Tur, Ziepniekkalnā, ir trīs nami

Iepazīstinot ar privātīpašumu tuvplānā

Laimdota Šnīdere, Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības "Augstskola" valdes priekšsēdētāja

Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību "Augstskola" pirms pieciem gadiem nodibināja Latvijas Universitātes docētāji un darbinieki nolūkā dabūt dzīvokļus privātīpašumā, iemaksājot biedru naudas. Par sabiedrības valdes priekšsēdētāju tika ievēlēta Laimdota Šnīdere, Viņa šo pienākumu pilda jau otrajā "sasaukumā". (Priekšsēdētāju ievēl uz trim gadiem. – E.G.)

Kur rast mājvietu?

Ziepniekkalnā Rīgas laku un krāsu rūpnīca bija sākusi celt desmitstāvu namu, bet to nepabeidza. Visus turpmākos darbus vajadzēja paveikt nākamajiem dzīvokļu īpašniekiem. Kad 160 dzīvokļu nams bija gatavs, priekšroka to saņemšanai tika dota tiem, kas universitātē bija uzņemti dzīvokļu rindā. Četrdesmit dzīvokļus vajadzēja atdot laku un krāsu rūpnīcas darbiniekiem par velti — kā kompensāciju par nama uzcelto stāvu.

Tagad gatavs ir sabiedrības "Augstskola" otrais un trešais nams. Dzīvokļu celšana maksāja dārgi, ar biedru naudām vien nepietika. Tika noslēgts sadarbības līgums ar Latvijas Krājbanku par kredītu saņemšanu. Līguma termiņš — viens gads. Tagad tapis jauns, nu jau ilgtermiņa sadarbības līgums ar Latvijas Unibanku.

Iedzīvotāju ērtībām

Vajadzēja gādāt, lai ziemā dzīvokļos būtu silti. Talkā nāca Universitātes fiziķis, kas sadarbībā ar ekonomistiem un celtniekiem pētīja, ko darīt, lai nebūtu siltuma noplūdes. Vispirms tika aizdarītas starppaneļu šuves, pa kurām siltums "gāja" ārā. Tad tika nodrošināta visu logu siltināšana.

Tagad dzīvokļos uzstādīti aukstā un karstā ūdens skaitītāji, lai iemītnieki zinātu, par ko viņi maksā. Reizumis viņiem gan rodas pretenzijas: kāpēc visaugstākajos stāvos vados ūdens ir karsts, bet vidējos stāvos — nedaudz vēsāks. Tad fiziķiem jāskaidro, kā ūdens cirkulē.

Lai nami būtu skaisti un tīri

Daudzstāvu namos parasti iekārtoti atkritumu vadi no stāva uz stāvu. Šie vadi tika "aizdarīti", jo nereti pie tiem kāpņu telpās krājās netīrumi. Tagad pie namiem atrodas konteineri, kur izmest atkritumus. Nu kāpņu telpas ir tīras.

Daudzstāvu namu lodžijās bieži vien žūst veļa, stāv liekās mēbeles un daudz kas cits. Izskats neiepriecina. Bet, lai Ziepniekkalnā tā nebūtu, namu pirmo stāvu lodžijās uzlikti balti krāsoti režģi — visi vienādi. Augstākajos stāvos dzīvokļu īpašnieki var iestiklot lodžijas pēc projektiem, ar kuriem var iepazīties sabiedrības kantorī. Tikai noteikums viens: nama sekcijā lodžijām jābūt vienādi iestiklotām.

Ik gadu no jauna tiek krāsotas iestiklotās namu ieejas durvis. Namu iemītnieki tās saudzē, bet krāsa tik un tā jāatjauno, lai durvis vienmēr būtu glītas. Varbūt tādēļ neviens durvju stikls nav izsists…

Zied rododendri, sakuplo kociņi

Teritorija ap namiem ir plaša. Tās sakopšanai tiek rīkotas talkas. Bet ar to jau ir par maz, lai apkaime būtu skaista. Iesēts zāliens, kas vasarā ik nedēļu tiek rūpīgi appļauts. Iedēstīti košumkrūmi, rododendri, kas priecē ar skaistiem ziediem. Tika iestādīti arī kociņi, bet tie nokalta. Nākamā gada pavasarī kociņus stādīja atkal. Augsne te gaužām skopa, daudz vēju, tādēļ jāzina, kā pareizi kociņus mēslot, laistīt. Šogad, par laimi, tie visi iesakņojušies. No 1. aprīļa līdz 1. novembrim sabiedrība algo dārznieku, kurš ir atbildīgs par zālienu, košumkrūmiem, puķēm. "Augstskolai" ir sētniece, arī atalgota. Viņai, kā visiem sētniekiem, jāgādā, lai celiņi tiktu sakopti. Vēl ir sargs, kurš uzrauga namu ieejas durvis, kā arī automašīnas, kas tiek atstātas pie namiem.

Daudz rūpju sagādā sniegotās ziemas. Sabiedrība īrē sniega tīrītājus, kā arī kravas automašīnas, kas sniegu aizved.

Un vēl — ir rotaļu istaba. Te namu iemītnieki var atstāt bērnus gan dienā, ja vecāki strādā, gan vakarstundās, ja viņi dodas uz teātri, koncertu vai ciemos.

"Zilie sapņi"

Tā sabiedrības turpmākās ieceres dēvē Laimdota Šnīdere. Kādas tās ir?

• Uzstādīt karstā un aukstā ūdens attīrīšanas iekārtas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem tīru ūdeni.

• Namu pagrabstāvos izveidot veļas mazgātavu un žāvētavu, jo pagrabtelpās katram dzīvoklim nav iespējams ierādīt savu "vietu". Turklāt tajās var iemitināties žurkas, tādēļ labāk šo platību izmantot lietderīgi.

• Par sertifikātiem no pašvaldības nopirkt zemi, uz kuras atrodas nami, un zemi, kas tiem apkārt. Šobrīd "Augstskola" maksā zemes nomu un arī zemes nodokli. Tad vajadzētu maksāt tikai zemes nodokli.

• Nopirkt sniega tīrīšanas "traktoriņu", bet tas maksā dārgi…

Mikroklimats

Tas ir labestīgs, jo īpaši pirmajā namā, kur dzīvokļus dabūja savstarpēji pazīstami ļaudis. Viņi satiek labi, tikšanās reizēs cits citu sveicina. Vienīgi nereti problēmas rada tie iemītnieki — laku un krāsu rūpnīcas darbinieki, — kas dzīvokļus bija saņēmuši par brīvu…

Kad pirmais nams tika nodots ekspluatācijā, sabiedrības "Augstskola" valde ik mēnesi rīkoja iedzīvotāju kopsapulces. Tagad tās notiek reizi gadā, kad tiek apspriestas namu ekspluatācijas un labiekārtošanas problēmas, dzīvokļu īpašnieku izteiktie priekšlikumi. Protams, valdes priekšsēdētāja Laimdota Šnīdere tos uzklausa arī ikdienā, jo viņa pati te dzīvo un pazīst gandrīz vai katru iemītnieku.

Elza Gžibovska