Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pie Latvijas Zinātņu akadēmijas sākumiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.12.1995., Nr. 202 (485) https://www.vestnesis.lv/ta/id/33531

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas priekšsēdētājas paziņojums

Vēl šajā numurā

30.12.1995., Nr. 202 (485)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pie Latvijas Zinātņu akadēmijas sākumiem

Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībai kā pirmajai zinātniskajai organizācijai Baltijā bija veltīta Latvijas Zinātņu akadēmijas izbraukuma sēde, kas 15.decembrī notika Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrību kā Latvijas Zinātņu akadēmijas priekšteci savā priekšlasījumā ( skat. zemāk ) raksturoja akadēmiķis Jānis Stradiņš (apakšējā attēlā). Par šīs biedrības rašanos un attīstību referēja Latvijas Valsts vēstures arhīva speciāliste Valda Kvasovska, par latviešu valodas attīstību biedrības skatījumā 19.gadsimta pirmajā pusē — muzeja speciāliste Iveta Šķiņķe (apakšējā attēlā), par Kurzemes provinces muzeju kā Literatūras un mākslas biedrības auklējumu — muzeja galvenā speciāliste Gita Grase un par biedrības darbības atspoguļojumu LV vēstures arhīva dokumentos — šī arhīva publikāciju daļas vadītāja Pārsla Pētersone (augšējā attēlā).

Sēde notika savulaik slavenās Pētera akadēmijas ("Academia Petrina") telpās, kur dažkārt pulcējušies arī Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības vīri un patlaban iekārtota plaša biedrības 180 gadu atcerei veltīta izstāde. ZA prezidents Tālis Millers (augšējā attēlā) to pienācīgi novērtēja: "Šai mājai ir aura. Te ne vien mēs runājam par vēsturi, bet pati vēsture runā ar mums."

Latvijas Valsts vēstures arhīva un Jelgavas muzeja speciālistu kopīgi iekārtotā ekspozīcija ļauj soli pa solim izsekot Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības veidošanos, panākumus un kritumus tās darbībā. Lūk, uzmetums biedrības dibināšanas dokumentam, kas sastādīts Jelgavā 1815.gada 6.oktobrī. Statūtos formulēti biedrības galvenie mērķi: "Biedrībai jākalpo par vienojošo posmu visiem tiem, kas vēlas būt lietas kursā par literatūras un mākslas sasniegumiem un paši kalpot šo sasniegumu kaldināšanai. Biedrība vēlas arī literatūras un mākslas draugiem Kurzemē atvieglot iepazīšanos ar mākslas darbiem, kas šajās jomās radīti ārzemēs, kā arī iepazīstināt ar sasniegumiem Krievijas impērijā. Visbeidzot, tā centīsies iepazīstināt sabiedrību ar ikdienai derīgiem izgudrojumiem un atklājumiem un cīnīsies pret kaitīgiem aizspriedumiem." Te ir vēstules, kas atspoguļo biedrības starptautisko popularitāti, biedru entuziasmu un sasniegumus dažādās zinību jomās. Gandrīz kopš pašiem pirmsākumiem biedrība savus pārskatus publicējusi. Bez īsiem ziņojumiem par sapulcēs pārrunāto šajos izdevumos ir sacerējumi par visdažādākajām zinātnes sfērām, arī par atsevišķiem Kurzemes vēstures posmiem un notikumiem, arheoloģiskiem izrakumiem, ģeogrāfiju un etnogrāfiju.

Biedrība tika organizēta trauksmainā laikā, kad tikko bija sagrauta Napoleona virskundzība un visas Eiropas tautas pārdzīvoja garīgu aizrautību. No šiem garīgajiem strāvojumiem veidojās arī Literatūras un mākslas biedrība. Mītavā, kā tolaik oficiāli dēvēja Jelgavu, no 10 tūkstošiem iedzīvotāju gandrīz puse bija vācieši. Latviešu īpatsvars bija 23%, ebreju, poļu un lietuviešu — ap 12,2% un krievu — 2,4%. Tolaik, kad tika dibināta biedrība, vēl bija palikuši divi gadi līdz dzimtbūšanas atcelšanai, kas latviešiem ļāva sākt sevi apzināties un veidoties par nāciju. Tādējādi gluži likumsakarīgi biedrības dibinātāji bija lielākoties vācieši. Starp viņiem arī Jelgavas tirgotāja un birģermeistara dēls Johans Frīdrihs fon Reke (Johann Friedrich von Recke) , augsta ranga valsts ierēdnis, vēsturnieks, filozofs un kolekcionārs. Viņam bija arī īpaši nopelni Kurzemes provinces muzeja nodibināšanā. Piedzīvojis simtgadnieka mūžu, viņš uzdāvināja muzejam visu, ko pats bija sakrājis.

Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības arhīvs varēja lepoties ar daudziem interesantiem oriģināldokumentiem, kā arī kopijām un apcerējumu manuskriptiem par hercoga Jēkaba laiku. Lielā skaitā saglabājušās Kurzemes muižnieku hercogam Jēkabam adresētās vēstules, plaši pārstāvēta viņa sievas hercogienes Luīzes Šarlotes personīgā sarakste.

Biedrības darbības lejupslīde sākās līdz ar Pirmo pasaules karu. 1915.gada pirmajā pusē sapulces nedrīkstēja sasaukt, jo Krievijas valdība bija aizliegusi publiskās sanāksmēs lietot vācu valodu, tās atsākās tikai pēc 1.oktobra. 8.decembra sēdē tika nolasīts plašs pārskats par 100 gadu darbību. Pēdējā sapulce notika 1918.gada 18.decembrī — 21 dienu pirms Sarkanās armijas iebrukuma Jelgavā. 1919.gada 27.februārī boļševiki nošāva muzeja konservatoru Ēvaldu Jordanu, jo viņš centās paglābt no izlaupīšanas Kurzemes hercoga kapenes. Biedrības darbs atsākās tikai 1920.gadā. Daudzi bija krituši par upuri sarkanajam teroram, citi — aizbraukuši no Latvijas. Pagāja vēl gandrīz gads, līdz 1921.gada 9.novembrī atkal varēja sasaukt biedru kopsapulci. Pakāpeniski atsākās kontakti ar ārzemju zinātniskajām biedrībām, tika lasīti zinātniski referāti, vēlāk tos arī publicēja, līdz pienāca 1939.gads, kad sakarā ar vācu tautības pilsoņu izceļošanu no Latvijas biedrība tika likvidēta.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore. Foto: Ieva Navicka, LZA

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!