Mēs visi latvijā

Mēs — Latvijas pilsoņi. Mēs — čigāni, romi, cilvēki. Šeit, Latvijā

Kā klājas čigāniem Latvijā, — par to vakar, 20.maijā, vakar runāja kārtējā preses kluba vakarā Latvijas Žurnālistu namā. Uz tikšanos ar žurnālistiem bija ieradies Latvijas romu jeb Čigānu kultūras biedrības prezidents Normunds Rudēvičs un ansambļa "Ame Rome" dalībnieki. Normunds Rudēvičs runāja par Latvijas čigānu vēsturiskajām saknēm Latvijā un šīs minoritātes pašreizējām problēmām. Īpaši N.Rudēvičs uzsvēra čigānu minoritātes pārstāvju vēlmi izveidot Rīgā savu informatīvo centru un teātra trupu. Mūsu zemē čigāni dzīvojuši jau simtiem gadu, ar savu kolorīto kultūru un savdabīgajām tradīcijām ieņemot sev vien raksturīgu vietu Latvijas nacionālo minoritāšu vidū. Atšķirībā no daudzām citām zemēm, Latvijas valstī čigāni nekad nav bijuši pakļauti diskriminācijai, kaut arī sabiedrībā ir bijuši un arī joprojām ir ne mazums aizspriedumu pret viņiem. Normunds Rudēvičs pavēstīja, ka Latvijā dzīvo vismaz 15 tūkstoši čigānu, kaut gan oficiālajos statistikas avotos minēti daudz mazāki skaitļi. N.Rudēvičs to izskaidro ar faktu, ka daudzi viņa tautasbrāļi Otrā pasaules kara laikā un arī vēlākajos komunistiskā režīma gados tika vajāti un diskriminēti, tāpēc savas drošības dēļ mainīja tautību. (Arī pats Normunds Rudēvičs pēc ieraksta pasē ir latvietis.)

N.Rudēvičs uzsvēra, ka 98 procenti mūsu valstī dzīvojošo čigānu ir Latvijas Republikas pilsoņi.

N.Rudēvičs analizēja arī čigānu grūto sociālo stāvokli, ko pats lielā mērā izskaidroja arī ar čigānu neizglītotību un savdabīgo mentalitāti. Biedrības prezidents žurnālistiem pastāstīja par savas organizācijas konkrētiem priekšlikumiem, kā čigānus integrēt Latvijas sabiedrībā, kas ir svarīgs priekšnoteikums mūsu valsts virzībā uz Eiropas Savienību. Primārais uzdevums, pēc N.Rudēviča domām, ir čigānu izglītošana, kam labs sākums varētu būt mācības pirmajās klasēs čigānu valodā — pēc tam čigānu bērni organiski iekļautos Latvijas izglītības sistēmā.

Normunds Rudēvičs uzsvēra, ka čigānu liktenis pēc PSRS un tās satelītvalstu sabrukuma ir vispārēja Eiropas rūpe, jo miljoniem čigānu tagad no bijušajām Austrumu bloka valstīm cenšas pārcelties uz Rietumiem, īpaši Vāciju un Franciju. Pats Normunds Rudēvičs darbojas īpašā Eiropas Padomes čigānu problēmu komisijā, kas cenšas atrast labāko ceļu čigānu integrēšanai savu izcelsmes zemju sabiedrībā. Pēc N.Rudēviča domām, čigānu informācijas un kultūras centrs Rīgā varētu kļūt par reģionālu Baltijas valstu un pat Baltijas jūras valstu institūciju, kas kalpotu par modeli citām valstīm, kā čigāniem iekļauties vietējā sabiedrībā.

Preses kluba vakarā piedalījās arī Tieslietu ministrijas sabiedrisko un reliģisko organizāciju departmenta Nacionālo lietu nodaļas vadītājs Ilmārs Geige, kurš uzsvēra, ka uzskata čigānus līdz ar latviešiem un lībiešiem par Latvijas pamatiedzīvotājiem. I.Geige arī izteica savu viedokli, ka čigāni starp Latvijā dzīvojošajām 120 nacionālajām un etniskajām grupām varbūt ir sociāli visneaizsargātākie.

"Mēs esam savas Dzimtenes Latvijas patrioti. Jo citas tēvzemes mums, Latvijas čigāniem, nav", uzsvēra Latvijas čigānu kultūras biedrības prezidents.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Attēlos:

(vidējā) Ilmārs Geige un Nor-munds Rudēvičs, (apakšējā) ansambļa "Ave Rome" dalībnieki Sando un Vi-neta Rudēviči vakardienas pasākumā

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"