Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Atjaunotajai Latvijas Valsts robežsardzei - septiņi gadi Par robežsardzes tehnisko aprīkojumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.12.1998., Nr. 369/372 https://www.vestnesis.lv/ta/id/33370

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Esmu pārliecināts - valdības krīzes nebūs

Vēl šajā numurā

15.12.1998., Nr. 369/372

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Atjaunotajai Latvijas Valsts robežsardzei — septiņi gadi

Piektdien, 11.decembrī, tika svinīgi atzīmēta Valsts robežsardzes atjaunošanas 7. gadadiena.

Svinīgajā pasākumā uzrunas teica iekšlietu ministrs Roberts Jurdžs un Valsts robežsardzes priekšnieks, pulkvedis Gundars Dāboliņš. Robežsardzi tās jubilejā sveica Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa. Pasākuma noslēgumā tika apbalvoti labākie robežsargi.

Iekšlietu ministrs Roberts Jurdžs:

— Man ir prieks sveikt Valsts robežsardzi tās atjaunošanas septītajā gadadienā. Jā, robežsardze ir augusi, taču darāmā vēl ir daudz. Lai to paveiktu, robežsardzei ir nepieciešams gan valdības, gan sabiedrības atbalsts. Liels panākums ir pāreja no obligātā dienesta uz profesionālo armiju, kas apliecina mūsu cilvēku augsto profesionālismu. Īsā laikā mūsu robežsardze ir spējusi tuvināties tiem standartiem, kurus izvirza tās Rietumu partneri. Ir skaidri noteikti robežsardzes mērķi. Mūsu valdība regulēs robežsardzes profesionālo attīstību, austrumu robežas būvēšanu un nostiprināšanu. Pirmo reizi neatkarības gados par valdības un visas mūsu tautas naudu robežsardzei ir nopirkti jauni automobiļi, kas palīdzēs cīnīties gan ar iekšējiem, gan ar ārējiem likumpārkāpējiem. Gribētu uzsvērt, ka ir jānostiprina Iekšlietu ministrijas sadarbība ar robežsardzi, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policiju, lai veidotu mūsu valsts dzīvi drošāku, laimīgāku un pārticīgāku.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Valsts robežsardzes priekšnieks

Gunārs Dāboliņš:

Ministra kungs, dārgie ciemiņi, virsnieki, dāmas un kungi!

Atjaunotās robežsardzes 5 gadu jubilejas svinīgo uzrunu es beidzu ar šādiem vārdiem:

"Tuvojas 1997.gads. Cerību un lielu pārmaiņu gads. 1997.gadā notiks nopietna robežsardzes reorganizācija, tās pāreja no militārā dienesta uz civildienestu. Šīs pārmaiņas mūsu valsts robežas apsardzību tuvinās starptautiskiem kritērijiem un standartiem. Latviju tuvinās Eiropas valstīm. Un šo pārmaiņu priekšvakarā es ar gandarījumu varu sacīt, ka mēs varam lepoties ar piecu gadu laikā sasniegtajiem rezultātiem, to apliecina arī ārzemju eksperti. Mēs varam lepoties ar mūsu cilvēkiem — robežsargiem. Viņi saprot, ka Latvija tagad pārdzīvo grūtu laiku. Un saprot arī, ka šis ir laiks, kad tiek likts pamats valsts uzplaukumam. To apliecina viņu darbs godprātīgā dienesta pienākumu izpildē."

Šodien mēs svinīgi atzīmējam septiņu gadu jubileju atjaunotai robežsardzei un es varu atkārtot savus vārdus: "Mēs varam lepoties ar septiņos gados sasniegtiem rezultātiem", jo 1998.gada Eiropas Savienības ekspertu slēdzienā ir nepārprotami pateikts, ka Valsts robežsardze pēdējo divu gadu laikā ir ļoti progresējusi savā attīstībā.

Ko mēs esam paveikuši pēdējos divos gados?

Kā pirmo soli gribu atzīmēt mūsu pāreju no Aizsardzības ministrijas NBS pakļautības Iekšlietu ministrijas pārraudzībā ar visām no tā izrietošām sekām — lielāka patstāvība un lielāka atbildība. Vai mēs šo divu gadu laikā esam pierādījuši, ka spējam patstāvīgi veikt ar likumu uzdotos pienākumus un pilnā apjomā nest par to atbildību? Domāju, ka jā.

Mēs izveidojām praktiski no tīras lapas Valsts robežsardzes normatīvo bāzi. Tika pieņemts tāds svarīgs likums kā Robežsardzes likums, izdarīti grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, izstrādāti un apstiprināti pieci MK noteikumi, 40 MK rīkojumi, kā arī izstrādāti Valsts robežsardzes reglamentējošie un normatīvie dokumenti.

Veicot reformas, mēs pakāpeniski, bet ātri pārgājām no militārā dienesta ar obligātā dienesta karavīru izmantošanu uz profesionālu robežsardzes kadru komplektēšanas principu. Obligātā dienesta karavīru vietā 1997.—1998.gadā Valsts robežsardzē tika pieņemti, apmācīti, ietērpti jaunos formas tērpos 1450 robežsargi. Pašlaik Valsts robežsardzē ir 93% personālsastāva. 1997.—1998.gadā uz Rēzeknes mācību centra un Latvijas Policijas akadēmijas bāzes tika izveidotas divas principiāli jaunas mācību iestādes — Rēzeknes robežsargu skola un Policijas akadēmijas Robežsardzes koledža. Mūsu robežsargi mācījās Somijā, Vācijā, esam uzsākuši viengadīgos un trīsgadīgos robežsargu mācību kursus.

Šo divu gadu laikā mēs esam iemācījušies ekonomiski izlietot budžeta līdzekļus, apgūt piešķirtās investīcijas, esam kļuvuši par saimniekiem šā vārda labajā izpratnē, jo, veicot mūsu izdevumu rūpīgu analīzi, mācējām atteikties no liekiem objektiem, kas prasīja lielus uzturēšanas līdzekļus, esam praktiski sakārtojuši savu nekustamo īpašumu jautājumu. Valsts robežsardzei nav finansiālu parādu. Pat varu pateikt vairāk: ka, nepalielinoties mūsu budžetam (tādā apjomā, kā būtu nepieciešams), mēs mācējām nedaudz palielināt algas mūsu darbiniekiem, veikt nelielus kārtējos remontus, daudzmaz pieklājīgā līmenī uzturēt mūsu autotransportu, 1998.gada beigās mūsu autoparku pirmo reizi pa septiņiem gadiem papildinās 37 jaunas automašīnas, kas ir iegādātas par Iekšlietu ministrijas centralizētiem līdzekļiem, uzlabosies arī situācija ar vieglo strēlnieku ieroču skaitu.

Izvērtējot mūsu iespējas un, galvenais, ļoti precīzi nosakot galvenos, prioritāros attīstības virzienus, mēs ar Somijas robežsardzes palīdzību atradām (bez papildu finansu līdzekļu pieprasījuma) iespēju ļoti aktīvi sākt kinoloģiskā dienesta izveidi. Tagad valsts robežapsardzē jau ir 64 suņi (22 ar starptautiski atzītiem ciltsrakstiem), sagatavoti 97 kinologi, kas dos mums iespēju tuvākos gados izveidot kvalitatīvu dienesta suņu genofondu, aktīvāk darboties narkotiku, kontrabandas, nelegālās migrācijas apkarošanā. 1998.gada laikā VRS sadarbībā ar ASV un Somijas valdību atbalstu nodrošināja austrumu robežas un Via Baltica ceļus ar modernām radiācijas atklāšanas iekārtām.

Ar robežkontroles elektroniskās informācijas sistēmas (REIS) palīdzību lielākajos valsts robežkontroles objektos (tiek realizēta valsts robežu šķērsojošo personu un transporta līdzekļu datorizētā kontrole) REIS centralizētajās datu bāzēs tiek reģistrēta informācija par robežas šķērsošanu (automašīnas un to vadītāji) no 29 "One–Line" un 14 "Off–Line" robežkontroles darba stacijām.

Kopīgi ar Valsts informācijas tīkla aģentūru tiek risināts jautājums par jaunu robežkontroles objektu pieslēgšanu valsts nozīmes datu pārraides tīklam (VNDPT). Tuvākajos trīs mēnešos pie VNDPT plānots pieslēgt vēl 24 jaunus Valsts robežšardzes objektus, tanī skaitā arī visu teritoriālo pārvalžu datorus.

Kopīgi ar IeM Informātikas un sakaru departamenta IeM sakaru centra VAS "Valsts robežbūve" un firmas "Siemens" speciālistiem uzsākta Robežsardzes informācijas un sakaru sistēmas izveide austrumu robežas labiekārtošanas projekta ietvaros. Tuvojas nobeigumam REIS jaunā datorpogrammu kompleksa izveide, kurā piedalās Valsts robežsardzes, IeM Informātikas un sakaru departamenta, IeM sakaru centra un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informātikas speciālisti.

Pateicoties valdības, Iekšlietu ministrijas atbalstam, daudz straujāk risinās austrumu, dienvidaustrumu robežu sakārtošanas jautājumi. Pirmo reizi pa septiņiem gadiem Valsts robežsardzei piešķirtas 4,5 miljonu latu investīcijas, kuras 1998.gadā tiek sekmīgi apgūtas. Ir uzceltas divas un uzsākta triju Valsts robežsardzes būvju celtniecība, ir ielikta nopietna bāze 1999.gada austrumu robežas tehniskās apsardzības sistēmas izveidē, pabeigta Latvijas un Lietuvas robežas demarkācija, beigu fāzē atrodas Latvijas un Igaunijas robežas demarkācijas darbi, sekmīgi norit Latvijas un Baltkrievijas robežas demarkācija. Diemžēl Latvijas un Krievijas robeža gaida Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanu. Aktīvi šajā procesā iekļaujas izveidotā valsts akciju sabiedrība "Valsts robežbūve", kurai, ar Iekšlietu ministrijas palīdzību sakārtojot dažus juridiskos jautājumus, ir pilnīgi jāatslogo Valsts robežsardze, Valsts ieņēmumu dienests no viņiem neraksturīgu funkciju izpildes.

1997.un 1998.gads bija veiksmīgākie Valsts robežsardzes septiņu gadu laikā starptautiskās sadarbības jomā, kā arī sadarbības organizēšanā un uzdevumu izpildē ar Nacionālo bruņoto spēku Jūras un gaisa spēkiem, zemessardzi, muitu, policiju, Sanitāro robežinspekciju, Satiksmes, Ārlietu un Pašvaldību lietu ministriju departamentiem, kā arī pierobežu rajonu pašvaldībām. Divu gadu laikā ir parakstīti un tiek aktīvi realizēti vairāki starptautiski līgumi, sadarbības protokoli ar Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas robežsardzi. Aktīvi strādājuši Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas robežpilnvarotie.

Svarīgākie sadarbības līgumi ir ar Somijas robežsardzi, trīspusējie līgumi starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas robežsardzi, ar NBS Jūras spēkiem un muitu. Ir sagatavots sadarbības līgums ar Ukrainas robežsardzi tiek gatavoti divpusējie sadarbības līgumi ar Igaunijas un Polijas robežsardzi.

1997. un 1998.gadā aktīvi strādājusi Baltijas Ministru padomes Robežapsardzības vecāko amatpersonu komiteja, kā rezultātā mēs tagad veicam valsts robežas apsardzību un kontroli vairākos apvienotos robežas kontroles punktos (RKP) uz robežām ar Igauniju un Lietuvu, vienpusēji, deleģējot pilnvaras kaimiņu valsts robežsargiem, veicam kontroli visos robežas pārejas punktos (RPP) uz Latvijas un Lietuvas robežas. Īpaši gribu atzīmēt mūsu Somijas draugu un kolēģu ieguldījumu Latvijas Valsts robežsardzes attīstībā, veicot mūsu personālsastāva apmācību un sniedzot tehnisko palīdzību, kā arī mūsu piejūras pārvalžu personāla veiksmīgo darbību Baltijas jūras valstu operācijās "Baltic Guard", kuras vērstas uz starptautiskās nelegālās migrācijas un pārrobežu noziedzības apkarošanu.

Pēc Eiropas Savienības ekspertu atzinuma, šo un citu uzdevumu izpilde būtu daudz efektīvāka, ja Valsts robežardzes sastāvā būtu arī Krasta apsardze, tad mūsu Baltijas jūras baseina kaimiņvalstu — Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas, Zviedrijas — robežsardzei nebūtu starptautiskā līmenī jāorganizē sadarbība ar divām Latvijas drošības iestādēm — ar NBS Jūras spēkiem un Valsts robežsardzi.

Kā galveno, pārskatot mūsu reformas un labos darbus, es gribu atzīmēt to, ka šo divu gadu laikā valsts robežas apsardzības un kontroles līmenis bija tāds un dienests bija organizēts tā, ka Latvijai vairs nav problēmu ar nelegālo migrāciju. Tikai 1998.gada 11 mēnešos dažādu pārkāpumu dēļ uz robežas tika aizturētas 9579 personas. Valsts ieņēmumi, nodokļi, kas tiek iekasēti uz valsts robežas un iekšzemē, pieaug ne tikai sakarā ar ekonomisko attīstību, bet arī ar robežsargu ieguldījumu kontrabandas apkarošanā un "zaļās robežas" apsardzībā.

Aiz nelielā mūsu darbu pārskaitījuma stāv katra robežsarga un visa Valsts robežsardzes kolektīva liels darbs. Paldies jums par to.

Vai patiešām šo divu gadu laikā mums nebija problēmu? Bija, bet nebija neviena skandāla, kas saistīts ar kādu politiska rakstura rīcību vai Valsts robežsardzes iekšienē grupējumu cīņu par varu, par tehnikas, degvielas, dzīvokļu iegādi, pasūtījumu organizēšanu, incidentiem ar vietējiem pierobežas iedzīvotājiem. Nebija pieļauti incidenti uz robežas. Bija un ir vēl pārpratumi, kas saistīti ar Valsts robežsardzes statusu, jo dažādās institūcijās ir amatpersonas, kuras grib komandēt Valsts robežsardzi kaut ko dalīt, piešķirt, atņemt. Ceru, ka jau 1998.gadā amatpersonu "pietrīšanās" process beigsies, kas ietaupīs mūsu dārgo darba laiku nevajadzīgu papīru gatavošanā un dos iespēju svarīgu jautājumu efektīvai risināšanai.

Pastāv vēl dienesta organizācijas problēmas, kas saistītas ar atsevišķu robežsargu pienākumu izpildi, civildienesta ietekmi tā sliktajā nozīmē — prasīt to, ko valsts nav spējīga iedot, filozofēt par pasaules problēmām, aizmirstot par savu tiešo pienākumu izpildi, uzskatīt, ka robežsargs nav mūsu valsts pilsoņa un valsts drošībai, bet pilsoņi un valsts ir domāti robežsargam, kurš var parādīt savu varu pret šo pilsoni. Robežsargam, kuram ir tādi uzskati, labāk jau tagad brīvprātīgi aiziet no Valsts robežsardzes. Šajā sakarā ar labiem vārdiem varu atzīmēt notikušo IeM ārkārtas atestāciju, kuras laikā personālsastāvam bija norādīts uz trūkumiem.

Varu pateikt, ka kopumā Valsts robežsardzē personālsastāvs pēdējos divus gadus bija un ir saliedēts, tā kodolu veido 1991.—1993.gada iesaukuma robežsargi. Mēs lepojamies ar šiem cilvēkiem. Ceru, ka viņi arī turpmāk mobilizēs personālsastāvu Valsts robežsardzes vadības un pārvalžu priekšnieku doto uzdevumu izpildē.

Kādi ir Valsts robežsardzes uzdevumi, sagaidot XXI gadsimtu?

Kā pirmo gribētos minēt iesākto projektu dinamisku realizāciju un kā galveno — valsts austrumu robežas nostiprināšanu un izveidošanu atbilstoši Eiropas Savienības ārējās robežas standartiem. Kādi ir šie standarti, un kas viņiem ir jānodrošina? Pirmām kārtām, ir jānodrošina mūsu valsts, pilsoņu, sabiedroto drošība ne tik daudz no militārā viedokļa, cik no nelegālās migrācijas, kontrabandas, ieroču un narkotiku nelikumīgas ievešanas mūsu valstī. Lai saprastu, kādi ir Eiropas Savienības standarti, mums vēl ir daudz jāzina par Eiropas Savienības iekārtu, prasībām pret drošības iestādēm. Standartu apraksta mūsu rīcībā nav, tie katrā Eiropas Savienības valstī ir savi, tomēr ir viena kopēja īpašība: profesionālisms, perfekta savu pienākumu izpilde, cieņa pret sevi, pilsoņiem un cilvēkiem, ātra reakcija uz likuma pārkāpumiem. Šo mērķi var sasniegt ne tikai ar jaunas tehnikas iegādi, objektu celtniecību, bet arī ar personālsastāva sistemātiskām mācībām, kvalitatīvu personālsastāvu. Tāpēc Valdības deklarācijā nodaļā "Robežsardze" pirmajā vietā stāv punkts "Tiks nostiprināts robežsardzes profesionālo kadru sastāvs".

1999.gads būs ne tikai personālsastāva kvalitātes paaugstināšanas gads, bet arī dienesta, robežas apsardzības un kontroles kvalitātes paaugstināšanas gads. VRS Dienesta nolikuma prasības ir jāievieš dzīvē pilnā apjomā.

Mums ir jākļūst par īstiem profesionāļiem, kuri dienesta pienākumu izpildē izmanto visu veidu zināšanas, māk rīkoties ar mūsdienīgu tehniku un iekārtām. Ar savu profesionālismu mums ir jāiegūst mūsu pilsoņu, valsts ciemiņu un zināmā mērā arī likumpārkāpēju cieņa. Mums vislielākā uzmanība ir jāveltī Rēzeknes robežsargu skolai un Policijas akadēmijas Robežsardzes koledžai, jāizveido un jārealizē vienkārša, bet efektīva un mūsdienīga mācību sistēma. Mūsu mācību iestādēm ir jākļūst elitārām šā vārda vislabākajā nozīmē, iestādēm, kuras gatavo instruktorus, virsniekus Eiropas līmenī.

Kā otro gribētu minēt pilnvērtīgas valsts robežas apsardzības sistēmas izveidi. Ko tas nozīmē? Šodien mūsu iespējas valsts robežas apsardzībā ir ierobežotas, atšķirībā no Baltijas jūras baseina valstu robežsardzēm mēs apsargājam tikai valsts sauszemes robežu. Mums nav iespēju apsargāt sauszemes robežu no gaisa, jūras robežas apsardzību veic NBS Jūras spēku Krasta apsardze. Tāda situācija kaitē starptautiskai sadarbībai, bet pagaidām, kad valstij ir ierobežoti līdzekļi, tāda valsts robežas apsardzības sistēma ir attaisnojama. Cerēsim, ka mēs XXI gadsimtā ieiesim kopsolī ar mūsu kaimiņiem, bet tas būs atkarīgs no valsts finansiālajām iespējām un politisko vadītāju gribas. Tāda griba jau ir, un tā ir izteikta Valdības deklarācijā, kas paredz: "Izveidot modernu krasta apsardzes sistēmu, integrējot jūras un aviācijas glābšanas dienestus, izmantojot gan civilo, gan militāro sistēmu iespējas." Ir aktīvi jāturpina Iekšlietu ministrijas aviācijas dienesta izveidošana.

Kā trešo gribu minēt robežsargu sociālo garantiju pilnīgu atrisināšanu. Robežsargam ir jāpelna tik, lai varētu uzturēt ģimeni ar bērniem, lai robežsargs būtu mūsu sabiedrības pilntiesīgs loceklis. Valsts robežsardzes robežsargu algas un sociālās garantijas ir daudz zemākas nekā Igaunijas un Lietuvas robežsargiem. Situācijas uzlabošanu, var panākt ne tikai prasot no valsts papildu līdzekļus, bet optimizējot mūsu struktūru, veicot dažādus organizatoriskus un finansu līdzekļu taupības pasākumus.

Kā ceturto gribu minēt ļoti nopietnu Eiropas Savienības ekspertu valsts robežas apsardzības un kontroles stāvokļa analīzi un vismaz to trūkumu novēršanu 1999.gadā, kuri neprasa lielu finansu līdzekļu ieguldījumu.

Kā piekto gribu minēt — un tas ir atzīmēts arī Valdības deklarācijā‚ saskaņotu, ritmisku darba organizāciju ar VAS "Valsts robežbūve", ievērojot principu "kas tērē valsts līdzekļus, tas par viņiem arī nes atbildību", skaidra pienākumu un atbildības sadale starp Iekšlietu ministriju, Valsts robežsardzi un VAS "Valsts robežbūve". Esmu pārliecināts, ka Iekšlietu ministrijas speciālisti mums palīdzēs šajā jomā.

Beidzot savu svinīgo uzrunu, gribu novēlēt mums visiem, lai 1999.gadā Valsts robežsardze nepārdzīvotu straujas strukturālas, pakļautības reorganizācijas un varētu bez stresiem turpināt normāli attīstīties. Tam mums ir viss: mūsu struktūra, vieta valsts drošības sistēmā atbilst mūsdienīgām prasībām un saskan ar kaimiņvalstīm, kas dod iespēju ar labiem panākumiem veikt Valsts robežsardzes likumā noteiktos uzdevumus, mums ir godīgi, mācīties griboši cilvēki.

Gribu pateikties iekšlietu ministriem D.Turlā kungam, Z.Čevera kungam, A.Krastiņa kungam, valsts sekretāram A.Stara kungam, IeM departamentu direktoriem par atbalstu Valsts robežsardzei, IeM dienestiem par to, ka pieņēma robežsardzi IeM sistēmā kā līdzvērtīgu partneri, kurš daudzos gadījumos var sniegt atbalstu — palīdzību likumpārkāpumu atklāšanā un, galvenais, kurš ir atvērts sadarbībai un valsts, pilsoņu drošības nodrošināšanai.

Gribu pateikties teritoriālo pārvalžu priekšniekiem, inspektoriem un visiem tiem robežsargiem, kuri katru dienu tieši uz robežas veic robežas apsardzību un kontroli un ir Valsts robežsardzei stiprs mugurkauls. Paldies!

Par robežsardzes tehnisko aprīkojumu

Valsts robežsardze septiņu pastāvēšanas gadu pirmoreiz laikā no valsts budžeta saņēma 37 jaunas patruļmašīnas — "Hyundai Galloper" apvidus automobiļus.

Mūsu valsts robežas stāvokļa, apsardzes un kontroles ekspertīzes slēdzienā, kuru šā gada jūlijā veica Eiropas Savienības eksperti, augstu novērtēta Valsts robežsardzes pamatuzbūve, vadības un profesionālās izglītības sistēmas, personālsastāva kompetence un strauja attīstība 1998. gadā. Kā trūkums tika atzīmēta robežsargu zemā mobilitāte: autoparks neatbilst uzdevumu veikšanai, trūkst ātrgaitas kuteru un robežsargiem nav aviācijas. Viens no robežsardzes galvenajiem uzdevumiem ir valsts robežas kontrole gan uz ceļiem, gan patrulēšana pierobežas joslā gar zaļo robežu. Lai nodrošinātu patruļu mobilitāti, ir nepieciešamas apvidus mašīnas, ar kurām var izbraukt ļoti sliktus ceļus, meža stigas un vietas, kur ceļu nav vispār.

Iekšlietu ministrijas izsludinātajā konkursā piedalījās piecas firmas, piedāvājot sešu marku apvidus mašīnas. Priekšroka tika dota izvēlētās mašīnas markai tās tehnisko rādītāju un pieņemamās cenas dēļ.

Līdz šim Valsts robežsardzes autoparks pārsvarā tika veidots no lietotām automašīnām. Daļa mašīnu bija pārņemtas no autoskolām, DOSAAF un citām likvidējamām organizācijām. Ar pateicību un kā glābšanas salmiņu robežsardze 1996. gadā pieņēma Zviedrijas policijas dāvinātus 15 "Volvo" automobiļus labā tehniskā stāvoklī. Līdz šim tās bija labākās robežsardzes mašīnas, visas ir ekspluatācijas kārtībā. Palīdzības programmas ietvaros šo "Volvo" mašīnu remontam 1998. gadā tika piešķirti 12 000 latu. Laba sadarbība Latvijas robežsargiem ir izveidojusies ar Somijas robežsardzi. 1997. un 1998. gadā Latvijas robežsargi saņēma no Somijas 3 automašīnas, 4 motociklus, 2 sniega motociklus, 1 kuģi, 4 kuterus un 3 motorlaivas. Visa tehnika ir lietota, bet labā stāvoklī. Savas pastāvēšanas laikā robežsardze 1994. gadā no Aizsardzības ministrijas bija saņēmusi tikai vienu jaunu vieglo automašīnu.

Atbilstoši Latvijas valdības noteiktajām prioritātēm no jaunajām mašīnām 27 ir paredzētas darbam tieši uz austrumu robežas. Šim nolūkam Viļakas pārvaldei tiks nodotas 8 mašīnas, Ludzas pārvaldei — 9, Daugavpils pārvaldei — 10. Pa vienai mašīnai tiks nodots katrai teritoriālajai pārvaldei operatīvam darbam. Galvenai pārvaldei paliks 2 mašīnas, kuras paredzēts izmantot komandējumiem uz robežu, kur tiek aktīvi veikti celtniecības un iekārtošanas darbi. Autoparka modernizācija ir jāturpina, pretējā gadījumā pēc gada vai diviem stāvoklis kļūs kritisks. Valsts robežsardzes pilnam nodrošinājumam ar sauszemes transportu vēl ir nepieciešamas 195 automašīnas, tiek domāts arī par motociklu un sniega motociklu iegādi. Vēl līdz 2001. gada beigām ir paredzēts iegādāties 5 patruļkuterus.

Pašlaik sadarbībā ar citām Iekšlietu ministrijas struktūrām aktīvi tiek veidota dienesta aviācija robežsardzes pakļautībā. Kontrole no gaisa dotu iespēju pārraudzīt plašus robežas apgabalus, koordinēt patruļu darbību, operatīvi nogādāt robežsargus apdraudētā rajonā. Sadarbībā ar policiju un ugunsdzēsējiem dienesta aviāciju paredzēts izmantot organizētās noziedzības apkarošanai, cilvēku glābšanai, bīstamo avāriju seku likvidēšanai, meža masīvu ugunsgrēku izlūkošanai, akvatorijas ekoloģiskai apsekošanai, imigrantu, noziedzīgo elementu un kontrabandas plūsmas kontrolei. Līdz 2002. gada beigām plānots iegādāties 6 vieglos helikopterus, 2 vieglās lidmašīnas un vēl 2 helikopterus no Somijas robežsargiem kā humāno palīdzību.

Gunārs Dāboliņš,

LR Valsts robežsardzes priekšnieks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!