Visi esam savâ vienâ valstî

Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar þurnâlistiem

Turpinâjums no 1.lpp.

Aplûkojot minoritâðu jautâjumus un jautâjumus, kas saistîti ar demokrâtiju, mçs varam lepoties ar daudzâm lietâm. Bet tajâ paðâ laikâ minoritâðu un pilsonîbas jautâjumos mçs neesam bijuði pietiekami aktîvi, neesam izraisîjuði diskusiju visplaðâkajos sabiedrîbas slâòos. Ðie jautâjumi ir jârisina ne tikai emocionâlâ plâksnç domubiedru starpâ, bet gan valstiskâ lîmenî, pieòemot arî attiecîgo likumdoðanu.

Manuprât, ðobrîd nav iemesla ðaubîties par to, vai valdîba ir stabila. Es esmu pârliecinâts, ka ðî valdîba var strâdât un ir visi priekðnoteikumi, lai tâ varçtu turpinât realizçt visas uzsâktâs reformas. Mana rîcîba bûs vienmçr saistîta ar atbildîbu par valdîbas stabilitâti, un savas attiecîbas ar partijâm es veidoðu tâ, lai stiprinâtu ðo stabilitâti. Es nedodu nekâdas cerîbas visiem tiem, kuri domâ, ka prezidents sanaidosies ar partiju "Tçvzemei un Brîvîbai", lîdz ar to pajuks valdîba. Es domâju, ka galvenajiem politiskajiem spçkiem ir pietiekami nopietna attieksme pret situâciju valstî, un man ir labs dialogs ar visâm vadoðajâm partijâm.

Otrs jautâjums, par kuru mçs ðogad esam daudz runâjuði, ir mûsu droðîba, NATO aizsardzîba. Manuprât, mums nevajadzçtu tik daudz runât par iespçjamiem termiòiem un uzòemðanas kârtîbu NATO struktûrâs, bet gan vairâk pievçrsties mûsu aizsardzîbas spçku sistçmas sakârtoðanai. Mçs neesam pietiekami daudz darîjuði savas droðîbas labad, mçs savus bruòotos spçkus neesam veidojuði ar pietiekami lielu atbildîbu. Mçs esam pasîvi savu robeþu sakârtoðanâ. Tâdçï es pagâjuðajâ nedçïâ aicinâju valdîbu sakârtot robeþu jautâjumu tâdâ lîmenî, kâdâ to nepaspçja vai varbût negribçja izdarît iepriekðçjâ valdîba. Jautâjums par robeþu sakârtoðanu ar Baltkrieviju un Krieviju ir ïoti nopietns, atbildîgs un kapitâlietilpîgs. Ir jâmeklç gan lîdzekïi ðî jautâjuma risinâðanâ, gan jâpaaugstina politiskâ atbildîba. Ðodien es esmu gandarîts par Iekðlietu ministrijas darbu, kas ir apvienojusi vienâ organizâcijâ daudzas struktûras cîòâ pret korupciju, kontrabandu, kâ arî iesaistîjusies jautâjumâ par robeþu sakârtoðanu. Es domâju, ka Iekðlietu ministrijai pietiks spçka ðos jautâjumus risinât ar vçl lielâku neatlaidîbu.

Gribçtos, lai tuvâkajâ laikâ notiktu plaðs dialogs par paðvaldîbu vietu Latvijâ, par to vietu valstî, kâ arî par to, ko valsts prasa un ko dod paðvaldîbâm. Manuprât, dialogs starp paðvaldîbâm un valdîbu bieþi ir nepietiekams un neefektîvs, rezultâtâ daudzas paðvaldîbas neizprot savu vietu un atbildîbu sava reìiona iedzîvotâju priekðâ.

Nopietns ir jautâjums par tiesiskâs sistçmas sakârtoðanu Latvijâ. Zinâmâ mçrâ lakmusa papîrs ir "Latvenergo" 3 miljonu lieta, kur pçc pçdçjâs sarunas ar ìenerâlprokuroru Jâni Skrastiòu es esmu noskaòots prasît no prokuratûras atbildîgu pieeju ðim jautâjumam. Saeimas izveidotâ komisija, protams, var katru mçnesi izsaukt divas trîs atbildîgâs amatpersonas uz pârrunâm un uzdot visus iespçjamos jautâjumus. Taèu neaizmirsîsim, ka Saeimas komisiju veido daþâdas politiskâs partijas un jautâjums par vçlçðanu tuvoðanos zinâmâ mçrâ iespaido ðîs komisijas darbu. Mums nevajadzçtu pievçrt acis uz "Latvenergo" lietu, kur ir pilnîgi skaidra shçma — "Latvenergo" padome, Privatizâcijas aìentûra un Latvijas valdîba. Reizçm man ðíiet, ka viens otrs nav ieinteresçts atklâti un demokrâtiski izskatît "Latvenergo" lietu. "Latvenergo" lietas atrisinâjums apliecinâs mûsu tiesisko un politisko gribu.

Pçdçjais jautâjums bûtu manis uzsâktais dialogs par pilsonîbu. Es gribçtu, lai politiskâs partijas ðajâ pirmsvçlçðanu periodâ savâs programmâs parâdîtu, kâ tâs redz Latvijas sabiedrîbu nâkotnç un kâda ir to nostâja pilsonîbas jautâjumâ. Es apmeklçðu Latvijas laukus un aicinâðu to iedzîvotâjus uzdot politiskajâm partijâm jautâjumus, kas skar pilsoniskas sabiedrîbas izveidi Latvijâ. Es ïoti ceru, ka Naturalizâcijas pârvalde februâra otrajâ pusç nodos atklâtîbai plaðu analîtisku materiâlu par to, kâdçï mûsu naturalizâcijas process ir tik pretrunîgs.

Manuprât, mçs varam bût pietiekami optimistiski par pagâtni, taèu mums ïoti atbildîgi ir jâpieiet vçlçðanu laikam. Es ïoti uzmanîgi sekoðu, kâ parlamentâ tiks izstrâdâti grozîjumi vçlçðanu likumâ. Es nedomâju, ka mçs ðajâ likumâ varçtu atkârtot tâs kïûdas, kâdas bija iepriekðçjâ vçlçðanu likumâ. Likums ir jâveido nevis pçc atseviðíu partiju principiem, bet gan pçc vispârpieòemtiem demokrâtijas likumiem. Tuvojoties vçlçðanu laikam, darbîbu aktivizçs arî daþas jaunas partijas. Es gribçtu novçlçt, lai tâs partijas, kas ðodien ir koalîcijâ, spçtu ar savu praktisko darbîbu gût simpâtijas iedzîvotâju vidû, un tâs partijas, kas veidojas no jauna, izmantojot iepriekðçjo pieredzi, spçtu Latvijai dot jaunu politisko ieguvumu tieði sava brieduma, spçka un pârliecîbas ziòâ. Es ceru, ka iedzîvotâji ðajâs vçlçðanâs bûs daudz profesionâlâki un daudz zinoðâki. Parlamentârajâ sistçmâ un mûsu demokrâtiskajâ republikâ parlamentam ir gandrîz absolûtas tiesîbas gandrîz visu valsts jautâjumu risinâðanâ. Tâ ir mûsu izvçle, bet tâ ir arî mûsu atbildîba.

Rûta Jaksona,

"LV" informâcijas redaktore

Pçc ieraksta "LV" diktofonâ