Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Viena gadsimta četras paaudzes pie Baltijas jūras (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.03.1998., Nr. 55/56 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31563

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Atzinība Veltai Rūķei - Draviņai Lielās mūzikas balvas lielā diena

Vēl šajā numurā

03.03.1998., Nr. 55/56

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Problçmas

Dr.oec., prof. Bruno Mezgailis:

Viena gadsimta cetras paaudzes pie Baltijas juras

Šaja petijuma notikumi izklastiti ka maza laba cina ar lielo launo. Darbibas norise stingri reglamenteta telpa un laika. Aina zimeta nevis ka izpludusi pa visu sienu, gadsimtu, bet ta iezogota stingri iezimeta rami pa periodiem, posmiem.

Notikumu telpa — 65 tukstoði kvadratkilometru zemes pie Baltijas juras, laiks — XX gadsimts.

Lai notikumiem dotu iespeju attistities, izveleta forma, kas ir lidziga teatra lugas sizetam: prologs, pirmais celiens, starpspele, atkal lugas turpinajums.

“Luga” attistas pec dramaturgijas likumiem. Labo parstav Spriditis, Antinð, Lacplesis. Taja ir ari savs Kangars. Labie cinas pret launajiem, kurus atveido Melnais bruninieks un ta karapuli. “Luga” vel nav pabeigta: “Vel cina nav gala un nebeigsies. Tev, Lacplesi, Spidola paliga ies” (Rainis luga “Uguns un nakts”).

Ta ka notikumi risinas noteikta vieta un laika, tad tajos darbojoðas personas ir konkreti fakti cetru paaudzu dzives laika.

Visi aplukotie notikumi ir labi zinami parastam, vietejam cetru paaudzu gimenem, no kuram tris pedejas paaudzes dzivo. Pirma, vecaka, paaudze var but jau aizsaule, bet savu dzives atminu un pieredzi ta nodevusi nakajamam paaudzem.

Pirma paaudze vareja rasties pagajuða gadsimta beigas, ði gadsimta sakuma; otra starpkaru perioda, tuvak periodam pec Pirma pasaules kara; treða paaudze nakusi pasaule pec Otra pasaules kara; ceturta, pagaidam pedeja, dzimusi pedejos 10—20 gados. Tatad visas ðis vienas gimenes cetras paaudzes ar savu dzivi piepilda visu gadsimtu.

Šo cetru paaudzu liktenis atspogulojas un savijas ar notikumiem, faktiem.

Tapec ari viss apskatitais ar un caur parastas gimenes lidzdalibu noticis visa gadsimta garuma, tas pardzivots un izjusts. Tadi, ka mes ðeit tagad, esam divi miljoni cilveku. Var spriest: tas nav daudz. Tacu to, kas ðaja vieta un laika pieredzets un pardzivots, pietiktu vairakiem gadsimtiem, vairaku desmitu un simtu miljonu cilveku lielai tautai, valstij. Daudzas valstis visa pasaule nav pardzivojuðas tadas varas mainas un parkartojumus (augða un leja) paris paaudzu laika, kadas ðaja gadsimta bijis japieredz nelielajai tautai sava mazaja, bet tapec ne mazak dargaja dzimtene.

Ši datu analize nav domata ka zeloðanas par gruto likteni. Ir tacu zinamas tautas un valstis, kas gajuðas pat boja. Šaja gadsimta sabrukuðas visas imperijas. Un neviena no tam nav atjaunota. Tomer viena sape ir par zaudeto (teritoriju, varu, mantu) un pavisam cita — ja neilga laika spridi japarcieð parestiba no dazadam pusem ne savas vainas del.

Latvieðu tauta nevienam nav draudejusi vai uzbrukusi. Tieði otradi — ta ir uznemusi un pabarojusi gan iebrucejus, gan dzives pabernus. Tacu tai ðaja gadsimta bijis japardzivo citu (lielu) tautu vardarbiba un nezeliba vairakkart isaku vai ilgaku laikposmu.

Par to nav jazelojas, bet cilvekiem japarada un jaatgadina tie ði gadsimta vestures fakti, kas nav lavuði baudit brivestibu, kad lielakajai dalai pasaules tautu tas ir bijis atlauts.

Nupat ka sacies atgutas brivestibas “otrais celiens”. Cik ilgam tam bus lemts but? Vai lielais Melnais bruninieks butu jau pieveikts?

Vesture un politika Latviju gadsimta sadalijusi izteikti atðkirigos posmos: lidz 1918.gadam, 1918.—1940.gads, 1940.—1990.gads un 1991.gads lidz gadsimta beigam. Laika rituma tas iznak 18, 22, 50 un 10 gadi.

Latvijas teritorija ðaja gadsimta mainijas ne tikai politiskas varas, bet ari iedzivotaju skaits. 1990.gada te dzivoja 2 miljoni cilveku, 1920.gada — 1,6 miljoni, 1940.gada — 1,9 miljoni, 1945.gada — 1,4 miljoni, 1990.gada — 2,7 miljoni, 2000.gada sagaidams, ka te dzivos mazak neka 2,5 miljoni cilveku. Ja visa gadsimta garuma Latvija veidojies neliels (0,5 miljoni) cilveku skaita palielinajums, tad minimalais (1945.gada) bija gandriz divkart mazaks neka maksimalais iedzivotaju skaits (1990.gada).

Latvieðu skaits gadsimta garuma no 1,5 miljoniem cilveku 1900.gada samazinajies lidz 1,4 miljoniem 2000.gada, kamer gadsimta otraja puse tas lielakoties neparsniedza 1,3 miljonus.

Tuvojas XX gadsimta beigas. Londonas un Parizes pulksteni skaita atlikuðas dienas, stundas aizejoðajam gadsimtam. Tuvojas tristukstoða gada, XXI gadsimta sakums. Tas ir laiks, lai pavilktu svitru pagajuðajam gadsimtam, izvertetu ta rezultatus.

XX gadsimts bija nozimigs Latvijas un tas iedzivotaju dzive.

Te janorada uz paredzamo 2000.gada tautas skaitiðanu, kuras rezultati atspogulos iedzivotaju situaciju visa pasaule, tai skaita ari Latvija, kas atlaus izdarit galigos secinajumus par XX gadsimtu.

Petijumi liecina, ka latvieðu ciltis Daugavas abos krastos dzivo jau cetrus tukstoðus gadu.

Bijuði gan brives, gan nebrives laiki. Kas gan brivajam zemgalu, kurðu, selu ciltim nav centuðies uzkundzeties? Tie bijuði gan tuvaki, gan talaki iebruceji: vaci, zviedri, krievi, vel citi.

Vissenak un visilgak Latviju kolonizeja vacieði: no XIII gadsimta — 700 gadus. Tik ilgs laiks vacieðiem bija vajadzigs, lai tie saprastu, ka latvieði savu zemi var parvaldit ari bez viniem. Pedejie vacieði Latviju pameta isi pirms Otra pasaules kara (1939.—1941.gada).

Krievi Latviju pirmoreiz kolonizeja XVIII gadsimta sakuma, ar Nistades miera ligumu (1721.gada). Pec zviedru zaudeta Ziemelu kara Latvijas teritorija nonaca Krievijas imperijas sastava un taja atradas lidz 1918.gadam. Ta XX gadsimtu Latvija sagaidija ka cariskas Krievijas imperijas sastavdala.

Krievijas imperija Latvijas teritorija tagadejas robezas veidojas no trijam Krievijas gubernam, tas dalam: Vidzemes, Kurzemes un Vitebskas (Latgales).

Raksturojot laikposmu XX gadsimta sakuma lidz 1918.gadam, jazina, ka Latvijas tagadeja teritorija un tas iedzivotaji veidoja dalu no ta laika cariskas Krievijas imperijas.

Latvijas teritorijas tagadejas robezas izveidojas divas cariskas Krievijas Baltijas gubernas — Kurzemes un Vidzemes, ka ari tris Vitebskas gubernas aprinki.

Kurzemes guberna gandriz pilniba ieklaujas Latvijas paðreizejas robezas. No Vidzemes ta laika gubernas Latvija atrodas tas latviskie aprinki — Rigas, Valmieras, Cesu un Valkas. Pareja Vidzemes gubernas dala tagad ieklaujas Igaunijas teritorija. Spriezot pec 1897.gada iedzivotaju skaita, kad notika pirma un vieniga tautas skaitiðana cariskaja Krievija, Latvijas teritorija bija 58% Vidzemes gubernas iedzivotaju, parejie — Igaunija. No Vitebskas gubernas Latvijas teritorija atrodas tris latvieðu Latgales aprinki: Daugavpils, Rezeknes un Ludzas, kur 1897.gada dzivoja treða dala no iedzivotaju skaita, kas bija Vitebskas guberna.

No tagadejas Latvijas teritorija esoðajam trijam toreizejam gubernam, precizak, to dalam, visvairak taja laika dzivoja Vidzemes teritorija, kur kopa ar Rigu dzivoja apmeram 39% no 1897.gada dzivojoða Latvijas iedzivotaju skaita. Kurzeme pec iedzivotaju skaita sastadija 35% un Vitebskas gubernas dala — Latgale — 26% no ta laika Latvija dzivojoðajiem iedzivotajiem.

Dati par iedzivotaju skaitu Latvija gadsimta sakuma balstas galvenokart uz 1897.gada tautas skaitiðanas rezultatiem, tos par velakajiem gadiem aprekina, izmantojot tautas skaitiðanas datus ka bazi.

Izmantojot dazadus statistikas izdevumus, raksturosim Latvijas iedzivotaju skaitu gadsimta sakuma (skat. 1.tabulu).

1.tabula

Latvijas iedzivotaju skaits kopa, pilsetas un laukos

(paðreizejas robezas)

Gads Kopa

taja skaita .

procentos .

 

pilsetas

laukos

pilsetas

laukos

1897

1929387

584039

1345348

30,3

69,7

1900

2008000

653000

1355000

32,5

67,5

1914

2552000

969760

1582340

38,0

62,0

2.tabula

Iedzivotaju kopskaita mainas trijas gubernas

(gada sakuma tukst.cilv.)

1897

1914

1897—1914 pieaugums

   
   

skaits

procenti

Kurzemes gub.

 

674,0

798,3

124,3

118,4

Vidzemes gub.

 

1299,4

1744,0

444,6

134,2

Vitebskas gub.

 

1489,2

1953,1

463,9

131,1

3.tabula

Latvijas teritorija dzivojoðo iedzivotaju skaits

un ipatsvars trijas gubernas

 

1897

1914

Procentos no attiecigas

   
   

gubernas iedzivotaju skaita

   
   

1897

1914

Latvija kopa

 

1929,4

2552,0

100,0

100,0

Kurzemes gub.

 

677,2

829,4

35,1

32,5

Vidzemes gub.

 

758,3

1051,4

39,3

41,2

Vitebskas gub.

 

493,9

671,2

25,6

26,3

 

Izmantojot publicetos datus par iedzivotaju kopskaitu Latvija, raksturosim, ka tas veidojas pa atseviðkam teritorijam.

Ta ka Latvijas teritorija veidojas no trijam Krievijas imperijas gubernam, raksturosim tajas dzivojoðo iedzivotaju skaitu isi pirms gadsimta sakuma (1897.gada tautas skaitiðanas dati) un isi pirms Otra pasaules kara sakuma (2.tabula).

No visam trijam Latvijas teritoriju veidojoðajam gubernam vislielakais iedzivotaju skaits XX gadsimta sakuma bija Vitebskas gubernai. Ari iedzivotaju skaita pieaugums tur bija lielaks neka abas parejas gubernas. Tai sekoja Vidzemes guberna. Tacu pec iedzivotaju skaita augðanas tempa (procentos) visstraujak cilveku skaits auga Vidzeme. To liela mera var izskaidrot ar to, ka ðeit ieklavas ari Riga, kuras iedzivotaju skaits strauji palielinajas, ka perioda pirms XX gadsimta, ta ipaði gadsimta sakuma.

Rigas iedzivotaju skaits XIX, XX gadsimta audzis ðadi: 1811.g.—32,0 tukst. cilveku, 1840.gada — 60,0 tukst. un 1863.g. — 77,5 tukst., 1897.g. — 282,2 tukst. un 1914.gada — 558,0 tukst. cilveku. Gadsimta sakuma Riga ar savu iedzivotaju skaitu bija treða lielaka Eiropas Krievijas pilseta tulit pec Sanktpeterburgas (1914.—2118,5 tukst. cilv.) un Maskavas (1914.g.—1762,7 tukst. cilv.).

Lai gan Kurzeme ar savu iedzivotaju skaitu XX gadsimta sakuma bija mazaka no ðim trijam gubernam, Latvijas teritorijas iedzivotaju skaita veidoðanas ipatsvara ta bija otra vieta pec Vidzemes, kas raksturots 3.tabula.

 

 

 

Gadsimta sakuma trijas gubernas iedzivotaju skaits Latvijas teritorija palielinajas, tomer ðis pieaugums katra guberna bija atðkirigs. Tas redzams ari no ðo gubernu ipatsvara mainam visas Latvijas iedzivotaju kopskaita. Visvairak savu ipatsvaru palielinaja Vidzemes guberna — par 1,9 procentiem. Tai sekoja Vitebskas guberna 0,7 procenti, kamer Kurzemes ipatsvars samazinajas par 2,6 procentiem. Ari sava ipatsvara zina Vidzeme vel vairak nostiprinajas pirmaja vieta. Kurzeme ar savu iedzivotaju skaitu Latvijas teritorija saglabaja otro vietu, tacu Vitebskas guberna vairak pietuvojas Kurzemes gubernai.

Tadas bija verojamas parmainas, kas iedzivotaju skaita un ipatsvara notika Latvijas teritorija ði gadsimta sakuma pirms Latvijas izieðanas no Krievijas imperijas sastava un neatkaribas ieguðanas.

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!