukt "Privatizētā objekta īpašnieka tiesības, pienākumi un atbildība".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Bunkšs. Nākamais priekšlikums ir 59.lappusē, tas ir 167. priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka iekļaut likumprojektā jaunu 50.pantu - "Privatizētā objekta īpašnieka pienākumi".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

J.Bunkšs. 168.priekšlikumu iesaka atbildīgā komisija — iekļaut likumprojektā jaunu 51.pantu - "Privatizētā objekta īpašnieka atbildība".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 169.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija — iekļaut jaunu 52.pantu - "Privatizētā objekta īpašnieka tiesības atsavināt privatizēto objektu".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Bunkšs. 170.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija — papildināt likumprojektu ar jaunu 53.pantu - "Zemes gabala lietošanas un izpirkšanas tiesības".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

J.Bunkšs. 171.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt likumu ar jaunu 54.pantu - "Zemes gabala īpašnieka pienākumi".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 172.priekšlikums, iesniegusi Juridiskā komisija. Nav izskatīts pēc būtības, jo komisija iesaka pirmā lasījuma 29.panta pirmo daļu izslēgt no likuma.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Bunkšs. 173.priekšlikumā ierosinātie papildinājumi, ko iesniedza Juridiskā komisija, ir daļēji pieņemti un iekļauti 4., 5. un 8.nodaļā, kuru pantus mēs izskatījām.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 174.priekšlikumu, kuru iesniedza deputātu frakcija "Līdztiesība", komisija nav izskatījusi pēc būtības, jo tā iesniedz 175.priekšlikumu — izslēgt panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Iebildumi laikam arī nevar būt.

J.Bunkšs. 175.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka iekļaut pantā ietvertās normas 4., 5. un 8.nodaļā. Šīs nodaļas pantus mēs esam jau akceptējuši.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 176.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums ir pieņemts, akceptējot 47.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. 177.priekšlikumu, kuru iesniedza Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija, atbildīgā komisija noraidīja, jo šīs normas regulē citi likumi, kuri arī nosaka atvieglojumus politiski represētajām personām.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Zvanu! 177.priekšlikums. Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija ierosina papildināt panta pirmo daļu aiz vārda "vērtība" ar šādu teikuma daļu — "kā arī politiski represētajām personām, kurām represiju rezultātā tika atņemts un nav atdots namīpašums", un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 19, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts. Nākamais!

J.Bunkšs. 178.priekšlikums, kuru iesniedza frakcija "Tēvzemei un brīvībai", ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu.

J.Bunkšs. 179.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija, ieteikdama sadalīt pantu divos pantos, precizēt redakciju un izteikt kā 47. un 49.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. 181.priekšlikums. Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas priekšlikums ir noraidīts. Es atvainojos, 180.priekšlikums! Šo priekšlikumu iesniedza Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija, kura šajā priekšlikumā paredz, kādos gadījumos dzīvoklis īpašumā būtu jānodod uz atvieglotiem noteikumiem. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja, un neatbalstīja tā iemesla dēļ, ka šeit, varbūt pēc komisijas locekļa lielākās daļas uzskata, nav ietvertas pilnīgi visas personas, kurām pienāktos dažādi atvieglojumi. Atvieglojumi ir paredzēti citos likumos, un katrā gadījumā, varbūt kopumā atbalstot gan vecuma pensionārus, gan invalīdus, gan daudzbērnu ģimenes, šeit šis jautājums būtu risināms ar likumu "Par privatizācijas sertifikātiem" vai arī ar citiem likumiem, kur šīm iedzīvotāju kategorijām paredzēti īpaši atvieglojumi, kas arī tām ļautu piedalīties dzīvokļu privatizācijas procedūrā. Bet šādā formulējumā komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Ameriks, Tautas saskaņas partijas frakcija, lūdzu!

A.Ameriks (TSP). Cienījamie kolēģi! Sēdes sākumā jau kolēģis Novakšānovs runāja ļoti emocionāli, deputāts Tabūns runāja tieši tādā pašā veidā. Es domāju, ka tagad ir iespēja parādīt, vai jūs tik tiešām atbalstāt savus vārdus un arī ar darbiem sekmējat. Tik tiešām ir daudz maznodrošinātu cilvēku, un pirmām kārtām, bez šaubām, tie ir invalīdi, tie ir pensionāri. Un, ja mēs varam rast kaut kādas iespējas viņiem palīdzēt, tad to mēs varam darīt nevis ar saukļiem, bet ar konkrētiem priekšlikumiem, lai viņi tik tiešām spētu šos savus dzīvokļus privatizēt ar zināmām atlaidēm. Iespējams, ka trūkst vēl kādas konkrētas grupas, bet šis ir otrais lasījums. Uz trešo lasījumu mēs varam vēl nopietnāk izanalizēt to, kuras grupas būtu pelnījušas šīs atlaides, bet es aicinātu tomēr vēlreiz padomāt un pāriet no vārdiem uz darbiem šajos jautājumos, un tik tiešām palīdzēt tām iedzīvotāju grupām, kuras atrodas tāda trūkuma stāvoklī, ka tām ir jāpalīdz, un jāpalīdz tādā veidā, ka tām ir jāpiešķir kaut kādi atvieglojumi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Tik tiešām šādi atvieglojumi ir pilnīgi nepieciešami, bet te nu vajadzētu Ministru kabinetam parādīt savu labo gribu un savas budžeta iespējas un visu pārējo. Šādus atvieglojumus vajadzētu noteikt Ministru kabineta izstrādātajā kārtībā, jo šis uzskaitījums, ko ir iesniegusi Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija, ir ārkārtīgi nepilnīgs, tādēļ es uzskatu, ka tādā veidā tas nav pieņemams, bet uz trešo lasījumu tas varētu tikt iestrādāts, uzdodot Ministru kabinetam izstrādāt šos noteikumus par atvieglojumiem.

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es esmu ļoti priecīgs, ka deputāts Ameriks ir sapratis manu sāpi, patiesi, gandrīz vai fizisku, un es domāju, ka mēs kopā strādāsim un ar Ministru kabinetu kopā paplašināsim šo sarakstu, lai ne tikai to tā stingri noteiktu, bet reizē arī raudzītos, lai tas būtu arī elastīgs, jo dzīve nestāv uz vietas un finansiālā līkne mums nu gan lēkā. Un tad jāiestrādā arī šī atkarība no inflācijas papildinājumā vēl klāt.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļš", lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātie kolēģi! Mums tiešām būtu likumā pārdomāti jāietver normas, kuras garantētu maznodrošinātajiem tiesības privatizēt dzīvokļus un atvieglot viņu situāciju. Komisija ļoti ilgi debatēja par šo priekšlikumu, komisijas locekļi izteica daudz dažādu papildinājumu šajā uzskaitījumā. Žēl, ka es neesmu paņēmis mūsu komisijas protokolu, kurā ir fiksēti visi priekšlikumi. Komisijas locekļi uzskatīja, ka arī vientuļās mātes būtu ietveramas šajā sarakstā, būtu ietverami arī 3. grupas invalīdi, būtu ietverami represētie, būtu ietveramas tās personas, kuras ir maznodrošinātās. Saskaitot kopā šīs kategorijas, — es runāju, kolēģi, pavisam nopietni šajā ziņā — mūsu valstī diemžēl maznodrošināto statusam atbilst apmēram 80 procentu Latvijas iedzīvotāju. Kolēģi, tad būsim pavisam atklāti un pateiksim, un uzdosim Ministru kabinetam ar pārejas noteikumiem divkārt samazināt privatizējamo dzīvokļu cenu! Ministru kabinets to arī var darīt. Kas būtu, ja automātiski pieņemtu šo priekšlikumu? Gandrīz katrā Latvijas ģimenē ir kāds pensionārs. Arī miljonāra ģimenē ir kāds pensionārs, arī banku prezidentu un padomju priekšsēdētāju ģimenēs ir pensionāri, un es pieļauju, ka šādā situācijā nevis miljonārs privatizētu šo dzīvokli, bet šo desmit istabu dzīvokli privatizētu viņa māte vai tēvs, kurš ir pensionārs, par puscenu. Ja mēs gribam būt taisnīgi, tad ierosināsim tik tiešām pārdomātus priekšlikumus, lai maznodrošinātie, tie, kuri patiešām ir maznodrošināti, saņemtu atvieglojumus. Es esmu par to, lai mēs atbalstītu maznodrošinātos, bet pārdomātu tā, lai negodīgi cilvēki nevarētu, aiz šo maznodrošināto muguras slēpdamies, privatizēt dzīvokļus par puscenu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK). Amerika kungs manu uzvārdu arī piesauca un apelēja pie manas sirdsapziņas, lai es saprotot īstajā brīdī tagad atbalstīt maznodrošinātos. Bet, Amerika kungs, jūs te esat pavisam šķērsām likuši priekšā šos priekšlikumus. Redziet, jūs piedāvājat atvieglojumus tiem, piemēram, 5. punkts... Es nolasīšu: "Māju, (dzīvokli) privatizē persona, kurai uz 1991.gada 1.janvāra bija noguldījumi Latvijas Republikas Valsts krājbankā ne mazāki par 8 tūkstošiem rubļu". Tātad tos, kuriem bija mazāk par 8 tūkstošiem rubļu, jūs atbalstāt... tas ir, neatbalstāt. Un otrādi - jūs atbalstāt. Un šis saraksts patiešām ir pārāk, pārāk niecīgs, tur ir jāapsver, jāizdomā, un nevajag vienkārši tā demagoģiski piesaukt , ka mēs, tie, kuri runājām, esam par to, ka mēs neatbalstām maznodrošinātos.

Sēdes vadītājs. Es vēlreiz aicinu šo vārdu lietot tikai galējas nepieciešamības gadījumā... Nu to pašu vārdu, ko jūs lietojāt runājot par kolēģi, — vārdu "demagoģija".(Starpsauciens no zāles: "Tas ir ļoti normāli!")

Vai vēl kāds vēlās runāt? Debates pārtraucam. Referents vēlas runāt? Lūdzu!

Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu, zvanu! Lūdzu balsosim par Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas piedāvāto papildinājumu 31. pantam, tas ir, papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā. Par procedūru? Lūdzu! Deputāts Ameriks.

A.Ameriks (TSP). Es ļoti atvainojos, bet šajā priekšlikumā tik tiešām ir drukas kļūda. Tur vajag 5. punktā nevis "ne mazāk", bet "ne vairāk" tas ir, uz otru pusi... Tātad ne lielāki par 8 tūkstošiem rubļu.

Sēdes vadītājs. 31. pants - "Privatizācija, nododot īpašumā dzīvokli (dzīvojamo māju) uz atvieglotiem noteikumiem." Privatizējamās mājas vai dzīvokļa cena, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 37. pantu, tiek samazināta par 50 procentiem, ja:

māju (dzīvokli) privatizē vecuma pensionārs,

pirmās vai otrās grupas invalīds,

daudzbērnu ģimene,

lauku apvidos atrodošos māju (dzīvokli) privatizē tur pastāvīgi dzīvojošas personas,

māju (dzīvokli) privatizē persona, kurai uz 1991. gada 1. janvāri bija noguldījumi Latvijas Republikas Valsts krājbankā ne lielāki par 8 tūkstošiem rubļu.

Nu, deputāts lūdza šeit uzskatīt, ka "ne lielāki". Lūdzu rezultātu! 12 - par, pret - 16, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts, kvorums ir. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk ir 181. priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka izteikt 12. nodaļas nosaukumu sekojošā redakcijā: "Īrnieku un nomnieku sociālās garantijas privatizētajos objektos."

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

J.Bunkšs. 182. priekšlikums, kuru iesniedza Juridiskā komisija, ir atbalstīts un daļēji iekļauts 55. pantā.

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša, lūdzu, "Latvijas ceļš".

R.Marjaša (LC). Cienījamie kolēģi, Juridiskās komisijas priekšlikums ir pieņemts, bet tas ir pirmajā daļā, 55. panta 1. punktā. Taču uzreiz otrā daļa un īpaši trešā daļa ir pilnīgā pretunā ar pirmo daļu. Ja pirmajā daļā ir noteikts, ka dzīvokļa vai mājas īpašnieka maiņa nevar būt par pamatu īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanai no dzīvokļa, tad tas, ko tālāk piedāvā Juridiskā komisija, ir nosacījumi, pie kādiem tomēr viņš var tikt izlikts. Tas nav pieļaujams, un es piedāvāju svītrot no teksta otro un trešo daļu. Ar pirmo daļu ir izteikts viss. Un, ja mēs te sāksim dot tādus īpašus noteikumus, īrnieks nebūs aizsargāts un tad tā būs piespiedu privātizācija, tā vairs nebūs brīvprātīga.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups, LNNK. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Principā es atbalstu Marjašas kundzes viedokli, bet es gribētu pievērst uzmanību tikai tam, ka 55. panta otrā daļa ir tieši saistīta ar likumu par dzīvokļa īri, tā ka, svītrot otro daļu no šī likuma panta nenozīmē, ka, ja cilvēks nemaksā īri, bojā dzīvokli un tā tālāk, viņu nevar izlikt no dzīvokļa.

Es vēršu uzmanību arī uz 3. punktu, 3. apakšpunktu 55. pantā, kur ir runa par tādu pašu normu, kāda ietverta nacionalizācijas likuma 16. pantā. Ja īpašniekam ir nepieciešams dzīvoklis, viņš var griezties pašvaldībā, lai atrastu citu dzīvokli īrniekam un lai viņš var tur pats dzīvot. Es tikai piegriežu uzmanību, ka citos likumos ir šīs normas iekšā, un, kā var teikt, likuma labad, lai viņš būtu pilns, pilnvērtīgs un visas attiecīgās normas, kas varētu būt saistītas ar dzīvokļu privatizāciju, būtu vienā likumā. Tāpēc komisija piedāvāja šādu redakciju, bet principā, ja Saeima izvēlas šos divus apakšpunktus strīpot, tas pats par sevi nenozīmē, ka šī atbildība un šīs likuma normas pazudīs no mūsu valsts likumdošanas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša, otrreiz. Lūdzu!

R.Marjaša (LC). Cienījamie kolēģi! Lieta ir tāda, ka, ja mēs atstājam otro daļu, tad līdz ar to mēs būtībā pieļaujam arī šā īrnieka izlikšanu īpašnieka vajadzību dēļ, jo likums paredz izlikšanu gan par nemaksāšanu par dzīvokli, gan par telpu bojāšanu, gan sakarā ar nedzīvošanu, gan arī sakarā ar to, ka šīs telpas ir vajadzīgas īpašniekam. Tāpēc nevar šeit vienkārši atsaukties uz likumu. Nav vajadzības atsaukties uz likumu. Tas ir tāpat skaidrs, ka likums par dzīvojamo telpu īri mums ir spēkā un uz to nav speciāli šeit jānorāda, tas attiecas uz visiem gadījumiem. Bet šajā likumā ir nepieciešams norādīt tieši to, kas ir pirmajā daļā norādīts, proti, ka dzīvokļa vai mājas īpašnieka maiņa nevar būt par pamatu īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanai no dzīvokļa. Tā ir tā ģenerālā norma, kura šeit ir vajadzīga.

Ja jūs atstāsiet otro daļu, tad ir jāatstāj arī trešā daļa, bet pavisam citā redakcijā. Tādā redakcijā, ka taisni īrnieka izlikšana no privatizētā dzīvokļa, ja dzīvoklis nepieciešams dzīvokļa īpašniekam un viņa ģimenes locekļiem dzīvošanai, nav pieļaujama. Tad jūs varat atstāt otro. Bet kam tas ir vajadzīgs? Pilnīgi pietiek ar pirmo daļu. Tā izsaka visu.

Sēdes vadītājs. Ceturto arī jūs iesakāt svītrot?

R.Marjaša. Jā, jā...

Sēdes vadītājs. Paldies! Kā tad ir, lūdzu, ar ceturto? Tā kā citu priekšlikumu nav, tad lūdzu zvanu! Balsosim par Rutas Marjašas priekšlikumu — 55. pantam otro, trešo un ceturto daļu svītrot. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 9, atturas — 9. Rutas Marjašas priekšlikums ir pieņemts.

184., 185. priekšlikums.

J.Bunkšs. Līdz ar šo balsojumu principā ir atbalstīts 183. priekšlikums, kuru iesniedza Demokrātiskās partijas frakcija.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. 184.priekšlikums, kuru iesniedza Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija. Tas ir redakcionāls labojums, kuru komisija neatbalstīja. Tas attiektos uz pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Pirmā daļa ir palikusi. Jūs piekrītat komisijas secinājumam? Piekrīt. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Un 185.priekšlikumu mēs jau esam nobalsojuši, spriežot par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Ir palikusi piedāvātā 55.panta pirmas daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. 186.priekšlikums!

J.Bunkšs. 186. priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Tā iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 56.pantu — "Neapdzīvojamo telpu un darbnīcu nomnieku tiesību aizsardzība".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

J.Bunkšs. 187.priekšlikumu es ieteicu skatīt kopā ar 188. un 189.priekšlikumu. Šie priekšlikumi saistīti ar pirmajā lasījumā neesošu panta daļu. Un, protams, ir izslēdzamas tās daļas, kuras atsaucas uz neesošu tekstu.

Sēdes vadītājs. Diezgan interesanti! Kas tad tās ir iekļāvis? Es burtiski komentēju jūsu teikto. Bet iesim tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 190.priekšlikumu iesniedza deputāte Anta Rugāte. Šis priekšlikums ir pieņemts, tas ir iekļauts 60.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija iesniedza 191.priekšlikumu un iesaka sadalīt pirmā lasījuma 32.pantu divās daļās — kā 57. un 58.pantu, precizējot redakciju. Šajos pantos ir daļēji iekļauta arī pirmā lasījuma 33.panta otrā daļa. Ja runājam par 57.panta redakciju...

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 192.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija, iesakot papildināt likumprojektu ar jaunu 59.pantu — "Ar īrētas (nomātas) telpas uzturēšanu un uzlabošanu saistīto izdevumu atlīdzināšana".

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 193.priekšlikumu, kas atrodas 67.lapaspusē, iesniegusi Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija. Šis priekšlikums ir pieņemts daļēji, akceptējot 57.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

J.Bunkšs. Līdzīgi ir pieņemts arī 195.priekšlikums, kuru iesniedza Kristīgo demokrātu savienības frakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Ņemot vērā, ka 196.priekšlikums, kuru iesniedza atbildīgā komisija, paredz izslēgt pirmā lasījuma 33.panta pirmo daļu, nav izskatīts frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums nr.194.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Un 33.panta otrās daļas norma saskaņā ar 196.priekšlikumu, ko atbildīgā komisija iesniedza, ir daļēji iekļauta 57.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu.

J.Bunkšs. 197.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Tā iesaka precizēt pirmā lasījuma septītajā nodaļā esošos pantus un iekļaut tos otrā lasījuma sestajā un devītajā nodaļā, izslēdzot virsrakstus.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Bunkšs. 198.priekšlikums, ko iesniegusi Tautas saskaņas partijas frakcija, ir noraidīts. Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums bija izslēgt pirmā lasījuma 34.panta otro daļu, kura paredzēja, ka līdz 1996.gada 31.decembrim dzīvojamā māja vai dzīvoklis ir izpērkams, samaksājot sertifikātos ne mazāk kā 70 procentu. Šie termiņi ir mainīti, tāpēc arī šis konkrētais priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti piekrīt. Pārējiem deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. 199.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija "Tēvzemei un brīvībai", daļēji ir pieņemts, akceptējot 45. un 46.pantu.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti piekrīt? Piekrīt. Pārējiem deputātiem nav iebilžu? Nav Pieņemts.

J.Bunkšs. 200.priekšlikums, ko iesniegusi Kristīgo demokrātu savienība, arī ir daļēji pieņemts, akceptējot 46.pantu.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputātiem nav iebilžu? Nav. Pārējiem deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. 201.priekšlikums, ko iesniegusi deputātu frakcija "Līdztiesība", ir noraidīts. Tas paredzēja, ka, dzīvokli izpērkot, ir jāizslēdz tā bijušajā pirmajā lasījumā ietvertā daļa, kas paredzēja, ka ne mazāk kā 70 procentu no dzīvojamās mājas vai dzīvokļa cenas jānomaksā noteiktā termiņā.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti piekrīt? Frakcijas deputātiem nav iebilžu. Pārējiem deputātiem? Nav.

J.Bunkšs. 202.priekšlikumu, kuru iesniedza deputāte Seile, atbildīgā komisija daļēji ir akceptējusi un ir pieņēmusi, un to mēs esam akceptējuši saistībā ar 45.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Bunkšs. Arī 203.priekšlikumu, kuru iesniedz atbildīgā komisija, mēs esam akceptējuši pie 45. un 46.panta.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 204.priekšlikums 69.lapaspusē. Šo priekšlikumu iesniedza Juridiskā komisija, tas ir pieņemts, akceptējot 43., 45. un 46.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 205.priekšlikumu iesniedz Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija. Tas ir noraidīts, jo saskaņā ar likumprojekta otrā lasījuma teksta 72.pantu... Tātad 72.pantā ir iekļautas normas, kas nosaka, kādā veidā un kur ir maksājami līdzekļi par privatizāciju, un ka tas ir darāms saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu nav. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. 206.priekšlikums, ko iesniedz frakcija "Tēvzemei un brīvībai", ir pieņemts daļēji, akceptējot 43., 45. un 46.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 207. priekšlikumu, ko iesniedza Kristīgo demokrātu savienības frakcija, komisija pieņēma, un tas daļēji ir iekļauts 72.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Bunkšs. 208.priekšlikums, ko iesniedza deputātu frakcija "Līdztiesība", ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Komentāru, lūdzu!

J.Bunkšs. Mēs uzskatījām, ka nav nepieciešams pagarināt termiņu, kurā ir jānorēķinās vai jāizdara pirmā iemaksa, vairāk nekā par trim mēnešiem, jo likumprojekts paredz tādu formu kā maksa pa daļām. Un šeit ir ne tikai seši mēneši, šeit šis termiņš ir iespējams pat līdz 10 gadiem. Tāpēc šos trīs mēnešus aizstāt ar sešiem nav nozīmes.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti piekrīt? Piekrīt. Pārējiem deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. 209.priekšlikumu iesniedza deputāts Zaščerinskis. Šis priekšlikums ir pieņemts un iestrādāts 43.pantā, kuru mēs akceptējām.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Bunkšs. Tāpat 210.priekšlikums, kas attiecas uz 43., 45. un 46.pantu, ir jau akceptēts. Pārējie priekšlikumi ir iestrādāti 72.pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 211.priekšlikumu iesniegusi Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija. Priekšlikums ir pieņemts, iekļaujot to 71.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 212.priekšlikumu, kuru iesniedz Kristīgo demokrātu savienības frakcija, atbildīgā komisija noraidīja, jo uzskata, ka mājas privatizācijas izdevumi nav jāsedz pašvaldībai. 57.panta pirmā daļa paredz šo tehnisko izdevumu segšanas atvieglojumus sociāli maznodrošinātām un mazaizsargātām ģimenēm.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Grots—- Kristīgo demokrātu savienība!

A.Grots (KDS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūgtu Bunkša kungu izskaidrot — ja ir rakstīts, ka katrs pircējs sedz privatizācijas izdevumu daļu atbilstoši savu privatizējamo objektu platībai un tā joprojām, kurš tad, lūdzu, segs tos pārējos izdevumus? Jo ir ļoti viegli pateikt, ka nesegs. Bet tad, lūdzu, esiet tik labs un pasakiet, kas segs, un tad mums pretenziju nav.

J.Bunkšs. Tādā gadījumā es lūdzu paskatīties 71.panta redakciju, un 71.panta pirmajā daļā ir sekojošs teksts: "Par dzīvojamās mājas privatizācijas tehnisko sagatavošanu, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju, pircējs norēķinās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros." Šajā pantā ir arī atsauce uz 57.pantu, kuru es pieminēju un kurā ir noteikts, ka sociāli maznodrošinātās un sociāli mazaizsargātās personas par šiem pakalpojumiem varēs norēķināties ar sertifikātiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 213.priekšlikums. To iesniegusi atbildīgā komisija, kas iesaka izteikt pirmā lasījuma 36.pantu kā 71.pantu, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Bunkšs. 214.priekšlikums, kuru iesniedz Juridiskā komisija, ir pieņemts, akceptējot 27.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Arī Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums nr.215 šajā dokumentā ir pieņemts, akceptējot 27.pantu.

Tāpat tas ir ar 216.priekšlikumu, kuru iesniegusi frakcija "Tēvzemei un brīvībai" un kurš daļēji ir akceptēts 27.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Arī 217.priekšlikums daļēji ir akceptēts 27.pantā. Šo priekšlikumu iesniedza deputāte Seile.

Arī 218.priekšlikums, kuru iesniegusi atbildīgā komisija un kurš piedāvā pirmās redakcijas 37.pantu izteikt kā 27.pantu, ir akceptēts iepriekš.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu?. Līdz ar to ir pieņemts.

J.Bunkšs. 219. priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija, ir pieņemts. Un pants ir izslēgts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

J.Bunkšs. 220.priekšlikumu iesniegusi Kristīgo demokrātu savienības frakcija, kas iesaka papildināt pantu ar jaunu otro daļu: "Ēkas, kas ar pašvaldības lēmumu atzītas par neatbilstošām sanitārajām un tehniskajām prasībām, kas atrodas avārijas stāvoklī, netiek privatizētas". Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja. Daļēji par šiem motīviem runāja arī Lagzdiņa kungs, un komisijās viedoklis ir tāds, ka ir iespējami arī citi motīvi, kādēļ būtu privatizējamas arī mājas, kuras varbūt šobrīd ir tuvu sabrukšanai. Tas ir viens. Arī tādas naudas, lai varētu kompensēt šobrīd šīs nolietotās mājas acīmredzot valstij mums tuvākajā laikā nebūs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu — papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Ēkas, kas ar pašvaldības lēmumu atzītas par neatbilstošām sanitārajām un tehniskajām prasībām un atrodas avārijas stāvoklī, netiek privatizētas." Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 26, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

221.priekšlikums?

J.Bunkšs. 221.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija, kas iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu nodaļu, 13.nodaļu — "Privatizācijas institūcijas".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 222.priekšlikums. Iesniedz atbildīgā komisija. Tas ir priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu 60.pantu — "Privatizācijas institūcijas", nosakot, ka šīs institūcijas ir Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija un republikas pilsētu, rajonu, rajonu pilsētu un pagastu dzīvokļu privatizācijas komisijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 223.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka iekļaut likumprojektā jaunu 61.pantu — Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija. Šajā pantā ir noteikta šīs komisijas izveidošanas kārtība un sastāvs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Raimonds Jonītis lūdz vārdu par 222., 223. un 224 priekšlikumu. Tāpēc apstāsimies pie 222. priekšlikuma, un jūs arī, deputāt Jonīti, apstājieties, jo ir pārtraukums līdz pulksten 20.00, līdz astoņiem vakarā.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt likumprojektu "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju".

222. priekšlikums, 60.pants. Vārdu lūdz Raimonds Jonītis, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Es šeit gribu runāt tieši par šo privatizācijas institūciju sakārtošanu un varbūt arī nedaudz par pārvaldes struktūras sakārtošanu. Tas ir tāds priekšlikums, kuru es ierosinu arī, par cik mēs jau esam to izmantojuši... Un es uzskatu, ka nav nepieciešama Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija. Šī komisija, kas tiktu veidota kā atsevišķa valsts iestāde, kura atkal ir jāfinansē no valsts budžeta un kura atkal var izdot saistošas instrukcijas, metodiskus norādījumus, kas būtu jāievēro pašvaldībām, nebūtu nepieciešama, jo pašreizējā brīdī Ekonomikas ministrijai ir Privatizācijas departaments. Šis departaments ir atbildīgs gan par sertifikātu izlietošanas uzskaiti, gan par izsniegšanas uzskaiti, gan arī par privatizācijas procesa organizēšanu valstī kopumā. Mans priekšlikums tātad ir šajā 60.pantā vienkārši svītrot ārā šo augstāko izpildinstitūciju — Centrālo dzīvokļu privatizācijas komisiju un vienlaicīgi izslēgt 61. un 62. pantu no šā likuma un uz trešo lasījumu iestrādāt, ka šīs funkcijas veic vai nu Ministru kabinets, vai arī konkrēti jau minēt Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamentu, jo droši vien šāds departaments saglabāsies tikmēr, kamēr privatizācijas process valstī kopumā nebūs beidzies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Pēc neatkarības atjaunošanas mūsu valstī ir izmēģināti, ja tā varētu teikt, trīs reformu veikšanas modeļi.

Pirmais ir tas, ar kura palīdzību veic zemes reformu. Proti, uz vietām zemes reformu veic pašvaldību zemes komisijas un pašvaldību domes (padomes), kuru darbību pārrauga, kontrolē un strīdus izskata Centrālā zemes komisija, kas darbojas pie parlamenta. Šī sistēma darbojas labi.

Otra ir tā saucamā decentralizētā sistēma, ar kuras palīdzību tiek denacionalizēti valsts un pašvaldību valdījumā esošie dzīvojamie nami. Proti, šeit darbojas tikai un vienīgi pašvaldību denacionalizācijas komisijas un lēmumus pieņem pašvaldību domes un padomes. Strīdus izskata tiesa. Nav centrā viena pārraudzības institūcija. Arī šī sistēma darbojas vairāk vai mazāk sekmīgi.

Trešā sistēma ir tā, ar kuras palīdzību tiek privatizēti ražošanas un tirdzniecības objekti. Proti, uz vietām darbojas privatizācijas komisijas, bet centrā to darbību pārrauga attiecīgā struktūra Ekonomikas ministrijā. Kurš modelis konkrētajā gadījumā būtu pats piemērotākais? Tas, kolēģi, mums ir šodien jāizlemj. Acīmredzot arī izskatot likumprojektu nākamajos lasījumos. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piedāvā šādu modeli — centrā darbojas Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija, kura pirmām kārtām izšķir, ja tā varētu teikt, tehniska rakstura strīdus, tādējādi atslogojot tiesu iestādes. Izdod normatīvos dokumentus, pārrauga dzīvokļu privatizācijas komisiju darbības likumību. Šī sistēma ir līdzīga tai, kura darbojas zemes reformas nozarē. Kādu lēmumu pieņemt šodien? Kolēģi, es aicinu šodien akceptēt mūsu komisijas piedāvāto variantu. Komisija konsultēsies ar Ministru kabinetu un nodos likumprojektu izskatīšanai nākošajos lasījumos tikai tad, ja būs oficiāls Ministru kabineta priekšlikums, jo galu galā Ministru kabinetam būs lielā mērā jārealizē šis likums. Komisija uzklausīs arī Augstākās tiesas un Tieslietu ministrijas viedokli. Es aicinu varbūt šodien, kolēģi, nepielikt punktu šim jautājumam, pagaidām pieņemt komisijas piedāvāto variantu un nākamajos lasījumos galīgi atrisināt šo jautājumu, atbilstoši paredzot pēc iespējas lētāku variantu, pēc iespējas tādu variantu, kas nodrošinātu likumību un kārtību šajā mūsu lielajā iecerētajā reformā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk runātāju nav pieteikušies. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas vēl ko teikt? Nē.

Godātie deputāti! Protams, pareizāk būtu balsot par komisijas priekšlikumu, tikai atsevišķi par katru punktu, un tad deputāti varētu izšķirties, vai balsot "par", vai "pret", tas ir, svītrot. Bet, tā kā mums precedents jau šā likuma citos pantos varbūt bija — mēs, deputāti, ierosinot izslēgt, tas ir, svītrot, esam balsojuši, tad, lai būtu viena likuma ietvaros konsekventi, arī tagad jābalso par deputāta Jonīša piedāvāto priekšlikumu izslēgt vārdus "privatizācijas institūcijas ir " un 1.apakšpunktu "Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija". Tad par šo priekšlikumu izslēgt, tas ir, svītrot vārdus, "Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija" lūdzu balsot!

Par procedūru? Lūdzu! Aivars Endziņš.

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Tā nebūt nav, ka mums ir precedents. Tur, kur iepriekš balsoja, tur bija Juridiskās komisijas priekšlikums par redakciju un bija arī par svītrošanu. Šajā gadījumā neviena rakstveida priekšlikuma nav. Ir tikai komisijas priekšlikums. Ja kāds uzstāj uz svītrošanu, tad tas ir vienkārši risināms jautājums, liekot uz balsošanu šīs normas. Ja šīs normas tiek akceptētas, tad ir skaidrs, ka likt uz balsošanu pretējo par svītrošanu — nav pareizi. Jo tādu priekšlikumu rakstveidā neviens nav iesniedzis.

Sēdes vadītājs. Es jums piekrītu, bet es vēlreiz saku, ka diemžēl mēs esam balsojuši par izslēgšanu, par svītrošanu. Ne tikai Juridiskā komisija. Pret to jau iebilda deputāts Viesturs Pauls Karnups un mēs to darījām. Man kā sēdes vadītājam būtu vienalga — rīkoties tā vai citādi, bet man ir ļoti svarīgi, lai mēs vienveidīgi to darītu. Un vismaz viena likuma ietvaros būtu jādara vienveidīgi. Tāpēc jau deputāts Jonītis arī nāca un ierosināja tādu priekšlikumu.

Lūdzu, balsosim par deputāta Jonīša priekšlikumu — 60.pantā "Privatizācijas izpildinstitūcijas" izslēgt vārdus "Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija". Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 19, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsojam par 60.pantu atbildīgās komisijas redakcijā! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 4, atturas — 4. Panta redakcija ir pieņemta. Atbildīgās komisijas redakcija. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Nākamais ir 223. priekšlikums 73.lapaspusē. To iesniedz atbildīgā komisija, kas iesaka iekļaut likumprojektā jaunu 61.pantu — "Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija", nosakot, kā šādu komisiju izveido, kas to finansē un kā pārraudzībā šī komisija atrodas.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. 224. priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija, kas iesaka iekļaut likumprojektā jaunu 62.pantu — "Centrālās dzīvokļu privatizācijas komisijas kompetence". Uzskaitot, kādi jautājumi būtu risināmi šai komisijai.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 225.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija, iesaka iekļaut jaunu 63.pantu. — "Republikas pilsētu dzīvokļu privatizācijas komisijas". Pants nosaka, kādā veidā šīs komisijas ir izveidojamas, kas ir to kompetencē un kas tās finansē.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. 226.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija, kas iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 64.pantu — "Rajonu dzīvokļu privatizācijas komisijas", nosakot, ka rajonu privatizācijas komisijas privatizē valsts dzīvojamās mājas savā administratīvajā teritorijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

J.Bunkšs. 227. priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija. Tā iesaka iekļaut likumprojektā jaunu 65.pantu — "Rajonu (pilsētu) dzīvokļu privatizācijas komisijas un pagastu dzīvokļu privatizācijas komisijas".

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

J.Bunkšs. 228. priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Tā iesaka iekļaut likumprojektā jaunu 66.pantu — "Republikas pilsētu, rajonu, rajonu pilsētu un pagastu dzīvokļu privatizācijas komisiju funkcijas".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. 229.priekšlikumu iesaka atbildīgā komisija. Papildināt likumprojektu ar jaunu 67.pantu — "Pienākumu sadale starp privatizācijas komisijas locekļiem."

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

J. Bunkšs. 230. priekšlikumu iesaka atbildīgā komisija, ierosina iekļaut likumprojektā jaunu 68.pantu — "Privatizācijas komisijas priekšsēdētāja tiesības".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 231.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Tā iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 69.pantu — "Pašvaldību" pārraudzība pār dzīvokļu privatizācijas komisiju darbību". Šeit man jāatzīmē, ka kļūdaini uzrādīti pirmā lasījuma panti, kuri ir iekļauti šajā lasījumā. Tā ir tehniska kļūda, ir 41.panta prasības, kas daļēji ietvertas šajā jaunizveidotajā 69.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. Nākamais ir 232.priekšlikums, kuru iesaka atbildīgā komisija, proti, iekļaut likumprojektā jaunu 70.pantu — "Dzīvokļu privatizācijas komisijas darbības tiesiskā reglamentācija".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 233.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Tā iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu četrpadsmito nodaļu — "Privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 234.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Tā iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 71.pantu, un šajā pantā ir iekļauti 231.priekšlikumā kļūdaini minētie priekšlikumi attiecībā uz pirmā lasījuma 36.un 42.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Bunkšs. Nākamais ir 235.priekšlikums par pirmā lasījuma 39.pantu, kuru Juridiskā komisija iesaka izteikt jaunā redakcijā. Šis priekšlikums ir pieņemts un pants precizēts, izsakot to otrajā lasījumā kā 72.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 236.priekšlikums, kuru iesniegusi Kristīgo demokrātu savienības frakcija, ir noraidīts, jo 72.panta otrajā redakcijā ir norādīts, uz kāda likuma pamata ir ieskaitāmi privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi. Šeit šo kārtību nevajadzētu mainīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Bunkšs. 237.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija, kas iesaka izteikt pirmā lasījuma astoto nodaļu kā piecpadsmito nodaļu dodot tai nosaukumu "Sūdzību un strīdu izskatīšana".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

J.Bunkšs. 238.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Tā iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 73.pantu — "Centrālās dzīvokļu privatizācijas komisijas kompetence strīdu izskatīšanā". Šajā jaunajā pantā ir daļēji iekļauti pirmā lasījuma 41.panta noteikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 239.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Tā iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 74.pantu — "Strīdu izskatīšanas kārtība Centrālajā dzīvokļu privatizācijas komisijā".

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Nav iebilžu.

J.Bunkšs. 240.priekšlikumu arī iesniedza atbildīgā komisija, kas iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 75.pantu — "Centrālās dzīvokļu privatizācijas komisijas lēmumi par strīdiem, kas saistīti ar objektu privatizācijas tehnisko izpildi".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Bunkšs. 241.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija — iekļaut jaunu 76.pantu — "Ieinteresēto pušu un to pārstāvju tiesības un pienākumi".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 242.priekšlikumu arī iesniegusi atbildīgā komisija — iekļaut jaunu 77.pantu — "Pašvaldības domes (padomes) kompetence, izskatot strīdus, kas saistīti ar dzīvojamo māju privatizāciju". Arī šajā pantā ir daļēji iekļauti pirmā lasījuma 41.panta priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 243.priekšlikumu iesniedza Juridiskā komisija. Šis priekšlikums ir daļēji pieņemts un iestrādāts atbildīgās komisijas piedāvātajā 78.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 244.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Tā iesaka izteikt 40.pantu kā 78.pantu precizētā redakcijā. Šeit, šajā redakcijā, daļēji iekļauts arī 134.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 245.priekšlikumu iesniedza Juridiskā komisija. Šis priekšlikums ir pieņemts daļēji, sadalot pirmā lasījumā 41.pantu divās daļās.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. Daļēji ir akceptēts komisijā arī 246.priekšlikums, kuru iesniedza Kristīgo demokrātu savienības frakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Bunkšs. Arī 247.priekšlikums, kuru iesniedza deputātu frakcija "Līdztiesība", ir daļēji iekļauts jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 248.priekšlikums ir priekšlikums, ko iesniedza atbildīgā komisija. Tā iesaka sadalīt 41.pantu divos pantos un izteikt to kā 73.un 77.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 249.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija, kas iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 79.pantu — "Dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu, darbnīcu, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu māju privatizācijas atzīšana par nelikumīgu".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 250.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija, un tā iesaka papildināt likumprojektu ar nobeiguma noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 251.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija, ierosinādama papildināt likumprojektu ar jaunu 80.pantu — "Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju nodošana privatizācijai", nosakot, ka ar šā likuma stāšanos spēkā ir uzsākama dzīvokļu privatizācija.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

J.Bunkšs. 252.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija, kas iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 81.pantu — "Īpašuma tiesību uz kooperatīvajiem dzīvokļiem un kooperatīvajām dzīvojamām mājām, kā arī par pajām privatizētajiem dzīvokļiem un dzīvojamām mājām nostiprināšanu zemesgrāmatā". Tas attiecas uz situācijām, kas radušās minēto dzīvokļu privatizācijas rezultātā, tātad arī uz šī likuma prasību piemērošanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Jūs par šo pantu gribat? Paldies! Tā, esam izskatījuši 81.pantu.

J.Bunkšs. Komisijas priekšsēdētājs tālāk lūdz vārdu, ja ir iespējams.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Šodien otrajā lasījumā izskatītais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātais dzīvokļu privatizācijas likuma variants neapšaubāmi ļoti būtiski atšķiras no pirmajā lasījumā pieņemtā, un daudzi debatētāji izteica daudzus būtiskus priekšlikumus. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konsultējās ar lielāko daļu no frakcijām, un, ņemot vērā to, ka šis likumprojekts ir ārkārtīgi svarīgs un skar vairāk nekā pusotra miljona Latvijas Republikas iedzīvotāju intereses, es aicinātu, vadoties no Saeimas Kārtības ruļļa 52.panta, pārtraukt šī likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā un nobalsot, ka tiek pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam līdz 7.aprīlim. Nē, otrajam lasījumam! Un pēc tam būs vēl trešais lasījums.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, tā ir jauna prakse. Mums vajadzētu vienoties par šīs prakses tiesisko pusi. Lai nebūtu nekādu pārpratumu, būs divi balsojumi. Pirmais balsojums — komisijai ir tiesības pārtraukt debates un pāriet uz citu lietu, bet tad, atbalstot šo priekšlikumu, mums ir jābūt skaidrībai, ka visi šie panti, kuri šodien izskatīti, ir akceptēti, ka priekšlikumi, kurus iesniegsim līdz 7.aprīlim, tiks iesniegti tai redakcijai, kura šodien ir akceptēta, un nākamajā izskatīšanas reizē mēs vairs neizskatīsim tos pantus, kurus šodien akceptējām un par kuriem deputāti nebūs iesnieguši savus priekšlikumus. Tāda ir tā tiesiskā puse. Faktiski, līdz ar to — nu, tas ir mans ļoti subjektīvs komentārs — mēs esam papildinājuši pirmo lasījumu ar to redakciju un ar tiem pantiem, kurus esam šodien pieņēmuši. Par procedūru — Ruta Marjaša. Lūdzu!

R.Marjaša (LC).Es gribu pateikt, ka būs ļoti grūti tagad strādāt mums, tiem, kuri gribēs iesniegt papildinājumus vēl, jo likumprojekts tagad nebūs pārskatāms. Es personīgi nevaru iedomāties, kā tagad uz šī dokumenta pamata mēs iesniegsim kaut kādus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Varbūt šis mūsu prakses gadījums, taisni otrādi, būs pārskatāmāks, jo līdz šim mēs pagarinājām termiņus, neizskatot iesniegtos priekšlikums, un tad tiešām mums pārklājās viens ar otru. Šeit nekāda pārklāšanās nenotiek, šie panti, kurus Saeima ir akceptējusi, ir akceptēti. Mēs pārtraucam izskatīšanu pie pārejas noteikumiem. Nu, jauna prakse ir, un mēs pagarinām priekšlikumu iesniegšanas termiņu, un tie panti, par kuriem tiks iesniegti priekšlikumi, nākamajā reizē tiks izskatīti, notiks balsojums par otro lasījumu. Jānis Lagzdiņš!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Tie balsojumi, kuri tika izdarīti šodien, kā jau pareizi teica priekšsēdētājs, neapšaubāmi ir spēkā, tie ir notikuši. Un varbūt tā bija mana vaina, ka es jūs neinformēju, pirmo reizi uzstājoties, ka rīt ap pusdienas laiku jums tiks izdalīts šodien nobalsotais likumprojekta variants. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par procedūru? Nevēlas. Tad ir divi balsojumi. Pirmais balsojums, kuru ierosināja komisijas priekšsēdētājs komisijas vārdā, — pārtraukt debates un pāriet uz citu lietu.

Otrs balsojums būs par to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš šī likumprojekta otrajam lasījumam tiek pagarināts līdz 7.aprīlim. Vai varam sākt balsot? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsojam par priekšlikumu pārtraukt debates par likumprojektu "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju" otrajā lasījumā un pāriet uz citu lietu saskaņā ar Kārtības ruļļa 52.pantu! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 13, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par ierosinājumu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šī likumprojekta otrajam lasījumam līdz 7.aprīlim. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 3, atturas — 3. Šis priekšlikums arī ir pieņemts.

Godātie deputāti! Pirms mēs izskatām nākamo jautājumu — mēs šeit esam visi kuplā skaitā — varbūt es gribētu vērst jūsu uzmanību un arī sēdes vadītāja uzmanību uz to, ka turpmāk tomēr mums nevajadzētu balsot par šiem svītrojumiem un par izslēgšanu. Jo tiešām deputāti var pieprasīt balsot par atsevišķām daļām tos pantus vai apakšpunktus, kuri tādā veidā ir likti priešā, ka viņus var balsot pa atsevišķām daļām un aģitēt par viņu izslēgšanu. Bet par svītrošanu vai izslēgšanu mēs balsosim tikai tad, ja būs rakstiski iesniegti priekšlikumi, jo tomēr ir tiešām atšķirība tanī ziņā, ka, ja ir rakstisks priekšlikums, tad deputāti var plašāk izvērtēt šī priekšlikuma kopsakarības ar citiem pantiem, pantu daļām un tā tālāk. Un tāpēc tādu praksi neturpināsim. Bet šodien mums tā bija, un es kā sēdes vadītājs konsekventi viņu turpināju, lai līdz likumprojekta izskatīšanai visi panti būtu izskatīti vienādi no procedūras viedokļa.

 

Nākamais jautājums ir likumprojekts " Saeimas vēlēšanu likums" . Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu! "Latvijas ceļa" deputāts.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi daudz priekšlikumu, tie jums ir redzami otrajā ailītē. Trešajā ailītē ir Juridiskās komisijas priekšlikumi un pēdējā, ceturtajā ailītē, ir redakcija, kādu piedāvā otrajam lasījumam Juridiskā komisija.

Par 1. nodaļas 1. pantu priekšlikumu nebija. Par 2. pantu... 2. pants ir tikai redakcionāli precizēts, ņemot vērā valodnieku priekšlikumus. Citu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Iebilžu nav ? Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Pie 3. panta bija Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā komisija akceptēja un atbalsta šo priekšlikumu, tā ir iestrādājusi šo priekšlikumu 3. panta redakcijā, papildinot to ar palīgteikumu "izņemot šā likuma 44. pantā paredzētos gadījumus".

Sēdes vadītājs. Pret 3. panta redakciju nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. 4. pantā... Pie 4. panta ir vairāki priekšlikumi, ir deputāta Kides priekšlikums, ir deputātu Ābiķa un Elferta priekšlikums, deputāta Meierovica priekšlikums un Juridiskā biroja priekšlikums.

Juridiskā komisija ierosina neatbalstīt deputāta Kides priekšlikumu, neatbalsta arī deputātu Ābiķa, Elferta un Meierovica priekšlikumus, pieņem Juridiskā biroja priekšlikumus un redakcionāli precizē šo 4. pantu. Es gribētu vērst cienījamo deputātu uzmanību uz pārejas noteikumiem, kur Juridiskā komisija saistībā ar šā panta redakciju ierosina atbalstīt frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu ar redakcionālu grozījumu, proti, ka šā likuma 4. panta nosacījums par dzīvesvietu Latvijas teritorijā vismaz pēdējos 12 mēnešus pirms vēlēšanu pirmās dienas netiek piemērots 6. Saeimas vēlēšanās. Tātad šo domicīliju, šo termiņu paredzēt tikai nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz. Ābiķis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es būšu ļoti lakonisks, jo domāju, ka tik vēlā stundā mums vajadzētu mēģināt maksimāli īsi runāt.

Es domāju, ka varētu atbalstīt arī mūsu priekšlikumu, un kāda argumenta dēļ, lai izšķiras paši vēlētāji. Es varbūt sākšu no otra gala. Atgriezīsimies pie iepriekšējām vēlēšanām. Dzīvē jau ir pierādījies, ka ne viss ir zelts, kas spīd. Un starp tiem cilvēkiem, kas atbrauca uz Latviju neilgi pirms vēlēšanām vai arī kurus ievēlēja tad, kad viņiem bija mītnes zeme citur, protams, ir cilvēki, kas ir ļoti godprātīgi strādājuši. Un tādi ir daudzi deputāti mūsu vidū. Mēs zinām arī negatīvus piemērus — kaut vai bēdīgi slaveno Jerumani kas tad, kad viņu neievēlēja par prezidentu, uzreiz pacēla cepuri un aizbrauca atpakaļ. Bet vēlreiz es atkārtoju — mūsu vēlētāji jau šobrīd ir pietiekami gudri, lai prastu graudus atšķirt no pelavām. Un es domāju, ka šis 12 mēnešu domicīlijs ir pilnīgi lieks, jo mums taču galu galā Latvijai ir jāpiepulcē visi gudrie, saprātīgie cilvēki. Un es domāju, es atkārtoju vēlreiz, — lai to izšķir vēlēšanas, lai to izšķir vēlētāji. Nevajag baidīties no tā, ka cilvēks, dzīvojot kaut kur citur, absolūti neorientēsies Latvijas jautājumos... Nu, vēlētāji jau redzēs, jo es neticu, ka šajās vēlēšanās cilvēki, kas sevi nav parādījuši, varēs tapt ievēlēti. Bet vēlreiz es atkārtoju — mums tomēr vajadzētu Latvijai piesaistīt visus sakarīgos cilvēkus. Es šeit pirmkārt domāju par latviešiem. Nu, konkrēti kaut vai tāds piemērs. Ir pašreiz Krievijas Domē... tas nav Rietumu latvietis, pārsvarā šeit tiek it kā domāti Rietumu latvieši, tas ir Austrumu latvietis, mūsu deputāta uzvārda brālis Lagzdiņš, kurš, piemēram, ja izteiktu vēlēšanos atteikties no Krievijas pilsonības un kuru kāda partija iesaistītu savā sarakstā, es domāju, ka, ja viņu ievēlētu, viņš būtu mums ļoti noderīgs cilvēks arī nākamajā Saeimā, jo viņš ļoti labi pārzina Krievijas lietas, viņš, strādājot Krievijas Domē, ir guvis ļoti lielu pieredzi. Tā kā vēlreiz es aicinu atbalstīt vēlētāju gribu un neieviest te nekādus cenzus. Paldies par uzmanību! (No zāles: "Lakoniski tu vari?")

Sēdes vadītājs. Gunārs Meierovics, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

G.Meierovics (LC). Augsti godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi un kolēģes! Kā jau es iepriekš runāju un teicu, man kā bijušajam pārstāvim, kas ir vadījis mūsu rietumnieku organizācijas, ir ārkārtīgi grūti pierast pie tā un dzirdēt to, ko mūsu Saeima ir likusi priekšā tagad, uzdodot visādus tādus, kā teikt, ierobežojumus mūsu tautiešiem Rietumos. Jo beigu beigās, kā es teicu, manā izpratnē liekas, ka tā ir viena diskriminācija pret to tautas daļu. Otrām kārtām — nedot latviešu pilsoņiem viņu demokrātiskās tiesības piedalīties vēlēšanās. Nu labi, tagad tas ir pārcelts, tagad varbūt nav uz 6. Saeimu, varbūt, par ka to runāsim vēlāk, tas jau būtu viens solis uz priekšu, bet es domāju, ka tas tomēr pareizi nav, jo tā tendence, tādas attiecības pret mūsu tautiešiem Rietumos ir kaut kādīgi nepieņemamas. Un tas, man liekas, ir tas, kas mums sāp un kas nav pareizi darīts. Bet pats galvenais ir arī tas, ko mēs runājam par 42. pantu... 4. nodaļas 42. pantu, kur iet runa, ka tiek dotas tiesības vēlēt arī pa pastu. Es domāju, tas arī ir viens ļoti svarīgs punkts, kā mēs varam tagad... Un tur nu neesam tikai mēs, rietumnieki, vien iekšā, tur ir arī tie ieskaitīti, kas dzīvo vai strādā Rietumos, arī no Latvijas. Nu, ņemsim kaut vai mūsu studentus. Kaut vai tos jaunos cilvēkus, kas, beiguši universitāti, brauc tagad mācīties savus arodus un praktizēt Rietumos. Nu, kā mēs viņiem varam noņemt? Vai tas ir demokrātiski, ja mēs noņemam viņiem tiesības vēlēt par Latvijas nākotni, par mūsu darbu? Es domāju, ka tā ir galīgi nepareiza, neapdomāta lieta. Tādēļ es visus lūdzu — varbūt balsojiet, un pārbalsosim šo pieņēmumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Ja mēs ieliekam tādu cenzu, manuprāt, tas nepildītu to daļu, kas ir Satversmē un pieļauj to, ka katrs pilsonis var piedalīties mūsu valsts pilnveidošanā un valsts uzbūvē. Un valsts pamats, protams, ir parlaments. Un projektā ir teikts, ka šī panta daļa vai šis pants stāsies spēkā tikai ar 7. Saeimu. Šeit jau deputāts Ābiķis minēja to faktiski bēdīgo piemēru ar Jerumaņa kungu, bet pirmām kārtām tā ir partijas atbildība — iekļaut savā sarakstā cilvēku, kas strādās valsts interesēs. Un es neticu, ka kristīgie demokrāti vai "Tautas kustība Latvijai" aicinās Jerumaņa kungu savā sarakstā, bet, ja viņi to darītu, es neticu, ka vēlētāji par viņu balsotu. Tātad pirmām kārtām tas ir katras partijas uzdevums — pārbaudīt savus cilvēkus, uzticēties saviem cilvēkiem. Un otrām kārtām — katrs vēlētājs izvērtē katru cilvēku individuāli. Tādējādi mēs pilnveidojam mūsu politisko partiju atbildību pret Saeimu, pret valsti un pilnveidojam mūsu politisko kultūru. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis — pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Pēc tam — Alfrēds Žīgurs.

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais priekšsēdētāj, godājamie deputāti un deputātes! Arī es gribu atbalstīt to, ko nupat deputāts Pēteris Elferts teica, un bez tā, kas jau ir pateikts, es gribu tikai vēlreiz uzsvērt to, ka atbildība jāuzņemas politiskajai partijai. Ja kandidāts kvalificējās, proti, sasniedzis 21 gada vecumu un nav pakļauts 5. pantā minētajiem ierobežojumiem... Šeit nav jāpiemin, vai tas ir Jerumaņa fenomens vai tas ir Radziņa fenomens, te nav jāšķiro. Ja partija grib uzņemties to un ja šinī gadījumā partija grib aicināt Jerumaņa kungu atkal kandidēt, tad tā ir partijas atbildība, un lai partija uzņemas šo atbildību, un tad vēlētāji arī lai pasaka savu vārdu, un ne tikai šajās, nākošajās vēlēšanās, bet, es domāju, arī 7. Saeimas vēlēšanās. Un es aicinu atbalstīt deputātu Ābiķa un Pētera Elferta ierosinājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Mūsu, visu latviešu pienākums ir nodrošināt vēlēšanas katram latviešu pilsonim. Un katra latvieša pilsoņa pienākums ir piedalīties vēlēšanās. Un šis nodrošinājums ir jādod mums no mūsu valsts un tiem pilsoņiem, kas atrodas ārpus Latvijas teritorijas, arī jāuzmeklē tuvākā vieta, kurā viņi var to vēlēšanas izpildīt un tas ir jānodrošina mūsu valstij. Un mēs nevaram atstāt nevienu ārpusē, kas vēlētos piedalīties. Un tas ir tas, kas mums ir jādara, un mums jāsaprot, ka mēs visi baudām Latvijas pilsoņu tiesības pilnā apmērā, un nekādi ierobežojumi nevarētu būt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Man šeit izsauc bažas daži formulējumi. Tiem jābūt precīzi saskaņotiem ar Satversmi. Dzintars Ābiķis un Pēteris Elferts, manuprāt, ne visai precīzi to ir izdarījuši. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Mēs noņemam savu un atbalstām Meierovica!") Gunāra Meierovica iesniegtais priekšlikums ir precīzāks, jo šeit ir teikts — kurš sasniedzis 21 gada vecumu vai kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu. Un pēc Satversmes Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par 21 gadu. (No zāles deputāts J.Tupesis: "Ja sasniedzis vecumu, tad jau ir vecāks!") Vai vēl runāt ir pieteikušies? Es atvainojos! Lūdzu, deputāts Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie deputāti! Es varbūt sava kolēģa Žīgura kunga teikto precizēšu, ka mēs 4.pantā nerunājam par vēlēšanu tiesībām, bet par ievēlēšanas tiesībām. Vēlēšanu tiesības, protams, ir katram Latvijas pilsonim neatkarīgi no tā, kur viņš atrodas uz šīs zemeslodes. Jautājums šeit ir par ievēlēšanu. Mēs neminēsim visus tos bēdīgos piemērus, jo gandrīz katrai frakcijai ir bijuši tādi, nerunājot par tiem, kas tika ievēlēti, bet arī tiem, kas kandidēja. Kad netika ievēlēti, tad viņi arī atrada par vajadzīgu atrasties savā mītnes zemē. Es personīgi šo Juridiskās komisijas variantu atbalstu. Es domāju, ka tas ir nepieciešams mūsu apstākļos. Es saprotu, ka, ja jebkuras partijas sarakstā šodien ieliktu kādu svešu cilvēku, respektīvi cilvēku, kas nekad nav dzīvojis Latvijā, bet ir Latvijas pilsonis, principā tas saraksts iztaisītu pašnāvību. Bet es domāju, ka šīs normas ir ļoti normālas. Mums ir līdzīgas normas pašvaldību vēlēšanās, kas nosaka, ka cilvēkam vajag dzīvot pašvaldības teritorijā, lai varētu kandidēt. Es domāju, ka mums, ja ir pašvaldību vēlēšanas nepieciešams, lai cilvēks zinātu, kas notiek tajā pašvaldībā, pirms viņš kandidē kā deputāts, pārceļot uz Latvijas mērogu, tas ir vēl nepieciešamāks. Es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

L.Stašs (TPA). Es domāju, pēdējā laikā presē un vispār masu informācijas līdzekļos mēs redzam un zinām, kādu reakciju vēlētājos un sabiedrībā izsauc šis likumprojekts. Un tomēr, ja mēs ņemam 4.pantu, es nevaru iedomāties, kā var ievēlēt Saeimā deputātu, kuram ir divējāda pilsonība, dubultpilsonība. Es nezinu, kurā valstī tas vēl varētu būt un kur tāda valsts ir. Un pie tam, ja viņš dzīvo 12 mēnešus un sasniedzis 21 gadu. Ko cilvēks zina, ko deputāts var zināt, kas notiek Latvijā un kādi procesi te notiek, ja viņš tikai kādus 12 mēnešus te ir iebraucis un ir ar divējādu pilsonību. Es uzskatu, ka tā nav nekāda diskriminācija, kā daži te teica. Tā nav diskriminācija. Tā ir vajadzība, tā ir nepieciešamība, un šis punkts ir jāievieš galu galā, lai būtu vienreiz kaut kāda kārtība. Es neredzu vajadzību, lai Saeimā sēdētu deputāti ar divējādu pilsonību, kuri tikko iebraukuši nez no kurienes, un tā tālāk. Nav neviens pret latviešiem, kas dzīvo ārzemēs. Bet esiet tik laipni un dzīvojiet te, un pieņemiet šo pilsonību!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, "Tēvzemei un brīvībai"!

J.Sinka (TB). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Es noteikti nekomentēšu Staša kunga domu graudus. Mani tie pazemo. Bet pēc apciemojuma Toronto un Otavā, un Vašingtonā, tiekoties ar tautiešiem tur un redzot, ar kādu sirsnību viņi tagad gatavojas nākošajām vēlēšanām, runājot ar viņiem, mēģinot viņus pārliecināt, ka laiks ir atgriezties, es domāju, tas, ko mēs tagad visu tā sakām tik noraidoši, ir ārkārtīgi nežēlīgi. Mums ir jāpaplašina mūsu tautas kopums, kas ir tik mazs sarucis. Mēs varam pavisam aroganti un paštaisni izteikties tā, kā viens otrs ir izteicies. Mēs varam vīpsnāt un smieties un tomēr galu galā daži no mums, kas esam jau šeit, varam pat justies paštaisni pretī tiem, kas tur ir. Un es nerunāju tikai par tiem, kas ir Rietumos, bet kas vispār izkaisīti plašajā pasaulē, galvenokārt ne jau laimi, jaunu laimi meklējot, bet jūs zināt, kāpēc. Un man ir sāpīgi, ka ne mūsu valdība, ne šis augstais nams nav aicinājis trimdiniekus un viņu pēcnācējus, sevišķi jaunos cilvēkus šeit atgriezties. Un to darīt aktīvi, iesaistīties, apzinoties, ka tas ir mūsu pienākums. Labi, ļoti mazā veidā es to esmu darījis. Visur, kur es esmu bijis, arī Anglijā. Un ticies ar turienes latviešiem. Un Vācijā. Ir ļoti daudz šaubu arī viņiem, tāpat kā šaubas ir šeit. Un mēs, protams, esam ārkārtīgi neiecietīgi viens pret otru, un mēs esam pārgudri, bet tikai viens pret otru. Mums ir tik bezgala daudz iecietības pret svešiem kungiem un vēl būs. Un vēl būs. Man ir žēl, ka tādā veidā mēs daļēji sakropļojam Latvijas pilsoni, kuram ir tās aktīvās vēlēšanu tiesības un kuram nu atņem pasīvās nost. Nu, tad jau atņemiet arī aktīvās vēlēšanu tiesības, lai viņi vispār nevar piedalīties! Man vēstnieks vai lietvedis Toronto un Otavā ,Kanādā, teica, ka tur stāvoklis varbūt ir vieglāks, jo tur latvieši dzīvo ciešāk kopā, sevišķi Toronto apvidū, bet ir arī citas vietas, kur viņi ir izkaisīti. Bet vēstnieks Vašingtonā teica, ka viņiem ļoti lielas grūtības būšot tādēļ, ka nav iespējas balsot pa pastu. Es domāju, ka mums vajag parādīt lielu iecietību no šejienes un arī no turienes. Mēs to neparādām. Man ir ļoti žēl, bet es tiešām aicinātu šo parlamentu pārdomāt. Kāpēc likt ierobežojumus mūsu tautiešiem, ja mēs esam tik ļoti gribīgi tagad radīt jaunus pilsoņus, kam nav latviskas izcelsmes? Un tur mēs vīpsnājam un mēs esam ciniski, un mēs pasakām visus tos augstos vārdus ar ļoti mazu izpratni, kā mēs esam parādījuši šeit. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks, Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

A.Ameriks (TSP). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām tas ir ļoti smags jautājums, bet es arī gribētu pievienoties komisijas piedāvātajam variantam, tas ir, 4.panta tekstam, kurš tomēr liedz bez šiem 12 mēnešiem kandidēt uz Saeimas deputātu mandātu, un arī gribētu pamatot — kāpēc. Pirmkārt, neilgi atpakaļ mēs pieņēmām vēlēšanu likumu, kur mēs noteicām principus, pēc kuriem var ievēlēt pašvaldību deputātus. Pašvaldību deputātiem mēs noteicām sekojošus ierobežojumus. Viņiem ir vai nu gads jādzīvo tajā teritorijā vai arī jāstrādā šajā teritorijā. Un mēs šo lietu pamatojām tikai tāpēc, ka šim cilvēkam ir jāzina konkrētās pašvaldības, konkrētā pagasta vai rajona problēmas. Un mēs visi pievienojāmies tam, ka tik tiešām tā ir jābūt. Šobrīd sākas otrs variants. Mēs atejam nost no šiem pašvaldību vēlēšanu principiem, kurus mēs paši ieviesām, un mēs, runājot par Saeimu, sakām, ka šeit ir citi principi, ka šeit nav jāzina, kas Latvijā notiek, kādas ir šobrīd problēmas. Es pilnīgi piekrītu tam, ka tik tiešām ir gudri cilvēki, ir izglītoti cilvēki. Bet mums ir jāapzinās, ka tiešām ir liela atšķirība starp to, vai tev ir tiesības vēlēt vai tiesības tikt ievēlētam. Tā ir liela atšķirība un tā ir tā lieta, ka praktiski šiem 100 tautas priekšstāvjiem, kuri tiek ievēlēti, jāzina tās problēmas, kas ir Latvijā. Un es gribētu aicināt tomēr atbalstīt šo komisijas piedāvāto 4.panta redakciju tieši tā paša iemesla dēļ. Mēs runājam par to, ka, ja mēs pašvaldību vēlēšanās izvirzām vienus principus, mums tos vajadzētu saglabāt arī turpmāk un attiecībā uz Latviju kopumā tos saglabāt. Mēs nevaram iet uz dubultstandartiem, kaut arī tik tiešām ir liela cieņa pret tiem cilvēkiem, kas dzīvo Rietumos un kas dzīvo Austrumos. Viņu zināšanas ir augstā līmenī, tās tik tiešām var tikt izmantotas Latvijas labā. Bet vai tam būtu jābūt tiešām šim Latvijas parlamentam?

Pirmkārt, es domāju, Latvijas parlamentā ir jābūt cilvēkiem, kas zina, ka viņiem var būt dažādi viedokļi par to, kā risināt ekonomiskos, sociālos un politiskos jautājumus, bet viņiem ir jāzina, kā dzīvo latvieši Latvijā. Jo viņiem ir jāvada šī valsts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Larisa Laviņa, "Līdztiesība". Lūdzu! Pēc tam — Aleksandrs Pētersons.

L.Laviņa (L). Cienījamie kolēģi! Situācija, kurā mēs šodien atrodamies un par kuru pašreiz debatējam, ir diemžēl pašu likumdevēju radīta. Un tā nav nejaušība, ka šodien mēs atkal atgriežamies pie jautājuma, kam būt likumdevējam mūsu valstī. Un, ja jūs atceraties, tad mēs pavisam nesen šeit nobalsojām par to, ka beidzot pamatnācijas, tas ir, latviešu tautas pārstāvji, vismaz viņi varēs likuma priekšā būt vienādi. Taču es gribu prognozēt, ka līdz nākamajām vēlēšanām diez vai šo smago birokrātisko procedūru izies kaut vai tie 24 cilvēki vai mazliet vairāk vai mazāk, par kuriem mēs šeit it kā iestājāmies. Bet viņi šodien neviens it kā neraujas uz Saeimas pusi. Viņi nepiesaka ne savas aktīvās, ne pasīvās tiesības, viņi gluži vienkārši apliecina to, ka viņi grib būt šeit pilsoņi un grib kalpot savai Tēvzemei. Un viņi to ir darījuši visu savu apzināto mūžu. Mēs esam gluži vienkārši izlabojuši gan iepriekšējo, gan šo likumdevēju attieksmi pret viņiem. Un tāpēc es domāju, ka savu attieksmi pret valsti var demonstrēt dažādi un nebūt nav jābūt noteikti deputātiem, lai to apliecinātu. Un vēl man liekas, ka daudzi Latvijas pilsoņi, laulātie arī nebūs vēlētāji nākamajās Saeimas vēlēšanās. Un nez kāpēc arī par šo cilvēku kategoriju mēs nemaz neuztraucamies, bet mēs esam ļoti norūpējušies, ka tie, kas šeit 12 mēnešus pirms vēlēšanām ieradīsies, nevarēs kandidēt. Es domāju, ka patiešām laiks ir atteikties no šiem dubultstandartiem. Un laiks ir visām lietām beidzot piemērot valstisku mērauklu. Man šķiet, ka tādu bailīgu soli šajā virzienā mēs jau esam spēruši, un varbūt beigsim runāt par savu etnisko izcelsmi un sāksim runāt par lietu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Pētersons, "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu!

A.Pētersons (TB). Godātā Saeima! Dāmas un kungi! Mēs ļoti interesantai problēmai pieskaramies. Latvietis cīnās pret latvieti un zināmā mērā grib to cīņu, respektīvi, necieņu izolēt. Tā savādi liekas, es arī piederu pie tās paaudzes, kas izcīnīja lielu cīņu. Mana vēlēšanās nepiepildījās, es netiku uz Rietumiem, es biju 19.divīzijā, ja es būtu 15.divīzijā, tad es būtu ticis uz Rietumiem. Vai tad tāpēc es mazāk mīlētu savu Dzimteni, ja es tur būtu ticis? Ko mēs varam pārmest tiem latviešiem, kuri ir pavadījuši mūžu izolācijā, prom no Dzimtenes — trimdā? Protams, viņiem ir gājis vieglāk nekā tiem, kuri bija lēģeros un Sibirijā. Mans pienākums ir jums pateikt, ka tā augstā mērā ir nelietība — izolēt latviešus no savas Dzimtenes. Es nekādā ziņā to neatbalstu. Iznāk tā, 120 tūkstoši bija spiesti izbraukt, bēgot no komunisma briesmām uz Rietumiem. Vai tad mēs nezinām, kas šo vakuumu aizpildīja? Mēs ļoti labi zinām. Mēs nedosim pilsonību, nedosim vēlēšanu tiesības latviešiem, kuri aizbraukuši, uztraucamies par divpilsonību, par dubultpilsonību un, naturalizēsim, dosim vēlēšanu tiesības tiem cilvēkiem, kuri okupācijas rezultātā šeit iebraukuši. Tas viss šajā sarežģītajā vēstures laikmetā ļoti sasaucas, un te ir skaidri redzams, par ko tad mēs cīnamies. Ja mēs gribam būt vienota valsts, tad mēs arī nedrīkstam izolēt un nedrīkstam likt nekādus ierobežojumus Rietumu latviešiem. Cita lieta, kādi tie latvieši ir. Protams, man ir pretenzijas, teiksim, pret daudziem Rietumu latviešiem, kuri sēž šajā zālē. Bet es noceļu arī cepuri daudzu latviešu, rietumnieku priekšā, kuri sēž varbūt šajā pusē. (Starpsauciens no zāles: "Tie ir labi!") Tā kā redziet, te ir sirdsapziņas jautājums. Tie, kas sēž šajā pusē, varbūt ir drusku labāki vai drusciņ jūs esat sliktāki, kas sēž tanī pusē, bet jūs esat balsojuši par tiem likumiem šeit, Saeimā, par kuriem nebalsoja tie, kas sēž loga pusē. Tā kā šeit ir starpība drusciņ, bet princips paliek tas pats. Tas pats ir arī starp pārējiem, kas šeit ir, jo mēs esam pašlaik tāda sašķelta tauta un ejam uz vienotību. Un, ja mēs gribam uz šo vienotību iet, tad, protams, politiskās cīņas neaušaubāmi mums ir vēl priekšā, jo mēs, "Tēvzemei un brīvībai", ceram, ka nākamā Saeima nebūs tāda kā šī, jo šī Saeima velk pa kreisi. Sevišķi man ir lielas šaubas par šo rindu, kas man ir priekšā šeit. Un, protams, arī par dažiem varbūt tanī rindā. Un par to labo rindu es vispār atteikšos runāt pašlaik. Es vēl ceru, ka no viņiem vēl iznāks kaut kas labs. Paldies! Neierobežosim Rietumu latviešus!

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis otrreiz, 5 minūtes, lūdzu! Pēc tam — deputāts Lambergs.

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Vēlreiz godātais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti un deputātes! Es mēģināšu runāt par principu. Divi deputāti mēģināja salīdzināt pašvaldību vēlēšanu likumu un šo vēlēšanu likumu, kurš paredzēts deputātiem Saeimā. Es pats uzskatu, ka tās nav salīdzināmas lietas. Ja mēs cenšamies ievēlēt deputātus Saeimā, tad mums ir vairāk jāakcentē, jāuzsver šīs valsts intereses visās to izpausmēs. Ja mēs runājam par pašvaldību vēlēšanu likumu, tad tiešām, kā viens runātājs jau teica, mums jāpatur prātā tās zināšanas, ko tas cilvēks zina attiecībā uz to specifisko pašvaldību. Otrs. Viens deputāts šeit pieskārās atkal tai pašai dubultpilsonībai, it kā cilvēki, kuri nav nodzīvojuši šeit 12 mēnešus, it kā visi zina automātiski mazāk nekā cilvēki, kuri nodzīvojuši visu savu mūžu šajā zemē. Es uzaicinu to pašu deputātu, lai viņš izvēlas debespuses Latvijā, un es aizvedīšu viņu pie cilvēkiem šajā zemē, kuri zina mazāk par to, kas notiek pasaulē un Latvijā vispār attiecībā uz to, kas ir jādara un jāveicina šajā Saeimā. Šie cilvēki visā visumā lasa savas vietējās avīzītes un klausās, protams, radio un televīzijas ziņas, kuras viņi var klausīties. Un šis nav pārmetums ne vieniem ne otriem. (No zāles: "Runā skaidrāk!") Bet mums vajag izvēlēties un ļaut partijām izvēlēties, un ļaut vēlētājiem izvēli darīt par tiem cilvēkiem, kuri zina, kuri prot, kuri grib veidot, nevis atkarībā no tā, cik ilgi viņš ir dzīvojis šajā zemē, vai viņš nāk no Austrumiem vai no Rietumiem. Es negribu arī šeit sadalīt deputātus — šajā pusē tajā pusē vai šajā rindā vai tajā rindā, es gribētu, lai mēs esam visi šis zemes pusē. Demokrātiskas, stabilas, liberālas nākotnes un, pat atļaušos teikt, mūžīgas nākotnes pusē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, kuri stāv ejās, grupiņās — vai izklīstiet vai nu klusu tur stāviet! Aristids Lambergs — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu! Pēc tam — Inese Birzniece.

A.Lambergs (LNNK). Klausoties visas šīs debates, es uzšķiru Latvijas Republikas Satversmi. Otrajā nodaļā 9.pants skan sekojoši: "Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par 21 gadu." Nekur nav teikts, ka viņam ir jābūt nodzīvojušam Latvijā 12 mēnešus pirms viņš tiek ievēlēts. Tādā veidā, cik es izprotu, šī norma ir pret Latvijas Republikas Satversmi. Paldies! (No zāles: "Satversmē nav par divpilsonību!")

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam — Andrejs Krastiņš.

I.Birzniece (LC). Godātie kolēģi! Runa šeit bija agrāk par dubultstandartiem. Lamberga kungs nupat nolasīja Satversmes 9.pantu, kas ir vienīgais pants, kurš pasaka vai reglamentē, kādu pilsoni var ievēlēt Saeimā. Es nekur neredzu Satversmē, kur ir pants, kas reglamentē vai regulē, kādu pilsoni var ievēlēt pašvaldībā, tātad tas ir pilnīgi likuma subjekts. Tātad es uzskatu, ka tas noraida dubultstandarta argumentāciju. Es arī ticu, ka vēlētāji ir pietiekoši gudri, un kāpēc mums vajag ierobežot viņu tiesības izvēlēties, ja cilvēks... Vai tas cilvēks ir dzimis Latvijā un visu mūžu dzīvojis Latvijā, bet nevar atbildēt pietiekoši skaidri vēlētājiem, kā viņš vai viņa saprot Latvijas stāvokli, kā vajag uzlabot situāciju, vai tas cilvēks nav dzimis Latvijā, bet ir bijis šeit un varbūt var labāk atbildēt, varbūt nevar. Es uzskatu, ka mums jātic, ka vēlētāji ir gudri, viņi savāc informāciju un paši var izdarīt izvēli. Tātad es atbalstītu, ka mums būtu jāievēro 9.pants Satversmē un nevajadzētu ierobežot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

Turpinājums nākamajos numurā

A.Krastiņš (LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es uzreiz, par cik te Kiršteina kungs jau aicināja Tupeša kungu skaidri pateikt "par" vai "pret", arī gribu pateikt, ka esmu pret šo domicīlija principu sekojošu absolūti juridisku iemeslu dēļ. Šeit es negribētu arī skaitīt no labās uz kreiso pusi, jo mums ir pārstāvība, kas balstās uz politisko partiju sarakstiem, un tā ir vairāk politiska pārstāvība, nevis teritoriāla pārstāvība. Un arī to pierāda Saeima, jo šeit arī no vienas puses ir cilvēki gājuši uz otru pusi, vai ne, un varbūt atpakaļ nāks. Uz kuru pusi — tās ir tikai politiskas izvēles tiesības. Otrkārt, te jau minēja Satversmi, to es vairāk neminēšu, kas visus pilsoņus vienlīdzīgus padara šajā ziņā, bet situācija ir tāda, ka mēs ar savu vēlēšanu likumu esam atļāvuši mūsu Latvijas Republikas pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs, realizēt savas aktīvās vēlēšanu tiesības. Tātad izvēlēt savus tautas priekšstāvjus Saeimā, kas aizstāvētu viņu tiesības atbilstoši viņu politiskajai pārliecībai, nevis dzīvesvietai, kur viņi to izvēlas. Tādējādi šiem ārpus Latvijas teritorijas pastāvīgi dzīvojošiem vēlētājiem ir tiesības ievēlēt šos priekšstāvjus, kas aizstāvētu tieši viņu tiesības, un es nebūt nebrīnītos, ja, teiksim, kā argumentācija kāda tautieša ievēlēšanai no Toronto vai no Austrālijas, vai no Jaunzēlandes, būtu tā, lai viņš tieši Saeimā, attiecīgā politiskajā partijā, protams, frakcijā, tieši pārstāvētu to tautiešu tiesības, kas izvēlējušies savu pastāvīgo dzīvesvietu ārpus Latvijas teritorijas. Šajā sakarībā es domāju, ka, protams, ka šī domicīlija ieviešana ir diezgan voluntāra šajā gadījumā. Arī man, protams, nepatīk daudzi tautieši, kas ir ieradušies piecas minūtes pirms vēlēšanām un tad mēģina mācīt, kā mums te labāk dzīvot, mēs savukārt viņiem stāstām, ka viņi tur slikti ir dzīvojuši, baudījuši Rietumu labumus. Bet tas jau ir pavisam emociju līmenis. Es domāju, ka tik tiešām izšķirošais ir vēlētāju balsis un šajā gadījumā mums ir jārespektē tie vēlētāji, kuriem vēlēšanu likums atļauj vēlēt, dzīvojot ārpus Latvijas Republikas teritorijas. Tātad es esmu pret šo domicīlija principu un aicinu viņu mūsu vēlēšanu likumā neiekļaut. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Lūdzu zvanu! Vai referents vēlas komentēt?

A.Endziņš. Divus vārdus...

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

Turpinājums nākamajos numuros

 

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi! Pēc šīs likuma sadaļas apspriešanas jau komisijā un akcepta mēs saņēmām arī atzinumu par Saeimas vēlēšanu likuma projektu, ko sagatavoja Universitātes Juridiskā fakultāte. Man ir jāatzīst, arī tur ir izteiktas šaubas par šī domicīlija atbilstību Satversmei. Un tāpēc arī es aicinātu cienījamo Saeimu balsot par šiem priekšlikumiem, jo neapšaubāmi mēs varam noteikt šādu domicīliju, varam diskutēt par to. Kaimiņos, Lietuvā, ir trīs gadi domicīlijs noteikts un šis likums ir pieņemts "Sajūža" parlamenta laikā, to ir parakstījis Landsberģis, bet tā būtu cita lieta. Es domāju, ka, redzot tālāk kandidātu sarakstā ģeogrāfiskos datos, arī šo norādi par darbu, par dzīvi, tātad ģeogrāfiskos datus, es domāju, paši vēlētāji tiešām var izšķirties un šeit laikam mums problēma šādā veidā nebūtu jārisina.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Par procedūru, tas ir par priekšlikumiem!

A.Endziņš. Pirmais priekšlikums ir deputāta Kides parakstītais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Bet es cerēju, ka jūs komentēsiet manas bažas. Un manas kā sēdes vadītāja bažas bija saistītas ar to, ka, kā es saprotu, ja Satversmē ir ierakstīts pants un mēs šo pantu citējam, tad tas jācitē precīzi. Un no tā viedokļa mēs varam balsot tikai Gunāra Meierovica priekšlikumu, jo viņš ir vienīgais citējis Satversmi. Tajā skaitā arī Juridiskā komisija manā izpratnē nav citējusi Satversmi, bet pārveidojusi. Es šeit nedomāju par domicīliju, kas ir papildinājums Satversmes pantam. Bet Satversmes 9. pantā teikts, ka Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par 21 gadu. Deputāts Kide ir minējis — "ir sasniedzis 21 gada vecumu", deputāti Ābiķis un Elferts arī to pašu ir minējuši, šo terminu, un arī Juridiskā komisija. Un vai šeit tomēr nav tā, ka būtu jāraksta precīzi kā ir Satversmē rakstīts, lai nebūtu pēc tam nekādu pārpratumu?

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Likumā konstrukcijā, kur ir iepriekš jau ielikts, kam nav tiesību vēlēt,… tātad jau šeit būtībā parādās šī jēdziena pilntiesīguma izpratne, un arī tālāk tas nāk 5. pantā. Tā ka ne jau obligāti ir jābūt šeit burtiski vārds vārdā, kā tas ir rakstīts Satversmē. Tā ir viena lieta. Otra lieta — Juridiskā biroja priekšlikums papildināt ar vārdu "katru" jau dod šo precizējumu. Mums ir pašreiz otrais lasījums un līdz ar to neatkarīgi no tā, kuru no šiem priekšlikumiem nobalsos, viņu var sakārtot atbilstoši Satversmes prasībai un visa likuma konstrukcijai arī uz trešo lasījumu. Tā ka šinī gadījumā es nesaskatu, ka būtu bažas, ka nevarētu balsot Ābiķa un Elferta priekšlikumu un var balsot tikai Meierovica kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Es savas bažas atstāju savā ziņā, ja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka attiecīgo Satversmes formulējumu var citādi formulēt, un balsosim visus priekšlikumus tad. Tikai kādā secībā?

A.Endziņš. Tas ir ieniegšanas kārtībā, šeit ir norādīts.

Sēdes vadītājs. Nu acīmredzot tā, kā šeit ir uzrakstīts, jo kaut kādus lielas, kardinālas pazīmes, kuras varētu runāt par to, ka jāsakārto citādi šie balsojumi, laikam nav šeit.

Deputāta Kides priekšlikums — Saeimā var ievēlēt tikai Latvijas pilsoni, kuram nav vienlaikus citas valsts pilsonības un kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir sasniedzis 21 gada vecumu, ja viņš Latvijas teritorijā dzīvo (ir pierakstīts vai strādā) vismaz pēdējos 36 mēnešus pirms vēlēšanu pirmās dienas un ja uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 5. pantā minētajiem ierobežojumiem. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! 15 — par, 46 — pret, atturas — 15. Nav pieņemts priekšlikums.

Nākamais ir deputātu Ābiķa un Elferta priekšlikums — Saeimā var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir sasniedzis 21 gada vecumu, ja uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 5. pantā minētajiem ierobežojumiem. Lūdzu rezultātu! 33 — par, 15 — pret, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais ir deputāta Meierovica priekšlikums — Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu, ja uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 5. pantā minētajiem ierobežojumiem. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 10, atturas — 11. Priekšlikums ir pieņemts.

Līdz ar to Juridiskās komisijas priekšlikums nav balsojams.

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir saņemti pie 5. panta, un man būtu priekšlikums apspriest 5. pantu pa punktiem. Pie 1. un 2. punkta priekšlikumu nav, ir priekšlikums pie 5. panta 3. punkta, kur ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums, ko Juridiskā komisija neatbalstīja, atstājot to pašu redakciju, kas bija pirmajā lasījumā, jo šeit ir paredzētas, ka tās personas, kuras bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem, kuri ir noziegumi arī Latvijā šā likuma