• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Un piliens drupina akmeni. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.12.1998., Nr. 366 https://www.vestnesis.lv/ta/id/33350

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Un piliens drupina akmeni (turpinājums)

Vēl šajā numurā

10.12.1998., Nr. 366

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mēs savā zemē un laikā

Un piliens drupina akmeni

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents

prof. Jānis Stradiņš savā 65. dzimšanas dienā

— "Latvijas Vēstnesim"

Akadēmiķis Jānis Stradiņš tur godā mūžīgās, nemainīgās vērtības, visbrīnumainākā kārtā tās allaž prazdams samērot ar dzīves nemitīgo mainību. Lai par kādu tematu viņš runātu vai rakstītu, vienmēr klāt ir lieluma mērs. Arī viņa varbūt visvairāk lasītajai grāmatai dots nosaukums "Lielā zinātnes pasaule un mēs". Lai mēs ikkatrs justos līdzdalīgs tai pasaulē, kas ir liela. Un kas nav tikai zinātne vien. Viņa apcerē un sapratnē zinātne ir kultūras daļa, būtiska sabiedrības dzīves puse.

Tā ir smaga laime, ko tauta, sabiedrība un darba kolēģi ar savu mīlestību lēmuši Jānim Stradiņam. Laipni lūgts un aicināts, viņš referē, stāsta un saka runas dažādās sanāksmēs, konferencēs un svētku sarīkojumos, sējot sabiedrībā idejas, kas spēj augšup celt. Un nu jau gadu ir arī Zinātņu akadēmijas prezidents. Visa šī iešana cilvēkos, cīniņš par zinātnes saglabāšanu Latvijā nes gan gandarījuma brīžus, gan mudina uz rūgtām pārdomām. Un par savu prezidenta krēslu viņš saka tā: "Reizēm gribas uzdot pašam sev jautājumu — kāpēc es te sēžu? Es taču varētu darīt kaut ko lietderīgāku, nevis nodarboties ar akadēmijas lietām. Negribu lielīties, bet uzskatu, ka spēju veikt ko vērtīgāku, nekā būt te par prezidentu. Tā ir tikai maza daļiņa no tā, ko es spēju. Tas taču ir ceremonijmeistars un tādā garā... Es jau saprotu, ka šis darbs ir vajadzīgs. Bet, ja vari kaut ko uzrakstīt, vai kaut ko radoši izdarīt — tas taču ir daudz vērtīgāk."

Šo jautājumu akadēmiķis sev varbūt arī uzdod ne vienu reizi vien — tomēr viss paliek pa vecam. Un uzticības saldā nasta tiek nesta tālāk.

Turpinājums — 4.lpp.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!