Sadarbībā caur problēmām

Par Baltijas jūras valstu ekonomikas ministru konferenci

Nākamā — 3. — BJV ekonomikas ministru tikšanās paredzēta Viļņā 9. un 10. jūlijā, un sarunas skars sadarbību tirdzniecībā starp Baltijas jūras valstīm, bet jau rudenī Norvēģijā tiks apspriestas BJV enerģētikas tēmas.

Paralēli ekonomikas ministru konferencei norisinājās Biznesa forums, kurā piedalījās dažādu valstu tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvji un uzņēmēji. Šajā forumā tika diskutēts par nepieciešamību nodrošināt likumdošanas, īpaši nodokļu politikas, stabilitāti, atvieglot robežšķērsošanas procedūras, likvidējot esošos ierobežojumus personu un kravu kustībai no valsts uz valsti. Uzņēmēji izteica vēlmi, lai katru reizi, kad tiek rīkota BJV ministru tikšanās, būtu organizēts arī Biznesa forums uzņēmējiem, kā arī uzņēmēju un politiķu kopīgas diskusijas. Uzņēmēji vienojušies arī par nākamo savu tikšanās reizi, un tā 2000. gadā notiks Rīgā.

Rūta Bierande,

"LV" lauksaimniecības redaktore

Koncepcija par inovatīvo darbību

Atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta pieņemtajai Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības Nacionālajai programmai, inovācija (inovatīvā darbība) ir process, kurā jaunas zinātniski tehniskās, sociālās, kultūras vai citas sfēras izstrādes un tehnoloģijas tiek realizētas tirgū pieprasītā (konkurētspējīgā) produktā vai pakalpojumā.

Inovācija nodrošina jauninājumu pielāgošanu un izmantošanu ekonomikas, sociālajā un kultūras sfērā, sekmē jaunus efektīvākus risinājumus un iespējas pilnīgāk apmierināt sabiedrības un indivīda intereses.

Nacionālās inovāciju sistēmas ir izveidotas un darbojas visās Eiropas Savienības valstīs, kā arī citās pasaules attīstītās valstīs. Par to es vēlreiz pārliecinājos, piedaloties Baltijas jūras valstu ekonomikas ministru sanāksmē pagājušajā nedēļā Polijā. Igaunijā, Lietuvā, Ukrainā un Baltkrievijā tiek veidota juridiskā bāze un veikti citi pasākumi, kuru galvenais akcents ir nacionālās inovatīvās darbības sistēmas izveide.

Arī integrēšanās Eiropas Savienībā nav iedomājama bez koordinētas, t.i., valsts līmeņa, inovatīvas darbības, bez tās sasaistes ar inovāciju akvitātēm gan Eiropas, gan pasaules līmenī, bez Latvijas "savienojamības" šajā sfērā ar citām Eiropas Savienības valstīm.

Latvijā inovatīvo darbību veicinoši pasākumi daļēji uzsākti jau 1991. gadā, kad tika mainīta zinātniski pētniecisko darbu finansēšanas sistēma, ieviešot tirgus pieprasīto pētījumu finansēšanu, izstrādāta koncepcija tehnoloģisko (inovāciju) centru attīstībai, izveidoti vairāki tehnoloģiskie centri un Tehnoloģiskais parks, taču vēl līdz šim nav izstrādāta inovatīvās darbības stratēģija un nav radīta inovatīvās darbības sistēma.

Normatīvie dokumenti par inovatīvo darbību ir jāizstrādā saskaņā ar Eiropas Asociatīvo līgumu, Eiropas Komisijas atzinumu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, Eiropas Savienības dokumentiem par inovatīvo darbību, Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, "Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības Nacionālo programmu", Uzņēmējdarbības likumu, Likumu par zinātnisko darbību, Augstskolu likumu, likumu "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli", Tehnoloģisko centru attīstības koncepciju u.c.

Mērķis — radīt inovatīvai darbībai labvēlīgu vidi, lai 1) attīstītu eksportspējīgu ražošanu un būtisku rūpniecības produkcijas konkurētspējas pieaugumu; 2) piesaistītu investīcijas Latvijas tautsaimniecībai un citām nozarēm; 3) veicinātu zinātņietilpīgu tehnoloģiju radīšanu un ieviešanu Latvijas tautsaimniecībā; 4) nodrošinātu jaunu darbavietu radīšanu un optimālu apstākļu nodrošinājumu plaša sabiedrības vidusslāņa attīstībai.

Mūsu Ministru kabinetam būtu jāatzīst par prioritāru Latvijas virzība uz inovatīvo ekonomiku. Tādēļ ir nepieciešams, pirmkārt, izvērtēt jau veiktos priekšdarbus inovatīvās sistēmas izveidošanai Latvijā un sagatavot normatīvo aktu projektus; otrkārt, izvērtēt un izstrādāt priekšlikumus valsts budžeta, pašvaldību un privāto līdzekļu (finansiālo, materiāli tehnisko), kā arī starptautisko fondu un ārvalstu investīciju līdzekļu piesaistei inovatīvās darbības veicināšanai; treškārt, izstrādāt priekšlikumus inovāciju fondu izveidei.

Minēto darbu veikšanai jāizveido darba grupa, kas, ņemot vērā Eiropas un pasaules valstu pieredzi, izstrādātu nepieciešamos normatīvo dokumentu projektus.

Priekšlikums par atbildīgajiem, kas nodrošinās tiesību aktu projektu izstrādi: Ekonomikas ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Satiksmes ministriju, Zemkopības ministriju un Kultūras ministriju.

Tāpēc iesaku

1. Akceptēt Ekonomikas ministrijas iesniegto koncepciju par inovatīvo darbību.

2. Uzdot Ekonomikas ministrijai divu nedēļu laikā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Satiksmes ministriju, Zemkopības ministriju un Kultūras ministriju sagatavot Ministru kabineta rīkojuma projektu par darba grupas izveidi.

3. Darba grupai līdz 1998. gada 31. maijam sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektu "Par inovatīvo darbību" un priekšlikumus nepieciešajamām izmaiņām spēkā esošajos normatīvajos aktos.

Pateicos kolēģiem citās ministrijās, kas atbalstījuši koncepciju par inovatīvo darbību, kas pēc mūsu domām veicinās Latvijas attīstību.

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstu ministru tikšanās sanāksmē vēlreiz pārliecinājos par visu valstu ieinteresētību atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī veicināt inovatīvo darbību.

Šogad 3.—6. septembrī Rīgā notiks liela starptautiska konference par inovatīvo darbību, kurā piedalīsies pārstāvji no daudzām pasaules valstīm. Dalību šajā konferencē ir pieteikuši Eiropas Savienības un pasaules vadošo asociāciju par inovatīvo darbību pārstāvji. Esam pārliecināti, ka šīs konferences un izstādes gaita tiks atspoguļota Latvijas masu saziņas līdzekļos. Īpaši lielu interesi ir izrādījusi Vācijas Reinas — Falcas zemes Ekonomikas ministrijas vadība, kas plāno apmeklēt šo konferenci un izstādi kopā ar lielu Vācijas uzņēmēju grupu.

Koncepciju sagatavoja darba grupa šādā sastāvā:

Jānis Vanags — Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs (darba grupas vadītājs);

Astrīda Burka — Ekonomikas ministrijas Rūpniecības politikas departamenta direktora vietniece;

Uldis Cielēns — Izglītības un zinātnes ministra padomnieks, firmas "Keramika un tehnoloģija" direktors;

Jānis Čakste — Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors;

Vilnis Dimza — Izglītības unn zinātnes ministrijas Zinātnes nodaļas vecākais referents;

Valdis Egle — Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietnieks;

Ivars Kalviņš — Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks;

Leonīds Ribickis — Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Latvijas Tehnoloģiskā parka direktors;

Agris Skuja — Ekonomikas Ministrijas Rūpniecības politikas departamenta direktors;

Biruta Sloka — Ekonomikas ministra padomniece;

Jānis Stabulnieks — Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors, Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācijas prezidents;

Uldis Viesturs — Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas valdes priekšsēdētāja vietnieks.

EM preses dienests

..................................

Plānotā runa preses konferencē vakar, 24.martā