Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Esmu pārliecināts - valdības krīzes nebūs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.12.1998., Nr. 369/372 https://www.vestnesis.lv/ta/id/33371

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Latvijas Vēstnesis. Dokumenti" - pie Jums dodas 37.burtnīca

Vēl šajā numurā

15.12.1998., Nr. 369/372

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Esmu pārliecināts — valdības krīzes nebūs

Ministru prezidents Vilis Krištopans — preses konferencē 14. decembrī:

— Godājamie kolēģi! Es saprotu, ka jūs interesē Vīnes sanāksme. Par to varu teikt, ka kopumā mūsu sabiedrības informētība un pieeja šim jautājumam ir dažāda.Viena daļa ļoti iedziļinās šajā jautājumā, izprot to, turpretī otra daļa, arī politiķi, nodarbojas ar populismu. Mani pārsteidza tā informācijas interpretācija un dažādība, kādu es lasīju presē un redzēju televīzijā. Jautājuma būtība ir gaužām vienkārša — ja mēs runājam par iestāšanos Eiropas Savienībā, tad iestāšanās fakts visām 11 asociētajām valstīm ir gaidāms ne ātrāk kā pēc četriem pieciem gadiem. Tas ir loģiski, ņemot vērā visu to procedūru, kāda jāveic kandidātvalstīm. Runāt pašlaik par to, ka kāds tiks uzņemts vai netiks uzņemts, ir pilnīgi bezjēdzīgi. Cita lieta, ka Vīnes samitā vairākas reizes tika uzsvērts un arī ierakstīts gala ziņojumā, ka nākamā gada pirmajā pusē tiks uzsākta divpusējā likumdošanas saskaņošana arī otrās grupas kandidātvalstīm. Ar divpusējo likumu saskaņošanu pašlaik nodarbojas pirmās sešas kandidātvalstis. Jaunums ir tas, ka mēs nākamajā gadā bez uzaicinājuma sāksim šo likumdošanas saskaņošanas procesu. Līdz Helsinkiem mums ir ļoti daudz darāmā. Pēc būtības absolūti lieki ir spekulēt ar to — uzaicinās vai neuzaicinās. Tad, kad mēs gada laikā 30 dažādās jomās būsim veikuši divpusēju skrīningu, tad mēs redzēsim, cik esam paveikuši un vai varam pāriet pie nākamā posma, kas gan nav iespējams bez uzaicinājuma sākt sarunas, tas būtu starpvaldību komisiju darbs. Es varbūt pārspīlēju, bet var pienākt tāds brīdis, ka mēs iestājamies bez uzaicinājuma. Respektīvi, viss jau ir izdarīts un atliek tikai iestāties. Pašlaik mums ir ko darīt, un mēs arī to darīsim.

Par lielo uzņēmumu privatizāciju. Valdības deklarācijā un manā uzstāšanās reizē Saeimā es teicu, ka galvenā manis vadītās valdības prioritāte ir caurspīdīgums, valsts intereses, un es nekad no šiem vārdiem neesmu atkāpies. Par "Latvijas kuģniecību". Es esmu pret stratēģiskā investora piesaistīšanu "Latvijas kuģniecībā". Un tas nav pretrunā ar Starptautisko valūtas fondu. "Latvijas kuģniecība" tika novērtēta par 200 miljoniem latu. Valsts daļa ir 68 procenti, stratēģiskais investors ieguldītu vēl 32 procentus. Te ir jautājums, kā sabalansēt valsts un stratēģiskā investora intereses. Mana pieeja ir tāda — jāliek "Latvijas kuģniecības" akcijas, teiksim, 5 vai 8 procenti, Fondu biržā, un tad mēs zināsim to reālo cenu. Bez tam ir jādzēš sertifikāti. Pēc manas pārliecības, privātajam investoram ir jāsadarbojas ar valsts daļas turētājiem. Ja kāds mani kritizē, tad viņš pārstāv savas šauri ekonomiskās intereses.

Nākamais, par ko es gribētu runāt, ir valdības stabilitāte. Ir jāstrādā un nav jāspekulē ar valdības stabilitāti vai nestabilitāti. Stabila valdība un tās darbs ir nepieciešams ikvienam no 2,6 miljoniem Latvijas iedzīvotāju. Ne "Latvijas ceļš", ne Jaunā partija nav mēģinājusi spekulēt ar valdības stabilitāti un nelabvēlīgi to ietekmēt valdības darba pirmajās nedēļās. Mēs netaisāmies iniciēt nekādu valdības krīzi, un esmu pārliecināts, ka tādas nebūs.

 

Pēc tam V.Krištopans atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Vīnes samits faktiski nedeva skaidru atbildi, vai ar Latviju tiks uzsāktas iestāšanās sarunas nākamajā gadā. Vai to nevar skaidrot ar mūsu ārpolitikas neveiksmi, un vai jūs neesat apsvēris iespēju nomainīt ārlietu ministru?

V.Krištopans:

— Tas ir vēl viens mīts, kurš absolūti neatbilst realitātei. Jāsaprot, ka, ne jau skaļi aģitējot, Latvija pēc iespējas ātrāk ir jāuzaicina sākt sarunas, mēs tiksim nekavējoties uzaicināti. Kāpēc mēs vairāku gadu laikā neesam nonākuši tādā pozīcijā, kādā ir pirmās grupas valstis? Tādēļ, ka atsevišķās jomās mūsu reformu kurss nebija tik ātrs, kā būtu nepieciešams. Te ir arī ģeopolitiskie aspekti, katram ir skaidrs, pat ja mēs būtu vislabākie no 11 asociētajām valstīm, mēs netiktu uzaicināti, teiksim, pirms Polijas. Attiecībā uz Eiropas Savienību mēs neatrodamies sliktākā stāvoklī nekā pirmās grupas valstis. Vīnē divu dienu laikā, tiekoties ar asociēto valstu un Eiropas Savienības dalībvalstu vadītājiem, man bija iespēja par to pārliecināties. Kad mēs būsim izgājuši visas nepieciešamās procedūras, beiguši bilateriālo likumu saskaņošanu un būs atlicis tikai politiskais jautājums, tad gan mums būs jāuzdod jautājums — jā vai nē. Šobrīd šis "jā" vai "nē" nav aktuāls, mums vēl ir daudz darāmā.

— Sakarā ar "Latvijas kuģniecības" privatizāciju tika rīkots konkurss par stratēģiskā investora piesaisti. Vai tagad šī konkursa rezultāti tiks anulēti, un kā jūs domājat tālāk rīkoties?

V.Krištopans:

— Valdība, arī iepriekšējā valdība, nekādus konkursus nav rīkojusi, nav nekādu normatīvu dokumentu, kas uzliktu kaut kādus pienākumus, ja tiktu mainīts privatizācijas modelis. Es kā valdības vadītājs esmu atbildīgs par to, lai katru objektu pārdotu par visdārgāko, valstij visizdevīgāko cenu. Lai mēs atrastu maksimāli izdevīgu pielietojumu sertifikātiem apmēram miljarda latu vērtībā, kas šobrīd ir Latvijas iedzīvotāju rokās. Es esmu atbildīgs par to, lai mēs iedibinātu normālu vērtspapīru tirgu šajā valstī, jo pašlaik apgrozījums Latvijas Fondu biržā ir ļoti niecīgs. Viens no rādītājiem, pēc kura vērtēs Latviju, ir tirgus kapitalizācija, kas ir nepietiekama.

— Vai Birkavs var būt drošs par savu amatu?

V.Krištopans:

— Es neesmu nevienu sekundi domājis par to, ka būtu jāmaina ārlietu ministrs.

— Vai represētie Latvijas lietuvieši saglabās savu statusu?

V.Krištopans:

— Es darīšu visu, kas atkarīgs no manis, lai Latvijā dzīvojošie represētie lietuvieši saglabātu savu statusu. Pie manis bija ieradies Lietuvas vēstnieks, iesniedza vēstuli, un es uzdevu saviem padomniekiem sagatavot modeli tālākai rīcībai. Es domāju, ka šeit nevar būt nekādu politisku problēmu, jo runa ir par 4000 lietuviešiem un 6000 igauņiem.

— Ko jūs domājat darīt ar Zemkopības ministriju?

V.Krištopans:

— Es personīgi kontrolēšu ārkārtas subsīdiju izmaksas. Pēc Saeimas balsojuma par izmaiņām 1998. gada budžetā mēs esam Ministru kabinetā apstiprinājuši kārtību, kādā tiks izmaksātas subsīdijas. Līdz Ziemassvētkiem katrs no sējumu platības īpašniekiem saņems savu naudu. Pēc tam, ja juristi apstiprinās, ka es drīkstu deleģēt zemkopības ministra amatu kādam citam, es šajā postenī nominēšu kādu no "Tēvzemes un Brīvības"/LNNK.

— Kad varētu tikt sadalīti atlikušie valsts ministru amati?

V.Krištopans:

— Es ierosināju Koalīcijas padomē valsts ministru apstiprināšanas jautājumu izlemt pēc nākamā gada budžeta apstiprināšanas.

— Vai jūs esat domājis aicināt frakciju "Tēvzemei un Brīvībai" pasteidzināt sava lēmuma pieņemšanai?

V.Krištopans:

— Jā, es trešdien Koalīcijas padomes sēdē lūgšu "Tēvzemei un Brīvībai" paātrināt lēmuma pieņemšanu.

— Vīnē jūs esat vienojies par vizīti Igaunijā. Vai bija vēl kādas vienošanās?

V.Krištopans:

— Man bija vesela virkne tikšanos, saruna ar Šrēdera kungu, kuru es uzaicināju vizītē uz Latviju. Taču tas noteikti nebūs ātrāk kā nākamā gada beigās. Es saņēmu uzaicinājumu ierasties darba vizītē Tallinā un Zviedrijā. Sarunās ar Polijas, Somijas, Igaunijas un Lietuvas premjeriem mēs pārrunājām budžeta jautājumus, kā arī iekšzemes kopprodukta pieaugumu, jo tās visas ir valstis, kas saistītas ar Krievijas iekšējo tirgu un ko ir ietekmējusi Krievijas finansu krīze.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!