Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Sadarbībā caur problēmām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.03.1998., Nr. 79/80 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31670

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sadarbībā caur problēmām (turpinājums) Koncepcija par inovatīvo darbību

Vēl šajā numurā

25.03.1998., Nr. 79/80

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Preses konferences

Sadarbībā caur problēmām

Par Baltijas jūras valstu ekonomikas ministru konferenci

Ekonomikas ministrs Atis Sausnītis vakar, 24. martā, preses konferencē pastāstīja par 2.Baltijas jūras valstu ekonomikas ministru konferences rezultātiem. Šī konference norisinājās Gdaņskā, Polijā, 19. un 20 martā un uzskatāma par turpinājumu tradīcijai, kuras sākums bija 1995. gadā notikusī Baltijas jūras valstu (BJV) ekonomikas ministru tikšanās. Visu 11 valstu (Somijas, Krievijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Vācijas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Islandes un Latvijas) ekonomikas ministri vai to vietnieki un arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un ES pārstāvji nebija apmierināti ar to, ka šāda tikšanās notiek tikai reizi trīs gados, tādēļ turpmāk BJV tautsaimniecības ministru tikšanās savā lokā būs divas reizes gadā. Latviju Gdaņskā pārstāvēja ministrs Atis Sausnītis, EM Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta direktora vietniece Dina Eglīte un EM Enerģētikas departamenta direktora vietnieks Vladimirs Nikolajevs.

BJV ekonomikas ministru konferencē galvenokārt skarti trīs lieli sarunu bloki: enerģētikas sistēmas attīstība ap Baltijas jūru jeb Baltijas loku; sadarbība rūpnieciskās ražošanas un tehnoloģiju apmaiņā un inovācijas politika; atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Runājot par enerģētikas sistēmas attīstību Baltijas jūras valstīs, galvenais uzsvars, teica Atis Sausnītis, tika likts uz stabilas enerģijas — gāzes un elektrības — piegādi jeb enerģijas loku ap Baltijas jūru, vienotu reģiona enerģijas tirgu un investīciju iepējām. Pats galvenais ir droša un stabila enerģijas apgāde kā būtisks nosacījums labam uzņēmējdarbības klimatam ikvienam uzņēmumam, kas darbojas šajā jomā. Tika spriests par nepieciešamību uzlabot vides aizsardzību un klientu apkalpošanu. Referātu šajā jautājumu blokā lasījis Krievijas ekonomikas ministra pirmais vietnieks par to, kā veidot kopīgo enerģētikas — elektrības, kurināmā, naftas u.c. — resursu izmantošanas un tranzīta plūsmas politiku globālā mērogā. Tika izteikts piedāvājums izveidot BJV enerģētikas padomi, kas risinātu sadarbību finansēšanā, objektu celtniecībā un citos jautājumos, kā arī saskaņotu nosacījumus, lai izlīdzinātu atšķirības starp Rietumu un Austrumu enerģētikas tirgu. Daudz tika diskutēts par Baltijas jūras ekoloģiskā līdzsvara atjaunošanu un, kas ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem, par BJV likumdošanas saskaņošanu. Jo būtiski ir tas, lai visas valstis varētu lietot vienotus terminus, lai būtu vienādas tēmas un arī līdzīga pieeja dažādu jautājumu atrisināšanā.

Apspriežot jautājumus par sadarbību ražošanas un tehnoloģiju apmaiņas jomā, galvenais akcents likts uz informācijas apmaiņas intensificēšanu un sadarbošanās aktivizēšanu starp zinātniskās pētniecības institūcijām un uzņēmējiem Baltijas jūras reģionā. Lai arī cik būtu dīvaini, teica Atis Sausnītis, pilnīgi visām Baltijas jūras reģiona valstīm sāpīgs jautājums ir kapitāla piesaistīšana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, valsts birokrātiskā mehānisma uzlikto ierobežojumu un izņēmumu mīkstināšana attiecībā uz biznesu, kā arī produkcijas plūsma pāri robežām un realizācija, serviss. Šādas ir vienojošās problēmas, kas pastāv gan pēcsociālisma, gan arī attīstīta tirgus ekonomikas valstīs.

Sadarbība rūpnieciskās ražošanas un tehnoloģijas apmaiņas jomā ir ļoti cieši saistīta ar atbalstu vidējiem un mazajiem uzņēmumiem. Tādēļ nepieciešams turpināt mazo un vidējo uzņēmumu programmu realizāciju, koordinējot to ar valsts atbalsta politiku eksporta veicināšanā, tūrisma, lauku un reģionālajā attīstībā. Arī šo jautājumu risināšanā ļoti liela nozīme ir visu BJV likumdošanas sakaņošanai, informācijas apmaiņai un savlaicīgai informēšanai par ierobežojumiem un izņēmumiem katrā no reģiona valstīm. Ļoti būtisks jautājums ir finansējuma nodrošināšana vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, jo bez finansējuma, bez savas valsts garantijām un atbalsta nevar radīt labvēlīgu investīciju vidi ārvalstu kapitālam. Un, protams, jāveido un jāuztur labas attiecības ar kaimiņvalstīm.

— Nedrīkstu nepieminēt to, ka mūsu Ārlietu ministrijas darbinieki šajā pasākumu kompleksā nepiedalījās un izrādīja vienaldzību,— teica Atis Sausnītis. — Protams, es saprotu, ka lielā ekonomiskā politika ir saistīta ar citām, varbūt svarīgākām, lietām. Taču 11 valstu ekonomikas ministru tikšanās un arī biznesa forums, kas norisinājās paralēli ministru konferencei, ir ļoti svarīgi pasākumi. Īpaši ja mēs gatavojamies iestāties Eiropas Savienībā. Ja mēs vēlamies integrēties Eiropas apritē, vēlamies iekļauties kopīgā tirgū, kopīgi risināt ekonomiska un politiska rakstura problēmas. Ja mēs vēlamies piesaitīt investorus Baltijas reģionā. Jo Baltijas valstis tiek uztvertas kopumā kā vienots Baltijas reģions. Tādēļ šādos pasākumos noteikti būtu jāpiedalās Latvijas vēstniecību ārvalstīs darbiniekiem. Diemžēl šoreiz Latvijas vēstniecības Polijā pārstāvji nevienā no šiem Latvijai ļoti nozīmīgajiem pasākumiem nepiedalījās.

Vēl ekonomikas ministram bija tikšanās ar Vācijas ekonomikas ministru, kurā tika pārrunāti kopīgās sadarbības jautājumi tautsaimniecībā. Bet tikšanās laikā ar Gdiņas pilsētas mēru ieskicēti varbūtējie sadarbības virzieni starp Latvijas un Polijas ostām, kā tā, labāk izmantot un kādi būtu optimālākie ostu specializācijas virzieni, lai palielinātu kravu plūsmu starp Austrumiem un Rietumiem.

Atis Sausnītis vēlreiz uzsvēra — katrai valstij pašai jārada investīciju vide un jāiegulda līdzekļi infrastruktūras attīstībā. Ekonomikas ministru konferencē Polijā viņš vēlreiz guvis apstiprinājumu tam, ka privatizācijas procesa gaitā iegūtie līdzekļi jāiegulda infrastruktūras attīstībā, citādi velti Latvijā gaidīt nopietnus investorus lieliem projektiem. Tādēļ vēl jo vairāk ir pamats aprīļa vidū iesniegt labojumus budžetā, lai privatizācijas fonda līdzekļi netiktu ieskaitīti pamatbudžetā ikdienas izlietojumam.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!