Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.05.1998., Nr. 150/152 (1211/1213) https://www.vestnesis.lv/ta/id/32032

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta komitejas 25.maija sēdē

Vēl šajā numurā

26.05.1998., Nr. 150/152 (1211/1213)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma 20. maijā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie deputāti! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 20. un 21.maija sēdi.

Pirms izskatām akceptēto darba kārtību, izskatīsim vairākus priekšlikumus par ierosinājumiem mainīt darba kārtību. Atvainojiet, godātie kolēģi, turpināsim izskatīt Zinātniskās darbības likumu, ko iesākām iepriekšējā Saeimas sēdē. Komisijas vārdā — deputāts Viktors Dinēvičs. Godātie kolēģi, tātad pagājušajā sēdē debatēs bija pieteikušies vēl trīs deputāti runāt par 5.priekšlikumu. Pirmais no tiem Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Kreituss

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Būtībā 5. un 6.priekšlikums nebūtu īpaši dalāmi. Saruna ir par vienu tēmu — būt vai nebūt habilitētiem doktoriem, vai tas ir pareizi, un vai tas ir nepareizi. Es tieši gribētu uz šo jautājumu vērst visu uzmanību. Varbūt tad izdotos apspriest, kas aiz tā stāv un kāpēc vajag vai nevajag.

Es biju viens no tiem, kas Augstākās padomes laikā strādāja pie Zinātnes likuma. Arī tad mums izvērtās diezgan nopietni strīdi un diskusijas par to, vai vajadzētu Latvijā saglabāt divu līmeņu doktorus. Mēs zinām, ka agrāk bija zinātņu kandidāti un bija zinātņu doktori, un tāda kārtība bija ar Padomju Savienības palīdzību ieviesta arī tajās zemēs, kuras tagad sauc par postsociālisma zemēm. Bija Francijā un vēl šur tur, bet lielākā daļa valstu jau sen no tādas sistēmas ir atteikušās, un vienā daļā, it īpaši es gribu izcelt Ameriku, Amerikas Savienotās Valstis, tāda kārtība nav bijusi.

Kāds bija galvenais iebildums jau tad, šodien izrādās, ka tas iebildums ir bijis visnotaļ pareizs, galvenais iebildums bija tas, ka grāds nedrīkst nodrošināt kādam amatu. Agrāk, atcerēsimies, es domāju, ka der atgādināt tos sliktos Padomju Savienības laikus, atcerēsimies, ka tieši tā bija. Bija jācenšas obligātā veidā iegūt zinātņu doktora grādu, tagadējo habilitēto doktora, tad varēja vadīt laboratorijas zinātniskā institūtā, tad varēja pretendēt uz direktora amatiem, tad varēja pretendēt uz dažādiem citiem augstākiem amatiem Zinātņu akadēmijā. Tātad šis zinātņu doktora grāds bija obligāts. Pašreiz atkal ir nodibināta tāda kārtība, ka par valsts profesoru var kļūt speciālists, var kļūt pasniedzējs, mācību spēks, kurš ir habilitētais doktors. Protams, sākās cīņa par valsts profesora vietas iegūšanu, jo tur ir alga 330 latu mēnesī, pārējiem profesoriem ir 145 latu mēnesī. Mēs redzam, kāda ir milzīga starpība. Nesen mēs šeit diskutējām par to, kā šim valsts profesora statusas šeit izdalīt papildfinansējumu. Šodien mēs esam tieši turpat, es domāju, kur mēs bijām tajā 1991./1992.gadā, kad mēs par to diskutējām, vai Latvijā tādu kārtību vajag.

Vispirms mēs par tām arhaiskajām valstīm, tajā skaitā man te pieminēja, ka dažās ir šāds divpakāpju doktoru līmenis. Tā ir Polija, tā varbūt ir laikam Lietuva, tātad pāris postsociālisma zemju, citur tādas divpakāpju doktoru kārtības nav. Kāpēc nav? Nav tāpēc, ka tas būtībā ir saistāms ar monopolstāvokli. Zinātne nav izņēmums. Ja mēs citur runājam par antimonopola nepieciešamību, tad zinātne nevar būt tāda, tādā stāvoklī, ka šeit iedibinās monopola stāvokli, ka tie ir jaunāka gada gājuma cilvēki, kuri tīri produktīvi nevar pretendēt ieņemt kādu amatu tikai tāpēc, ka viņam nav šis habilitētā doktora grāds. Diemžēl pasaulē, un it īpaši es atkal gribētu izcelt Amerikas Savienotās Valstis, kārtība ir tāda: ja tu esi aizstāvējis doktoru, tad tas tev nedod uzreiz visa veida tiesības būt par pilnu profesoru. Tu vari sākumā būt par profesora asistentu. Ja tu esi par profesora asistentu, tad tu kādu laiku vari publicēties kopā ar savu kolēģi, kurš ir par tevi pieredzējušāks zinātniskā ziņā, pēc tam tu vari kļūt par asociēto profesoru, būt, un pēc tam tikai tu vari būt par pilnu profesoru. Būtībā iespēju kļūt par profesoru nosaka tas, cik tev ir daudz zinātnisko darbu, cik tu esi produktīvs attiecīgajā laukā. Pašreiz Latvijā mēs esam nonākuši tādā atšķirīgā situācijā, ka Latvijā ir ap 260 akadēmiķu. 260 akadēmiķu mazajā Latvijā!

Atcerēsimies 1991.gadu, tad bija 28! Bija stingri noteikumi, kā par akadēmiķi varēja kļūt, un kāda bija kārtība. Tagad visus, kas atbrauc no ārzemēm, mēs labi nešķirojam, vai viņiem tur zinātniskie darbi ir lieli vai mazi, protams, tiek dalīti visādi goda doktora tituli un visādi citi goda tituli, bet akadēmiķis, tas manā izpratnē bija kaut kas augstāks. Tātad mēs šo goda nosaukumu arī esam devalvējuši, vismaz Latvijā, un pašreiz mēs te strīdamies par habilitēto doktoru, es domāju, ka šo habilitēto doktoru vispār kā tādu ir pēdējais laiks Latvijā atcelt, jo, kā mēs redzam, likumā ir iedibināts tas, ka šis habilitētais doktors ir tiesīgs būt par šo valsts profesoru uz trijiem gadiem. Protams, attiecīgi tagad profesora kategorija ir gatava šo situāciju aizstāvēt, bet es domāju, ja mēs skatāmies no valsts attīstības viedokļa, tad šī habilitācija kā tāda būtu jāpārtrauc. Tas nozīmētu to, man liekas, pagājušajā reizē Bišera kungs izteica priekšlikumu, ka tie, kas ir habilitētie doktori, viņi ir ar visu šo goda nosaukumu un ar visām no tām izrietošajām sekām, bet neturpināt šo nejēdzību tālāk.

Kā pašreiz notiek bieži vien habilitēšana? Habilitēšana notiek kā zinātnisko darbu kopums. Tajā pat laikā likumā ir uzskaitīts, kas habilitētam doktoram, kādām prasībām būtu jāatbilst. Šobrīd mēs varam pierādīt veselā virknē gadījumu, ka šī habilitācija notiek šaura personu loka ietvaros. Šodien mēs habilitēsim tevi, rīt tu habilitēsi mani. Es gribu teikt, ka tas pats notiek arī ar akadēmiķa grāda piešķiršanu. Šodien mēs piešķirsim akadēmiķa grādu tev, rīt jūs pārējie nobalsosiet par šā grāda piešķiršanu man.

Es domāju, ka kārtībai būtu jābūt tādai. Ja mēs gribam būt demokrātiska valsts, ja mēs gribam būt tāda valsts, kurai ir konkurence un kurā visu nosaka konkurence, arī zinātnieku aprindās, tad mums ir jāatsakās no tādas situācijas, ka kaut kāda grāda piešķiršana dod tiesības ieņemt amatu. Tas ir pats galvenais.

Nevar būt situācija, ka kaut kāds grāds tev nodrošina amatu. Amatu var nodrošināt tikai tavs tekošais produktīvais darbs. Publikācijas, monogrāfijas, piedalīšanās starptautiskajās konferencēs, pārējo atzīs vadītājs, zinātniskā darba virziena vadītājs, tas var nodrošināt tiesības ieņemt kādu amatu. Tāpēc es lūdzu vispār jautājumu par habilitēto doktoru izslēgt un likvidēt Latvijā divu doktoru līmeni kā pašreiz zinātnes attīstības bremzējošu faktoru. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Es runāšu kā habilitētais doktors medicīnā, kā valsts profesors Medicīnas akadēmijā, kurš ir ievēlēts un kuram ir alga 350 latu mēnesī.

Es uzskatu, ka ir jāpastāv stingrākiem noteikumiem, lai būtu habilitētais doktors vai kā citādi mēs viņu nosauksim, un kā senāk bija zinātņu doktors. Tā kā noteikti ir jābūt disertācijas aizstāvēšanai, vai varētu būt noteikumos rakstīts, ka cilvēkam, teiksim, ir zināms skaits publikāciju pasaulē, referējamos žurnālos viņam ir vairāki izgudrojumi vai ir atklājis kādu nozīmīgu atklājumu, kas ir devis lielu ieguldījumu tautsaimniecībā.

Piemēram, senāk bija tā, ka mums bija jāaizstāv medicīnas zinātņu kandidāta disertācija, kur bija zināmas prasības, un tad, kad man vajadzēja aizstāvēt 1987.gadā medicīnas zinātņu doktora disertāciju, man bija 21 publikācija. No tām 8 bija vadošā, Krievijas vienīgajā žurnālā "Vestņik" dermatoloģijā un veneroloģijā. Trīs bija, viena bija Amerikas akadēmijas žurnālā angļu valodā, divas bija Vācijā. Bija divi izgudrojumi tajā laikā. Tā kā prasības bija sevišķi augstas, un es negribētu, ka mēs atgrieztos pie tiem laikiem, kas bija padomju varas pirmajos gados, kad bija tā saucamie sarkanie profesori, ka par kaut kādiem nopelniem politikā vai par kaut kādu politisku uzticību katram deva profesoru. Es uzskatu, ja mums ir valsts profesors, ir jābūt kritērijam.

Otrkārt. Pilnīgi nepieņemami ir tas, ka amats un grāds tiek piešķirts vienlaicīgi. Atsevišķi ir jābūt konkursam uz amatu, un atsevišķi ir jābūt konkursam un jāaizstāv disertācija vai citādi kādi noteikumi būs, lai iegūtu zinātnisko grādu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Jau sen ir pierādījusies latviešu tautas sakāmvārdu patiesība. Ja mēs esam pārliecinājušies, ka kurpniekam nav labu zābaku un drēbniekam nav laba uzvalka, tad mums jāsaka arī šodien, ka zinātniekiem nav labu un zinātniski pamatotu likumprojektu par savu darbību. Bet ko lai dara? Šis likumprojekts ir jau trešajā lasījumā. Un nav tāda ierosinājuma — izslēgt no likuma šos habilitētos doktorus un noteikumus par viņiem. Tāpēc es iesaku šajā likumprojektā neatbalstīt pirmā un otrā lasījuma redakciju, bet atbalstīt 5.priekšlikumu, ko iesnieguši deputāti Ābele, Leiškalns un Tomašūns, kur tomēr samērā precīzi ir noteikts vismaz šīs habilitācijas veids un sistēma. Neatbalstīt vienīgi, atsevišķi balsojot, ja iesniedzēji tam piekrīt, pēdējo rindkopu šajā priekšlikumā. Pēdējo daļu šajā priekšlikumā, kas paredz par īpašiem nopelniem piešķirt goda doktora nosaukumus. Ja sēde par šādu balsojumu izšķirsies, es domāju, ka mēs to varētu izšķirt balsojot.

Bet, ja runā par 6.priekšlikumu, kuru atbildīgā komisija pati ir izveidojusi un pati atbalstījusi, es iesaku šo priekšlikumu noraidīt un to priekšlikumu, tātad — 5.priekšlikumu, ko iesnieguši atsevišķi deputāti, bet komisija noraidījusi, šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ervids Grinovskis, LZS, KDS frakcija.

E.Grinovskis

(LZS, KDS). Cienījamā Saeima! Mana runa zināmā mērā būs turpinājums tam, ko pagājušo reizi teica deputāts Bišers. Vēl varbūt kāds, kuru es nevaru nosaukt, un es gribu reducēt savu uzstāšanos uz trim momentiem.

Pirmkārt, ir fakts, ka šodien habilitēto doktoru piešķir bez aizstāvēšanas. Kā un par ko, ja es to nezinātu, tad to vēl varētu attaisnot, bet ka tie paši, kuri piešķir, nezina, kā un kādā veidā viņi pie šī augstākā zinātniskā grāda ir tikuši, tad te vairs, kā saka, komentāru nav. Es šajā sakarībā izvirzu priekšlikumu, lai gan šaubos, vai to pieņems, tā būs saucēja balss tuksnesī. Vajadzētu noskaidrot par visiem, kas ir habilitētie doktori, kā viņi to ir saņēmuši, vai visi ir aizstāvējuši disertācijas? Ja no šī kritērija pieiesim, tad es zinu, ka daudzi izkritīs. Es šodien šeit nesaukšu vārdā nevienu. To es esmu jau daļēji darījis. Starp citu, darīšu to rudenī Lauksaimniecības universitātes konventa sēdē, kur šādu gadījumu ir daudz.

Otrs. Augstākā ranga zinātniskā grāda ieguvēji, habilitētie doktori, pat valsts profesori, ir devalvēti. Bez seguma, ko apstiprina tas fakts, ka bieži vien, es neabsolutizēju, bet bieži viņu pedagoģisko un zinātnisko darbu ir spiesti pārstrādāt citi, kuru zinātniskie grādi ir zemāki. Šis arguments, šis fakts arī liecina, vai mums ir pamats saglabāt šos divus doktora grādus? Augtākā doktora darbs ir jāpārstrādā, jāpapildina zemāka ranga darbiniekam. Es pieminu, ka šeit nav darīšana ar tā saukto komplimentāro situāciju zinātnē, kad katrs viens zinātnieks papildina otru. Viens pasniedzējs papildina otru. Tas ir dabisks, likumsakarīgs un auglīgs process. Es runāju par to, ka augstākā ranga ieguvēji — citiem ir jāveic darbs un jālabo viņu intelektuālā impotence.

Un trešais moments. Padomju laikā tika uzrakstītas daudzas disertācijas, kuras nepielaida aizstāvēšanai, jo savas ideoloģiskās ievirzes dēļ tās neatbilda toreiz pastāvošajiem standartiem, un tās tika noliktas plauktā, un tur tās tika pakļautas žurku grauzošajai kritikai. Nu, piemēram, es uzrakstīju disertāciju par saimniecību polarizāciju. Šīs disertācijas pamattēzes šeit daudzi ir dzirdējuši un zina, kuriem es tās esmu lasījis, un viņi ir tās akceptējuši. Turpretī tie, kuri uzrakstīja disertāciju, kas bija vairāk vai mazāk apoloģētika, tā tika aizstāvēta sekmīgi un vēlāk nostrificēta kā habilitētā zinātņu doktora grāds.

Lūk, es minu trīs īstenības faktus, kas ir ņemti no manas pieredzes. Man savā laikā nācās vadīt katedru, kura bija Lauksaimniecības universitātē zinātniskās padomes bāzes katedra, tas ir, visas disertācijas izgāja caur mūsu katedras aprobāciju, un tādēļ man ir zināma pieredze, un es zinu, ko es runāju.

Un tāpēc secinājums ir, varbūt arī būs saucēja balss tuksnesī. Mums jāseko vairāk ārzemju pieredzei, jāatsakās no divu pakāpju doktoriem, es jau pirmīt pierādīju, ka tas ir nepamatoti, un attiecībā uz sevi personīgi, kas ir katram jālemj atsevišķi, es šo likuma projektu atbalstīt nevaru un to nedarīšu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viktors Dinēvičs, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Dinēvičs

(DPS). Godājamie deputāti! Bez šaubām, katrā valstī ir savi likumi par zinātni, tāpat kā katrā valstī neatkarīgi no šiem likumiem ir gan impotenti zinātnieki, gan arī potenciāli spējīgi zinātnieki. Un tādi bija padomju laikā, un tādi arī ir šodien. Tādēļ likums nav panaceja no tā, lai absolūti izslēgtu iespējas, ka kāds no zinātniekiem ar zināmu impotenci saņem arī zinātnieka grādu.

Šajā sakarībā atļaujiet arī man izteikt dažas domas par šo strīdīgo 5. priekšlikumu, kas faktiski runā par kārtību, kādā veidā būtu jāpiešķir habilitētā doktora grāds, un pie reizes arī varbūt par nākošo sesto priekšlikumu, kur ir runa par to, būt vai nebūt habilitētajiem doktoriem tuvākajā nākotnē.

Šis te jautājums ir ļoti svarīgs vispār Latvijas zinātnes tālākai attīstībai un visas zinātnes ieiešanai pasaules apritē. Debatēs izteiktās domas, sašutumi un atbalsti dažādos variantos arī izskanēja Izglītības komisijas sēdē, kad mēs apspriedām šo likumu. Tāpēc Izglītības komisijas locekļu lielākajai daļai, bez šaubām, rodas šodien gandarījums par savu iepriekšējo domu — uzskatu pareizību, kas izskan debatēs šobrīd par šo priekšlikumu plenārsēdē. Lai arī cik sarežģīta problēma būtu, ir mums visiem jāatrod iespēja šo problēmu atrisināt visas Latvijas izaugsmes labā, jo bez zinātnes Latvijas izaugsme nav iespējama. Un viens no iespējamajiem variantiem, kā šo problēmu var atrisināt šodien trešajā lasījumā, ir paskatīties uz 5. un arī faktiski uz 6. priekšlikumu kontekstā ar visa likuma koncepciju, saturu un tālākajiem pantiem. Domāju, ka nebūs neviens deputāts zālē, kuram nerūpētu mūsu zinātnieku augstais kvalifikācijas līmenis un līdz ar to arī valsts mehānisms, kas šo augsto kvalifikācijas līmeni nodrošina. Tāpat neatradīsies neviens, kuram nebūtu cieņa pret tiem habilitētajiem zinātņu doktoriem, kas, pārvarēdami birokrātiskās bedres un izpildīdami tiešām augstās prasības, aizstāvēja habilitēto doktora grādu padomju laikā. Bet tāpat arī domāju, ka neatradīsies neviens, kas šaubītos par nepieciešamību ar kādu noteiktu datumu pārveidot mūsu zinātnieku gradāciju atbilstoši pasaules lielākās daļas standartiem.

Un tādēļ, lai kopumā mēs visi nonāktu pie vienotiem uzskatiem, būtu jāapskata viss šis likums kopumā ar visiem komisijas atbalstītajiem priekšlikumiem, proti, vispirms likuma pārejas noteikumos ir paredzēta pāreja uz vienoto pasaules standartu līdz 2000. gadam. Tātad šajā likumprojektā dots laiks likumdošanas ceļā noregulēt jautājumu pārejai uz vienpakāpju zinātnisko grādu.

Atbilstoši arī mūsu zinātnes iespējām šobrīd likumprojektā vairākos pantos paredzēts arī zinātniskās kvalitātes nodrošinājums. Tāpat arī tas 5. priekšlikums principā ir uz to pašu vērsts. Kas atttiecas uz pieredzes bagātajiem habilitētajiem doktoriem, tad viņu tiesības un iespējas ar šo likumprojektu līdz 2000. gadam vispār netiek skartas.

Tādēļ aicinu, lai izbeigtu debates par šo ļoti sarežģīto jautājumu, izsaku priekšlikumu pārtraukt šīs debates un atbalstīt pamatā komisijas variantu, varbūt ar dažiem labojumiem, jo pretējā gadījumā, vilcinoties ar šī Zinātnes likuma pieņemšanu, mēs arī bremzēsim Latvijas zinātnes attīstību un līdz ar to arī tautsaimniecības attīstību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Elmārs Zelgalvis, frakcija "Latvijai".

E.Zelgalvis

(TKL). Godātais Prezidij, godātie deputāti! Klausoties debates par šo jautājumu, man radās tāds iespaids, ka mēs faktiski runājam par vienu un to pašu, bet tomēr cenšamies kaut kā dalīt šos jautājumus, proti, runa ir par zinātnisko grādu piešķiršanu, no vienas puses, un, no otras puses, ir jautājums par zinātnisko kvalifikāciju.

Spriežot pēc debatēm, mēs cenšamies šos jautājumus dalīt, bet faktiski šie jautājumi nav dalāmi. Mēs sakām, ka, lūk, habilitācija tā ir lieka, to nevajag, ka tā ir tiekšanās pēc amatiem un tā tālāk, bet paskatīsimies likumā. Par ko tad piešķir grādu? Taču iepriekšējais pants skaidri un gaiši pasaka, ka runa ir par zinātnisko kvalifikāciju. Un runa ir par zinātniskās kvalifikācijas pamatprasībām. Šeit tās ir uzskaitītas. Kas ir grāda piešķiršana? Grāda piešķiršana pēc būtības ir tikai noteikta līmeņa zinātniskās kvalifikācijas fiksēšana. Un nekas vairāk. Šī kvalifikācija ir jāsasniedz zinātniekam, un tad tikai viņam piešķir šo grādu.Tas nav kaut kāds pašmērķis tikai tāpēc, ka es gribu būt profesors rīt vai parīt, tāpēc, lūk, es iešu habilitēties un man piešķirs šo grādu.

Nepiešķirs! Un, lūk, šeit es uzskatu, ka nav pretrunu. Nav pretrunu. Ka prasības paliek, tās ir jāsasniedz. Arī zinātniekam, kurš grib iegūt habilitēto grādu, ir jāsasniedz noteikts līmenis, un tikai tad padome viņam to piešķir.

Tāpēc es uzskatu, ka nevajadzētu mums varbūt šeit tālāk diskutēt, protams, diskusiju var turpināt, bet mans priekšlikums ir, ka vajadzētu tomēr šodien vēl atbalstīt to priekšlikumu, konkrēti, 5. priekšlikumu, kāds mums šeit ir likumprojektā un par kuru arī izteicās deputāte Seiles kundze, ka saglabāt šo habilitācijas doktora grādu, un tiešām perspektīvā varbūt varētu pāriet uz vienpakāpju. Bet ir jāpaiet noteiktam laikam, un mums pašiem ne šeit, pieņemot likumu, bet faktiski zinātnieku sabiedrībā ir jātiek skaidrībā par to, kādām ir jābūt prasībām, kādiem ir jābūt līmeņiem un kā tam ir visam jānotiek. Un ne tikai nākt ar likumu.

Tātad paceļas jautājums. Ja mēs, teiksim, atsakāmies no habilitētā doktora grāda. Pieņemsim. Kas notiek? Tiek piešķirts tikai doktora grāds, bet doktora grāds tad tiek pielīdzināts habilitētajam doktoram. Vai tā? Ko tas nozīmē? Tas nozīmē masveidīgu kvalifikācijas līmeņa pazemināšanu. Tā? Tā. Vai mēs to gribam, sakiet, cienītie deputāti? Es domāju, ka mēs gribam gluži pretējo. Mēs gribam kvalifikācijas līmeņa pacelšanu, augstāku šo līmeni, bet ja šis grāds nebūs, tad mums nebūs šī fiksācijas līmeņa, un līdz ar to šis kvalifikācijas līmenis nebūs pietiekoši augsts.

Tāpēc, lūk, ar šo ir jātiek mums pašiem skaidrībā, varbūt vēl detalizētāk ir jāizstrādā šie kvalifikācijas kritēriji, prasības, prasības padomēm pie aizstāvēšanās un tā tālāk, lai mēs ietu pretējā virzienā, lai mēs ietu kvalifikācijas līmeņa pacelšanas virzienā, nevis pazemināšanas virzienā. Lūk, tādai vajadzētu būt loģikai šajā procesā.

Un tad, kad mēs esam gatavi to darīt, tad arī mēs varētu, lūk, likumā fiksēt, ka, lūk, mēs no tā atsakāmies, mums doktora grāds ir habilitētā doktora līmenī. Lūdzu, tad to var darīt! Bet vai šodien tas tā būs? Es ļoti stipri šaubos. Tāpēc aicinu atbalstīt 5. priekšlikumu — deputātu Ābeles, Leiškalna, Tomašūna priekšlikumu un balsot par to. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pirms turpinām debates, desmit deputāti ierosina darba kārtības 1. punkta izskatīšanā ierobežot debašu laiku: piecas minūtes — pirmo reizi, un divas minūtes — otro reizi. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Vai vajadzība ir balsot? Neprasa neviens. Paldies. Esam vienojušies.

Runās Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie kolēģi! It īpaši habilitētie doktori, kas tikko kā atzina, ka Latvijas zinātne nav sasniegusi pasaules standartus, ka Latvijas zinātne ir atpalikusi un vēl vismaz divus gadus viņai vajag kaut ko darīt, lai pietuvotos pasaules standartiem. Es vairāku zinātnieku vārdā nepieņemu šos aizrādījumus un uzskatu tos par nekorektiem un Latvijas zinātni pazemojošiem.

Bet ir vēl viens likumdošanas aspekts, kas liek šodien, un es tūlīt iedošu Prezidijam priekšlikumu Kārtības ruļļa 146.panta kārtībā, lai komisija paņem atpakļ šo dokumentu, tas ir, ka Latvijā, Saeimā, pašlaik tiek izskatīts Izglītības likums — "jumta likums". Un jau tikko man bija saruna ar vienu zinātnisko darbinieku, kas teica: jā, kad pieņems "jumta likumu", mēs saskaņosim ar to Augstskolu likumu un arī Zinātniskās darbības likumu. Tāpēc, kolēģi, šī likuma apstādināšana, tālāk izskatīšana šodien būtu loģiska, pieņemsim "jumta likumu", Izglītības likumu, lai pēc tam atkal tikko kā pieņemtais likums nav jāpiegriež tam, kāds būs "jumta likums", jo savādāk veidojās absurda situācija. Un, augsti godātie kungi, kas visu laiku runā par zinātnisko kvalifikāciju un pēc tam par amatiem, izlasiet šo pantu. Šodien Latvijā par valsts profesoru nevar kļūt neviens cilvēks, kuram nav habilitētā doktora grāds — nevar, tas ir noteikts ar Satversmi un tas ir noteikts ar Augstskolu likumu. Līdz ar to jūs esat jau to izdarījuši, ka vietas sev ir atrastas, vietās jūs esat iesēdušies, piedodiet, es negribu apvainot tos, kas šeit ir zālē, bet ir tādi, kas to ir izdarījuši, un jūs esat droši līdz 2000.gadam. Jā, tad pamainīsim, 2000.gadā pamainīsim kaut ko, tad, kad mēs būsim godprātīgi ar 350 latiem, pēc savu kolēģu 130, nopelnījuši sev pensijas, jo es gribētu vēlreiz teikt. Pirms šāds priekšlikums tiek atbalstīts, ka vēl divus gadus tas darbojas, es gribētu uzzināt, cik monogrāfijas ir publicējuši habilitētie doktori pēc habilitācijas? Man ir pārliecība un arī ziņas, ka šis rādītājs absolūti neatbilst pasaules standartam. Un man ir vēl lielākas bažas, ka šie augsti godātie kungi divu gadu laikā negatavojas publicēt jaunus starptautiskus atzinumus. Pamatā ir jābūt zinātniskām publikācijām, nevis grādam, jo man reizēm šķiet, ka mēs šo grādu šodien Latvijā apmēram tā kā pulkveža atraitne savu slimības lapu nesam pa priekšu.

Sēdes vadītājs.

Andris Tomašūns, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Tomašūns

(LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kā viens no šī piektā priekšlikuma parakstītājiem es arī gribētu izteikt savas domas, un, klausoties šeit ļoti daudzu augstu, zinātniskā darbā daudz sasniegušu cilvēku domas, es gribu uzdot vienu jautājumu gan cienījamiem kolēģiem, gan arī pats sev. Ko mēs īsti šeit šodien pašlaik apspriežam un par ko mēs domājam? Un, klausoties dažu labu runu, man pēkšņi liekas, ka šos te habilitācijas jautājumus un doktora grāda piešķiršanas lietas izskata nevis kaut kādas speciālas padomes, zinātnieki, bet Saeima, jo šie pārmetumi skan Saeimai, ka tā ir vainīga, ka habilitētie doktori neraksta disertācijas, nepublicē monogrāfijas un tā tālāk. Un tad man liekas tā, kāpēc šobrīd Saeimai vajadzētu atrisināt pašu zinātnieku problēmu? Zinātnieki, kuri veido šīs padomes, kas paši spriež, kas vislabāk zina, par ko piešķir šos doktora grādus, pēkšņi konstatējuši, ka kaut kas nav kārtībā, politiķiem dažiem tas ļoti patīk, ka viņiem savā starpā nav šīs vienotības un izpratnes par nākotni tajā grādu jautājumā, un tagad nāk uz Saeimu un ierosina šeit lielas debates.

Es gribētu tomēr mēģināt šo jautājumu risināt tādā veidā, ka atstāt šī jautājuma izlemšanu pašiem zinātniekiem. Nevar būt tā, ka Saeima noteiks, kam ko varēs piešķirt un kam ko nevarēs piešķirt. Saeimai ir jāpieņem likums, kas nosaka, ka vispār ir šāda parādība, ka tā ir likumīga, bet tas, kādā veidā, par kādiem nopelniem tiek piešķirti grādi, būs vien jāatrisina pašiem zinātniekiem. Un ir bijušas mūsu komisijā ļoti daudz diskusijas, un tās ir visas šajā jautājumā tieši saistītas ar šo grādu piešķiršanu, un sarunas tieši ar zinātniekiem, kas ir pauduši diametrāli pretējus viedokļus. Un es domāju, ka mūsu komisija vislabākais, ko spēja izdarīt, varēja piedāvāt šobrīd Saeimai balsojumam tādu redakciju, kas apmierina vai ir kompromisa variants abām strīdīgajām pusēm zinātnieku aprindās. Un es domāju, ka pilnīgi pietiek ar to, ka šodien mēs paredzam, ka šeit notiek izmaiņas, ka notiek dažnedažādas aktivitātes pašu zinātnieku vidū, un ir šie disputi un strīdi, bet nevajadzētu Saeimai tur iekšā iejaukties pārāk tālu un ļaut zinātniekiem pašiem tikt galā ar savām problēmām. Es aicinātu šodien balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas variantu, jo tas ir kompromiss, tas ir augstākais, ko mūsu komisija spēja panākt daudzu nedēļu strīdu uzklausīšanas gadījumos, runājot ar abām divām pusēm.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Klausoties it kā pretējus uzskatus, man rodas doma, vai tiešām tos visus jautājumus nevajadzēja tieši gan profesoriem, gan akadēmiķiem iesniegt un apspriest, jo skatamies tā, ka iesniedz, es neapšaubu, ka ir labi deputāti — Ābele, Leiškalns un Tomašūns, ka viņi iesniedz tādā jomā, kur faktiski būtu savu secinājumi jāizdara pašiem zinātniekiem. Un šajā sakarībā, par cik tālāk nāk arvien sarežģītāki jautājumi, un tur parādās, ka visu gandrīz vai nosaka Ministru kabineta institūcijas, mans priekšlikums būtu pārtraukt apspriešanu, atdot atpakaļ komisijai, kopdarbībā ar zinātniekiem, Zinātņu akadēmiju un tā tālāk īsā laikā izstrādāt tādā kvalitātē, lai nebūtu tā, kad visus jautājumus izšķirs Ministru kabinets. Tāds ir mans priekšlikums — atlikt.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šeit jau pareizi teica Tomašūna kungs, ka vislabāk zinātnieku sabiedrība tiktu pati skaidrībā par sevi, un tāpat kā šeit dažādi viedokļi izskanēja no tribīnes, tikpat dažādi viedokļi izskanēja arī komisijas sēdē. Un es vēlreiz atkārtoju to, ko šeit jau daļēji minēja Tomašūna kungs un ko es teicu iepriekšējā reizē, ka mēs uz komisijas sēdi bijām uzaicinājuši tos, kuri uzskata, ka tūlīt nekavējoši ir jāatsakās no šīs divpakāpju sistēmas, kā arī šis divpakāpju sistēmas aizstāvjus un komisijas sēdē piedalījās Zinātņu akadēmijas pārstāvji ar Stradiņa kungu priekšgalā, piedalījās oponenti no augstskolām, piedalījās Nollendorfa kungs, kurš arī kā liels šī jautājuma entuziasts uzstājās komisijā, piedalījās Augstākās izglītības padomes pārstāvji, un mēs viņus nosēdinājām kabinetā, un es viņus lūdzu, kamēr jūs nebūsiet vienojušies par tādu redakciju, kas vairāk vai mazāk jūs apmierina, lūdzu, neejiet ārā no kabineta. Un tiešām šī augsti prominentā publika strīdējās apmēram divas stundas un nonāca pie risinājuma, jā, ka no šīs divpakāpju sistēmas tiešām ir jāatsakās, un es šeit simtprocentīgi piekrītu Kreituses kundzei, bet ka tomēr būtu vēlams šis pārejas periods līdz 2000.gada 1.janvārim, lai sakārtotu visus normatīvos aktus, saskaņotu likumdošanu, kur tas, piemēram, ir pretrunā ar Augstskolu likumu un tā tālāk. Un es arī esmu šīs divpakāpju sistēmas pretinieks, bet tomēr uzskatot, ka tiešām paši zinātnieki, sabiedrības pīlāri tomēr nonāca pie kaut kāda kompromisa, tad es aicinu arī uz kompromisu godājamo Saeimu, godājamos deputātus un balsot šeit likumā par komisijas piedāvāto variantu.

Es vēl tikai varu atgādināt, ka vakar man speciāli zvanīja Zinātņu akadēmijas prezidents, akadēmiķis Stradiņa kungs, kurš atrodas diemžēl slimnīcā un nevarēja Saeimu pagodināt ar savu klātbūtni, viņš labprāt arī būtu piedalījies šeit Saeimas sēdē, kurš arī lūdza atbalstīt šo kompromisa variantu, kurš šajā gadījumā ir komisijas piedāvātais variants. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā, Dinēviča kungs, vai vēlaties ko piebilst?

V.Dinēvičs.

Man būtu ieteikums balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam trīs deputātu priekšlikumu — izteikt likuma 13.pantu jums iesniegtajā redakcijā, atbildīgā komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 18, atturas — 25. Šis priekšlikums nav pieņemts, un paliek spēkā komisijas viedoklis.

V.Dinēvičs.

6.priekšlikums. Atbildīgā komisijas to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu? Ir iebildumi. Debatēs pieteikušos nav. Tātad balsojam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam atbildīgās komisijas priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 9.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 17, atturas — 12. Priekšlikums ir pieņemts.

V.Dinēvičs.

Tālāk ir 7.priekšlikums — Izglītības ministrijas. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie kolēģi! Ja jau te tiek runāts, ka visu vajag atdot zinātnieku rokās un tur tālāk veidot un visu būt, tad lūdzu varbūt liksim valdību mierā un neliksim valdībai veidot komisijas, kas nosaka zinātnisko grādu piešķiršanas patiesīgumu vai nepatiesīgumu. Tad vēlreiz PSRS sistēmas atjaunošana zinātnē, jo, ja valdība ir politiska un ministrs ir politisks, tad kas tad galu galā notiek šeit? Un otra lieta, cik tas prasīs finansējumu kārtējo reizi? Vajadzēs jaunas ierēdņu štatu vienības, kas nodarbosies ar šo jautājumu, vajadzēs atalgojumu. Atceraties, mēs jau izveidojām Augstskolu padomi, un ar katru gadu aug naudas pieprasījumi no budžeta šīs padomes uzturēšanai, lai gan tās darba kvalitāte vēl tomēr reizēm liek šaubīties, vai tā strādā pietiekami kvalificēti. Tāpēc vispār šādu jaunu ierakstu parādīšanās un sava veida vāka parādīšanās Latvijas zinātnē, es viņai neredzu pamatojumu, kāpēc? Kāpēc valdībai ir jāpārbauda zinātnieku kvalifikācijas jautājums, lai ar to tiek galā zinātniskās padomes, kas nodarbojās ar šo jautājumu.

Sēdes vadītājs.

Elmārs Zelgalvis, frakcija "Latvijai".

E.Zelgalvis

(frakcija "Latvijai"). Godātie deputāti! Es gribu aicināt balsot pret šo priekšlikumu. Un gribu pamatot arī — kāpēc. Pirmkārt, pēc būtības. Ko nozīmē izveidot atkal jaunu kontroles institūciju? Neviens, kas šeit arī no komisijas, un arī šeit tas ir minēts kā Izglītības un zinātnes ministrijas, nepamato, kāpēc tas ir vajadzīgs. Es domāju, ka šādas institūcijas izveidošanu vajadzētu pamatot. Kāpēc? Es uzskatu, ka tādu nevajag izveidot. Kāpēc? Tāpēc, ka ir mums Latvijas zinātnes padome, kuras funkcija arī ir kontrolēt habilitācijas un promocijas padomes darbu. Un savukārt grāda piešķiršana ir šo padomju galvenā funkcija, viņi to dara, ja kontrolē padomes darbu, tad kontrolē arī šo grāda piešķiršanu. Ja ir vajadzīgs vēl varbūt kaut ko pastiprināt šajā virzienā, tad pie Latvijas zinātnes padomes var izveidot atsevišķu kaut kādu komisiju vai institūciju, kas ar to nodarbojas. Bet pilnīgi patstāvīgi šādu jaunu kontroles institūciju izveidot galīgi nav pamata pēc būtības. Tīri organizatoriski. Mums šajā likumprojektā nav skaidrs, kāda būs šī organizatoriskā struktūra. Ja mēs paskatāmies, kā agrāk strādāja augstākās atestācijas komisija Padomju savienībā, tā bija ārkārtīgi sarežģīta struktūra, tā bija divpakāpju struktūra, bija ekspertu padomes atsevišķās zinātnes nozarēs, kas faktiski ir jāveido arī pie mums tad, ja šādu institūciju grib veidot un ir prezidijs, augstākā institūcija, jo nevar viena institūcija, teiksim, prezidijs, lemt par grāda piešķiršanu dažādās zinātnes nozarēs. Tas nozīmē atkal papildu štatus, aparātu un tā tālāk. Kas arī, manuprāt, nav pieņemams, un vismaz mums nav šeit redzams, nav zinams, kā tas izskatīsies.

Un trešais aspekts jeb pamatojums, kāpēc tas nevar tikt pieņemts, ir finansiālais aspekts, par ko jau šeit Kreituses kundze teica. Mēs kādiem citiem pasākumiem, mērķiem, lūdzam kaut kur budžetā finansējumu, tad vienmēr ir atbilde — līdzekļu nav. Bet es šodien runāju arī ar Izglītības ministrijas attiecīgā departamenta direktoru un arī jautāju: vai jums šodien ministrijā ir nauda šādas kvalifikācijas komisijas izveidošanai? Atbildēt nevarēja. Nu gan jau kaut kur atradīs. Nu vai tad tā ir nopietna pieeja un nopietna atbilde? Mēs veidosim jaunas administrācijas struktūras šeit, komisijas... Naudas nav. Lūk, ņemot visu to kopā, es uzskatu, ka šis priekšlikums nav pieņemams. Tas ir noraidāms. Un šīs funkcijas — kontroles, pārraudzības funkcijas — var veikt pilnīgi Latvijas zinātnes padome, kas faktiski jau līdz šim arī to dara. Un ja ir vēl vajadzīgs pastiprināt, tad, kā jau teicu, to var arī darīt Latvijas zinātnes padome.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribu vispirms vērst jūsu uzmanību uz to, ka šo priekšlikumu ir atbalstījusi atbildīgā komisija, tātad Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Un tas nozīmē, ka šis priekšlikums ir ietverts arī tanī kompromisā, ko panākuši paši zinātnieku sabiedrības pārstāvji. Un kāda ir motivācija — kāpēc šāda valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija ir vajadzīga? Šī pamatmotivācija ir ļoti vienkārša. Tā ir vajadzīga zinātnisko darbu līmeņa celšanai. Tā ir pamatmotivācija. Nav citas nopietnas motivācijas, bet šī līmeņa celšana, tas ir tas, par ko šeit vairāki runātāji runāja tad, kad runāja par iepriekšējo priekšlikumu, ka mums būtu vajadzīgs saglabāt divus zinātnisko grādu līmeņus. Paldies Dievam, tagad tas ir nobalsots, un tagad tas vairs nebūs. Bet šāda pārbaudošā institūcija, tā var kalpot par stimulu tam, lai tomēr tie zinātniskie darbi, kuri šeit Latvijā tiek aizstāvēti, ka tiem ir kaut kāds zināms kvalitātes līmenis, nedaudz augstāks. Jo šādas institūcijas eksistence, tā liks arī pašām šīm zinātniskajām padomēm nopietnāk izvērtēt to, kam var atļauties dot šo grādu par kādu zinātnisko darbu un kam viņi šādu atļauju tomēr nevar atļauties dot. Jo tad, ja ir iespēja konkrēti pēc tam šīs zinātniskās padomes lēmumā apstrīdēt, tomēr padome negribēs dot šos zinātniskos grādus par absolūtām muļķībām. Es tā nedaudz vulgarizēju, bet tur tomēr šī padome pieies atbildīgāk arī viņas pašas darbam, jo viņa šajā gadījumā riskēs pati ar savu reputāciju pilnīgi konkrētā veidā.

Kā jau es teicu, ka šis ir pašu zinātnieku sabiedrības izlemts jautājums šādā veidā. Un es to vērtēju kā zināmu pašorganizēšanās mehānismu, redzot to, ka pašreizējā sistēma, kad šādas kontroles institūcijas nav, ka viņa tomēr pieļauj tādu iespēju, ka atsevišķās nozarēs šīs padomes atļaujas šo doktora grādu dot par darbiem, kuru kvalitāte labi ja varētu tādā samērīgā sistēmā atbilst maģistra vai licenciāta līmenim kādās citās valstīs. Tātad tas ir vajadzīgs, lai šādas situācijas izslēgtu, un tas būtu pilnīgi konkrēts mehānisms, kas varētu atļaut šo situāciju šeit izslēgt. Mums jau te bija gadījums, kad tika apturēta vienas zinātniskas padomes darbība, bet tāpat jau arī nav dabiska, tā situācija, ka šī padome vispār nedarbojas. Tāpat tai būtu jāļauj tālāk darboties uz priekšu, ir konstatēts, ka šī te uzraudzības institūcija, ka tā varētu būt šāda laba organizācijas metode, kā šo līmeni varētu noturēt. Un es gribu arī norādīt uz informāciju, kas mums ir šī likumprojekta 24.lapaspusē, un tas ir pārejas noteikumos paredzētais 2.punkts. Šī 2.punkta 1.apakšpunkts būtu tāds, ka Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Augstākās izglītības padomi un Latvijas zinātnes padomi sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas sagatavo priekšlikumu par šīs zinātniskās kvalifikācijas komisijas sastāvu, izstrādā nolikuma projektu un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai. Tātad tiek gatavots šis, tas nāk atkal no Augstākās izglītības padomes puses un no Latvijas zinātnes padomes puses. Un tad, ja šeit parādās kādas problēmas, tad tās ir arī tālāk atrisināmas.

Es aicinu atbalstīt šo 7.priekšlikumu, tāpat kā to ir atbalstījusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija). Cienījamie deputāti! Ieklausieties! Vēl viena institūcija, kura lems, vai zinātnieku kvalifikācija ir slikta vai laba. Un iedomāsimies, kas varētu šādā institūcijā sastāvēt. Piemēram, Izglītības ministrijas valsts sekretāra vietnieks, varbūt vēl kāds ierēdnis no Labklājības ministrijas vai no kādas citas ministrijas. Priekš kam mums ir vajadzīgs mūsu zinātniekiem, kuri darbojas kontrolēti jau no Zinātniskās padomes, vēl viena institūcija? Ja jau tā, tad atļaujiet nedaudz paironizēt. Tad jau labāk ierosināsim, lai Saeima apstiprina šo institūciju. Kāpēc tad Ministru kabinets? Nav vajadzīgas šādas institūcijas, kas kontrolē un pārrauga zinātnieku iecelšanas kārtību un viņu kvalifikācijas piešķiršanas kārtību. Un tad jau tādā gadījumā kāpēc mēs nevarētu izveidot vēl vienu tādu padomi vai institūciju, kas kontrolētu operdziedoņu atbilstību? Arī tur būtu pietiekami daudz naudas, ko varētu izdalīt. Kāpēc mēs nevarētu mūsu estrādes māksliniekiem un komponistiem uzlikt vēl kaut kādu institūciju vai padomi? Nu tad darīsim to, ja mūsu valstij ir naudas par daudz. Bet lai mēs uz tādām muļķībām neizietu, es iesaku noraidīt šo priekšlikumu. Atļausim zinātniekiem pašiem lemt par savu kvalifikāciju.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Paskatieties, lūdzu, šajā priekšlikumā un mēģiniet atrast tur kaut ko pozitīvu! Nu nav tur nekā! Absolūti neviena pozitīva vieta.

Negatīvu gan ir daudz. Sākot ar to, ka tie ir atkal lieki līdzekļi, absolūti nevajadzīga līdzekļu šķiešana, būs kaut kāda sholastiska institūcija, un tie būs speciālisti visos jautājumos. Ir taču teikts, kas piešķir šos grādus. Ir padomes. Tie ir profesionāli cilvēki, kā mēs labi zinām, zinātnē ir ārkārtīgi daudz šauru profesionālu jautājumu, kur ir grūti orientēties pat profesionālim tajā nozarē, šajās apakšnozarēs viņš nav spējīgs orientēties. Un tagad te būs kaut kāda mākslīgi veidota institūcija. Labi, te ir uzrakstīts. Bet kas tur tiešām tiks uzaicināti? Un tagad viņi spriedīs. Sanāks trīs dakteri, sanāks trīs slakteri, sanāks vēl trīs speciālisti no citām nozarēm un tagad kopīgi lems, vai viena šaura, profesionāla rakstura zinātniska darbība ir vērtējama pozitīvi vai negatīvi. Protams, vēl labāk būtu, ka mēs Saeimā sāktu spriest ar savām zināšanām unikāli visos jautājumos.

Bez tam te bija runa par reputāciju. Tātad redziet, šitiem te būs tā reputācija, ko būs ievēlējis Ministru kabinets. Bet tām padomēm tā reputācija vairs nevienu neinteresē. Tiem šaurajiem profesionāļiem, kas tiešām ir speciālisti savos jautājumos un kuriem ir jāuzticas, kā gan citādi? Tad tiem mēs neuzticamies, par to reputāciju mēs nedomājam. Bet šitādam te mākslīgam veidojumam, kur ej tu sazini, kurš ies. Es domāju, ka daudzi zinātnieki aiz savas pašcieņas vienkārši neies uz šādu institūciju. Neies tur medicīnas zinātņu speciālists vērtēt, teiksim, fiziķa vai matemātiķa darbu. Tas būtu vienkārši smieklīgi. Varbūt sasauksim vēl te kādas komisijas. Lūk, līdz ar to vai tiešām kāds šaubās, ka nevajag, mēs tiešām aiziesim līdz galējībām šādos jautājumos.

Un bez tam te nav izslēgts arī, diemžēl šeit nav izslēgts, kur visvairāk var ietekmēt kaut kāds personīgo interešu konflikts. Tieši šādā raibā sastāvā, apstrādājot cilvēkus, kas īpaši neorientējas šauros profesionālos jautājumos, ir vislielākās iespējas panākt kaut kādu vēlamo vai nevēlamo balsojumu. Tāpēc, kolēģi, es saprotu, vispār šis likums ir stingri slims. Un šādu likumu nosaukt par kompromisu... Ziniet ko, ja jūs sākat runāt par kompromisiem zinātnē, tas atkal jau sāk kļūt smieklīgi. Zinātnieks nevar meklēt kompromisu, bet savu patiesību. To patiesību, ko viņš pierāda ar saviem pētījumiem. Sāksim tagad kompromisu meklēt. Kāda tad ir īstenībā sērskābes formula? Vai tā ir H5O7 un vēl kādi 20 sēra atomi vai... Nu tad uztaisīsim kompromisu. Ziniet, sākt runāt šeit par zinātni un par kompromisiem var tikai cilvēki, nu atvainojiet, kam laikam ir nācies līdz šim būt tā patālu no zinātnes. Sāksim domāt, kurā gadā notika viena vai otra kauja vai piedzima vai nomira kāds karalis. Arī kompromisu uztaisīsim. Simts gadi uz vienu pusi vai 100 gadi uz otru. Kāda starpība, kad piedzimis ir kāds valstsvīrs.

Tiešām, es aicinu, neveidosim liekas mākslīgas institūcijas, kas labumu nedod nekādu, patērē līdzekļus, un vienkārši kaut kādus sholastiskus veidojumus, kas faktiski pat kārtīgi nevarēs pildīt savas funkcijas. Es aicinu šo priekšlikumu gan noraidīt!

Sēdes vadītājs.

Imants Liepa, frakcija "Latvijai".

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tas, kāda ir pašreizējā situācija ar zinātniskās kvalifikācijas grāda piešķiršanu Latvijā pēc valstiskās neatkarības iegūšanas, tas ir skaidrs no publikācijām, ko zinoši cilvēki ir rakstījuši mūsu presē. Apmēram mēnesi, pusotru mēnesi atpakaļ "Neatkarīgajā Avīzē" viens no atbildīgajiem cilvēkiem šajā jomā no Latvijas Zinātnes padomes Senkeviča kungs sniedza analīzi par pašreizējo līmeni. Pārbaudot tos datus, jāsecina, ka šajā rakstā paustās atziņas atbilst patiesībai. Un šeit tas līmenis ir raksturots tā, it īpaši attiecībā uz humanitārajām zinātnēm un sevišķi pedagoģiskajām zinātnēm, kur, lūk, tiek aizstāvēta disertācija par dažiem avīžu rakstiem. Principā tas ir atstāstījums no Senkeviča kunga raksta. Par dažiem avīžu rakstiem. Turklāt rakstiem, kas iespiesti rajonu laikrakstos. Lūk, šajā doktoru aizstāvēšanas jomā ir ļoti lieli un nopietni trūkumi. Šie lielie un nopietnie trūkumi daļēji tika novērsti, ja bija otrā kārta. Proti, habilitēto doktoru grāda aizstāvēšana. Ja mēs tagad esam šo otro līmeni noņēmuši nost un paliekam tikai uz vienu līmeni, tad ir ļoti svarīgi, lai par avīžu rakstiem nevarētu aizstāvēt zinātnisko grādu. Šeit ir ļoti nopietni jāstrādā. Tāpēc es domāju, ka kopējā līmeņa pacelšanai šoreiz būtu atbalstāms atbildīgās komisijas ieteikums. Šādai komisijai būtu liela nozīme. Proti, starp dažādām nozarēm tā daudz maz līdzsvarotu šos līmeņus. Ir mums tādas habilitācijas un promocijas padomes, kur aizstāvēšana ir ļoti, ļoti stingra. Kā redzat, ir tāda, kur tā ir ļoti vāja. Lai šeit panāktu kaut kādu izlīdzsvarotību visās zinātņu nozarēs, neapšaubāmi ir jābūt vienam centram, kas tam seko. Šāds centrs varētu būt tāda komisija, vismaz tuvāko 3—4 gadu laikā šādas komisijas lietderība ir neapšaubāma.

Vēl dažus vārdus par cilvēkiem, kuri te izteicās un ļoti aizvainojoši izteicās par habilitāciju un promociju. Par zinātnisko grādu piešķiršanu Latvijas Republikā vispār. Te es gribu sacīt, ka tiem jaunajiem cilvēkiem, kuriem ir daudzas publikācijas starptautiski citējamos žurnālos un tā tālāk. Neviens nav liedzis arī aizstāvēt kādu grādu augstāk nekā to pirmo vien. Tas jau ir par 5.priekšlikumu. Tātad var aizstāvēt jebkurš. Līdz ar to apliecināt savu varēšanu un iespēju pretendēt uz tādu vai citādu amatu. Bez tam visas aizstāvēšanas ir publiskas, un šajās publiskajās aizstāvēšanās jebkurš ir tiesisks atnākt un uzdot jebkuru jautājumu. Pat tādu, kas uz tematiku neattiecas. Nav svarīgi, būt vienam vai diviem līmeņiem zinātniskajā gradēšanā, nav svarīgi, būt vai nebūt habilitētajiem doktoriem, bet svarīgi, lai mūsu Latvijas zinātniskais prestižs, zinātniskā grāda prestižs starptautiskajā līmenī ietu uz augšu. Kā to šajā situācijā patiešām panākt, es citādi neredzu, it īpaši pēc 5.priekšlikuma balsošanas, kā ar šādas komisijas izveidošanu, kas sekotu dažādās nozarēs un dažādu promocijas padomju līdzsvarotības izvērtēšanā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Andris Tomašūns, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie kolēģi! Tas, protams, ir ļoti interesanti, jo šā likuma apspriešanas gaitā mums ir mainījušies Izglītības ministrijas vadošie darbinieki, un rezultātā šobrīd, teiksim, šeit uzstāties un teikt, ka Izglītības un zinātnes ministrijā visi kā viens domā, kā šeit ir rakstīts, ir pat lielas grūtības to apgalvot.

Bet es gribu piekrist tai domai, ka tik tiešām, ja reiz ieviest šo pilsoniskās sabiedrības neatņemamo domu, ka tie speciālisti, kas nodarbojas ar šo doktora grādu piešķiršanu, šā jautājuma izskatīšanu, ka viņiem ir jāuzticas, jo tie ir tie cilvēki, kas vienīgie var profesionāli lemt par kvalitāti, par apjomiem, par tēmu vai domu dziļumu, un tie ir tie cilvēki, kuriem jāuzņemas atbildība par to, cik augstā kvalitātē ir šie doktori šobrīd Latvijā, it īpaši tie, kas ieguvuši šo doktora grādu pēdējā laikā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Tādā veidā raugoties uz šo problēmu, ja reiz ir vēlēšanās, šeit, Saeimā, balsot par šo 7.priekšlikumu, tad es gribu lūgt arī Saeimu katram personīgi izlemt un tikt skaidrībā, vai viņi grib, lai šajā valstī būtu vadīšana šajā ļoti smalkajā jomā administratīvā veidā, vai arī mēs gribētu šos procesus redzēt, lai tie organizētos un notiktu, izejot no profesionāļu grupu iekšējās izpratnes par jautājuma risinājumiem. Es nevaru šobrīd apgalvot, ka Izglītības un zinātnes ministrijas vadība šobrīd ir par šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Pauls Putniņš, LZS, KDS frakcija.

P.Putniņš

(LZS, KDS). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es kāpu šajā tribīnē, lai atbalstītu profesora Liepas priekšlikumu. Viņš ar ļoti labiem, uzskatāmiem piemēriem jau izteica ļoti daudz ko. Mums jāsaprot, ka zinātnes pasaule, tāpat kā visa mūsu pārējā sabiedrība, ir mūsu kopējās sabiedrības daļa ar visām tās nelaimēm. Un šī komisija jau nepiešķir neko, tā tikai pārrauga valsts intereses.

Tāpēc man likās ārkārtīgi jocīga mana drauga Jura Dobeļa uzstāšanās šeit. Tā mēs pamazām visu varam nojaukt. Tad ņemam nost to, to un to un dzīvojam vienā jezgā. Kā katrs mākam, tā maujam un raujam. Nu nevajag tā! Nevajag šo Ministru kabineta izveidoto komisiju uzskatīt kā par kaut kādu briesmoni, tā taču ir valsts pārstāvība, uzraudzība, pārraudzība pār vienu noteiktu nozari. Ja jau mēs savai valstij vairs neuzticamies un tikai paši, paši. Nu ņemam visas bezgalīgi daudzās komisijas un komitejas, un valsts institūciju paveidus nost! Tas man, Juri, likās ļoti jocīgi. Es varētu, kad tu kaut ko piedāvāsi, tā ļoti mierīgi noārdīt ar humoru, drusciņ ar ironiju, drusciņ ar cinismu, un tad te nekas nepaliktu. Es domāju, ka te nekas ļauns nav ieprojektēts. Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Te nav runa par noārdīšanu. Te ir runa, ka necelt nevienu būdu un nevienu baznīcu lieki virs tā, kas darbojas. Tieši otrādi. Te ir runa nevis par neuzticību, runa ir par uzticību. Runa ir par uzticību profesionālām padomēm, kuras jau ir. Un šīs padomes piešķir šos grādus. Tur ir šī darbība. Bet mēs tagad gribam būvēt virskonstrukciju virs šīm profesionālajām padomēm, mēs gribam kaut ko mākslīgi salasīt un veidot pa virsu. Tur jau ir tas jautājums. Kad tad mēs te izsakām neuzticību? Mēs ar šādu lēmuma projektu gribam izteikt neuzticību profesionāliem cilvēkiem, tiem, kas jau strādā. Kā jūs iedomājaties paaugstināt viņu kvalifikāciju? Kā jūs iedomājieties, ka šis raibais sastāvs kopīgi paaugstinās kaut kādas vienas nozares kvalifikāciju? Tas praktiski nav iespējams. Šāds mākslīgs veidojums neuzlabos zinātnes darbu kopumā. Nevar tādā veidā darīt. Kādreiz mums no vēstures ir pazīstami zinātnieki, kurus tieši ar šādām komisijām iecēla par labākajiem zinātniekiem valstī, bēdīgi slavenie lisenko, mičurini un līdzīgie. Tieši, pateicoties šādām komisijām tajā sabiedrībā, viņi par tādiem izauga. Nedrīkst veidot mākslīgas komisijas. Mani sāk mākt bažas, vai tikai kāds atkal nav paredzējis kādam vietu šādās komisijās, šādā liekā mākslīgā veidojumā? Nerunājot par to, ka tas valstij prasīs liekus līdzekļus. Viss.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Dinēviča kungs.

V.Dinēvičs.

Es tikai gribēju varbūt pie šīm debatēm piebilst, ka nedrīkst jaukt kompromisu zinātnē ar kompromisu sabiedriskajās attiecībās, ko regulē likumi. Tās ir divas dažādas lietas, un tās nedrīkst jaukt nekad kopā. Un otrs. Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 10.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 30, atturas — 16. Nav pieņemts.

V.Dinēvičs.

Tālāk 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

8.vispirms.

V.Dinēvičs.

Atvainojiet! Jā, 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Apvienot likumprojekta līdzšinējo 7. un 8.pantu. Komisija to ir atbalstījusi. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

V.Dinēvičs.

9.priekšlikums. 12.lappusē. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tiek pieņemts komisijas atzinums. Paldies!

V.Dinēvičs.

10.priekšlikums 14.lappusē. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Paldies! Pieņemts.

V.Dinēvičs.

11.priekšlikums 18.lappusē. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

V.Dinēvičs.

12.priekšlikums. 20.lappusē. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Dinēvičs.

13.priekšlikums. 23.lappusē. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

V.Dinēvičs.

Tālāk jābalso par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Pirms balsošanas trešajā lasījumā trīs deputāti saskaņā ar Kārtības ruļļa 136.pantu ierosina šo likumprojektu nodot atpakaļ komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas par to runāt? Vēlas runāt Kārlis Čerāns. Lūdzu! (No zāles: "Bet viņš taču nav parakstījis!")

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un motivēt, kāpēc tam vajadzētu būt tā. Šis likums ir nobalsots tādā redakcijā, kādā tas spēj darboties, nedomāju, ka būtu pareizi ar šiem grozījumiem tagad gaidīt to brīdi, kad tiks pieņemts Izglītības "jumta likums", jo šis likums turpat jau gadu ir Saeimas apritē un ir uz pirmo lasījumu iestrādāta vesela virkne diezgan veiksmīgu, nozares sakārtojošu, jautājumu.

Kas attiecas uz pārejas noteikumiem, ka šī habilitācija tomēr pastāvēs vēl kādus gadus, tad arī šis ir jautājums, ko mēs nākotnē varam grozīt, varam šo termiņu samazināt, ja par to ir kopēja vispārēja vienošanās. Es aicinu, es vērtēju, ka šis likums šādā redakcijā var darboties, tāpēc arī aicinu to atbalstīt. Ja kaut kādus uzlabojumus pēc tam ir vēlēšanās pieņemt, tad to arī pēc tam grozījumu veidā izdarīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti. Ne jau pirmais, ne pēdējais likums noguļ gadu, noguļ divus, noguļ trīs. Reizēm vispār Saeimā tālāk netiek. Ja mēs ar šādiem argumentiem šeit darbosimies, tad mēs nebūsim konsekventi.

Es tomēr gribu uzturēt šo mūsu ieteikumu kaut vai tāpēc vien, ka es nedzirdēju, ka pārejas noteikumos tika izsvītrots 2.punkts. Bet 2.punkts nosaka valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas sastāvu un veidošanas principus. Mēs tikko kā noraidījām šādu komisiju. Līdz ar to arī šī izskatīšana šobrīd ir pabeigta visai specifiskā kārtībā, ka vienā vietā valsts komisija ir palikusi, bet otrā vietā šīs komisijas nav. Tāpēc vismaz paņemiet atpakaļ un sakārtojiet līdz galam, un tad varbūt arī spriedīsim par šā likuma pieņemšanu. Es nezinu, ko jūs esat nobalsojuši, ko ne, bet pārejas noteikumos neviens punkts ar deputātu balsojumu netika ārā izņemts, un arī stenogrammā es neatradīšu ierakstu, ka kaut kas ir izņemts ārā. Līdz ar to šajā likumprojektā ir pretruna.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Izšķirsim jautājumu, balsojot par likumprojekta nodošanu atpakaļ komisijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu priekšlikumu — nodot likumprojektu atpakaļ atbildīgajai komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 22, atturas — 13. Balsu skaits sadalījies vienādi. Balsojam atkārtoti. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputātu priekšlikumu — nodot likumprojektu atpakaļ atbildīgajai komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 24, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. (No zāles: "Visi draudzīgi pret!") Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 19, atturas — 20.Pieņemts.

 

Turpinām sēdi. Izskatām vairākus priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Juridiskā komisija lūdz iekļaut darba kārtībā likumprojektu "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem. Komisija uzskata, ka, ja tas tiks izdarīts, viņa lūgs šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo Juridiskās komisijas priekšlikumu? Runāt deputāti nevēlas. Vai ir iebildumi? Vai ir vajadzība balsot? Nav. Paldies! Esam vienojušies. Šo likumprojektu izskatām tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem, pēc 8.

Nākamais priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kuri lūdz 39.punkta — likumprojekta "Vispārējās izglītības likums" — izskatīšanu pirmajā lasījumā izskatīt pēc darba kārtības 31. punkta — likumprojekta "Bibliotēku likums" — izskatīšanas. Tātad 39. pēc 31. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Iebildumu nav. Paldies. Esam vienojušies.

Tad atkal ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kura lūdz 25. jautājumu — likumprojekts "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" iekļaut aiz šīsdienas sēdes darba kārtības 15. jautājuma. Un šis jautājums mums ir 25. Tātad 25. — pēc 15. Vai kāds vēlas runāt? Vai ir pret vai par? Nav. Paldies! Esam vienojušies.

Un tad ir piecu... piedodiet, sešu deputātu priekšlikums — lūdzam izdarīt izmaiņas darba kārtībā — likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"", tas ir 19. punkts, likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā", 35.punkts, un likumprojektu "Grozījums Pilsonības likumā" — cits priekšlikums, 53. darba kārtības punkts, izskatīt pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zinātnisko darbību"". Tātad tūlīt.

Čerāna kungs ir pieteicies runāt par šo jautājumu... Tātad Čerāna kungs nevēlas runāt, bet vēlas runāt Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Te ir viens iesniegums par vairākām lietām. Es ceru, ka jūs ieklausījāties. Par akcīzes... Vispirms es jums pateikšu, ka tas ir tas pats projekts, jūs noteikti visi to ļoti labi atceraties, ka tātad daļu akcīzes nodokļa, ja ne šogad, bet ar nākamo gadu, mēs pārliekam lauku ceļu attīstībai. Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka jūs visi saprotat, cik tas ir ļoti svarīgi. Es zinu, ar cik milzīgu pārsvaru un ar cik lielu balsu skaitu jūs visi atbalstījāt nodošanu komisijai, un tagad pie šīs milzumgarās darba kārtības būtu ļoti jauki, ja jūs atbalstītu šī likumprojekta ātru izskatīšanu. Tas ir pirmais lasījums. Tur nekas traks nav.

Tālāk. Kas attiecas uz Pilsonības likumiem. Uz abiem projektiem. Viens šobrīd ir 35. numurs darba kārtībā, otrs — 53. Skaidrs ir viens, tiem ir jābūt blakus, lai tās būtu vienotas debates, lai mēs to izdarītu vienā reizē, vienā laikā un telpā, un vienā dienā. Pie tam abi šie projekti pārklāj viens otru, un tie nav pēc būtības pretrunā. Pie tam tie ir tie divi projekti, par kuriem vairumam Saeimas frakciju un partiju, kas ir pārstāvētas Saeimā, cik es saprotu pēc viņu izteikumiem un ne tikai cik es saprotu, bet cik vispār visa sabiedrība saprot, būtisku iebildumu nav. Mums vajadzētu tos izskatīt pirmajā lasījumā, lai tālāk pēc procedūras jau varētu apvienot un lai visas šīs debates būtu vienkopus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis — pret vēlas runāt. Lūdzu!

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Vispirms pilnīgi pareizi tika pateikts, ka ir gara darba kārtība. Tagad pasakiet, lūdzu, kam ir izdevīgs šāds te darbs? Es teiktu, ka tas ir putrojums — salikt kopā jautājumu par akcīzi, kas acīmredzot ļoti būtiski vajadzīgs kādam, iekombinēt to kopā ar pilsonības jautājumiem. Sakiet, lūdzu, nu kam tāds absurds ir vajadzīgs? Acīmredzot te ne tādi vien smadzeņu ražojumi parādīsies tuvākajā nākotnē. Šīs attiecīgās intereses... sakiet, lūdzu, kam tad mēs to akcīzes nodokli uzliksim? Tiem, kam dosim pilsonību arī pie reizes tad? Nu jūs esat šādus... šis ir vienkārši smieklīgs priekšlikums. Varam mēs par visu kaut ko nobalsot.

Tagad arguments, kādiem Pilsonības likuma variantiem jāatrodas blakus. Nu lai tie ir blakus. Bet kāpēc tad jūs to akcīzi tur piebāzāt klāt? Tie tie savedēji būs, ja? Un līdz ar to tie blakus var atrasties arī šīsdienas darba kārtības beigās. Tā ka nevajadzētu savas personīgās un vēl kaut kādas intereses te bāzt iekšā un mainīt līdz ar to darba kārtību. Es aicinu neatbalstīt šādu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 20, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Prezidija ziņojumi. Otrais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Runāt arī neviens nav pieteicies? Lēmums pieņemts.

Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Leiškalna, Keiša, Inkēna un Marjašas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav? Iebildumu arī nevienam nav? Lēmums pieņemts.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt.... piedodiet, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildībā komisija. Iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un ASV valdības līgumu par abu valstu muitas administrāciju savstarpējo palīdzību" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Prezidijs ierosina deputātu Kļaviņa, Grīga, Sinkas, Kazāka, Kreituses un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu vēlas runāt Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Ir iesniegts kārtējais Latvijas Republikas Satversmes grozījums, un iesākumā es gribētu tomēr aicināt kādu no iesniedzējiem atsaukt parakstu vismaz. Es gribētu pateikt, ka šis grozījums neatbilst ne šīs Satversmes garam, ne burtam. Šis grozījums paredz ierēdņa automātisku iecelšanu Valsts prezidenta statusā. Arī tīri tekstuāli ir ļoti vienkārši vai kā uzrakstīts. Ja negaidītas... bet ne gaidītas agresijas rezultātā? ... Valsts prezidents nevar sasaukt Saeimu. Nu ja nevar sasaukt Saeimu, ir tiesīgi rīkoties kā Valsts prezidents pats, ir tiesīgs rīkoties saskaņā ar šo Satversmi Saeimas priekšsēdētājs, kas Valsts prezidenta nespējas gadījumā pilda šīs prezidenta funkcijas, ir tiesīga rīkoties izpildvara, ir tiesīgs rīkoties Ministru prezidents un ir tiesīgs rīkoties aizsardzības ministrs šajos gadījumos. Jāteic, ka mūsdienu Eiropas kontekstā vispār tāda kara pieteikšana vairs nav modē. Trīs dienas iepriekš un tad bruks virsū. Iesniegtais grozījums paredz, ka ar Satversmes pilnvarām mēs nodosim tieši vai pastarpināti vēlētas valsts amatpersonas funkcijas karjeras diplomātam jeb ierēdnim. Atkal kaut kas nepieņemams. Tad kāpēc nelabot šo attiecīgo Satversmes 44. pantu, nosakot, ka... pēc manām domām, labāk būtu noteikt, ka gadījumā, ja nav iespējams sasaukt Saeimu, karu pasludina vai uzsāk Valsts prezidents. Nu, labojot šādā veidā, tas ir Valsts prezidenta pilnvaru palielinājums, kas izriet no šīs Satversmes, bet es aicinu noteikti noraidīt šo nepārdomāto, Satversmei neatbilstošo vāji uzrakstīto priekšlikumu.

Es aicinu, augsti godātie deputāti, balsot pret. Ir vēl vesela virkne iebildumu pret šo... Pie kam Valsts prezidenta pilnvaras jūsu iesnieguma gadījumā pāriet pie sūtņa ANO vai pilnvarotā pārstāvja... Latvijas pilnvarotā pārstāvja pat gadījumā, ja Valsts prezidents ir dzīvs, pat gadījumā, ja Valsts prezidents, teiksim, nav rīcībspējīgs, tad šī Satversme nosaka, ka pilnvaras pāriet Saeimas priekšsēdētājam un nejauksim visu galīgi vienā putrā un nenodosim Valsts prezidenta pilnvaras ierēdnim, kas ir iecelts amatā, kas nav saņēmis nekādu vēlētāju votumu, nekādu vēlētāju uzticību. Paldies par uzmanību! Aicinu noteikti balsot pret!

Sēdes vadītājs.

Kļaviņa kungs vēlas... Paulis Kļaviņš vēlas runāt par... Nevēlas... Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Ā, piedodiet, Kļaviņa kungs, bet ja būtu... jā, paldies, lūdzu, runājiet, tikai mums ir pārtraukums. Ja jūs vēlaties izmantot paredzētās piecas minūtes, tad pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. Rugātes kundze grib dot paziņojumu. Lūdzu!

A.Rugāte

(LZS, KDS). Augsti godātie deputāti! Paldies, priekšsēdētāja kungs! Tie, kuri ir Latvijas—Francijas atbalsta grupā, es ļoti lūdzu kolēģus deputātus pievērst uzmanību pirmdien izteiktajam priekšlikumam — šodien pulksten 15 tikties Sarkanajā zālē, lai iepazītos ar nākošajā nedēļā iebraucošās Nacionālās asamblejas deputātu grupas darba kārtību. Lūdzu Francijas—Latvijas atbalsta deputātu grupa! Sarkanajā zālē! Paldies!

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam atvēlētais laiks beidzies. Turpināsim darbu. Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijām par vēlas runāt Paulis Kļaviņš, LZS, KDS frakcija. Lūdzu, Kļaviņa kungs!

P.Kļaviņš

(LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Ierosinātais Latvijas Satversmes grozījums ir labi pārdomāts un organiski pieslēdzas Satversmes 44.pantam. Liekas, ka kolēģim Leiškalnam beidzamajā laikā nav bijusi izdevība šo pantu izlasīt, tāpēc viņš uzstājās par plānoto 44.panta papildinājumu ar tik neatbilstošiem argumentiem, ka tie izklausījās kā aģitācija bez piesaistes reālajai dzīvei 20.gadsimta beigās. Atļaušos izlasīt visu 44.pantu no sākuma, lai būtu skaidrs, par kādu situāciju ir runa. Tātad Satversmes 44.pants: "Valsts prezidentam ir tiesības spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Līdz ar to Valsts prezidents nekavējoties sasauc Saeimu, kura lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu." Šī gadsimta sākumā 20.gados, 30.gados šis formulētais pants bija ar reālu piesaisti īstenībai, jo tad bija cita militārā tehnoloģija nekā šodien. Mēs vairs nedzīvojam 20.gadsimta sākumā, kad vēl karus pieteica un kādas zemes okupācijai nāca karaspēks pāri robežai. Tagad ir cits laikmets, un mūsu laikā Valsts prezidenta un tāpat Saeimas pilnīga paralizēšana var notikt vienas pusstundas laikā, pie tam nevienam tankam un nevienai lidmašīnai nešķērsojot robežu. Es vēlreiz uzsveru — mūsu laikā Valsts prezidenta un Saeimas pilnīga paralizēšana var notikt pusstundas laikā. Un tad ir par vēlu domāt, kas iesniedz protestu Apvienoto Nāciju Drošības padomei, uz to mūsu valstī viņas apdraudētajā situācijā ir jābūt sagatavotai. Tikai negaidītam militāras agresijas gadījumam šis likumprojekts ir paredzēts, tātad absolūtam izņēmuma stāvoklim. Neviens nedomā atvietot Valsts prezidentu ar kaut kādām šādām mahinācijām, bet izņēmuma stāvoklī mums ir vajadzīga spējīga pārstāvniecība ārzemēs. Es piederu vēl tai paaudzei, kas piedzīvoja, kā notika Latvijas okupācija un aneksija un cik nožēlojami tas bija, kad toreizējam Valsts prezidentam piespieda Višinskis parakstīt visdažādākos dokumentus, kā jūs garantēsit, ka mūsu Valsts prezidentu nevar sagūstīt un piespiest viņam parakstīt jebkuru dokumentu? Mūsu valstij ir jābūt sagatavotai pret šādu agresiju un nekas vairāk. Un nekas vairāk šeit nav paredzēts. Un tādēļ es lūdzu deputātus tieši šīs atbildības vārdā, lai nenotiktu tāda avantūra, lai mēs būtu tai sagatavoti, tad tā, proti, nenotiek, ja mēs esam sagatavoti, tāpat kā vienu aizsardzībai spējīgu valsti tik ātri neiekāro pretinieks kā tādu, kurā viegli ieiet un viegli paņemt. Un šī iemesla dēļ es lūdzu savus kolēģus balsot par šī likumprojekta nodošanu komisijām!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 25, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

 

Godātie kolēģi, ir vēl viens priekšlikums par izmaiņām darba kārtībā. Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas un rītdienas Saeimas sēdes darba kārtībā un darba kārtības 41.un 42.jautājumu izskatīt kā vienu darba kārtības jautājumu. Atgādinu, godātie kolēģi, ka 41.darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Satversmes II daļa "Par cilvēktiesībām"", pirmais lasījums, ko iesniedz Juridiskā komisija, un otrs ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", pirmais lasījums, ko iesniedz grupa deputātu. Vai kāds vēlas runāt par? Vēlas runāt Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātie deputāti! Es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu sekojoša iemesla dēļ, jo pirmo likumprojektu iesniedz komisija, kas tika šim nolūkam radīta, tātad apakškomisija. Otro likumprojektu iesniedza frakcija "Tēvzemei un Brīvībai", un trešais ir alternatīvais, kuru izstrādāja Juridiskā komisija. Es domāju, ka ir pilnīgi loģiski, ka šie likumprojekti tiek izskatīti kā viena lieta Saeimas sēdē, un tādēļ es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai kāds vēlas runāt pret? Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi, ja mēs izskatām tos kopīgi? Arī nav. Paldies! Esam vienojušies.

 

Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par krīzes situācijas atzīšanu veselības aprūpes jomā Latvijā" , iesniedz deputātu grupa. Iesniedzēju vārdā Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Es pievienojos Latvijas evaņģēliski luteriskai Baznīcai un domāju tāpat kā viņi, tas ir, korumpētība un neizdarība nav tikai politiķu vaina, tā ir tautas stāja Dieva priekšā. Tautas neizsūdzētais grēks.

Šī grēka dēļ Latvija pamazām kļūst par telpu bez tautas, tāpēc steidzami jāatzīst, ka medicīnā, veselības aizsardzībā ir ne tikai krīze, bet pilnīga sagrāve. Tas ir jāatzīst Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, Ministru prezidentam Guntaram Krastam, ministriem Makarovam, Jaksonam, mums visiem deputātiem. Mums visiem ārstiem un sevišķi tiem, kas mēs esam Saeimā. Mums tas ir jāatzīst. Ir pilnīga ne tikai veselības, bet morālas un ētikas sagrāve Latvijā. Ir slimnieku pazemošana visos līmeņos, ir ārstu un medmāsu pazemošana visos līmeņos, jums vienmēr gribas skaitļus, jūs gribiet pragmatiskas runas? Lūdzu! Ārsts saņem par padarīto darbu tikai vienu desmito daļu, medmāsa vienu divdesmito daļu, operācijas māsa ķirurģijā saņem tikai ap 40 latiem mēnesī. Ķirurgs par vienu slodzi tikai 120 latus mēnesī. Daudzi ārsti nestrādā specialitātēs. Piemēram, 1982.gadā no absolventu vienas grupas, kuru absolvēja 14 ārsti, pašreiz medicīnā strādā tikai divi cilvēki, kur pārējie? Strādā administrācijās, firmās un citos darbos. Jūsu zināšanai, Latvijā strādā 240 ķirurgi no tiem 180 — Rīgā, tikai 60 — laukos, ieskaitot lielos centrus — Ventspili, Jēkabpili, Daugavpili, kas te notiek, kas tas ir? Šajā sakarā ir vērts atcerēties, ka Stradiņa slimnīcas galvenais ārsts Runds, es nesaku ķirurgs, es nesaku traumatologs, ir apstiprināts par tādu Vosa laikā un ir vēl joprojām. Te man atkal gribas teikt, ka nekas nav aizmirsts, nekur nav aizmirsts. Galvenajiem ārstiem jau algas ir lielas, birokrātija sevi neaizmirst, un tā ir sazēlusi tik neparedzētos krāšņumos kā nezāles.

Nu sāksim vienreiz ravēt, tas ir grūti, nepatīkami, bet tas ir jādara mūsu un viņu pašu labā. Slimokase, šis velnišķīgais iestādījums, kas arī ir viens no birokrātijas ziediem, ir krāšņi uzplaucis ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Jo kā jūs ziniet, bet varbūt neziniet, ir arī reģionālās, arī rajonu slimokases, kas uztur paši savu birokrātisko aparātu, un līdz mediķiem aiziet tikai "čiks". Runājot par slimniekiem, es nerunāšu to, ko grib dzirdēt Dobelis, Tabūns, Krastiņš, tas ir par veneriskām slimībām, par mazgadīgām prostitūtām, lai gan Krastiņš kā ministrs zina, ka viņa darbinieki "spēlējas" (pēdiņās) ar prostitūtām. Bet pēdējā laikā arī katastrofāli pieaug tuberkuloze, kašķis, alkoholisms kā slimība, bet tā kā nedarbojās vides, veselības centrs, skaisti vārdi, protams, tas ir, arī bērni jo biežāk slimo. Tas ir, ar visām slimībām, kuras var novērst, ja cilvēki izpilda kārtīgi savu darbu. Ne vien pensionāri, bet mediķi, ārsti, medmāsas ir padarīti par dzimtļaudīm, un kāds visu laiku tur paceltu pirkstu, nu, nu, tikai neiedomājieties. Mums ir jāsāk un sāksim ravēt, te vajadzīga totāla pārkārtošanās, un cerība ir uz jauniem cilvēkiem, kuru smadzenes nav sapūderētas, kuri nav vēl pārdevušies, bez pavļikiem morozoviem. Sāksim ravēt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas. Godātie kolēģi, principā mums jāizlemj jautājums, vai mēs to iekļaujam vai neiekļaujam darba kārtībā, tikai debates šajā gadījumā nav vajadzīgas. Rubina kungs kā iesniedzējs runāja par. Jirgena kungs ir pieteicies acīmredzot runāt pret iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu!

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 117.pantu es iebilstu pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Līdz ar to jautājums ir izlemts. Šīs dienas sēdē sakarā ar to, ka ir kaut viens iebildums, mēs to iekļaut nevaram, mēs varam tagad lemt jautājumu un to arī lemsim — par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Izlemsim šo jautājumu balsojot. Godātie kolēģi! Runāt par šo jautājumu vēlas Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Pirmkārt, es gribu pateikties opozīcijas deputātiem par šo lielo uzmanību veselības aprūpei. Pateikties tāpēc, ka tieši tagad Labklājības ministrijas veselības valsts ministrs un pārējie ierēdņi strādā, lai uzlabotu šo situāciju, un jūsu atbalsts ļoti labi noderēs, bet jūs esat nedaudz nokavējuši. Pirmajā punktā jūs esat nokavējuši apmēram par gadiem pieciem, jo tiešām pirms pieciem gadiem bija krīze, kad es, strādājot medicīnā, no 200 preparātiem, kas pienākas anestezioloģijā, varēju saņemt tikai 2—3, un mēs bieži atlikām plāna operācijas, atliekot piecas ampulas kā karā, piecas patronas, vai ne, neatliekamām operācijām uz sestdienu, svētdienu. Tad tiešām tā situācija tuvojās krīzei. Jo kas ir krīze? Krīze ir tad, kad ar esošām vadības institūcijām nav iespējams šo procesu pareizi un lietderīgi vadīt, kad ir neizārstēti pacienti, kad nav medikamentu, kad nav aparatūras.

Bet, kā jūs zināt, pēdējos gados aparatūra parādās pasaules valstu līmenī, tās nepietiek, bet tā pamazām parādās. Kurš no jums agrāk zināja tādu aparatūru kā kodolmagnētiskā rezonanse. Latvijā jau ir šis aparāts. Kompjūtertermogrāfija — bija viens aparāts tikai Stradiņos, tagad tas ir katrā reģiona pilsētā. Un pērk jaunas un jaunas. Tāpat arī notiek konkursi par pārējiem sarežģītiem un augsta līmeņa aparātiem. Vai tā ir krīzes situācija? Es piekrītu, ka ir problēmas ar algām, bet šeit es atkārtoju, ka šie labojumi budžetā, ko iesniegusi arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, vērsti uz to, lai tagad sāktu sakārtot arī algu jautājumus, un šī summa ir atbilstoša tā, kā jūs rakstāt, bet šis pieprasījums ir nokavēts, jo šis cipars ir iesniegts, un Ministru kabinets strādā un arī ministrija strādā. Arī par daudziem pārējiem punktiem es teikšu, ka tie ir jau izstrādāti un savā parastā, ierastā gaitā bez krīzes situācijas tiek risināti. Jo, ja mēs pasludinam krīzes situāciju, tad mums jāizveido speciāla diktatoriska komisija, es nezinu, varbūt Rubina kungs vadītu šo komisiju, kura ar diktatoriskām metodēm, kuru realizēšanas laikā, šo ieceru, tiek pārkāpti cilvēktiesību principi un cilvēktiesības, tātad algas samazinās vispār, ārsti un māsas iet uz darbu piespiedu kārtā un strādā uz taloniem, pacientiem iestājas milzīgas rindas un tie, kas ļoti slimi, tie netiek ārstēti, jo ir krīze un nav naudas, tātad iestājas kara situācija. Un tāpēc es kategoriski iebilstu, jo arī ja, teiksim, Rubina kunga spārnotajiem, skaistiem izteicieniem par pilnīgo sagrāvi, kārtīgi jāizpilda savs darbs, vai tas, ka mēs iedosim 14 miljonus, no tā jūs mazgāsiet rokas labāk? Vai tie, kas bija Ēģiptē, mazgāja rokas, kad viņiem bija caureja, ko? Vai tā, ka mēs ieguldīsim vairāk miljonus, tas ir atkarīgs no cita cilvēka, no citas aprūpes sistēmas. Tā kā es uzskatu, paldies jums par palīdzību, morālo atbalstu, bet ierosinu noraidīt šo lēmumu vai vismaz nodot komisijās, lai mēs par cipariem varam diskutēt starp mediķiem un citiem lieliem speciālistiem veselības aprūpē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Par lēmuma projekta nodošanu komisijā runās deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL).Augsti godātie deputāti! Šis Saeimas lēmuma projekts, tas nav pašu deputātu izdomāts, bet tas ir radies Latvijas medicīnas darbinieku konferences, "Latvijas medicīna un mediķi ceļā uz Eiropas Savienību", rezolūcijas prasību iespaidā un arī uzklausot tos viedokļus, kurus man nācās dzirdēt šajā konferencē. Šīs mediķu prasības pilnīgi konkrēti pieprasa vispirms iesniegt Saeimā grozījumus, šī gada budžetā paredzot papildus veselības aprūpes finansēšanai 14 miljonus latu, un mediķi arī paredz... mediķi arī ir iesnieguši vēstules valdībai, kurās pieprasa atzīt krīzes situāciju veselības aprūpes jomā, un to tiešām ir ļoti interesanti dzirdēt no Jurdža kunga puses, ka šeit šīs krīzes situācijas mums Latvijā medicīnas jeb veselības aprūpes jomā nav. Un tāpat arī pilnīgi konkrēta prasība šeit no mediķu puses, ka mēneša laikā apstiprināt konkrētu pasākumu programmu krīzes novēršanai veselības aprūpē. Un tāpat arī Ministru kabineta sēdē viena mēneša laikā izvērtēt Pasaules veselības organizācijas programmu īstenošanu Latvijā un informēt par to sabiedrību. Un kas ir ļoti būtiski, tad nākamā gada budžeta projektā, kurš tiek gatavots šajā valdībā, paredzēt veselības aprūpes finansējumu, kas ir ne mazāks par 7% no nacionālā kopprodukta, un tās ir pilnīgi konkrētas mediķu prasības. Un mediķi prasa arī atbilstoši intelektuālā darba novērtēšanas kritērijiem iestrādāt medicīnisko pakalpojumu cenā izmaksas reālās mediķu darba samaksas paaugstināšanai. Ārstiem vidējo mēneša algu nosakot 350 latus un ārstniecības personām ar vidējo medicīnisko izglītību — 250 latus. Un tāpat arī ir jāizstrādā un jāapstiprina šajā gadā to ārstniecības personu amatu saraksts, kas dod tiesības uz saīsinātu darba laiku un papildu atvaļinājumu atbilstoši Latvijas Republikas Darba likuma kodeksa 46.pantam. Un ir ļoti svarīgi Ministru kabinetam arī iesniegt Saeimā rakstisku pārskatu par šā lēmuma 2.punkta, tātad visu šo minēto uzdevumu, izpildi. Mediķu prasības Saeimai bija sasaukt īpašu Saeimas plenārsēdi, kurā mēs izdiskutētu šos jautājumus.

Ņemot vērā to, ka mums darba patiešām ir ļoti daudz, mēs šos jautājumus varētu izdiskutēt, lemjot par šādu Saeimas lēmumu kārtējās plenārsēdes ietvaros, bet kategoriski nav pieņemama tāda situācija, ka šie jautājumi vispār netiek skatīti mums Saeimā. Mums tie ir šeit, Saeimā, jāskata, un valdībai ir jāatskaitās, un jābūt arī šai viedokļa analīzei, lai tiešām mēs redzētu, vai ir Latvijā krīzes situācija veselības aprūpes jomā vai tas ir tikai lielākās daļas mediķu izdomājums, ka šī krīzes situācija pastāv. Es tomēr domāju, ka šādus secinājumus izdarīt nebūtu absolūti pamatoti, un tāpēc es noteikti iestājos par to, lai šis lēmums tiktu Saeimā izskatīts, un es uzskatu, ka mēs to varam skatīt nākamās Saeimas sēdē. Bet tajā gadījumā, ja tas netiek izdarīts, tad tādā gadījumā es aicinu nodot šo lēmuma projektu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai ar nosacījumu, ka šai komisijai ir divu mēnešu laikā jāsagatavo šis lēmums tālākai atkārtotai virzīšanai uz Saeimas plenārsēdi.

Bet vispirms es aicinātu nobalsot par šī lēmuma izskatīšanu nākamajā Saeimas plenārsēdē, un, ja tas netiek atbalstīts, tad tādā gadījumā par nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, dodot tai divu nedēļu termiņu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Balsojam! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — šo jautājumu iekļaut nākamās plenārsēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 12, atturas — 15. Lēmums pieņemts.

 

Godātie kolēģi! Ir vēl sešu deputātu priekšlikums par izmaiņām darba kārtībā. Deputāti lūdz šīsdienas un rītdienas sēdē izskatāmos 35. un 53. darba kārtības jautājumus, tie ir "Grozījumi Pilsonības likumā", izskatīt pēc darba kārtības 8.jautājuma, tas ir pēc tam, kad būsim izskatījuši grozījumus Vēlēšanu likumā, kā mēs ar jums jau esam vienojušies. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo deputātu iesniegumu? Aigars Jirgens, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts, nojaušu, ka vēlas runāt pret.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, jo es domāju, ka Latvijas parlamentam nebūtu jāvadās pēc Krievijas un van der Stūla direktīvām šajā jautājumā, un jāpieņem patstāvīgi lēmumi. Līdz ar to ir vajadzīgs pietiekami ilgs laiks, lai izsvērtu un pārdomātu šos lēmumus. Līdz ar to es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un nesteidzināt šo notikumu gaitu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Kristiāna Lībane runās par.

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums radās vienas elementāras lietas dēļ. Un tas ir tāpēc, ka "Tēvzemei un Brīvībai" pārstāvji publiski apgalvoja, ka viņi esot balsojuši pret iepriekšējo priekšlikumu, kurā bija trīs punkti, un tas esot bijis viņiem par daudz, jo viņiem bija iebildumi tieši pret šī te akcīzes likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā. Tad nu tagad viņiem tiek dota iespēja balsot par.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputātu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 12, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts un izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas.

 

Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu vienošanos izskatām likumprojektu "Grozījums Saeimas Vēlēšanu likumā" . Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats

(TB"/LNNK). Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Dokuments nr.4226 "Grozījums Saeimas Vēlēšanu likumā", ko iesniedza Juridiskā komisija. Saeimas vēlēšanas ir paredzētas šā gada 3.oktobrī. 80 dienas pirms vēlēšanu sākuma sākas kandidātu sarakstu iesniegšana Centrālajā vēlēšanu komisijā. Četrus mēnešus pirms vēlēšanu sākuma Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katrā apgabalā ievēlamo kandidātu skaitu. Centrālajai vēlēšanu komisijai jāveic ļoti nopietns darbs, lai instrukcijas būtu pieskaņotas likumam. Tajā pat laikā atklājies diemžēl bēdīgs fakts, ka nav iespējams veikt datorizētu vēlēšanu zīmju apstrādi, kā bija paredzēts grozījumos, kurus Saeima izskatīja dažus mēnešus iepriekš. Centrālā vēlēšanu komisija griezusies Saeimas Juridiskajā komisijā ar lūgumu izdarīt izmaiņas dažos Vēlēšanu likuma pantos, lai varētu nodrošināt vēlēšanu zīmju skaitīšanu atbilstoši iepriekšējai secībai. Tieši tādi ir šī likuma 36. un 37.panta piedāvātie grozījumi. Ir paredzēts neliels precizējums 38.pantā, kā arī 44.pantā sakarā ar to, ka noteikts, jau ar iepriekšējiem grozījumiem, ir iespēja balsot arī uz kuģiem. Ir paredzēts tas, ka balsošana ārvalstīs vai uz kuģiem ir pieskaitāma Rīgas vēlēšanu apgabalam.

Saeimas Juridiskā komisija aicina šos grozījumus arī izdarīt un noteikt šiem grozījumiem steidzamību, lai tie varētu pēc iespējas ātrāk stāties spēkā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vispirms izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam komisijas priekšlikumu — atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 4, atturas — 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Grīnblats.

Juridiskā komisija aicina pieņemt šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Tas ir ļoti pareizi, ja mēs šos grozījumus vispār skatām, tad mēs tos skatām steidzamības kārtībā. Šeit nekādu iebildumu nevarēja būt. Bet es domāju, ka šajā brīdī nav patiesībā nekāda pamata arī pieņemt šos grozījumus Vēlēšanu likumā, jo es jau minēju šo argumentāciju tajā brīdī, kad mēs šo likumprojektu nodevām komisijām, šos grozījumus, ka patiesībā mēs nonākam tādā absurdā situācijā, ka, lūk, Finansu ministrijā kaut kādi ierēdņi nav varējuši atrast nepieciešamo naudu automātiskas vēlēšanu iekārtas iegādei, un tajā gadījumā mums tagad Saeimai ir jāpakļaujas šai Finansu ministrijas atsevišķu ierēdņu gribai un jāmaina Vēlēšanu likums, lai vēl vienās Saeimas vēlēšanās šīs balsis netiktu skaitītas ar elektroniskās balsu skaitīšanas iekārtas palīdzību.

Es domāju, ka tā ir absolūti nepareiza pieeja. Mēs šeit jau esam par šo Saeimas Vēlēšanu likumu ilgi diskutējuši. Mēs esam šo lēmumu pieņēmuši, un tad valsts institūcijām tagad nekas cits neatliks, ka tām šis likums ir jāizpilda. Un tā ir patiesā lietu kārtība mūsu valstī. Un tāpēc es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 3, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu, Grīnblata kungs, jūsu apsvērumi par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem un izskatīšanas datumu. Lūdzu!

M.Grīnblats.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25.maijs. Otrais lasījums Saeimā — 27. un 28.maija sēdē.

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģiem nav iebildumu par minēto termiņu — iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam — 25.maijs, un izskatīt — 27. un 28.maija Saeimas sēdē. Iebildumu nav. Paldies, esam vienojušies.

Saskaņā ar mūsu vienošanos izskatām darba kārtības 35.jautājumu — likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" . Darba kārtības 35.jautājumu mums iesniedz deputātu grupa Juridiskās komisijas vārdā. Lūdzu, Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja deputātu grupas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" un atbalstīja šo likumprojektu izskatīšanai un pieņemšanai Saeimas sēdē. Šis likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" paredz izmainīt likumu sekojošos jautājumos. Izteikt jaunā redakcijā bezvalstnieku statusu, papildināt likumu ar 3.1 pantu par bērniem, kas ir dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā un viņu uzņemšanu pilsonībā. Tāpat arī ir izteikts priekšlikums — izmainīt 11.panta otro daļu, 13., 14., 19., 20., 21.pantu, kā arī izslēgt 29.pantu. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu akceptēt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Desmit deputāti ir iesnieguši priekšlikumu — atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — likumprojektu atzīt par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 16, atturas — 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atklājam debates. Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji! Tautas pārstāvji! Mums tagad suverēnā Latvijā nāk spiediens, ka mums būs jāpieņem kā pilsoņi bērni, kuri dzīvo varbūt ļoti nelatviskā vidē, kuru vecāki nav pilsoņi, tādi pilsoņi, kas pulcējas Vērmaņa parkā, aģitē pret mūsu valsti. Un mums ir lūgums tādus cilvēkus ieskaitīt par mūsu pilsoņiem. Mēs esam to pilsonības jautājumu ļoti nepareizi nostādījuši. Bija liela daļa, ko mēs šodien saucam par nepilsoņiem, kuri gribēja, ka būtu neatkarīga Latvija, kuri dabūja pilsoņu kongresa izdotās pases ar štempeli. Tos pilsoņus, kurus mēs esam tagad, jeb iedzīvotājus, kurus mēs esam tagad atstūmuši, nodevuši. Bet mēs pieņemsim tos, kas Vērmaņa parkā demonstrēja jeb stāvēja līdzi tiem demonstrantiem. Viss tas ir tāds murgs, ko tikai varētu aizstāvēt tādi paši, kas balsoja pret Pauļa Kļaviņa priekšlikumu, ka mums jābūt gataviem, ja notiek apvērsums mūsu zemē. Interesanti, ka starp tiem, kas balsoja pret, bija Ģirts Kristovskis, kas gan bija parakstījis to projektu, starp tiem, kas bija zālē un nebalsoja, lai gan bija parakstījuši to dokumentu, bija Oskars Grīgs. No "Tēvzemei un Brīvībai" vispār divi balsoja par, 9 balsoja negatīvi un 6 nebalsoja. Tad, tauta, saprotiet, kuri ir mūsu nacionālie cilvēki. Šis Pilsonības likums ir nodevība. Šis Pilsonības likums ne tikai nodot latviešu tautu, ne tikai nodod mūsu nākotni, jo mēs tagad iekļausim sev pilnīgi svešu ķermeni. Un tā ir nodevība pret tiem nepilsoņiem, kuri pastāvēja par brīvu, neatkarīgu Latvijas valsti Atmodas laikā. Šis likums un tie, kas to proponē, ir nodevuši Latvijas neatkarību, jo šis ir van der Stūla ieteikums. Šis nav neviens tāds, kas būtu lojāls Latvijas tautai. Vai tas būtu bijis nepilsonis Atmodas laikā, vai tādi, kas šodien ir Latvijas pilsoņi. Bet to mūsu viltus nacionālie aizstāvji, it kā negribēdami, mums uzspiedīs... Jā, Aida Prēdele arī balsoja pret Kļaviņa kunga ieteikumu. Kauns!

Mīļie draugi! Šis likums ir tik dziļa nodevība mūsu tautas nākotnei. Varbūt arī pasaules mieram, jo, ko mēs darīsim, ja mēs patiešām iekļausim mūsu sabiedrībā mums pretīgu spēku, kas šeit dzīvos un aģitēs par to, ka Latvijai ir jāiet atpakaļ Krievijā, par to, ka latviešu valodu nevajadzētu mācīties, ka mēs viņiem dosim pilsonību, un tad pēc tam viņu radi varēs braukt uz Latviju, lai varētu apvienot ģimenes. Viņi nav tikai pāris desmiti tūkstošu, kā mums šeit stāsta, saskaitiet viņus ar radiem, un tur ir kādi 300 miljoni. Kurš latvietis, kurš, kas ir lojāls latviešu tautai, varētu šādu grēcīgu, prettautisku likumu izdomāt? To varētu van der Stūls, to varētu Straume, Jirgens un vēl kādi. Bet to nevarētu tāds, kuram ir latviešu tautas intereses pie sirds. To nevarētu tāds, kas gribētu, lai šeit būtu miers. Lai mums būtu uzticīga pilsonība, kas pilnveidotu mūsu tautu. Nē, šiem bijušajiem Komunistiskās partijas vadītājiem, kuriem bija sapnis rusificēt mūsu tautu, kuriem ir sapnis šķelt mūsu sabiedrību, viņiem tas ir izdevīgi. Iebūvēsim mūsu sabiedrībā mums pretīgus spēkus! Dosim viņiem sankcijas šeit aģitēt pret mūsu tautu.

Šis likums ir pilnīgi aplams. Ja būtu citi kritēriji, ja ģimene runā latviski. Ja cilvēks ir pats izvēlējies, ka viņš grib būt latvietis, tad ņemsim viņu! Pieņemsim viņu. Bet tas, ka viņš tikai ir piedzimis Latvijā un izmantot savu brīvību Latvijā, aģitēdams ar Krievijas karogu Vērmaņa parkā, bet mēs viņu godināsim ar pilsonību, tas nav man pieņemams, tas nav tautai pieņemams. Bet tas laikam ir pieņemams "Tēvzemei un Brīvībai". Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Es jūs aicinu atbalstīt tieši šo likumprojektu, kas reglamentē pilsonības iegūšanu. Šis ir labākais no iespējamajiem variantiem, un ir pilnīgi skaidrs, vai nu šā gada jūnijā, jūlijā, augustā, septembrī, vai varbūt nākamā gada janvārī, bet mēs grozījumus šajā Latvijas Republikas Pilsonības likumā pieņemsim.

Valdmaņa kungs, no visiem iespējamajiem variantiem, es domāju, šis ir visvairāk pārdomātais likumprojekts, saskaņots un atstāj vienu no vērtības simboliem jeb vienu no kritērijiem pilsonības iegūšanai bērniem, kam ir valsts valodas zināšanas, latviešu valodas zināšanas. Neaģitējiet pret labāko no variantiem, skaidri apzinoties, ka diemžēl vai par laimi tautas kopa "Brīvībai" un arī Sieviešu partija nebūs vairākumā nākamajā Saeimā. Atrisināsim šo jautājumu, jautājumu, kas šobrīd ir pieņemams kā centristiskajam "Latvijas ceļam", tā labējai "Tēvzemei un Brīvībai". Paldies par uzmanību! Aicinu atbalstīt šā Pilsonības likuma labojuma variantu! (Starpsauciens: "Kas tev ir pret Sieviešu partiju?")

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Vai tas būtu ticami vai ne, bet mēs šobrīd esam nonākuši līdz tādai situācijai, ka mēs šeit, Saeimā, skatām grozījumus Pilsonības likumā. Kas to būtu domājis pirms gada vai diviem, ka tas šeit varētu šīs Saeimas laikā notikt? Un ka šajā gadījumā, kad šie grozījumi tiek veikti, turklāt tiek atvieglotas iespējas personām naturalizēties un kļūt par Latvijas pilsoņiem, un šajā gadījumā mēs nemaz neredzam šeit, tribīnē, šos kvēlākos šīs pozīcijas aizstāvjus "Tēvzemei un Brīvībai", kas iestājās visu laiku pret to. Nonākuši jau bija pat tiktāl, ka pat mēģināja organizēt Saeimas sākumā referendumu par to, ka mums vispār Latvijā nevajadzētu uzņemt nevienu pilsoni praktiski. Tātad tas bija šīs Saeimas darbības sākumā, un cilvēki tiešām ticēja tādiem ideāliem un gāja parakstīties. Mēs varam dažādi vērtēt to, vai tas bija pamatoti un cik lielā mērā šis projekts bija pamatots, bet nu tagad mēs redzam, ka no šiem ideāliem šeit nekas nav palicis pāri. Jā, nu tas acīmredzot ir tas, ko varas iespējas izdara ar vienu zināmu politisku pozīciju, diemžēl šobrīd tas ir noticis.

Un ja mēs pat redzam to, ka Jirgena kungs šeit nāk un pirms tam runā pret izmaiņām darba kārtībā, kas būtu saprotams, izejot no šīs partijas "Tēvzemei un Brīvībai" nostādnēm, mēs tomēr redzam, ka viņiem šeit tā vienotība tik liela nav, un daži deputāti vēl no pašiem tēvzemiešiem arī šo viņu publiski pausto viedokli atbalsta. Es domāju, šeit tiešām būs zīmīgs balsojums, kurš šeit parādīsies, un es gribu aicināt visus pievērst uzmanību tieši balsojumam par to, kādā veidā kurš deputāts ir balsojis un kādā veidā partija ir nostājusies, un cik lielā mērā tas sakrīt ar tiem ideāliem, kas ir līdz šim pausti.

Es domāju, ka katrs deputāts tomēr un arī katra partija praktiski spēs izdarīt šo savu izvēli atbilstoši savai pārliecībai, un līdz ar to mēs arī Saeimā spēsim noteikt šo kopējo vairākuma gribu un atrast šeit kādu saprātīgu risinājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti! Jāsaka, man izraisa izbrīnu fakts, ka šobrīd debatēs par tik nozīmīgu likumprojektu faktiski es esmu pēdējais deputāts šobrīd, kas pieteicies runāt debatēs. (No zāles: "Nē, nē! Vēl ir!") Tomēr jāatzīst, godātie kolēģi, ka likumprojekts ir sagatavots diezgan pavirši no juridiskā viedokļa. Ja konceptuāli ir atbalstāma pieeja, ka pilsonība ir piešķirama tikai gadījumā, ja persona ir apguvusi latviešu valodu, tad, ja mēs uzmanīgi izvērtējam piedāvāto likumprojektu, ir vismaz divas, manuprāt, ļoti rupjas kļūdas.

Pirmā. Likumprojekta 2.pantā ir piedāvāta šāda redakcija, ka automātiski pilsonību iegūst bērns, kurš pēc 1991.gada 21.augusta dzimis Latvijā, šā likuma noteiktajā kārtībā, sasniedzot 16 gadu vecumu, kaut viens no vecākiem ir bijušās PSRS pilsonis, kuram nav citas valsts pilsonības un kurš pastāvīgi ir dzīvojis Latvijā no 1991.gada 21.augusta.

Ko tas, godātie kolēģi, nozīmē? Tas nozīmē sekojošo. Ja kāda persona pēc 1991.gada 21.augusta, kas ir bijis bijušās PSRS pilsonis, ir kādu neilgu laika periodu iebraucis Latvijā un šeit dzīvojis, šeit likumā nav norādīts "pastāvīgi dzīvojis", kādā statusā dzīvojis, ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, pagaidu uzturēšanās atļauju, kādā cita statusā un ir dzimis bērniņš šai personai, tad automātiski var pretendēt uz Latvijas pilsonību. Neapšaubāmi, ievērojot šā likuma noteikumus. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē sekojošo, ka visi tie 130 000 personu bērni, kuri laika periodā no 1991. gada 21. augusta ir izceļojuši uz NVS valstīm, ka viņu bērni var pretendēt uz pilsonību. Tā tas iznāk. Paskatieties, godātie kolēģi, ko jūs esat ierakstījuši šajā konkrētajā piedāvātajā tekstā: ja pēc 1991. gada 20. augusta ir pastāvīgi dzīvojis Latvijā.

Tātad nākošais. 6. apakšpunkts. Tiek piedāvāts izteikt 19. pantu šādā redakcijā: Latviešu valodas prasmes pārbaude. Latviešu valodas prasmi pārbauda Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Piedāvātajā redakcijā nav ne vārda par to, kādas institūcijas veiks šo pārbaudi. Spēkā esošajā likumā ir skaidri un gaiši noteikts, ka latviešu valodas prasmi pārbauda attiecīgi izveidotas komisijas. Tātad Ministru kabinets varēs brīvi noteikt, ka šo valodas prasmi pārbauda, teiksim, nu noliekot eksāmenus attiecīgajā krievu mācību valodas skolā latviešu valodas attiecīgajā priekšmetā. Šāda neskaidra pozīcija, godātie kolēģi, nav pieņemama. Un uz otro lasījumu ir obligāti šīs neskaidrās normas labojamas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Taisnība, ka šis ir mazākais ļaunums no trim ļaunumiem. Bet tas ir ļaunums. Un galīgi nepiemērotā laikā mēs taisāmies mainīt Pilsonības likumu. Absolūti nepiemērotā laikā. Pēc Krievijas pasūtījuma? Avīzes jau raksta: Ulmanis gaida telefona zvanu no Maskavas. Nu briesmīgi tas skan, ja jūs esat no vecākās paaudzes un dzirdējuši esat, ka Ulmanis gaidīja ziņas no Maskavas 1940. gadā. Šis spiediens no Krievijas puses ir tik uzkrītošs, ka mūsu svēts pienākums ir šinī brīdī nepakļauties nekādā gadījumā, lai nesekotu kaut kas daudz bīstamāks, kas viss acīmredzot ir ieplānots. Un ja mēs nestāvēsim īsti kā klints, tad redzēs, ka mūs var spiest nākošajā jautājumā, pēc tam nākošajā jautājumā un pēc tam izšķirošajā jautājumā, un piepildīsies tie mūsu apsmieto pareģu pareģojumi, ka Latvija otrreiz nepastāvēs tik ilgi, cik pastāvēja pirmo reizi. Lai nepiepildītos šie pareģojumi, es lūdzu nepacelt šo Pilsonības likuma grozījumu, un vislielākais pārmetums tiešām, kā teica Kārlis Čerāns, ir "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, kas bija zvērējuši saviem vēlētājiem negrozīt likumu, pat izvērsāt... Vai jūs neatceraties, kādu kampaņu jūs vēlēšanu laikā izvērsāt pirms vēlēšanām, prasījāt vēl papildu stingrību šim likumam, gribējāt veidot tautas nobalsošanu, un dažu balsu tikai pietrūka, bet jūs izprovocējāt arī ar šo tikai to, ka cilvēki tika no darba atlaisti, kuriem vajadzēja savus ierakstus redzēt pasēs, un viņi tika kādi simti cilvēki atlaisti no darba jūsu aģitatoriskā pasākuma dēļ. Un tas bija tikai, lai vēlēšanās gūtu balsis, īstenībā lai nodotu Latvijas tautu. Un tagad vēl jūsu ministrs, jūsu valdības ministrs sauc Latvijas patriotus, leģionārus par "Waffen SS" oficiāli nosauc... (Starpsauciens: "Provokators!"), un par to jums būs jāatbild. Paldies par jūsu uztraukumu un uzmanību! (Starpsauciens: "Nu nemels taču!")

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es aicinātu nepakļauties kolēģiem no pozīcijas, kas šodien daļa uzstājas kā provokatori. Un šinī gadījumā es domāju cienījamo Tautas kopu "Brīvība" un "Latvijai", kura pati pēdējā laikā, man liekas, pārvērtusies par galertu. Un kādēļ es to norādu? Cienījamie kolēģi! Mēs neviens nevaram aizmirst citu momentu, ka šie kolēģi aicina šinī gadījumā uz valdības gāšanu. Es brīnos... laikam varbūt arī Šķēles kungs par to, ka Ulmaņa kungs nebija viņu uzaicinājis uz diskusiju, tādēļ arī šodien Lagzdiņa kungs tik aktīvi iestājas pret, jo Ulmaņa kungs nepaspieda Šķēles kungam roku kā parlamentā pārstāvētai grupai. Un šinī gadījumā mēs varam visi atcerēties Panteļējeva kunga un Lībanes kundzes teicienu par to, ka tas ir uzticības kredīts "Tēvzemei", "Tēvzemes" veidotajai valdībai, un viens no galvenajiem kredīta avotiem — tas ir jautājums par bērnu naturalizāciju. Un to visi atceras. Atcerās arī Panteļējeva kunga vārdus no šīs tribīnes, kas pateica, ja šis jautājums, ko Eiropas Savienība pieprasa, un būsim reālisti, netiks apstiprināts, tad šī valdība kritīs. Un šinī gadījumā, cienījamie kungi, mēs varam runāt par to, ka tagad būs tāds diezgan interesants brīdis — balsojums par uzticību valdībai. Vai arī Panteļējeva kunga un "Ceļa"... viņam nav nekādas morāles un nekāda atbildība. Ir vieni vārdi, un otri ir darbi.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, mēs varam nopietni pārdomāt, vai šinī brīdī, varbūt pēc īsa brīža balsojuma, varbūt nākošais etaps būs valdības krīze.Un kas grib to panākt? Un kam tas ir izdevīgi? Un ja parasti Čerāna kungs un Kostandas kungs bļāva par to, ka, lūk, Maskavas valdībai mēs te nelaidīsim roku kaut kādu vai nedosim tiesības, tad, iespējams, jūs gribat šinī gadījumā panākt valdības krīzi. Nu tad izvedīsim pārrunas un runāsim par jaunās valdības sastādīšanu.

Un šinī gadījumā man patiešām vienreiz ir rets gadījums, kad es ceru, ka mēs varēsim nobalsot draudzīgi par ar "Tēvzemi" kopā, ar "Ceļu" un pārējiem kolēģiem, lai šis likums beidzot normāli tālāk virzītos un lai mēs visi varētu tuvināties Eiropas Savienībai, ko visi vismaz ir deklarējuši. Un nevajadzētu tikai cerēt tikai uz to, ka atsevišķu partiju līderi dzīvo Eiropas Savienībā, bet varbūt beidzot arī Latvijas tauta dzīvotu.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Atšķirībā no Lagzdiņa kunga un daudziem šajā zālē sēdošajiem 5. Saeimā es balsoju pret spēkā esošo Pilsonības likumu. Jā... un tieši tāpat kā daudzi no tēvzemiešiem nevarēju iedomāties, ka man nāksies šī likuma normas mīkstināt. Bet atšķirībā no 5. Saeimas es tomēr esmu vairāk iekļāvies tajā realitātē, starptautiskajā realitātē, kur šobrīd atrodas Latvijas valsts, un neapšaubāmi mums ir reāli jādomā par situāciju un jāmēģina risināt problēmas tā, lai tās maksimāli aizsargā mūsu valodu, mūsu pilsoņu kopumu un maksimāli saskan ar tām starptautiskajām normām, kuras Latvijas Republika ir ratificējusi vai akceptējusi. Diemžēl dzīves realitāte bieži vien izrādās daudz skaudrāka un pārkāpjamāka par mūsu ideāliem vai par mūsu uzskatiem kādā konkrētā laika sprīdī. Tāpēc es negribu apvainot ne "Tēvzemi un Brīvību", kuras uzskati par 6. Saeimas darbu sākotnē bija drusciņ citādāki, nekā ir šobrīd, es, tieši otrādi, gribu apsveikt viņus ar to, ka viņi ir gatavi pieņemt kompromisa lēmumus, kas gala rezultātā būs par labu šai valstij. Bet es gribu atzīmēt arī Lagzdiņa kunga iebildes, un, sagatavojot otrajam lasījumam, šīs iebildes ir noteikti ņemamas vērā. Katrai normai ir jābūt precīzi juridiski formulētai un precīzi un skaidri katram saprotamai. Tāpat arī es varētu domāt, ka mēs varētu nopietnāk pastrādāt pie 6. priekšlikuma punkta par 19. panta redakciju, tātad par Ministru kabineta tiesībām noteikt. Kaut gan jāteic, ka laikā, kad šis likums attiecībā uz bērniem stāsies spēkā, acīmredzot Latvijas Republikas izglītības sistēma būs spējīga dot visiem pēc skolas beigšanas vai jau skolas pirmajos gados, ņemot vērā tās izmaiņas, ko mēs esam iestrādājuši Izglītības likumā šobrīd, ka katrs cilvēks, kas pastāvīgi dzīvos un iegūs izglītību Latvijas Republikā, būs gatavs runāt latviešu valodā, būs tam sagatavots un līdz ar to vairāk vai mazāk būs integrēts šajā sabiedrībā, jo integrācijas nosacījums numur viens neapšaubāmi ir šīs Latvijas latviešu valodas, valsts valodas, ja kādam patīk to tā saukt, zināšanas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu — noteikt šodienas un rītdienas sēdē debatēm laiku piecas minūtes — pirmo reizi un divas minūtes — otro reizi. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Kārlis Čerāns vēlas runāt... kā jūs domājat... pret, protams. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Nekādi nav saprotams, kā šāds priekšlikums tagad parādās tajā brīdī, kad mēs skatām tādu svarīgu jautājumu kā grozījums Pilsonības likumā. Un tieši šā jautājuma skatīšanas vidū, kad šeit būtu vēl ļoti daudzi argumenti sakāmi un acīmredzot ļoti daudz vēl ir nepateikta uz šo brīdi. Un tāpat arī mums ir šodien šajā darba kārtībā "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", kur ir faktiski jaunas Satversmes daļas pieņemšana, un es absolūti nedomāju, ka tas būtu pareizi noteikt, ka mēs arī par Satversmi, par šiem trīs alternatīvajiem projektiem varētu debatēt tikai piecas minūtes kā maksimums. Un tāpat ir vēl arī vesela virkne citu nozīmīgu likumprojektu, kur mums nu tomēr varētu būt nepieciešamība arī runāt nedaudz ilgāk nekā šīs piecas minūtes. Es aicinātu tomēr šādu vispārēju priekšlikumu neatbalstīt, un tad, ja kādā brīdī ir... kādas debates par kādu jautājumu ieilgst, tad tajā gadījumā mēs varam nobalsot par šo priekšlikumu attiecībā uz šo konkrēto jautājumu, bet es vēlreiz atkārtoju, ka mums ir darba kārtībā Satversme, un faktiski tātad Satversmes otrā daļa, tātad puse no mūsu Satversmes, kuru mēs tagad šeit Saeimā debatēsim pa piecām vai divām minūtēm. Es domāju, ka tas absolūti nebūtu pamatoti. Paldies! Es aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns — par.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Paskatīsimies, kas tagad uzstājas pret. Uzstājās pret visi tie, kas speciāli provocē un vēlas to, lai šie jautājumi netiktu izskatīti. Mēs jau esam pārgājuši uz divu dienu darba režīmu. Un, protams, es varu piekrist tam, ka arī kā kolēģi no "Latvijai" teica, ka viņi panāks Zīgerista ideju par to, ka Saeimai jau sen vajadzēja strādāt divas dienas. Es domāju, ka drīzumā mēs strādāsim trīs dienas.

Un es domāju, ka Satversme, tas ir otrais lasījums. Un tas pēc būtības ir konceptuāls jautājums — kādu projektu mēs virzīsim. Un jauki, Čerāna kungs, es ceru, ka jūsu frakcija iedeva alternatīvo variantu, un divi varianti ir, kurus mēs varam atbalstīt. Un cerams, ka mēs šo jautājumu beidzot izkustināsim no mirušā punkta.

Bet mēs nevaram aizmirst, ka priekšā vēl ir ļoti auglīgas diskusijas par... Nu nebūs diskusijas, bet būs balsojums par Prezidija biedru, priekšsēdētāja biedru, būs par Dalbiņa kungu un vēl daudzām tēmām. Un patiešām, ja būs Satversmes jautājums, tad jebkura frakcija var savākt tos desmit parakstus, kas ir nepieciešami, un piedāvāt Saeimai, ka šeit jāpagarina debašu laiks. Un šinī gadījumā es aicinātu atbalstīt šo iniciatīvu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu un balsojam deputātu priekšlikumu par debašu laika samazināšanu — piecas minūtes — pirmo un divas minūtes — otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 16, atturas — 6. Pieņemts. Runās Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, padomes kalpi, tauta! Prieks atkal, bet tieši, pirms es tieku pie tribīnes, saīsina runāšanas laiku. Apsveicu! Mīļie draugi, es pateikšu, ka varbūt mums pat nevajadzētu par šito jautājumu runāt tālāk, par Pilsonības likumu, jo redziet, pēc mūsu konstitucionālā likuma starptautiskajās konvencijās ņem precedentu... un tad, kad mēs tiksim pie tā dienas kārtības punkta, kas bija 11. no sākuma, tad mēs apskatīsimies, ko starptautiskās konvencijas saka par nepilsoņu jautājumu. Tās starptautiskās konvencijas mēs esam ratificējuši, tās ņem precedentu, un strīdaties, kā jūs gribat, tā starptautiskā konvencija gandrīz pasaka visu. Un visa šitā klaigāšana — tautas provokācija, ko "Tēvzemei un Brīvībai" izved, tautas nodošana, ko mēs šeit darām, neizdodas, jo ir starptautiska konvencija, kurai mēs pievienojāmies, tā daudz ko pasaka šitanī jautājumā, un, kad mēs tiksim pie 11. dienas kārtības punkta, es domāju, ka viss būs skaidrs. Mēs nedrīkstam... mums nav atļauts rīkoties pret tām starptautiskajām konvencijām, kuras mēs esam ratificējuši, mēs nedrīkstam nodot mūsu tautu, un, draugi, cenšaties, kā jūs gribat, jūs to nespējat darīt, vismaz likumīgi ne.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nepārprotami, ka latviešu tautai vispieņemamākais risinājums būtu, ka katru gadu būtu noteiktas kvotas un atkarībā no šīm kvotām varētu piešķirt pilsonību noteiktam skaitam pretendentu. Bet diemžēl šobrīd tā situācija ir tāda, ka mums ir jāizvēlas tas maksimāli saprātīgākais kompromisa variants. Es uzreiz teikšu — šis likumprojekts konceptuāli ir atbalstāms tā iemesla dēļ, ka no pretendenta jebkurā gadījumā tiek prasītas latviešu valodas zināšanas. Es uzskatu, ka Saeimai ir jāatbalsta tieši šis likumprojekts, nevis tas, ko ir iesniedzis Ministru kabinets, kas diemžēl pieļauj iespēju, ka pretendents var arī nezināt latviešu valodu.

Tajā pat laikā pie šī likumprojekta ir ārkārtīgi nopietni jāstrādā. Un pilnīgi pareizi te norādīja deputāts Lagzdiņš, kaut vai 1.pantā. Absolūti ir mazsvarīgi, vai šeit pastāvīgi ir dzīvojis šī bērna viens no vecākiem. Bet ir absolūti nepieciešami, lai šis bērns jeb, pareizāk sakot, jaunietis, kurš pretendēs uz pilsonību, būtu šeit pastāvīgi dzīvojis no dzimšanas brīža. Jo tikai, pastāvīgi šeit dzīvojot, viņš būs ieguvis attiecīgu izglītību un viņš būs apguvis latviešu valodu. Ja šeit šis bērns nebūs dzīvojis, tad runāt par to, ka šis pretendents, šis jaunais cilvēks ir kaut vismaz daļēji iekļāvies latviskajā sabiedrībā vai kā moderni mēs te sakām — integrējies, par to nevar būt ne runas. Tātad šī panta redakcija ir jāmaina.

Tāpat nepārprotami ir jāmaina redakcija, kas attiecas uz izglītības iegūšanu vidējās speciālās vai arodizglītības iestādēs. Te vienkārši ir saputrota terminoloģija, jo arī vidējā speciālā izglītība ir profesionālā jeb arodizglītība. Tā ka šeit ir jāprecizē šī panta redakcija. Turklāt, manuprāt, vēl ir jādiskutē, vai ir pietiekami, ka jaunietis, uzrādījis apliecību, ka viņš ir beidzis viengadīgo arodizglītību latviešu plūsmā, jo pilnīgi es pieļauju iespēju, ka viņa latviešu valodas zināšanas var būt arī nepietiekamas. Kas attiecas uz vispārizglītojošo skolu, tad, protams, šeit nekādas diskusijas nevarētu būt.

Tāpat arī es tomēr aicinu vēlreiz padomāt par to, vai personām, kurām ir īpaši nopelni Latvijas labā, var uzticēt pilsonības piešķiršanu Ministru kabinetam. Šajā gadījumā diskusijās nevarēs piedalīties opozīcija. Šajā gadījumā var tikt pārspīlētas resoru intereses, un mēs jau redzam, ka bija pretendents šeit no iekšlietu sistēmas, kur jau bija tā noskaņa, ka mēs varētu uzņemt pilsonībā par īpašiem nopelniem veselas policijas nodaļas, jo, redz, viņi ir bijuši policisti tanī laikā, kad Latvija ieguva neatkarību un nenostājās pretinieku pusē. Manuprāt, ņemot vērā to, ka šajos gados Saeima tomēr ir piešķīrusi pilsonību par īpašiem nopelniem ļoti ierobežotam skaitam, un pilnīgi šī prasība, ka ne vairāk kā 50 personas kalendārā gada laikā, šī te pieeja ir izturēta, turklāt Saeimā piedalās arī opozīcija. Un manā izpratnē, ka Saeimā tomēr šie kritēriji varētu būt stingrāki, nekā tas ir Ministru kabinetā. Starp citu, igauņi savā laikā bija piešķīruši tiesības Ministru kabinetam. Ņemot vērā to, ka tur tiešām sāk dominēt resoriskās intereses, atteicās, un tagad vairs šāda kārtība Igaunijā nav.

Arī ir diskutējams pants par latviešu valodas prasmes pārbaudi. Varbūt tiešām ir nepietiekami, ka šeit likumā ir ierakstīts, ka latviešu valodas prasmi pārbauda Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Protams, ir jāuzticas neatkarīgās Latvijas Ministru kabinetam, bet varbūt tomēr labāk, ja šī pārbaudes kārtība būtu reglamentēta likumā.

Tātad nepārprotami šeit ir pietiekami daudz nepilnību. Bet tomēr konceptuāli vajadzētu šo likumprojektu atbalstīt, jo šeit ir ievērots galvenais — no pretendenta tiek prasīta latviešu valodas prasmes pārbaude. Izvēlēsimies šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte, LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte

(LZS, KDS). Augsti godātie deputāti! Atvērt logus Pilsonības likumā un mainīt 14.pantu, tas nozīmē noņemt ierobežojumus. Un patiesībā tā ir tā prasības būtība, ko mums izvirza, un patiesībā tam arī ir pienācis laiks. Taču nekādā gadījumā neviens mums nevar izvirzīt nekādas prasības un nekad nepienāks laiks samazināt prasības.

Manā izpratnē personai, kura vēlas kļūt par pilsoni, bet izvēle ir katra cilvēka brīva griba, tā ir cilvēku tiesību norma, un, kļūstot vai izvēloties kļūt par pilsoni, ikvienam indivīdam ir jāuzņemas kādas saistības. Un tās saistības, tās, lūk, ir tās mūsu prasības. Saistības, un ir jābūt gatavībai saņemt šo politisko tiesību. Tāda ir visu pasaules valstu prakse. Mēs nekādā veidā neko nepārkāpjam, ja uzturam šīs prasības.

Katram ir jāatbild par savu darāmo. Par savu darāmo daļu šajā procesā. Un te es gribētu nodalīt valsti un indivīdu. Valsts, tas šobrīd ir šis likums, kurš piedāvā noteiktu sistēmu, noteiktu kārtību, kura, attīstoties šo astoņu gadu laikā, ir sasniegusi situāciju, kurā ir nepieciešamas izmaiņas. Un, lūk, indivīdam, kurš izvēloties izlemj, un viņam ir jāspēj saņemt šis piedāvājums, ir šī viena daļa, un valstij ir šī otra daļa. Valstij ir jāpiedāvā, nosakot prasības, bet indivīdam ir jābūt gatavam saņemt šo piedāvājumu. Lai tas varētu notikt, ir izglītības piedāvājums. Un prasības izglītībā. Arī par to jau esam diskutējuši, un nekā jauna te nav. Tikai jābūt ir pilnīgai konsekvencei šajās prasībās.

Es gribu vienu piemēru jums atgādināt par tiem skolotājiem, kuri strādā daudzās no valsts budžeta finansētās Latvijas skolās, kurās mācību valoda ir krievu valoda. Šie skolotāji Daugavpils konferencē, runājot par integrācijas procesiem un par problēmām to risināšanā, lūdza iespēju naturalizēties, un tā iespēja ir redzama tikai un vienīgi caur šo "logu" atvēršanu, kas neierobežo šos vidējā vecuma un samērā jaunus cilvēkus iegūt pilsonību, protams, tad, ja viņi ir tam gatavi. Un tādā gadījumā prasības pret šiem skolotājiem, kuras tiek izvirzītas, lai viņi šajās Latvijas skolās, par valsts budžeta naudu finansētās, pat arī citās valodās mācītās, tiktu veidoti Latvijai lojāli pilsoņi, kļūtu korektas. Jo pretējā gadījumā mēs šobrīd no nepilsoņiem pieprasām, un tas ir ļoti normāli, ka mēs skolā gatavojamies sagaidīt no skolas absolventus, kas ir Latvijas pilsoņi, mēs prasām no šiem skolotājiem ārkārtīgi nekorektu lietu, nekorektu prasību. Viņi, nepilsoņi būdami, māca lojālus pilsoņus. Viņi gatavo šos pilsoņus. Šīs attiecības ir pārāk delikātas un pārāk sarežģītas starp šo bērnu un skolotāju, kurš šajā valstī, kā viens, tā otrs, ir šajā valstī piederoši. Tādā vai citādā formā. Un, atverot "logus", šī prasība vai šis lūgums, kas tiek izteikts ļoti korektā formā no skolotāju puses, kuri ir apmēram 10 000, un šeit nekādā gadījumā nevar realizēties prasība no to skolotāju puses, kuri nezina latviešu valodu vai kuri nevēlas būt par lojāliem Latvijas pilsoņiem. Un tad tas jau ir cits jautājums — kā viņi saglabās savas darbavietas? Taču tiem, kuriem ir šī gatavība — saņemt pilsoniskās tiesības, tās viņiem ir jāpiedāvā no valsts puses. Un nevajag valstij uzņemties to atbildību, kura ir jāatstāj, indivīdam izvēloties, vai viņš grib vai negrib šajā valstī, kuru viņš ir izvēlējies par zemi sev un saviem bērniem, kļūt par šīs valsts pilsoni. Tātad uzņemties atbildību.

Valoda ir Eiropas struktūru atzīta prasība no Latvijas puses tiem, kuri nav naturalizējušies un nav kļuvuši par pilsoņiem.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes pagājušas.

A.Rugāte.

Es beidzu. Paldies! Un 12 gadi skolā, tie audzinās pilsoni, un tie mācīs valodu. Es aicinu balsot par Ministru kabineta iesniegto dokumentu, kurš nebūt nav pilnība. (No zāles: "Šis jau nav Ministru kabineta...") Tas ir jālabo, un ar to ir jāstrādā. Bet šī ir vienīgā izeja un vienīgais risinājums.

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es šodien nerunāju frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" vārdā. Es runāju savā vārdā. Bet es uzskatu, ka es izteikšu vairākuma frakcijas locekļu domas un vienīgi šis oficiālais pilnvarojums, kurš man trūkst, jo mēs neesam gatavojuši oficiāli cilvēku, kurš runātu par šo likumu, varbūt man kavē runāt frakcijas vārdā. Es domāju, ka es izteikšu arī tās domas, kuras pārstāv "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK atbalstītāji.

Opozīcija mums pārmet, ka mēs esam piekrituši mainīt Pilsonības likumu. Arī es kādreiz četru gadu vecumā domāju, ka es nekad neprecēšos un man nebūs bērni. Bet tā nav noticis. Brīdi vēlāk, vidusskolas vecumā, es gribēju kļūt par lidotāju. Bet es par lidotāju neesmu kļuvusi. Tāpēc, ka situācija ir mainījusies. Arī šajā Pilsonības likuma sakarībā daudz kas ir mainījies. Es gribu pateikt, ka tikai mūsu — LNNK un "Tēvzemei un Brīvībai" — stingrās nostājas dēļ Pilsonības likums nav sagrozīts nelaikā. Tas nav sagrozīts ne Šķēles valdības laikā, ne pirms 6.Saeimas vēlēšanām. Es biju kā "Tēvzemei un Brīvībai" pārstāve kopā ar Aigaru Jirgenu iekļauta darba grupā, kura meklēja šo kompromisu. Un kompromisa uzdevums bija tāds — iztapt Eiropas Savienībai, atvērt vārtus uz Eiropas Savienību un paturēt augstu mūsu prasības, to, ka pārāk zemu nenolaisties, neizmainīt šīs prasības tiem cilvēkiem, neliberalizēt viņus, kuri vēlas iegūt pilsonību. Un tagad, ja vien paspēšu šajā īsajā laikā, mēģināšu mazliet komentēt šo likumprojektu.

Vispirms es gribu pateikt, ka tieši "Tēvzemei un Brīvībai" ierosinājumi abi tika pieņemti, un viens no tiem ir, ka tika definēts bezvalstnieka statuss arī šajā likumā. Otrs, ka netiks vairs Saeimā piešķirta pilsonība par īpašiem nopelniem. Mūsu prasība bija, ja no likuma šī norma tiek svītrota un Saeima šīs funkcijas vairs nepilda, tādā gadījumā nedot vairāk kā 20 personām pilsonību par īpašiem nopelniem. Diemžēl bija arī jāiet uz kompromisu, tā ir palicis, ka gada laikā var būt 50 personas, kurām var piešķirt par īpašiem nopelniem pilsonību.

Par pilsonības logiem. Šos logus var atcelt šajā mirklī, tā vienojās visas frakcijas, kas strādāja darba grupā Amerika vadībā, tas ir vēl pirms "Saimnieka" lielās aiziešanas no politiskās skatuves, un tika panākts tāds kompromiss, vadoties no tā, ka tikai 7%, nevis baru bariem nepilsoņi metīsies iegūt pilsonību, jo šeit dažādi var būt motīvi, viens no motīviem, piemēram, ir tāds, ka gaida, lai Latvija tiktu iekļauta Padomju Savienībā, arī tāds motīvs var būt, un tikai 7% izmantojuši šīs tiesības, un Naturalizācijas pārvalde pagaidām ir bez darba, tātad mēs varam šos logus apvienot, dot iespējas tiem cilvēkiem, kuri pārvalda latviešu valodu. Bet man ir lielas problēmas, un tāpēc es arī saku, ka es runāju savā vārdā. Frakcija neatbalstīja šī likuma apspriešanu steidzamības kārtībā, neatbalstīja. Saeima nobalsoja par steidzamību, un tāpēc, ja nepaspēsim iesniegt visus... ja nepaspēsim normāli izskatīt visus frakciju iesniegtos priekšlikumus, es domāju, ka mans balsojums var būt pret šo likumprojektu otrajā lasījumā, un es jau tagad gribu pateikt, ka vajadzētu visiem deputātiem rūpīgi apsvērt, konsultēties ar sabiedrību, lai šo ļoti svarīgo likumu nevis steidzamības kārtībā pieņemtu, bet kārtīgos trijos lasījumos, kur jāskrien? Nekur nav jāskrien.

Otra lieta, otrajā lasījumā mēs esam apsprieduši Valodu likumu. Šajā likumā mēs arī mazliet runājām par valodu un nedaudz esam piekāpušies tiem cilvēkiem, kuri grib iegūt pilsonību un grib mazliet reālākas padarīt šīs valodas pārbaudes. Vai es varu lūgt divas minūtes. Vai pēc brīža?

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas. Balsojam par divu minūšu runas pagarināšanu Seiles kundzei. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Turpiniet runāt!

A.Seile.

Paldies, ja nav kvoruma, runāšu, kamēr atradīsies kvorums. Tātad šajā likumā kas ir teikts par valodu? Šeit ir teikts, ka atstāstījumu var aizvietot ar rakstu darbu par komisijas uzdotu sadzīves rakstura tēmu. Es domāju, ka šādu priekšlikumu var arī atbalstīt, jo veciem cilvēkiem tiešām ir ārkārtīgi grūti koncentrēties uz atstāstījuma tekstu, bet uzrakstīt domrakstu par uzdotu tēmu, nevis par pašu izvēlētu tēmu, es domāju, tas ir normāli, bet šādus labojumus vajag saskaņot ar Valodu likumu. Arī no šī viedokļa steidzamība absolūti nav pieņemama šim likumam. Un tāpēc, ka Valodas likums ir apspriešanā otrajā lasījumā, vienlaicīgi redzot, kā virzās Valodas likums, tikai tad trešajā lasījumā varētu pieņemt šo Pilsonības likumu. No šāda viedokļa spriežot, es domāju, ka pirmajā lasījumā, lai likums varētu tikt apspriests, tas ir atbalstāms, bet padomāsim visi lopīgi par latviešu tautai labvēlīgāko risinājumu un labvēlīgu risinājumu arī tiem cilvēkiem, kuri tiešām vēlas integrēties Latvijas sabiedrībā, bet nedodot iespējas bez kādiem kritērijiem iegūt pilsonību tiem, kas ir latviskai Latvijai naidīgi noskaņoti un rīko nacionālistiskus mītiņus pret latviešu valodu un latviešu tautu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vispār šis likums man nav iekšēji pieņemams, jo tas, skatoties no Latvijas valsts viedokļa, ir amorāls, un tas legalizē okupācijas sekas, respektīvi, kolonizatoru atrašanos šeit, un kā pateicību viņiem mēs vēl viņiem piešķiram pilsonību.

Bet es gribētu cienījamai opozīcijai atgādināt, kādā veidā šis likums tapa pieņemts 5.Saeimā. Es līdz šai dienai atceros argumentēto uzstāšanos, ko 5.Saeimas laikā uzturēja Straumes kungs. Un tad tomēr ar milzīgi lielu balsu vairākumu šis likums tapa pieņemts. Tagad, kad sūkstās par to, ka tēvzemieši ir devuši atpakaļgaitu un piekāpjas, man viņiem rodas jautājums, kur jūs, dārgie draugi, bijāt, kad "Tēvzemei un Brīvībai" vāca parakstus tautas nobalsošanai par alternatīvo Pilsonības likumu, kur šī lieta bija paredzēta, kodu sistēma un viss pārējais? Čerāna kungs, es kaut kā nedzirdēju, ka jūs tā kaismīgi runātu par šī alternatīvā likuma pieņemšanu, un es nezinu, ka jūs būtu uzstājušies vienā frontē kopā ar "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Tautas kustību "Latvijai", tad, iespējams, ka mēs būtu toreiz vinnējuši. Bet jums, Čerāna kungs, iesaku esošo Pilsonības likumu izlasīt ļoti uzmanīgi, un principā šie labojumi, ko mēs šeit iesniedzam, tie absolūti nepasliktina esošo Pilsonības likumu, jo izlasiet, lūdzu, 3.pantā sakarā ar tiem bērniem, viņiem jau tik un tā pēc esošā Pilsonības likuma būtu tiesības saņemt šo pilsonību. Un principā šis pants absolūti neko nemaina, šeit ir ielikta valoda, ja jūs uzmanīgi lasījāt. Cita lieta, vienā citā likumprojektā nav ielikta šī valoda iekšā. Tāpat, ja mēs runājam par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā, tad mēs tam pieliekam punktu, un tad nebūs vairāk tas, ka mēs dodam pilsonību visādiem hokejistiem, kuri neprot latviski, visādiem naftas biznesmeņiem, kur skaidri un gaiši ir redzams, kādā veidā ir šeit tie lobiji atradušies un tā tālāk. Tā ka principā mēs ierobežojam šo lietu. Un tas skanīgais sauklis, ko man bieži nākas dzirdēt no opozīcijas, ka viņi ir par integrētu sabiedrību, ka viņi ir par šo nepilsoņu integrāciju civilizēti un tā tālāk, to es arī ļoti bieži dzirdu no opozīcijas, un man tā arī nav pieņemama. Es labāk gribētu, Čerāna kungs, lai viņi šeit neintegrētos, lai viņi brauktu tālāk vai nu uz Rietumeiropu, vai atpakaļ kaut kur citur, bet tā ir viena lietas būtība.

Otra lietas būtība, Čerāna kungs, jūs mūs provocējat nostāties tādā pašā opozīcijā, kā jūs esat, lai pārlēktu mūsu vietā, tas jau skaidrs kā āmen baznīcā. Bet es domāju, ka jūs šo lietu nesagaidīsiet, jo kādēļ? Mēs tomēr protam strādāt, es ceru, konstruktīvi. Un konstruktīva pieeja šiem jautājumiem var dot lielāku rezultātu. Un tanī skaitā es gribētu jums pateikt, ka šis nav tikai Krievijas spiediens par šī Pilsonības likuma izmaiņām, varbūt lielāks spiediens ir bijis no Eiropas Savienības puses. Kāpēc? Ļoti iespējams, ka tas ir Krievijas spiediena rezultātā. Čerāna kungs, es jums gribu pateikt par sestdien notikušo sarunu ar Krievijas Ārlietu ministrijas otrā departamenta direktoru Lilli Urmu, ko viņš teica Novgorodā. Viņš teica, kad Krievija nepiekāpsies ne par ceturtdaļu, ne par pusi šajā jautājumā, tieši tanī jautājumā, ko prasa mums Eiropas speciālisti. Un es domāju, ka mums tiešām jāiziet no realitātēm, jo kā mūsu vienīgo drošības garantu vismaz pašreizējā brīdī es redzu Eiropas Savienību un NATO. Ja jūs redzat to varbūt Krievijas pusē, ka no Krievijas tādas garantijas var nākt jeb no Centrālāfrikas republikas, nāciet šeit un to deklarējiet, un varbūt mēs tos jautājumus izskatīsim. Paldies, es aicinu Saeimu atbalstīt šo!

Sēdes vadītājs.

Laiks pagājis, Vidiņa kungs. Anta Rugāte. Otro reizi.

A.Rugāte

(LZS, KDS). Paldies, godātie kolēģi! Es esmu kļūdījusies, es aicināju jūs balsot par Ministru kabineta iesniegto dokumentu, bet es biju domājusi par darba grupas sagatavoto, kurā ir saskaņoti viedokļi. Es ļoti atvainojos! Bet es arī vienlaicīgi gribētu lūgt kolēģus tad, kad jūs runājat par Valodas likumu, tad es jūs lūdzu arī — mēģiniet būt precīzi, lai mēs jūs pareizi izprastu. Šobrīd Latvijā ir spēkā Valodu likums, bet tas likums, kas atrodas Saeimā, tas ir Valsts valodas likums.Un tad arī mēs viens otru pareizāk sapratīsim. Es atvainojos! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi, desmit deputāti ierosina šodien strādāt bez pārtraukuma līdz 18.30. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Deputāti grib balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — strādāt bez pārtraukuma līdz 18.30. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 21, atturas — 8. Priekšlikums ir pieņemts. Strādājam līdz 18.30 bez pārtraukuma.Debatēs runās Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Es būtu runājis tikai par vienu tēmu — par imitāciju, bet varbūt šeit var runāt par imitāciju, jo Vidiņa kungs mani izprovocēja uz uzstāšanos un man jāsaka, ka tad, kad vāca parakstus tautas nobalsošanai, tad vienīgais uz televīziju man atnāca līdzi un aizstāvēja šo nobalsošanas procedūru Čerāna kungs. Paldies, Čerāna kungs, es vēlreiz pateicos, jo pretī man nostājās Kaksīša kungs, Endziņa kungs, Bojāra kungs, Jurkāna kungs nu, grūti, pateikt ko aizstāvēja Kiršteina kungs, kurā brīdī toreiz. Un tas, ka ļoti maz darīja pati "Tēvzemei un Brīvībai", lai savāktu šos parakstus, pietrūka tikai 5000 parakstu, to es varu apliecināt, jo es pats piedalījos šajā kampaņā. Tāpēc, Vidiņa kungs, ja jūs ko runājat, tad runājat no sirds, nevis imitējat.

Un vēl man jāsaka, ka es nupat atgriezos no Kopenhāgenas un Oslo, un šajās divās valstīs es biju vēstniecībās, un man jāsaka, ka šajās vēstniecībās nav materiālu, kas stāstītu par mūsu valsts, mūsu tautas likteni un vēsturiskajām gaitām, (Starpsauciens: "Pareizi!") jo, lūk, Ārlietu ministriju vada Birkava kungs un Birkava kungs, nav sagādājis iespēju izmantot materiālus par mūsu pagātni, par mūsu vēsturi, lai pareizi stastītu Rietumu masu medijiem, Rietumu diplomātiem, jo ja viņiem būtu šie materiāli, ja viņiem būtu šī pārliecība, ka būtu jāiepazīstina ārzemju masu mediji un diplomāti ar okupāciju, ar to, ka mēs 50 gadus esam praktiski bijusi kolonija, viena no beidzamām kolonijām Eiropā un varbūt pasaulē, tad būtu varbūt cita attieksme arī Rietumiem, jo Rietumu valstis, dabīgi, nav ieinteresētas, lai mēs šodien varbūt uzsvērtu to, ka mēs 50 gadus esam bijuši Sarkanās armijas un čekas vai drošības komitejas uzraudzībā, jo zem Jaltas konferences līguma arī ir Čērčila, Ruzvelta paraksti kopā ar Staļina parakstiem. Tas mums ir jāņem vērā, un mēs to ņemam vērā, un mums jābaidās tāpēc, ka mēs esam maziņi. Un ja šodien visi tā baidās, man mazliet arī ir kauns, jo, ja tiešām pasaulē pastāv kādas demokrātiskas valstis vai apvienības, es domāju Eiropas Savienība vai kaut ko tamlīdzīgu, tad tomēr mums nevajadzētu tā baidīties, sevi pazemot un zaudēt elementārāko pašcieņu.

Šīs Ārlietu ministrijas darbības imitācija, tā ir redzama ik uz soļa, ik uz soļa arī šeit, Latvijā, tāpat attiecībā par Krieviju. Un tiešām Ārlietu ministrijas īpašu uzdevumu daļa, vai nu valsts ministrs bija Inkēna kungs, arī šajā laikā neko neizdarīja, tā kā Birkava kungs, kuram vajadzētu šo darbu darīt, viņš tiešām ir veikls imitators, un, manuprāt, ka viņš ir ģeniāls imitators. Vienīgais, ka varbūt viņa īstā vieta būtu seksšopā. Norvēģijā bija arī konference, un sākās šīs konferences sagatavošana, kura izvērtēs komunisma augšupeju un tā kritumu. Arī Havels mēģināja runāt par to, ka vajadzētu izvērtēt komunisma sekas, izvērtēt komunistu ideoloģiskās sekas mūsu domāšanā, un tad varbūt mēs saprastu, ko nozīmē šis smagais laiks, kad mēs bijām zem šīs asiņainās diktatūras. Piemēram, daudzi ārzemju diplomāti nezina, ka šeit nav tāda krievu minoritāte, kuru diskriminē, bet ir sovjeti, kuri Rīgā ir divas trešdaļas no iedzīvotājiem. Tas bija milzīgs atklājums daudziem Rietumu diplomātiem, kad viņi to uzzināja. Ļoti interesanti bija piedalīties Norvēģijā konstitūcijas svētkos, kur visa Oslo bija rotāta ar karodziņiem, Norvēģijas valsts karogiem, un arī tur es redzēju integrāciju, tiešām bija daudz zulusu mazo bērniņu, mazi turku bērniņi, indiešu bērniņi bija, un viņi visi bija ratiņos, bet šajos ratiņos blakus bērniņam gulēja Norvēģijas karodziņš. Manuprāt, ka šodien pāragri runāt, kamēr mēs neesam izvērtējuši to, kas ar mums ir noticis un ko ar mums ir izdarījuši, un kamēr Vērmana parkā pastaigājas sarkanarmijas pēcteči ar citiem karodziņiem, atbalstīt šo likumprojektu. Paldies!

S ēdes vadītājs. Odisejs Kostanda, frakcija "Latvijai".

O.Kostanda

(fTKL). Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šā likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" apspriešana parādīja ļoti skaidri gan mums, šeit zālē sēdošajiem, gan arī iedzīvotājiem, kas seko līdzi, kā šis jautājums tiek apspriests Saeimā, dažas ļoti interesantas lietas.

Pirmkārt, parādīja to, kā partija "Tēvzemei un Brīvībai" ir mānījusi vēlētājus, parādīja to, kā "Tēvzemei un Brīvībai" katra patriotiska latvieša acīs ir kļuvusi par nacionālās nodevības partiju. Es domāju, ka ļoti interesanti šodien arī centās motivēt šīs partijas pārstāvji un teikt, ka tad, kad viņi bijuši nevainīgi, viņi nedomājuši, ka viņi kādreiz precēsies, bet nu beigās tomēr viņi izdomājuši: tā kā tad, kad viņi rakstīja partijas programmu, viņi nedomāja, ka kādreiz viņiem nāksies īstenot, jo domāja, nu tas jau tikai tā priekš vēlēšanām uzrakstīts, pamānīs cilvēkus un štrunts pēc tam, ko tur viņi īstenos. To jau ļoti varēja redzēt ar šo parakstu vākšanu Pilsonības likuma sakarā, ko te tik ļoti izcēla arī Vidiņš. Tiešām, es pilnīgi piekrītu Leopoldam Ozoliņam, tas arī bija tikai viens tāds triks, lai parādītu, ka nu kaut ko mēs te tā darām šajā jomā, bet necentās partija "Tēvzemei un Brīvībai" nemaz šo mērķi sasniegt, jo, piemēram, Tautas kustības "Latvijai" iniciatīva — izdarīt grozījumus procedūras lietā, lai nebūtu jāspiež zīmodziņi pasēs. Viena pavisam normāla lieta, kas būtu devusi varbūt vēl 50% vairāk iedzīvotāju atbalstu šai akcijai, jo nav noslēpums, ka daudzi baidījās iet un piedalīties, jo bija šis zīmodziņš pasē, un daudzi baidījās, ka darba devējs varbūt paskatīsies pasē un teiks: "Ā, draugs mīļais, tu te iestājies par Pilsonības likuma, lūk, šādu grozīšanu, nu tad, draugs, meklē sev citu darbu!"

Kā tad toreiz reaģēja "Tevzemei un Brīvībai"? Nāca šeit Jirgens vai citi vēl šīs partijas pārstāvji un teica: "Nevajag šādu grozījumu izdarīt, jo tas, lūk, traucēs..." Jā, traucēs šai partijai izlikties, traucēs šai partijai, lūk, šādā veidā rīkoties, kā mēs visu laiku esam redzējuši — mānīt cilvēkus.

Tagad mēs esam nonākuši arī pie ļoti interesantas atziņas, ko tikko Vidiņš pasvītroja, ko tad tā opozīcijas frakcija "Latvijai" visu laiku ir runājusi par integrāciju. Kāda tur integrācija! Viņam smiekls par to nākot. Lūk, tur jau ir tā lieta, Vidiņa kungs, ka jūs nesaprotat šo jēgu, teiksim, kas ir integrācija, kāpēc tā ir vajadzīga Latvijā. Jūs apzināti un jūsu partija visu laiku ir šo integrācijas procesu bremzējusi, līdz novedusi līdz attiecīgam saspīlējumam mūsu sabiedrībā un arī starptautiskajās attiecībās. Jūs arī vēl šobrīd to nesaprotat. Man vienkārši ir skumji par to, ka šāda partija atrodas valsts vadībā un nesaprot, kādi svarīgi procesi valstī ir jāiekustina un jāvada.

Es domāju, ka vēl viens moments šeit skaidri parādās. Kāpēc dažādas politiskās partijas balsos šodien par šo likumprojektu? Es saprotu, kāpēc Lujāns balsos. Viņam acīs spīd Kremļa zvaigznītes un katrs solis, kas nāktu, lūk, viņa tik ļoti iemīļotajā nepilsoņu lietā, tas jau nu viņam vienalga, kādā redakcijā tas būtu, viņš balsos par. Es saprotu, ka dažas partijas varbūt ir gatavas arī to darīt tāpēc, ka ir zināms starptautisks spiediens, bet ir jautājums: kāpēc to dara "Tēvzemei un Brīvībai", ja viņi nesaprot ne to, ka tas ir svarīgs integrācijas procesa jautājums, kāpēc tad jūs to darāt? Arī uz šo jautājumu Vidiņš atbildēja, ka viņiem ir vienkārši bail, ka nāks citi konstruktīvi politiski spēki viņu vietā koalīcijā. Viņiem vienkārši no tā ir bail.

Jā, Vidiņa kungs, nāks jūsu vietā valdībā citi politiskie spēki, un kustība "Latvijai" ir gatava strādāt valdībā. Darīs to vai nu tagad, vai pēc 7.Saeimas vēlēšanām. Vēlētāji ir novērtējuši jūsu partiju kā tādu bļauru partiju un vēlētāju mānītāju partiju. Tā kā jūsu motīvs ir pilnīgi skaidrs. Jūs esat vienkārši kā politiskas prostitūtas, kas gatavas likties gultā ar to, kas vairāk maksā. Respektīvi, lai tikai saglabātu šobrīd krēslus valdībā, jūs esat gatavi balsot par šo likumprojektu, pat neizprotot tā jēgu. Ka jūs neizprotat integrācijas politikas jēgu, līdz ar to jūs nesaprotat arī šā likumprojekta jēgu. Jūs interesē tikai krēsli valdībā, kuri drīz jums zudīs. Kustība "Latvijai" tāpēc šajā balsojumā nevar piedalīties.

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš — otro reizi.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Es iebilstu mazlietiņ Odisejam Kostandam, jo nevis nesaprot, es uzskatu, ka te ir skaidri redzams, ka tā ir provokācija. Tāpat kā bija provokācija padarīt Pilsonības likumu vēl stingrāku. Vai tas pats nav provokatīvs rādītājs? Jūs gribējāt ar tautas nobalsošanu padarīt likumu stingrāku, bet tagad savas karjeras interesēs jūs pretējo virzienu ieslēdzāt. Un atkal tas ir provokatīvi. Tad, kad Vērmaņparkā bļaustās krievu fašisti, tajā brīdī jūs, viņiem pakļaujoties, ieslēdzat atapakaļgājienu, lai viņi darītu vēl vairāk un justos vēl drošāki. Jūsu darbībā ir grūti saskatīt kaut ko vairāk kā provokāciju arī šā Pilsonības likuma apstrādē. Tikai provokācijas! Te varētu vēl piebilst, ka jūs karjeras dēļ esat ne tikai gatavi nodot savus vēlētājus, bet visu latviešu tautu. Tas nu te skaidri ir redzams. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Andris Tomašūns, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie kolēģi! Es gribētu atbalstīt savā uzstāšanās runā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegumu un gribētu mazliet paanalizēt vai izteikt savas domas attiecībā par šo Ministru kabineta variantu.

Latviešu valodas zināšanas ir vienīgais un pamatīgākais vienojošais spēks visiem tiem, kas uzskata, ka Latvijas valstij ir viena valsts valoda, bet dzīvo dažādu tautību cilvēki. Mani pārsteidz reizēm šī vienpusējā attieksme no tēvzemiešu vadītās valdības puses šobrīd, kas mēģina ieraudzīt tikai dažas tādas nianses, kas viņie ir izdevīgas politisko cīniņu laikā, it īpaši tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas. Bet labāk gribētu kādreiz dzirdēt arī, kā ir reaģējusi šīs valdības nacionālā daļa — stingrās pozīcijas turētāja — pēc iepazīšanās, piemēram, ar Naturalizācijas pārvaldes un daudzu dažādu citu organizāciju veiktajiem pētījumiem par to, kādas tad ir domas tiem cilvēkiem, kas šeit Latvijā šobrīd dzīvo, kuriem ir pat iespējas jau šobrīd naturalizēties un kas tomēr to nedara.

Ir vairāki procenti šo nepilsoņu, kas vēlētos iegūt Krievijas pavalstniecību. Gribētos kādreiz dzirdēt, kā Krasta kunga valdība strādātu, lai varētu palīdzēt šiem cilvēkiem sadarbībā ar Krievijas varas iestādēm šo pilsonības sapni šiem cilvēkiem īstenot. Šī statistika liecina, ka ir vairāki procenti cilvēku, kas vēlētos iegūt kādas citas valsts pilsonību, bet ne Latvijas un ne Krievijas. Un ne arī kādas NVS valsts pilsonību. Man gribētos zināt, kā Krasta kunga valdība ir strādājusi ar to pašu van der Stūla kungu un mēģinājusi risināt šo problēmu, pārrunājot un mēģinot atrast kaut kādus konkrētus risinājumus, kā palīdzēt šiem cilvēkiem, varbūt doties, piemēram, uz van der Stūla kunga dzimteni, kur viņi vēlētos dzīvot? Rīga nav visa Latvija. Un ja mēs redzam šobrīd statistikas datus, dodoties uz dažādām Latvijas vietām, tiekoties ar cilvēkiem, viesojoties skolās, mēs redzam, ka integrācijas process, lai arī kā kādam varbūt nepatiktu, reāli ir sācies un notiek.

Tas īpatnējākais šobrīd ir varbūt tas, ka šīs diskusijas, kas šeit ir dzirdamas arī Saeimā, bieži vien nāk par labu tikai divām radikāli galējām pusēm. Jo vairāk runā par kāda pilsonības jautājuma nerisināšanu, jo lielāka ieguvēja ir Krievija, un lai cik paradoksāli būtu, "Tēvzemei un Brīvībai", jo, lūk, šī pretstatu lieta ir vienīgais pamats divām šīm pusēm pastāvēt šobrīd. Jo būs naidīgāk noskaņoti cilvēki, jo labāk šīs abas puses jutīsies, jo skaļāk varēs teikt, ka viņiem ir bijusi taisnība dažādu ar pilsonību, ar savstarpējām attiecībām saistītu jautājumu risināšanā.

Noslēgumā es gribu atgādināt nedaudz vēsturi. Šogad ir tāds vēsturisks gads — gan Latvijas neatkarības gadskārta, gan Tautas frontei ir desmit gadi. Es tikai gribu atgādināt, ka, ja šodien varbūt šeit izskanēja, ka Nacionālās neatkarības kustība ir apvienojusies ar "Tēvzemei un Brīvībai", tad es gribu teikt, ka tas tā nav īsti noticis. Nacionālās neatkarības kustība vairs šodien valstī nav tāda, kāda tā kādreiz ir bijusi. Tā ir tīri "Tēvzemei un Brīvībai" pozīcija, kas līdz 1993.gadam nebija atklājusi vēl arvien, ka Latvijas valsts ir neatkarīga un brīva. Līdz 1993.gadam šie cilvēki vēl arvien runāja par 1922.gada Satversmes atjaunošanu, pieprasot referendumus, kas īstenībā nemaz nebija 1922.gada Satversmes likuma daļa, tie bija labojumi, kas bija iestrādāti Satversmē mazliet vēlāk. Ja visus šos faktus saliek kopā, tad ir pilnīgi skaidrs, kāpēc šodien notiek tāda divkosīga spēle, ka Krasta kungs iesniedz variantu, kas paredz latviešu valodas nezināšanu, bērniem naturalizējoties, un partijas biedri šeit, Saeimā, iestājas kategoriski par šāda likuma grozījumiem.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas...

A.Tomašūns.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš — otro reizi.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Es būšu ļoti īss, un es lūgtu tomēr frakcijai "Latvijai" izlasīt vienreiz šo esošo Pilsonības likumu, iekams runāt par prostitūciju. Tas viņiem nāktu par labu.

Tagad otrs. Tomašūna kungs, ne mēs šo jautājumu injiciējām, bet "Latvijas ceļš". Lūdzu, šeit nemaldiniet Latvijas sabiedrību! Jūs visus šos gadus šo jautājumu cilājāt. Jūs lējāt krokodila asaras, ka nepilsoņiem jāpaplašina logi un tā tālāk. Tas bija "Latvijas ceļš", nevis "Tēvzemei un Brīvībai". Nav šeit nekāda divkosīga spēle, Tomašūna kungs! (Starpsauciens: "Tie ir meli!") Tas jums ir jāsaprot. Ar Aldermanes pētījumiem, atvainojiet, mēs esam iepazinušies, un tādēļ mēs iestājamies pret izmaiņām šajā Pilsonības likumā, jo bruņotu konfliktu gadījumā nepilsoņi, kuri pretendē tagad uz Latvijas pilsonību, 77% būtu neitrāli un nostātos Krievijas pusē. Ko jūs aiciniet tagad, kādus mērus no Krasta, lai viņus izdzen no Latvijas? Ko jūs mums ieteiktu, atvainojiet! Es šos jautājumus esmu izstudējis un ļoti labi zinu, un būtu koleģiālāk, ja mēs tos apspriestu komisijās, jo tie ir šausminoši. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs, tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs

(tieslietu ministrs). Godātie deputāti! Tātad valdība ir akceptējusi, ne tikai, pirmkārt, jau "Latvijas ceļa" deputāt, Tomašūna kungs! Jums ir visas iespējas no saviem ministriem uzzināt, kas notiek valdībā. Jums ir visas iespējas izlasīt "Latvijas Vēstnesi", laikrakstu, kurā ir publicēta visa informācija. Jums ir visas iespējas iegūt pilnīgu informāciju, un jūs vēl joprojām kā deputāts nezināt to, ka valdība ir akceptējusi arī grozījumus Izglītības likumā. Jūs kā deputāts nezināt to, ka valdība ir akceptējusi atbilstošus grozījumus arī Valodu likumā, jūs nezināt neko, bet jūs runājat te no tribīnes visādus brīnumus, tāpēc es lūdzu, kolēģi, vismaz tie, kuri ir pozīcijā, šādas lietas nedariet, ja jūs gribat panākt kaut kādu konkrētu rezultātu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie kungi! Es gribu jūs aicināt, tieši kungus, atcerēties, ka šeit nenotiek pašlaik savstarpējo politisko ambīciju un attiecību noskaidrošana. Mūs klausās cilvēki, kas ir ārpus šīs mājas sienām, un mēs lemjam par viņu likteni un mēs spriežam, ko darīt.

Šodien, skatoties no malas, šeit, zālē, man ļoti pašlaik atgādina tādu situāciju — kamēr divi kaujas, tikmēr trešais ieiet istabā un iznes to tukšu, un kamēr šie brāļi kaujas, tikmēr abi ir palikuši pliki un nabagi.

Es gribētu, lai pozīcijā esošās partijas tikmēr klusi paskatās uz zāles beigām, kā "Saimnieka" frakcijas vadītājs Ernests Jurkāns organizē kvoruma noraušanu. Un tad jūs sapratīsiet, ko es jums gribēju teikt ar diviem kaušļiem un ar tiem, kas paliek pliki. Tāpēc, mīļie kungi, atjēdzieties! Šeit mēs runājam par Latvijas tālāko perspektīvu.

Vēl ko es gribēju piebilst pie šī likumprojekta. Strādājot Pilsonības likuma komisijā, mēs esam saskārušies ar to, ka Pilsonības likums bija jāatver jau sen. Neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par bērniem vai par ko citu. Šajā Pilsonības likumā ir vesela rinda jautājumu, kas pazemo tos cilvēkus, kuri var pretendēt uz Latvijas pilsonību kaut vai tāpēc vien, ka vairums veco cilvēku nevar fiziski izpildīt tās prasības, kas no viņiem šinī likumā tiek prasītas, tas ir, sākot ar atstāstījuma uzrakstīšanu, ko nevar izdarīt invalīds, kuram nav šī kategorija piešķirta. Bet vajadzētu tomēr visiem saprast vienu, ka, ja mēs šeit turpināsim tā, kā mēs esam sākuši pašlaik, tad no tā neiegūs ne latvieši, ne nelatvieši, ne pilsoņi, ne nepilsoņi. Un mēs kārtējo reizi šajā zālē būsim pierādījuši, ka mums svarīgākais ir mūsu pašu labsajūta, un mēs esam aizmirsuši absolūti par tiem cilvēkiem, kuri par mums ir balsojuši, kuriem mēs esam solījuši un kuri mūs atbalsta arī šodien.

Un tāpēc es aicinātu kungus nolikt malā savas ambīcijas un atcerieties — ar šo balsojumu jūs lemjat ļoti daudzu cilvēku likteni Latvijā, un ne tikai cilvēku likteni Latvijā, bet Latvijas tālāko likteni un savstarpējās attiecības un arī to, kā mēs aiziesim uz priekšu — vai būs mūsu latviešu valoda vai nebūs, jo, ja jūs domājat, ka, nelabojot Pilsonības likumu, latvietis ar krievu runās latviski, jūs smagi maldāties, un jums vislabākais pierādījums ir tas, ka žurnālists runā ar hokejistu tādā valodā, kā hokejistam vieglāk, aizmirstot, ka viņš ir latvietis un šeit ir latviešu valoda, un tāpēc nemeklējiet vainu, kur tās nav.

Un vēlreiz aicinu. Cienījamie kungi! Godātie kungi, pareizāk sakot, jo cienījamās dāmas neveic šo darbu — atjēdzieties un apdomājieties, un nolieciet šinī jautājumā malā savas politiskās ambīcijas! (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs.

Jānis Jurkāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

J.Jurkāns

(TSP). Godātie kolēģi! Es droši vien esmu no šīs tribīnes vispār Saeimā visvairāk runājis par šo problēmu, jo mēs iesākām runāt par Pilsonības likuma maiņas nepieciešamību kopš tā pieņemšanas brīža, un es esmu daudz dzirdējis visādus argumentus šeit, un ir interesanti tā novērot, sēžot tagad malā, kā tie paši cilvēki pirms mēneša, diviem, trim, pirms gada runāja vienu, runā otru šodien. Un varētu priecāties, ja, piemēram, Vidiņa kungs vai Dobeļa kungs, vai kāds cits ir nonākuši pie atziņas, kas tiešām jādara, un ne tāpēc, ka kāds grib Austrumos vai Rietumos, bet tiešām mēs esam sapratuši, ka šie neatkarības gadi ir, teiksim, izveidojuši varbūt tādu paaudzi, kādu mēs redzējām Vērmaņa dārzā un varbūt vēl kaut kur, kur mēs šodien neredzam. Būtu ļoti labi apzināties, ka tiešām te ir izpratne gan no labās, gan no kreisās puses, ka viss ir nevis, kā Tomašūna kungs mēģināja teikt, kreiso vai labo labā un ka no tā iegūs "Tēvzemei un Brīvībai" vai kādi sociālisti, vai "Saskaņa", būtu labi, ja mēs visi saprastu, ka iegūst no šī procesa valsts. Un diemžēl nav ko skaisties un nav ko kaist, nekas jau nemainīsies. Jūs domājat, ka jūs izmainīsiet šodien Pilsonības likumu, un ja neizmainīsiet šo likuma garu, attieksmi pret šo problēmu, jūs domājiet, ka šie cilvēki, kuriem ir iespējas iet naturalizēties, ka viņi sāks tagad baigo uzbrukumu un stāvēs naktīs rindās, lai naturalizētos? Tā nenotiks. Un nenotiks tik ilgi, kamēr šeit šinī namā būs tāda attieksme, kāda tā ir, kamēr nebūs tās izpratnes, ka tas ir visas šīs valsts, arī latviešu tautas, labā, jo tāds ir mūsu liktenis, un no tā mēs nevaram izbēgt.

Tāpēc šodien, runājot par tik svarīgu lietu, mēģināt vai nu sabotēt, vai kaut kādā ļaunā, kaut kādā priekā gūt sev, savai partijai kaut kādus politiskus labumus, mēģināt šo lietu tik šausmīgi politizēt, ir būtībā liels noziegums. Būtu labi, ja varētu uz šo jautājumu skatīties no valstiskās pozīcijas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Vai nav, Dobeļa kungs, otrā reize? Lūdzu, 5 minūtes.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es ļoti labi saprotu frakcijas "Latvijai" lielo satraukumu, jo šajā projektā atkal ir minēta nepieciešamā latviešu valodas zināšanu pārbaude. Tā, protams, slimīgi skar šīs partijas vadītāja Zīgerista kunga apšaubāmās latviešu valodas zināšanas, un viņam vienkārši šo zināšanu nav. Un šīs zināšanas Latvijā viņš kompensē ar kaut kādu īpatnēju svecīšu dāvināšanu un ar zemes pikucīšu dāvināšanu. Tā ka katram ir sava izpratne par attieksmi pret latviešu valodu.

Strādājot konkrēti pie šī projekta. Kāda bija pamatdoma? Pamatdoma bija tāda, ka, nezaudējot starptautisko atbalstu, tieši to politiķu atbalstu, kas ir pret mums labvēlīgi noskaņoti, saglabāt šīs iespējas aizstāvēt Latvijas pilsoņu sabiedrību un latviešu valodu. Un saglabāt iespējas kontrolēt naturalizācijas procesu valstī, kas ir vispār vissvarīgākais no visa, kas šodien skar naturalizāciju.

Runājot par logiem. Neviens nevēlas atgādināt vai atcerēties šos 140 000, kuriem šodien ir tiesības naturalizēties, bet viņi nemaz nesteidzas šīs tiesības izmantot. Šī loga atvēršana šodien tiešām dos iespēju dažiem tūkstošiem cilvēku, kas pilnībā pārvalda latviešu valodu un tiešām pilnībā ir latviešu tautas sabiedrotie, viņi varēs naturalizēties. Un te ir tā loģika. Tas ir reizē mūsu nekaitīgs arguments un mierīgs arguments gan Rietumeiropas, gan ASV politiķiem par to, ka mēs esam gatavi sākt sarunas. Un tas taču nenozīmē kaut kādu ātru automātisku pilsonības piešķiršanu, ko neapšaubāmi vēlēsies tādā veidā pasniegt. Pasekosim kopīgi naturalizācijas procesam pēc šī likuma pieņemšanas, un tad varēsim te tikpat bravurīgi nākt augšā un runāt. Varbūt pie reizes sarīkosim latviešu valodas zināšanu pārbaudi tiem, kas jau ir Latvijas Republikas pilsoņi un atņemsim pilsonību tiem, kas neprot latviešu valodu.

Protams, ja kādreiz šie procesi kļūs nekontrolējami un milzīgs skaits reizē gribēs kļūt par pilsoņiem, varētu runāt arī par kvotu ieviešanu. Tas ir nākotnes jautājums, un par to mēs varēsim spriest, kad tas būs nobriedis. Šodien 7000 un vēl nedaudz pa trim ar pusi gadiem, tas acīmredzot ir tas skaitlis, par ko vispār nebūtu jēgas šeit runāt.

Kāds ir pamatjautājums vispār pilsonības piešķiršanas brīdī? Atstāt, varbūt padarīt stingrāku latviešu valodas zināšanu pārbaudi, un šeit mums acīmredzot būs smaga saruna, jo šos "ieteikumus" mēs netaisāmies atbalstīt, un par to būs arī atsevišķa runa, un par to būs atsevišķi precizēti labojumi. Tā ir cita diskusija.

Ja mēs šodien vienkārši nostājamies tādā pozā, ka nevēlamies vispār par šo jautājumu runāt, atejam malā, kas ir, protams, visvieglākais šodien, un galīgi neinteresējamies, par ko kļūst naturalizācijas process, tad es jums atgādināšu bēdīgi slaveno valodas zināšanu pārbaudi kādreiz. Kad tika izsniegtas šīs valodas prasmes apliecības, un visaugstākās kategorijas valodas zinātāju apliecības saņēma cilvēki, kas praktiski neprata latviešu valodu. Tādu šodien Latvijā ir papilnam. Lūk, līdz kam nonāca, un likumu tur varēja pieņemt, cik stingru grib, tur augšā un aizstāvēt latviešu valodu, realitāte, ka ar šiem dokumentiem staigāja cilvēki, kam bija uzspļaut latviešu valodai. Lai kaut kas tāds šeit nenotiktu, mums ir jāiziet uzmanīgi viss process. Šim likumam ir jābūt cieši saistītam ar to praktisko darbību, kas notiks, piemērojot šo likumu. Lūk, tā ir pamatdoma, un tāpēc mēs šeit esam. Nevis te sākt nodarboties un par prostitūciju runāt.... te gan par prostitūciju runā tā frakcija, kurai ir citas izdarības zināmas, un tāpēc tur, man liekas, jums citā vārdā jāsauc tas, kas pie jums ir populārs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Mēs tagad izskatām divus dokumentus — 4111 un 4099. Vienā no šiem dokumentiem — lielākajā — ir 4 vispār konceptuāli jautājumi. Tas ir, pilsonības piešķiršana bērniem, kuri piedzima pēc 1991. gada. Nu šeit neiet vispār runa par kaut kādu pilsonības piešķiršanu, šeit iet runa tikai par naturalizācijas nedaudz mīkstinošiem noteikumiem. Otrais konceptuālais jautājums —par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Mēs nekādā gadījumā nevaram dot iespēju piešķirt pilsonību mūsu Ministru kabinetam, jo tikai Saeimā var lemt par pilsonības piešķiršanu. Trešais. Šeit iet runa par logu atcelšanu. Un ceturtais — nedaudz atvieglo latviešu valodas eksāmenus veciem cilvēkiem.

Bet otrajā dokumentā ir runa par logu atcelšanu. Tāpēc es gribu piedāvāt nobalsot vispār vispirms otro dokumentu un pēc tam pieņemt pirmo dokumentu ... pēc tam dokumentu nr. 4111. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man paliek drūmi. Man rodas iespaids, ka, šīs debates noklausījušies, tie, kam mēs šos logus atvērsim, negribēs vispār naturalizēties.

Es gribu atgādināt to, ko teica Kreituses kundze. Te taču runā valstsvīri, un visādas bioloģiskas lietas piesaucām. Es ļoti aicinu uz otro lasījumu konceptuāli izstrādāt priekšlikumus un runāt par to, ko kāds priekšlikums dos un ko kāds priekšlikums nedos. Kāpēc varbūt atbalstāms ir Ministru kabineta bērnu problēmas risinājums, kāpēc tas varbūt nav atbalstāms... Un atšķirībā no Tomašūna kunga es, piemēram, priecājos, ja kāds beidzot nonāk pie atziņas, ka Latvijas iekšpolitiskajai situācijai vajadzīga šī liberalizācija, ne Briselei, ne Maskavai. Un par visiem, kas pie šīs atziņas nonāk, es priecājos. Un es atturēšos no pārmetumiem arī "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijai tāpēc, ka viņu balsojums šobrīd Latvijai ir vajadzīgs. Kā viņi tiek ar savu programmu galā vai ar vēlētājiem, tā nav mana darīšana. Galu galā ir jādomā par to, kas notiks, ja mēs, bezatbildīgi runājot, šodien un nākošajā reizē nespēsim panākt balsojumu. Ticiet man! Ne Maskavas spiediens šeit ir. EDSO misija, Eiropas Padomes eksperti daudz agrāk par to runāja. Viņi labāk par mūsu politiķiem redzēja, kurp Latvija var aiziet, bezatbildīgi manipulējot ar šiem jautājumiem. Nav šeit Maskavas pirksta. Vajag domāt par savu valsti un tiešām runāt kā valstsvīriem, nevis, piedodiet, kā garāžā.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK frakcija). Cienījamie kolēģi! Pārāk nopietns ir šis likumprojekts, un pārāk nenopietna, es atļaušos teikt, daudzu cilvēku, deputātu uzstāšanās, jo pašlaik mēģina izvērst priekšvēlēšanu kampaņu. (Starpsauciens: "Pareizi!") Tas ir nožēlojami, bet tā tas diemžēl ir.

Patiešām, mēs šodien šajā brīdī lemjam Latvijas nākotni. Kāda tā būs? Un skaidrs, ka mēs atrodamies šobrīd ļoti drūmā situācijā. Diemžēl iepriekšējās valdības un Saeimas nav spējušas pārliecināt pasauli, lai uz mums neizdarītu šo spiedienu. Spiediens ir, un ļoti liels spiediens arī no Rietumiem. Neslēpsim to! Seiksta kungs! Un no Maskavas ir vienkārši fantastisks spiediens. Un jūs sakāt, ka nav. Tas ir absurds! Ir, dabīgi, bet mums ir jāspēj, jāmāk noturēties. Noturēties šajā... mazajai valstij un tautai jānoturas. Un ir absurdi un kauns klausīties, ka šodien uzbrūk "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK par to, ka mēs esam noturējuši visu 6.Saeimas laiku šo Pilsonības likumu, un mēs tagad uz 7.Saeimu iesim faktiski ar nemainītu vēlētāju loku. Un nu mēs esam tie sliktie. Tas ir kaut kāds absurds! Lūk, cienījamie kolēģi, par to ir jāpadomā. Jā, labāk es gribētu, ka šie barkasovieši, kas tagad jau pārplūdina Rīgu, Rīgas centru, un viņiem ir atļauts ārdīties un ņirgāties par latviešiem, par latviešu tautu un par šo valsti, es gribētu, lai viņi aizbrauc. Bet diemžēl viņi nebrauc, un diez vai viņi brauks. Bet es darīšu visu, un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK darīs visu, lai viņi pilsonību nesaņemtu, nemākot latviski runāt. Nekādā gadījumā. Lūk, tāpēc, cienījamie kolēģi, nolaidīsimies uz zemes, nevis lidosim pa mākoņiem tā, kā Kostandas kungs, kurš tagad brauc uz Turkmēniju vai uz Uzbekiju un ved kaut kādās mugursomās smiltis, kuras dalīšot vēlētājiem, un no Jeruzalemes sveces un kritizē "Tēvzemei un Brīvībai". Tādā veidā viņi tikšot pie valdīšanas un Latvijai nesīšot gaismu un lielu pārticību. Esiet taču vienreiz reālisti un kaunieties no savas uzvedības!

Cienījamie kolēģi! Mums diemžēl ir jāizvēlas šis daļējais kompromisa ceļš, jo mēs neesam, es vēlreiz atkārtoju, ieskaidrojuši ne Austrumiem, tiem neieskaidros nekad — Krievijai, bet neesam ieskaidrojuši Rietumiem, lai viņi neizdarītu uz mums šo milzīgo spiedienu. Spiediens ir milzīgs no van der Stūla un daudziem citiem. Bet mums ir jānoturas šajā vētru okeānā — mazajai valstij un tautai. Tāpēc mums ir jāpiekrīt šādam variantam. (Starpsauciens: "Nu tad turies!")

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Godātais Tabūna kungs! Jums, neapšaubāmi ir taisnība, ka Krievijas spiediens pastāv. (Starpsauciens: "Tiešām?") Un Eiropa arī piekrīt šim Krievijas spiedienam, atbalsta šo Krievijas spiedienu. Bet tieši tāpēc man ir ļoti neizprotama šī jūsu piekāpšanās šim Krievijas spiedienam un šī demonstrācija pasaulei un Krievijai, ka ar mums var runāt šāda spiediena politikas veidā.

Man ir liels jautājums jums. Ja jau reiz Eiropa atbalsta šo spiedienu pret Latviju, kāpēc jūsu valdības ministrs Valdis Birkavs nav neko izdarījis, lai Eiropa neatbalstītu? Kāpēc nav skaidrots Latvijas okupācijas fakts Rietumos? (Starpsauciens: "Ir, ir, nav!") Kāpēc tas nav pietiekami skaidrots? Kāpēc Eiropa neņem vērā šo okupācijas faktu, analizējot šo mūsu situāciju Latvijā? Kāpēc tas ir jautājums tieši tēvzemiešiem, kāpēc jūs atbalstījāt šāda ārlietu ministra palikšanu amatā? Jūs ar to esat tieši līdzatbildīgi.

Un otrs. Tabūna kungs šeit runāja, ka viņš ļoti labprāt redzētu, ka viena daļa no cilvēkiem aizbrauktu no Latvijas projām. Jā, es arī labprāt redzētu, ka viena daļa no tiem cilvēkiem, kas šobrīd ir Latvijā, aizbrauktu projām. Bet kam šeit bija konkrēti jāstrādā? Tieši valdībai bija jādibina līdzās integrācijas fondam speciāls reimigrācijas fonds, kurā valdība iemaksātu nedaudz līdzekļus, papildu līdzekļus varētu piesaistīt no citām personām, arī no citām valstīm. Lai vismaz tie cilvēki, kas grib aizbraukt, varētu civilizētā veidā to izdarīt. Un arī šeit valdība neko nav darījusi. Un tas ir nopietns pārmetums šai valdībai.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Godātie kolēģi, kā par brīnumu vairāk pieteikušos nav. Komisijas vārdā — Kaksīša kungs! Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es ar gandarījumu konstatēju, ka ļoti saturīgas un daudzpusīgas bija šīs debates. Un man kā ziņotājam komisijas uzdevumā diemžēl arī nav vairāk ko piebilst. Izņemot to, ka, protams, jābalso būs par likumprojektu, kas ir dienas kārtībā kā 35.lieta, nevis tā, kā piedāvāja. Jo tā mums nav iespējams balsot. Tādēļ komisijas vārdā lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā", ko ir iesniegusi deputātu grupa.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu, Kaksīša kungs, kādi priekšlikumi par otrā lasījuma termiņiem un izskatīšanas datumu?

J.Kaksītis.

Aicinu iesniegt priekšlikumus pirms otrā lasījuma līdz 25.maijam ieskaitot. Un izskatīt 28.maijā.

Sēdes vadītājs.

25.maijs — priekšlikumu iesniegšana, un 27.maijā izskatīt. Paldies! Jirgena kungam ir cits priekšlikums.

J.Kaksītis.

Priekšsēdētāja kungs! 28.maijā izskatīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tātad komisijas priekšlikums — līdz 25.maijam iesniegt priekšlikumus un 28.maijā izskatīt. Tagad Jirgena kunga priekšlikums.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es ierosinu iesniegt priekšlikumus līdz 20.jūnijam un izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā 17.septembrī.

Sēdes vadītājs.

Jirgena kungs, piedodiet! Nesadzirdēju.

A.Jirgens.

20.jūnijs — priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Otrais lasījums — 17.septembrī.

Sēdes vadītājs.

17.septembris. Valdmaņa kungam ir priekšlikumi. Paldies! Godātie kolēģi! Vai vēl kādam ir kādi priekšlikumi? Golubova kungam. Lūdzu!

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Pēc diezgan ilgām debatēm šeit var būt ļoti daudzi priekšlikumi, tāpēc es piedāvāju 1.jūniju kā priekšlikumu iesniegšanas datumu un izskatīšanu 4.jūnijā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav. Sāksim balsot ar tālāko noteikto datumu. 20.jūnijs — priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un 17.septembris — otrā lasījuma izskatīšanas termiņš. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo deputāta Jirgena priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 36, atturas — 14. Nav pieņemts.

Nākamais ir 1.jūnijs — priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un 4.jūnijs — izskatīšanas termiņš. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 9, atturas — 16. Pieņemts. 1.jūnijs priekšlikumu iesniegšanas termiņš. 4.jūnijs — izskatīšanas datums.

Godātie kolēģi, izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. 53. — likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" . Komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.4099. "Grozījums Pilsonības likumā". Šo likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets. Kā jūs redzat, likumprojekts ir ļoti īss. Tas paredz izmaiņu 14.pantā — naturalizāciju vispārējā kārtībā. Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalsta pieņemšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Ir desmit deputātu priekšlikums šo darba kārtības punktu atzīt par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī jautājuma atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 17, atturas — 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Debatēs pieteicies deputāts Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padomes kalpi! Tauta! Es gribēju runāt par steidzamības jautājumu. Manuprāt, steidzamība šeit nekādā veidā nav pieņemama. Kā jūs jau dzirdējāt no Leopolda Ozoliņa, es runāšu par to, kā lieta virzāma tālāk.

Ka mēs neesam pret nevienu citu tautību, mēs esam pret sovjetiem. Mēs esam pret pirmajiem partijas sekretāriem, mēs esam pret tiem, kas mūsu tautu apspieda, pret tiem, kas sūtīja cilvēkus uz Sibīriju, mēs esam pret tiem, kas provocē mūsu nacionālos spēkus, lai viņi varētu tikt sodīti un... Bet mēs esam par latviešu tautu. (Starpsauciens: Pareizi!") Neatšķaidītu latviešu tautu. Un mums ir jāņem to laiku, lai mēs varētu prātīgi pie šī likuma piestrādāt. Es dzirdēju no šīs tribīnes ļoti piemērotu priekšlikumu, kad tādiem, kam ir jau šodien mūsu pilsonība, tā būtu jāpārskata. Jo daudziem tiem, kas šeit sēž Saeimā, arī ir tautu nodevuši, tā pilsonība nedrīkstētu būt. Un daudziem tādiem, kurus mēs esam vienkārši nevajadzīgi apvainojuši, kuri cīnījās par Latvijas neatkarību, kurus mēs esam pataisījuši it kā par tautas ienaidniekiem, kurus mēs esam atšķaidījuši, atskaldījuši no tiem, kas grib plaukstošu latviešu valsti, tiem mums ir jāsniedz roka. Mēs nevaram šeit runāt par tautību, mums šeit jārunā par lojalitāti pret mūsu valsti. Pirmā Latvijas neatkarības laikā bija liela daļa pilsoņu, kuri bija lojāli, un varbūt viņi nebija no latviešu tautas, bet viņi bija lojāli Latvijas valstij un lojāli mūsu tautas mērķiem. Bet mums šodien ir liela daļa 50 gadu okupācijas laikā, kas nodeva savu tautu, iestājās komunistu partijā, rāpoja uz augšu un no tās augstās pozīcijas vēl uzkundzējās mūsu tautai. Provocēja mūsu cilvēkus, spīdzina mūsu invalīdus, neapmierina mūsu represētos, bet kļūst bagāti ar ostu zemes un citām tirdzniecībām, un citiem cilvēkiem būtu jāatņem tā pilsonība. Es nestāvu pret krievu, es nestāvu pret poli, es kopā ar Leopoldu Ozoliņu stāvu pret sovjetiem, un jūs paši zināt, cik tur ir sovjeti. Latviešu tautai vajag draugus, vajag lielāku pilsoņu skaitu, bet tiem ir jābūt lojāliem latviešu tautai. Ne tādi viltus latviešu nacionāļi kā Grīgs, kas paraksta, bet nebalso. Ne tāds kā Kristovskis, kas paraksta par likumprojektu, bet balso pret. Vai lielāka cūcība varētu būt? Meļi un blēži. (Starpsauciens: "Pareizi!") Sovjeti, tiem nav pilsonības tiesību, bet tiem, kas grib, lai būtu spēcīga, lojāla, plaukstoša latviešu tauta, tiem ir jābūt vietai mūsu zemē. Bet ne pirmās partijas sekretāriem. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs

. Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Lai reižu reizēm paskatītos, kā mēs strādājam, paņemiet nupat nobalsotā dokumenta 5.punktu un salīdziniet tekstu ar šo grozījumu, ko piedāvā šis projekts. Es saprotu, tas ir atnācis no valdības un tas ir jāizskata, bet par ko mēs tagad balsosim? Teksts ir pilnīgi tāds pats, absolūti tāds pats, jēgas nav nekādas, vai mēs nobalsosim par to vai mēs nenobalsosim par to vai pret šim projektam, te varētu runāt tiešām tikai par šo 14.pantu, bet te nav ko runāt, jo nupat mēs gari un plaši savās debatēs izrunājām šos jautājumus. Kāpēc es vēlos pievērst uzmanību šai lietai? Tieši tāpēc, ka būs spekulācija ar šiem dokumentiem pēc tam, pateiks, ziniet ko, tas dokuments tāds ir un tas ir šitāds, un nebūs skaidri pateikts, kas tie bija par dokumentiem un kāpēc tie ir pieņemti vai nepieņemti. Nu vēl lielāks humors bija, ka mēs nupat nobalsojām, ka tas otrs arī ir šausmīgi steidzīgs, kāda tad tam ir nepieciešamība būs steidzīgam, ja mēs jau esam nupat par to nobalsojuši, tieši par tādu tekstu, kāda bija jēga balsot par steidzamību šim dokumentam? Es domāju, ka šis gadījums parāda tiešām reizēm mūsu nesakārtotību, mūsu neprasmi apvienot šos jautājumus. Lūk, tieši tas dod iespēju šeit nākt un uzstāties, viltojot dokumentu projektu jēgu, pasniedzot no šejienes to pavisam citā gaismā, mēģinot ar to sev kaut ko iegūt. Šī otrā dokumenta iesniedzējs ir valdība, un līdz ar to tas arī tika izskatīts, bet liekas, ka šādā veidā šito salikt kopā bija diezgan savādi. Nu jebkurā gadījumā lielu jēgu balsot un tālāk runāt par to arī es neredzu, bet tas ir tas, kas liek mums padomāt, kā strādāt uz otro lasījumu, lai tiešām mēs saglabātu šo savu attieksmi pret stingru šī likuma piemērošanas procesu, un, otrkārt, lai mēs prastu parādīt, ka mēs esam prasmīgi risinājuši šo naturalizācijas problēmu. Nu jebkurā gadījumā te var balsot, nebalsot, nepiedalīties, tas neko vairs šajā brīdī negroza.

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte, LZS, KDS frakcija. (Starpsauciens: "Anta, pietiek!")

A.Rugāte

(LZS, KDS). Godātie kolēģi! Es atsaucu savu sakāmo. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka atbildīgā komisija nav veikusi savu uzdevumu. Ministru kabineta sagatavotais projekts ir sagatavots jau daudz vēlāk un iesniegts Saeimā daudz vēlāk nekā Saeimas sagatavotais lēmuma projekts. Šis grozījums 14.pantā vārds vārdā, kā jau Dobeļa kungs teica, atkārto to projektu, par kuru mēs tikko nobalsojām. Tātad atceļ naturalizācijas logus un pasaka vienu teikumu, skaidrības labad es to nolasu: 16 gadu vecumu sasniegušo personu iesniegumus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā, ievērojot šā likuma 11.un 12.panta noteikumus, izskata to iesniegšanas secībā. Es uzskatu, ka tā cilvēka uzdevums, kas vada šo likumprojektu, bija ziņot par to Ministru kabinetam, un pēc šāda pozitīva balsojuma Ministru kabinetam vajadzēja šo priekšlikumu noņemt. Nevar būt divi likumprojekti apspriešanā Saeimā ar vienu un to pašu tekstu. Ja Ministru kabinets šajās sekundēs neatsauc šo savu projektu, es aicinu balsot pret to, jo tas nenozīmē balsot pret Ministru kabineta politiku, bet tikai pret diviem gluži vienādiem likumprojektiem, no kuriem viens jau ir nobalsots.

Sēdes vadītājs

. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kaksīša kungs.

J.Kaksītis

(DPS) . Cienījamā Seiles kundze, kad jums būs laiks, palasiet Kārtības rulli un vispirms jau 86.pantu un tad izsakiet pārmetumu komisijai. Es nebūtu teicis nevienu teikumu, ja šo pārmetumu sadalītu starp valdību un komisiju, un šajā Saeimas sēdē sēdošo ministru, kas arī ir parakstījuši šo dokumentu, kad to darīja, bet nevis pārmest atbildīgai komisijai, ka tā nav izdarījusi. Atbildīgā komisija izpildīja Kārtības ruļļa 86.panta prasības. Pat tad, ja atbildīgā komisija būtu noraidījusi, arī tai būtu jāvirza šeit uz Saeimu, un tādēļ jau valdība ir, lai deleģētu savu pārstāvi, un ja redz, ka šāda situācija, un šī darba kārtība bija pieejama vismaz piecas dienas, tad izlabot šo situāciju jau nu varēja tā vietā, lai pārmetumus izteiktu Juridiskajai komisijai. Tas ir vairāk nekā nekorekti. (No zāles deputāts P.Tabūns: "Tas nav nāves grēks…") Tabūna kungs, tas nav nāves grēks, bet tādēļ jau nav jānāk tribīnē un jāsaka, ka komisija nav kaut ko izdarījusi. Tādēļ komisija to ir atbalstījusi, un es aicinu arī deputātus izteikt savu attieksmi pret šo likumprojektu. Jā, tas neloģisms tiešām šeit ir, bet valdība to nav atsaukusi, un tādēļ mums šodien Saeimā ir jābalso.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 9, atturas — 10. Pieņemts. Lūdzu termiņus priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku.

J.Kaksītis.

Respektējot Saeimas iepriekšējo balsojumu, es lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 1.jūnijam un šo likumprojektu izskatīt Saeimas sēdē 4.jūnijā.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt tam? Paldies! Pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Saeimas priekšsēdētāja biedra ievēlēšanu" . Godātie kolēģi, situācija uz šo brīdi ir sekojoša. Jānis Mauliņš, deputāts, mūsu kolēģis, izvirzījis šim amatam Kārli Čerānu. Deputāti Golubovs un Bekasovs izvirzījuši Oļegu Deņisovu. Frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK izvirzījusi Jāni Straumi. Deputāts Gundars Valdmanis izvirzījis Andri Rubinu. Pašlaik ir četras kandidatūras. Par šo jautājumu runāt vēlas Andris Rubins — pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Šis nav svarīgs brīdis, un šis ir mazsvarīgs postenis, un es domāju — pat nevajadzīgs. Pašreiz četri cilvēki, šodien trīs, atrodas Prezidijā un veiksmīgi tiek galā ar darbu. Situācijā, kad līdz Saeimas vēlēšanām palikuši četri mēneši, no tiem viens mēnesis pārtraukumam, es domāju, ka pilnībā varētu likvidēt šo posteni, un es ierosinu, lai taupītu līdzekļus, to arī darīt. Es piekritu, bet šodien es atsaucu savu kandidatūru šodienas vēlēšanām. Šie gadi Saeimā ir bijuši ļoti nepatīkami, es esmu sastapies ar cinismu, ar meliem, ar intrigām, ar nodevību, ar ņirgāšanos, ar zināma veida analfabētismu, tas ir neizglītotību. Būtībā jau visus jautājumus Saeimā izlems Sadarbības padome. Tā izlemj visus kardinālos jautājumus, viņi atrisina, tas ir, neatrisina tās problēmas, kas ir visaktuālākās tautas veselība, demogrāfija, sociālās vajadzības, izglītība, samaksa par padarīto darbu, un mēs esam nonākuši pie ļoti bēdīga stāvokļa, ka varai, Sadarbības padomei un Ministru kabinetam, neinteresē tauta un lielākai tautas daļai neinteresē, kas notiek valdībā un Saeimā. Ir liela daļa deputātu, kas dara ļoti "prātīgi", šeit nerunājot, atsēž un aiziet mājās. Protams, stingri ievērojot partijas obligāto balsojumu. Es esmu runājis vienmēr tikai savas pārliecības vārdā, bet diemžēl šajā Saeimā grūti ko izdarīt. Tikmēr, kamēr krēsli, portfeļi, amati tiks vērtēti augstāk par labiem darbiem tautas labā, neatkarīgi no Rietumiem un Austrumiem, nemainīsies šī situācija. Tas, ka dažas nedēļas atpakaļ es balsoju par Krastu, nenozīmē, ka es balsoju par partiju "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Patiešām ar savu nevarību, jēlumu, melīgumu partija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK man atgādina mīklu, kurai ir pielikts vecs raugs, mīklu, kas nekad neuzrūgs un no kuras nevarēs izcept maizi.

Tā ir briesmīga sajūta redzēt, ka tiek pieņemti prettautiski likumi. Likumi jau tiek pieņemti, bet pēc kāda laika grozīti un atkal grozīti. Likumi netiek pildīti. Tautas kalpi nepilda tautas vēlēšanos. Šī Saeima varētu mierīgi no šodienas iet brīvdienās līdz jaunām vēlēšanām, un tas noteikti būtu labāk nekā vēlēt vēl vienu Prezidija locekli. Tomēr es esmu pārliecināts, ka Latvija atdzims. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāts Rubina kungs ir pievīlis savu kolēģu cerības un atsauc savu kandidatūru. Vai vēl kāds vēlas no klātesošajiem izvirzīt kādu kandidatūru? Vai varbūt atsaukt? Nevēlas. Tātad, godātie kolēģi, kandidatūru izvirzīšanu beidzam. Valdmaņa kungs gribēja runāt. Lūdzu, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Tauta! Mans kolēģis Rubins nav mani pievīlis. Viņš runāja patiesi un pareizu valodu. Viņam postenis nav vajadzīgs. Viņam tautas labklājība ir vajadzīga. Tāpēc es lūdzu mūsu cienījamajam Prezidija priekšsēdētājam atvainoties Rubina kungam, jo Rubina kungs nav mani pievīlis.

Sēdes vadītājs.

Vai vēl kāds vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Nevēlas. Paldies, godātie kolēģi! Kandidatūru izvirzīšanu beidzam. Balsu skaitītāju vārdā — Kristiāna Lībane.

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi, acīmredzot mēs varēsim šodien veikt balsošanas pirmo kārtu, protams, cerēsim, ka ar to pietiks, bet šajā balsošanā, tāpat kā visās iepriekšējās, es lūdzu tagad tūlīt uz blakus zāli sekot citus balsu skaitītājus. Pārējos deputātus uz balsošanu aicinās pirmais zvans un uz rezultātu paziņošanu otrais zvans. Uz vēlēšanu zīmēm būs uzdrukāta instrukcija. Tātad kas jums ir jādara — būs jāsvītro to kandidātu vārdi un uzvārdi, pret kuriem jūs balsojat, jāatstāj tas kandidāts, par kuru balsojat. Viss pārējais, kā parasti. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, gaidām zvanu, kurš aicinās mūs uz balsošanu. Atgādinu, ka mēs vienojāmies strādāt līdz 18.30, kad notiks reģistrācija ar identifikācijas kartītēm. Pārtraukums līdz balsošanas sākumam.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Deputāte Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Ir noslēgusies 20.maija balsošanas par Saeimas priekšsēdētāja biedra ievēlēšanu pirmā kārta. Kopumā šoreiz tika izdotas 75 vēlēšanu zīmes. Lūgums tomēr sekretariātam gatavot zīmes, lai gan šoreiz ar 75 arī pietika, jo deputātiem tika izsniegtas 74 vēlēšanu zīmes. Viena sabojāta un nomainīta. No vēlēšanu kastes tika izņemtas 74 zīmes. Par derīgām tika atzītas 73 un viena tika atzīta par nederīgu.

Par kandidātu Kārli Čerānu nodotas 15 balsis: Par Oļegu Deņisovu — 8 balsis. Par Jāni Straumi — 22 balsis. Tas nav pietiekams balsu skaits, tāpēc nācās konstatēt, ka neviens no šiem kandidātiem nav ievēlēts. Kā piezīme — mēs konstatējām arī to, ka 27 zīmēs visi kandidāti bija izsvītroti. Tādi ir pirmās kārtas rezultāti, un priekšlikums ir otro kārtu rīkot rīt no rīta pulksten 9.00.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Lībanes kundze! Godājamie kolēģi! Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad lūdzu tagad reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm un Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu, lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Pirms tiek nolasīti rezultāti, vārdu paziņojumiem lūdza Andris Tomašūns.

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie deputāti! Ir tāds aicinājums nonācis šeit mūsu Saeimā un es jau šodien te ar dažiem deputātiem esmu ticies. Iepazīstināšu ar saturu: "Latvijas Republikas 1. un 2. Saeimas deputāts bija Kristaps Bahmanis, kurš ir bijis 1905.gada revolūcijas brīvības cīnītājs, vajāts, izceļojis uz Šveici, rakstījis grāmatas, piedalījies daudzos un dažādos politiskajos pasākumos, un, protams, pats galvenais — ir bijis 1. un 2. Saeimas deputāts. Miris 1942.gadā Rīgā. Šobrīd viņa kapavieta ir nopostīta, jo pēs kara tur ir apglabātas jau citas personas.

Oļģerts Tālivaldis Auns, viens no mūsu Latvijas ievērojamākajiem vēsturniekiem, ir izvērsis ļoti lielu aktivitāti, atjaunojot piemiņas vietas Latvijas ievērojamākajiem cilvēkiem un viņš ir griezies Saeimā ar lūgumu — atbalstīt finansiāli Saeimas deputātiem, lai varētu tuvākajā laikā Pirmajos Meža kapos uzlikt Bahmaņa kungam kapa zīmi.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību, ka šodien un rīt, ja kāds no deputātiem bez tiem vairākiem desmitiem, kas jau ir atbalstījuši šo aicinājumu, vēlētos pievienoties ar savu finansiālo artavu, tad lūdzu, es būšu gan šodien, gan rīt jūsu rīcībā, un Auna kungam rītvakar varēsim nodot saziedotos līdzekļus. Lūdzu, esiet atsaucīgi!

Sēdes vadītājs.

Antonam Seikstam — par balsošanas rezultātiem.

A.Seiksts

(LC). Paldies! Es gribu precizēt stenogrammai balsojumu par darba kārtības izmaiņām. Otrajā gadījumā, kad bija balsojums par abu pilsonības likumprojektu apskatīšanu bez akcīzes nodokļa, mans balsojums bija pret, bet es balsoju par. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tagad reģistrācijas rezultātus paziņos Māris Rudzīša kungs.

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Leonards Stašs, Vladilens Dozorcevs, Indulis Emsis, Andrejs Krastiņš, Juris Sinka, Aida Prēdele, Anna Seile, Antons Seiksts, Edvīns Inkēns, Indulis Bērziņš, Pēteris Apinis, Dainis Turlais, Leonards Tenis, Ojārs Grinbergs, Andris Ameriks, Jānis Ādamsons, Andris Saulītis, Janīna Kušnere, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Ervids Grinovskis un Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paziņoju pārtraukumu līdz rītdienai, 21.maijam, pulksten 9.00.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!