Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Aizvien šī problēma: "netīrā nauda" un tās "atmazgāšana" Viena gadsimta četrās paaudzēs pie Baltijas jūras. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.03.1998., Nr. 55/56 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31561

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Viena gadsimta četras paaudzes pie Baltijas jūras (turpinājums)

Vēl šajā numurā

03.03.1998., Nr. 55/56

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Problēmas

LR ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš:

Aizvien šī problēma:

“netīrā nauda” un tās “atmazgāšana”

Runa seminārā “Finansu un ekonomisko noziegumu apkarošana” 1998. gada 17.–19. februārī

Esmu uzņēmies ļoti sarežģītu uzdevumu — sniegt pārskatu par Latvijas situāciju “netīrās naudas atmazgāšanā”. Tas nozīmē — informēt par tapšanas stadijā esošu modeli ar daudziem nezināmiem un pavisam maz drošiem elementiem.

Ļoti īsi to var raksturot šādi parametri.

Ir pieņemts likums “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”, kas stāsies spēkā ar 1998. gada 1. jūniju.

Parlamentā likumdošanas procesā atrodas četri likumprojekti, kas veido vienotu paketi ar minēto likumu (KK, APK, Kredītiestāžu likums un Prokuratūras likums). Sevišķi būtisks ir pēdējais, jo nosaka Kontroles dienesta (KD) izveidošanas kārtību, bet KD jau 1. jūnijā jābūt gatavam informācijas pieņemšanai, apstrādei un analīzei.

Valdības darbības dienas kārtībā ir Eiropas Konvencija par noziedzīgā ceļā iegūto ienākumu legalizēšanu, kratīšanu, izņemšanu un konfiskāciju.

Vēl nav izveidots KD, tāpēc valdība nevar izskatīt un apstiprināt neparasto darījumu sarakstu. Bez neparasto darījumu saraksta nevar tikt veikta kredītiestāžu un finansu iestāžu darbinieku apmācība.

Kas šobrīd izdarīts?

Izsludināts konkurss uz KD direktora vietu.

Izveidota un darbu uzsākusi Konsultatīvā padome.

Arī likumos regulētajos jautājumos ir daudz nezināmu elementu, jo trūkst jebkādas pieredzes šādu funkciju veikšanai.

Tāds ir ļoti īss kopējās situācijas raksturojums, tāpēc arī manā ziņojumā būs: strīdīgi tulkojumi, alternatīvi risinājumi un neatbildēti jautājumi.

Noziedzīgo līdzekļu legalizēšanas pasākumi ir samērā jauni visā pasaulē. Arī mūsu viesu valstī — ASV — to pilntiesīgu vēsturi var mērīt tikai 12–15 gadu garumā. Eiropas Konvencija pieņemta 1990.gadā.

Mūsu valsts situāciju būtu neiespējami objektīvi aprakstīt bez vēsturiska atskata.

Līdz Gorbačova “perestroikai” “naudas atmazgāšanas” problēma PSRS nebija aktuāla. Tālaika ekonomiskā sistēma un likumi nepieļāva nekādu privātā īpašuma iesaistīšanu uzņēmējdarbībā. Noziedzīgi iegūtie līdzekļi tika glabāti vislielākā slepenībā un varēja tikt tērēti tikai sadzīvei un uzdzīvei. Reģistrējami īpašumi (mājas, vasarnīcas, automašīnas, jahtas, laivas) izraisīja aizdomas un pārbaudes.

Dr.oec., prof. Bruno Mežgailis:

Viena gadsimta četrās paaudzēs pie Baltijas jūras

Speciālraksts “Latvijas Vēstnesim”

Tautas garaspēks

un dzīvesspars

Tuvojas gadsimta gadu tūkstoša beigas. Pienācis brīdis, lai atskatītos uz Latvijas iedzīvotājiem kā cilvēku kopumu ilgstošākā, visa XX gadsimta vērtējumā.

Jāatskatās, jānovērtē, kāds šis gadsimts bijis Latvijas valstij, tās tautai, latviešiem kā šīs zemes pamatiedzīvotājiem.

Latvijas iedzīvotāju jaunākā, šī gadsimta vēsture ir uzskatāms modelis, kā maza, bet pietiekami ekonomiski un intelektuāli attīstīta tauta, kas gadsimtiem, atrodoties vairāku lielu tautu — vācu, krievu, poļu un zviedru — gluži fiziskā ielenkumā, pratusi saglabāties un pastāvēt. Ne tikai pastāvēt kā tauta, bet, izmantojot sev izdevīgus vēsturiskos nosacījumus, izcīnījusi neatkarību.

Arī tas nelielas tautas vēsturē tik bieži neatgadās, ka tā, pusgadsimtu brīvību zaudējusi, to atgūst no jauna. Turklāt to atgūst no valsts, impērijas, kas tajā laikā bija bieds pat visām pasaules lielajām valstīm. Tā pierādīja mazas, bet brīvību alkstošas tautas garaspēku.

Gadsimta sākumā latviešu tauta bija sadalīta vairākās krievu impērijas guberņās. Vidzemes un Kurzemes guberņās, kur latvieši bija pārsvarā, demogrāfiskie rādītāji krasi izdalījās pārējo Krievijas sastāvdaļu vidū. Arī tas liecina par nelielas tautas gribu un spēju demonstrēt savu raksturu starp citām, daudz lielākām tautām.

Gadsimta sākumā pat nebija tāda demogrāfiskā, kultūras un ekonomiskā raksturojuma, kur neizdalītos Latvijas novads un latviešu tauta starp citām tā laika tautām.

Šo materiālu var uzskatīt par aizsākumu analīzei, kas raksturo Latvijas iedzīvotājus visa gadsimta garumā. Tāpēc mēģināsim soli pa solim izsekot vēstures posmus no gadsimta sākuma līdz mūsdienām.

Vēsture tā noteikusi, ka XX gadsimta pašās beigās, 1998.gada 18.novembrī, Latvija atzīmē savu astoņdesmito gadskārtu kā neatkarīga valsts.

Bez visiem citiem notikumiem XX gadsimts iezīmējas kā laiks, kurā dzima un veidojās jauna neatkarīga valsts — Latvija. Tomēr priekšnoteikumi, lai Latvija taptu par neatkarīgu valsti, nebija tik vienkārši. Arī pēc neatkarības iegūšanas tās gaita nebija nepārtraukta. Tomēr visi notikumi ar Latvijas iedzīvotājiem, kas apskatīti šajā analīzē, risinājušies viena gadsimta dažādos vēstures periodos.

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!