• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Tas apžēlošanas atbildības smagums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.03.1998., Nr. 57 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31588

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Tas apžēlošanas atbildības smagums (turpinājums)

Vēl šajā numurā

04.03.1998., Nr. 57

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Problēmas

Tas apžēlošanas atbildības smagums

Rita Aksenoka, Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja, — "Latvijas Vēstnesim"

A.JPG (23132 BYTES)
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Jūs par Apžēlošanas dienesta vadītāju strādājat jau vairākus gadus. Vai laika gaitā tiek iesniegts vairāk apžēlošanas lūgumu?

— Jā, ar katru gadu pieaug iesniegto apžēlošanas lūgumu skaits. 1996. gadā to bija 1212, bet 1997. gadā — 1615. 1996. gadā Valsts prezidents, izskatot šos lūgumus, apžēloja 60 personas, bet 1997. gadā tika apžēlotas 40 personas. Tātad — pagājušajā gadā apžēlošanas lūgumu ir bijis vairāk, bet apžēlots — mazāk personu. Jāteic, ka visi tie 1615 apžēlošanas lūgumi nav noformēti kā apžēlošanas lietas. Piemēram, daļa no tiem tiek aizsūtīti uz pārbaudēm prokuratūrā. Jo personas savos apžēlošanas lūgumos nereti raksta, ka ir nepamatoti notiesātas, un min dažādus procesuālus pārkāpumus. Lai izšķirtu, vai persona lūdz apžēlošanu vai iesniedz sūdzību, nereti nākas iepazīties ar konkrētās krimināllietas materiāliem. Jo kritēriji apžēlošanai ir ļoti stingri. Tādēļ ne katru personu var apžēlot.

1997. gadā nāvessods nav izpildīts nevienai personai. Valsts prezidents, strādājot kopš 1993. gada, ir izskatījis sešus apžēlošanas lūgumus par tiesu piespriestiem nāvessodiem. Pēdējie lūgumi izskatīti un nāvessodi izpildīti 1996. gadā. Tātad Valsts prezidenta pasludinātais moratorijs nāvessodam turpinās. Pēc moratorija pasludināšanas Valsts prezidents nav izskatījis nevienu apžēlošanas lūgumu par piespriestiem nāvessodiem, kaut gan Latvijas tiesās tika piespriesti trīs nāvessodi. Viens bija Kurzemes apgabaltiesā — 1996. gadā (tas bija Lesiks), Rīgas apgabaltiesā (Baharadžans) un 1997. gadā — Latgales apgabaltiesā (Bosolajevs). Lesiks viņam piespriesto nāvessodu apelācijas kārtībā pārsūdzēja Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta palātai. Spriedumu atcēla, un lietu nodeva papildus izmeklēšanai. Bosolajevam un Baharadžanam nāves spriedumi stājušies spēkā. Šobrīd apžēlošanas lūgumu vēl neesam saņēmuši. Tātad pēc moratorija nāvessodam pasludināšanas neviens apžēlošanas lūgums par piespriestu nāvessodu nav izskatīts, šādi lūgumi arī nav saņemti.

— Kādi ir galvenie apžēlošanas kritēriji?

— Apžēlošanas kritēriji nav stingri noteikti, tomēr, izskatot lūgumus, Valsts prezidents ņem vērā izdarītā nozieguma smagumu, tā sekas, notiesātās personas uzvedību, iepriekšējās sodāmības (ja tādas ir). Arī to, cik ilgs laiks ir izciests no piespriestā soda. Jo gadās tā: tiesa kādai personai piespriež sodu, un tā tūlīt prasa apžēlošanu. Bet zināms laiks no piespriestā soda ir jāizcieš. Tiek ņemts vērā arī apžēlošanas lūgumu iesniegušās personas veselības stāvoklis, cietuma administrācijas raksturojums par šo personu, ģimenes stāvoklis. Pēdējā laikā vērojama kāda nepatīkama parādība: daudzas personas, kas lūdz apžēlošanu, slimo ar tuberkulozi. Turklāt tie ir jauni cilvēki, kas saslimuši ar tuberkulozi ieslodzījuma vietās. Šis fakts uztrauc arī ieslodzījuma vietu administrāciju. Ir bijuši gadījumi, ka, ņemot vērā apžēlošanas lūgumu iesniegušās personas izciesto sodu, veselības stāvokli, citus faktorus, Valsts prezidents šo lūgumu ir apmierinājis. Galvenokārt notiesātās personas veselības stāvokļa dēļ.

— Vai Valsts prezidentam ir arī tiesības amnestēt personas, kuras izcieš sodu?

— Nē, tādas tiesības Valsts prezidentam nav. Likumu par amnestiju pieņem Saeima. Valsts prezidents savu darbu veic tikai saskaņā ar Satversmi. Atbilstoši tai Valsts prezidents neamnestē personu grupas, bet tikai izskata konkrētu personu apžēlošanas lūgumus. Ierobežojums Valsts prezidentam ir 1996. gadā izdarītie grozījumi Kriminālkodeksā. Tur ir noteikts, ka, izskatot uz nāvi notiesāto personu apžēlošanas lūgumus, Valsts prezidents nāvessodu — augstāko soda mēru — var aizstāt ar mūža ieslodzījumu.

1997. gada 4. decembrī Saeima pieņēma un 17. decembrī tika izsludināts likums "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Ar minēto likumu tika izdarīti grozījumi Satversmes atsevišķos pantos, tajā skaitā 45. pantā, kurā noteiktas tiesības Valsts prezidentam apžēlot noziedzniekus, par kuriem spriedums stājies likumīgā spēkā. Satversmē izdarītie grozījumi paredz, ka Valsts prezidentam noteiktās apžēlošanas tiesību izmantošanas apjomu un kārtību nosaka īpašs likums.

Pašlaik Saeima izskata Apžēlošanas likumprojektu. Sakarā ar izdarītajiem grozījumiem Satversmē, Valsts prezidentam nav tiesību izskatīt apžēlošanas lūgumus, jo spēkā nav neviens likums, kas atbilstoši Satversmes 45. pantam regulē apžēlošanas procedūru. Šeit vainojama savlaicīga likumprojektu nesaskaņošana.

— Kādi ir izplatītākie noziegumu veidi, par kuriem notiesātās personas lūdz apžēlošanu?

— Izplatītākie noziegumi ir tīšas slepkavības, kas izdarītas vainu pastiprinošos apstākļos un arī bez tiem. Tad ir smagi miesas bojājumi ar nāves sekām vai bez nāves sekām. Īpašuma zādzības, laupīšanas, pēdējā laikā arī autoavārijas. Ir pat tādi apžēlošanas lūgumi, kurus rakstījušas personas, kas notiesātas par atkārtotu transporta līdzekļu vadīšanu alkohola reibumā. Ir bijuši atsevišķi lūgumi, ko iesniegušas personas, kuras notiesātas par dienesta noziegumiem, kukuļņemšanu. Reti parādās lūgumi par saimnieciskajiem noziegumiem, banku lietām, grāmatvedības datu sagrozīšanu, nemaz nav tādu par kontrabandas lietām, kaut arī par šo nozieguma veidu daudz runā. Arī oficiālā statistika liecina, ka Latvijā ir maz pabeigtu lietu par iepriekš minētiem noziegumiem. Tomēr diezin vai šī statistika atspoguļo patieso stāvokli kontrabandas jomā un organizētajā noziedzībā.

Taču kopumā daudzi notiesātie raksta apžēlošanas lūgumus. Pašlaik cietumos sodu izcieš apmēram 6000 notiesāto, un mēs saņemam vairāk nekā 1500 apžēlošanas lūgumu gadā.

— Vai jūs saņemat daudz apžēlošanas lūgumu no notiesātajiem jauniešiem?

— Jā. Turklāt pēc apžēlošanas lūgumiem var arī apmēram secināt, kāds notiesāto kontingents atrodas ieslodzījuma vietās. Pašlaik daudz apžēlošanas lūgumu saņemam no personām, kuras dzimušas no 1965. līdz 1976. gadam. Tātad vecumā no 22 līdz 30 gadiem.

— Šķiet, ka mūsu valstī noziedzība kļūst arvien jaunāka?

— Jā, tam varētu piekrist. Ļoti reti apžēlošanas lūgumus iesniedz pat 50. gados dzimušās personas.

— Esmu dzirdējis, ka apžēlošanu ļoti bieži lūdz slepkavas.

— Jā, slepkavas diezgan bieži lūdz apžēlošanu. Visbiežāk tās gan ir tā sauktās sadzīves slepkavības, galvenokārt dzērumā izdarītās. Draugs ir nogalinājis draugu, radinieks noslepkavojis radinieku un tamlīdzīgi. Galvenokārt šie noziegumi izdarīti alkohola reibumā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!