Balta igauņu zvaigzne Latvijas debesīs

Vakar, 14. maijā, Igaunijas vēstniecībā Rīgā filologam Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklim Tenu Karmam tika pasniegts Igaunijas Baltās zvaigznes ordenis. Uzrunājot apbalvoto, Igaunijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Juhans Haravē atklāja, ka svinīgo godināšanu ļoti esot vēlējies vadīt pats Igaunijas prezidents Lennarts Meri, taču aizņemtības dēļ galu galā licis "šo lietu nokārtot vēstniekam".

Ar Tenu Karmu "Latvijas Vēstneša" lasītāji vairs nav jāiepazīstina — tikai pirms diviem mēnešiem, 5. martā, mūsu laikrakstā bija stāstīts par viņu kā valodnieku, pedagogu, kultūras pētnieku un lielu līvu tautas draugu. Tieši tā jauno Baltās zvaigznes ordeņa īpašnieku raksturoja lībiete Gundega Blumberga: "Viņš ir tik gudrs, tik labs — nu, īsts lībietis!"

Pateicoties par augsto apbalvojumu, Tenu Karma atzina, ka faktiski jau ar līviem viss arī sākās. Tā radās interese par latviešu valodu, kas ātri vien tika apgūta. Darbojoties Tartu par tulku latviešu meitenei un filoloģei Martai Rudzītei, dzima mīlestība, kas atveda uz Latviju un uz mūžu lika būt par saikni, par tiltu starp dzimto Igauniju un mājām Latvijā. Toreiz, kad viņam nācās izšķirties par savas ģimenes turpmāko dzīvesvietu, gadījies uzklausīt arī tādu secinājumu: "Tagad tu igauņu tautai esi zudis..." Tenu Karmam gan pašam tādas domas nav bijušas prātā, bet ir jau lietas, ko ar vārdiem nevar pierādīt — vajadzīgi darbi. Tādi ir krāti mūža garumā, un nu arī dzimtenes Baltā zvaigzne liecinās: Igaunijai viņš nekad nav bijis zudis.

Protams, varēja jau būt arī otrādi — tolaik jaunajai ģimenei par mītnes zemi varēja kļūt Igaunija. Vēl jo vairāk tālab, ka arī Marta Rudzīte labi iemācījās igauņu valodu. Vienīgi tad viņa nebūtu kļuvusi par vienu no latviešu ievērojamākajām valodniecēm. Un arī Tenu Karma nebūtu iespējis tik daudz latviskā un lībiskā pētniecībā un kopsakarību izzināšanā.

Šo domu uzsvēra arī Latvijas Universitātes Baltu valodu katedras vadītāja Dzintra Paegle:

"Tenu Karma ar visu savu dzīvi ir pierādījis, ka viņš ir savas zemes, savas tautas patriots, dzīvodams Latvijā, latviešu ģimenē, tagad būdams arī Latvijas pilsonis. Viņi abi stiprināja latviešu un igauņu sakarus. Un var teikt, ka arī meita jau no mazām dienām tika mācīta gan latviešu, gan igauņu valodā — Rūta runāja ar māti latviski un ar tēvu igauniski."

Vēlāk rodas iespēja pajautāt pašai Rūtai Karmai, pazīstamai tulkotājai: vai viņa zina, kāds bijis pirmais vārds, ko mazotnē izrunājusi? Tas esot — tata , tātad tēvs igauņu mēlē. Bet pēc tam kādu brīdi viņas runa bijusi pašai vien un vecākiem izprotama — saknes no vienas valodas, bet galotnes un locījumi — no otras.

Vēl Latvijas bijušās vēstnieces Igaunijā un Somijā Annas Žīgures domas: " Es domāju, ka Tenu Karma mums, latviešiem, ir liela vērtība. Un īpaši vajag novērtēt viņa darbu lībiešu labā, jo latvieši par šeit dzīvojošo mazo pamattautu bija galīgi aizmirsuši. Var jau būt, ka viņam kā igaunim tas arī bija vieglāk. Es ļoti augstu vērtēju to, ko Tenu Karma vispār ir darījis igauņu un latviešu tuvināšanā, jo, lai gan esam kaimiņtautas, īpaši tagad esam visai tālu viena no otras. Mums ir milzīgi plašs darbalauks, atkal no jauna iepazīstinot vienu tautu ar otru."

Andris Sproģis,

"LV" nozaru virsredaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"