Mūsu lauksaimnieciskā ražošana. Kas, cik, kā?

no 1.lpp.

DAINA BUŠEVICA, Latvijas Statistikas institūta pētniece, — "Latvijas Vēstnesim"

Zemes pietiekamība un produkcijas ražošana

Respondentu pašvērtējumi par lauksaimniecības zemes pietiekamību dažādu īpašumu veidu saimniecībās ir apmēram vienādi. Šodien vairāk nekā 30 procentiem saimniecību zemes nepietiek.Visnopietnākais stāvoklis šajā ziņā ir valsts saimniecībām, kurās zemes nepietiekamība ir par 11 procentpunktiem sliktāka nekā vidējais līmenis statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās, t.i., gandrīz puse valsts saimniecību vadītāji uzskata, ka rentablai ražošanai lauksaimniecības zemes nepietiek.

Visas statūtsabiedrības un valsts saimniecības prognozē, ka stāvoklis par zemes platības pietiekamību pēc gada ievērojami uzlabosies no — 35 pašlaik līdz — 13 nākamgad. Tomēr visoptimistiskākās prognozes ir kooperatīvajām sabiedrībām, kuru vadītāji domā, ka 1999.gadā viņiem lauksaimniecības zemes pietiks, lai spētu rentabli saimniekot. Vispesimistiskākās prognozes šajā jautājumā uzrāda paju sabiedrību vadītāji, kuru vērtējums ir ne tikai trīs reizes sliktāks par vidējo līmeni, bet arī par sešiem procentpunktiem sliktāks par zemes nepietiekamību pašreiz. Šādu stāvokli varētu skaidrot ar Ministru kabinetam sagatavoto un iesniegto dokumentu paketes projektu par paju sabiedrību likvidāciju, sākot jau ar 1999.gada 1.janvāri. Akciju sabiedrību vadītāju pozitīvās un negatīvās atbildes šajā jautājumā sadalās pilnīgi vienādi — 23%, tādēļ konjunktūras saldo ir 0, bet 54% saimniecību vadītāji ir apmierināti ar esošo lauksaimniecības zemes platību (neitrālas atbildes).

Respondenti ražotās produkcijas apjomu, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, vērtē kā samērā labu. Šajā rādītājā tam ir otrs labākais konjunktūras saldo (—5). SIA tas ir pat pozitīvs ( 1 ), bet vissliktākais tas ir paju sabiedrībās (—25), kas ir par 20 procentpunktiem sliktāks nekā vidēji visās statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās, kas sasaucas ar iepriekš minēto.

Paradoksāli, bet valsts saimniecību vadītāji ražotās produkcijas apjomu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu vērtē ļoti optimistiski — ar plus 17, kas ir viens no augstākajiem konjunktūras rādītājiem. Tajā pašā laikā tieši valsts saimniecību vadītāji norādīja uz vislielāko lauksaimniecības zemes nepietiekamību (— 46). Varētu domāt, ka tieši šī īpašumveida saimniecībās notiek visefektīvākā saimniekošana, ja vien secinājumam nav gadījuma raksturs, jo tā ir pirmā aptauja par īpašumveidiem statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās.

Cerīgais vispārējais vērtējums

Lai gan vidēji saimniecību vadītāji pašreizējo finansiālo stāvokli vērtē par 10 procentpunktiem labāku, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, tomēr tas vēl arvien ir vissliktākais konjunktūras rādītājs (—46).Vissliktāk savu finansiālo stāvokli vērtē kooperatīvo saimniecību vadītāji (—52), t.i., vairāk nekā puse vadītāju to atzīst par neapmierinošu vai sliktu. Vairāk nekā sešas reizes labāks tā vērtējums ir akciju sabiedrībās, bet 2,5 reizes labāks — valsts saimniecībās salīdzinājumā ar kooperatīvām sabiedrībām, lai gan visu saimniecību vadītāji to vērtē kā negatīvu.

Saimniecību un uzņēmumu vadītāji savu paredzamo finansiālo stāvokli pēc gada vērtē ļoti dažādi. Vispesimistiskākās prognozes ir paju sabiedrību vadītājiem, kas vēl par 14 procentpunktiem sliktākas nekā vidēji statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās.Toties akciju sabiedrību vadītāju prognozes saimniecības finansiālā stāvokļa uzlabošanā ir pārdroši optimistiskas, konjunktūras saldo ir ne tikai pozitīvs, bet pat plus 9. Valsts saimniecību vadītāju pozitīvās (‘’uzlabosies’’) un negatīvās (‘’pasliktināsies’’) atbildes bija vienādas — 17%, tādēļ konjunktūras saldo ir nulle, bet 66% vadītāji domā, ka finansiālais stāvoklis saimniecībās pēc gada nemainīsies.

Vienīgais pozitīvais konjunktūras saldo rādītājs vidēji statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās ir par iespēju nomaksāt parādus pēc viena gada (2), no to saimniecību skaita, kam parādi ir. Tieši valsts saimniecību vadītāji ir visvairāk pārliecināti, ka iespēja nomaksāt parādus pēc gada uzlabosies, kuru atbilžu konjunktūras saldo ir pat 67. Neviens no viņiem nedomā, ka nespēs nomaksāt parādus, bet 33% respondentu domā, ka iespēja nomaksāt parādus pēc gada paliks nemainīga. Ievērības cienīgs ir arī fakts, ka 29% paju sabiedrību vadītāji domā, ka iespēja nomaksāt parādus uzlabosies, 53% — ka tā paliks nemainīga, bet tikai 18% — ka pasliktināsies. Līdz ar to konjunktūras saldo paju sabiedrībās šajā jautājumā ir plus 11. Tādēļ doma par paju sabiedrību likvidāciju ir jāizvērtē vēlreiz un ļoti vispusīgi. Vai tā nav sasteigta ?

Vispārējo saimniecības ekonomiski finansiālo stāvokli pašreiz visu statūtsabiedrību un valsts saimniecību vadītāji novērtē gandrīz vienādi — negatīvi, un tā konjunktūras saldo ir 30% robežās. Īpatnēji, ka tieši paju sabiedrību vadītāji, kuriem gandrīz visos nozīmīgākajos jautājumos ir vissliktākais stāvoklis, vispārējo saimniecības ekonomiski finansiālo stāvokli vērtē par 4 procentpunktiem labāku nekā vidēji statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās. Arī tas liek vēlreiz rūpīgi izvērtēt priekšlikumu par paju sabiedrību likvidāciju.

Toties, vērtējot vispārējo saimniecības ekonomiski finansiālo stāvokli pēc viena gada, saimniecību vadītāju viedokļi krasi atšķiras. Visoptimistiskākās prognozes izsaka valsts saimniecību vadītāji, sasniedzot pat plus 33. Neviens valsts saimniecības vadītājs neizteica negatīvas prognozes, bet 33% respondentu izteicās, ka saimniecības vispārējais stāvoklis uzlabosies, 67% — ka paliks nemainīgs. Īpatnēji, bet neviens no akciju sabiedrību vadītājiem neizteicās, ka saimniecības vispārējais stāvoklis pēc gada uzlabosies vai pasliktināsies, bet visi to vērtēja kā nemainīgu, līdz ar to konjunktūras saldo ir nulle. Cerīgi, ka vidēji statūtsabiedrību un valsts saimniecību vadītāji vispārējo ekonomiski finansiālo stāvokli pēc gada prognozē ar četrkāršu palielinājumu salīdzinājumā ar pašreizējo, kaut gan vēl arvien tas paliek negatīvs.

Konjunktūras saldo konfidence

Saimniecību un uzņēmumu nozīmīgāko rādītāju kvintesenci izsaka konfidences rādītājs, kas vidēji statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās ir —19. To aprēķina kā konjunktūras saldo aritmētisko vidējo no zemes platības pietiekamības (—35), ražotās produkcijas apjoma izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (—5) un prognozējamā finansu stāvokļa pēc gada (—17), tātad [(—35—5—17):3].

Visās statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās konjunktūras konfidences rādītājs ir negatīvs, tomēr valsts saimniecībās tas ir par 9 procentpunktiem labāks, bet paju sabiedrībās — par 12 procentpunktiem sliktāks nekā vidēji statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās.

Ražošana SIA un kooperatīvajās sabiedrībās

Vislielākais īpatsvars starp statūtsabiedrībām un valsts saimniecībām ir SIA un kooperatīvajām saimniecībām, tādēļ to saimniecisko darbību apskatīsim plašāk.

Lauksaimniecības zemes platību izmaiņu cēloņi gan SIA, gan kooperatīvajās sabiedrībās ir samērā vienādi. Tās palielinājums notiek, galvenokārt zemi nomājot, tā vērtē 19% SIA un 26% kooperatīvo sabiedrību vadītāji, kā arī to pērkot (attiecīgi 5% un 4% respondentu). Lauksaimniecības zemes samazinājums saistās galvenokārt ar atjaunotām īpašumtiesībām uz zemi (tā vērtē 28% SIA un 13% kooperatīvo sabiedrību vadītāji), kā arī ar zemes iznomāšanu (attiecīgi 8% un 10% atbilžu).

Runājot par ražošanas sašaurināšanas iemesliem, gan SIA, gan kooperatīvo sabiedrību vadītāju vērtējumi būtiski neatšķiras. Kā nozīmīgākie iemesli tiek minēti: naudas trūkums — 30% SIA un 38% kooperatīvās sabiedrībās; veca, nolietojusies tehnika — 27% respondentu no katra īpašumveida. Tāpat 18% abu īpašumveidu vadītāji kā ražošanas sašaurināšanas iemeslu saskata produkcijas realizācijas grūtības. Toties kvalificēta darbaspēka trūkums vairāk ir jūtams SIA (5%) nekā kooperatīvās sabiedrībās (4%), turklāt SIA vadītāji nenorāda nevienu atbildi par darbaspēka trūkumu, bet sasāpējis ir tieši kvalificēta darbaspēka jautājums. Pastiprinātu uzmanību ir jāsāk pievērst ražotās produkcijas kvalitātei, to kā ražošanas sašaurināšanas iemeslu atzīmē 2% abu īpašumveidu respondenti.

Vairāk nekā puse — 52% — abu īpašumveidu vadītāju saimniecības finansiālā stāvokļa uzlabošanai vēlas saņemt laikus naudu par realizēto produkciju; 51% saimniecību vadītāju — saņemt dotācijas, bet 24% — izmantot kredītu. Nepiedodami, ka vēl arvien ir jārunā par laikus nesamaksāto naudu, produkciju realizējot, turklāt tik lielam saimniecību īpatsvaram. Atzīstami vērtējam, ka daži SIA vadītāji saimniecības finansu stāvokļa uzlabošanu saskata lauksaimniecības kultūru ražības kāpināšanā un darba ražīguma paaugstināšanā.

Lai saimniecība spētu attīstīties, paplašināties, ir jāveic kapitālieguldījumi ražošanas pamatlīdzekļos. Diemžēl 56% SIA vadītāju un 61% kooperatīvo sabiedrību vadītāju šogad to nav spējuši izdarīt. Tas negatīvi ietekmē visu ražošanas procesu. Daļēji to parāda arī konfidences rādītājs, kas SIA ir par 4 procentpunktiem labāks nekā kooperatīvās sabiedrībās, kaut abos īpašumveidos tas ir negatīvs.

Izvērtējot visu iepriekšminēto, var secināt, ka visoptimistiskāk savu saimniecisko darbību vērtē valsts saimniecību un akciju sabiedrību vadītāji.

Konjunktūras saldo konfidence dažādos īpašuma veidos