Visi esam savâ vienâ valstî

Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar þurnâlistiem

Piektdien, 13. februârî, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikâs ar Latvijas þurnâlistiem. Prezidents teica:

— Es pildu savu solîjumu, kuru kâdreiz esmu devis mûsu valsts masu medijiem, — reizçm sapulcçties ðajâ telpâ un pârrunât valsts problçmas, atbildçt uz jautâjumiem un arî ieklausîties jûsu teiktajâ. Man ir vislabâkie nodomi ðajâ ziòâ, un es lûgðu arî savus padomniekus îstenot ðos plânus, jo pretçjâ gadîjumâ sakrâjas pârâk daudz neatbildçtu jautâjumu. Mana uzruna bûs kâ atseviðías tçzes un pârdomas par notikumiem mûsu valstî. Es pieskarðos tiem jautâjumiem, kuriem ir globâls raksturs.

Pirmkârt es gribçtu akcentçt 1997. gadâ paveikto un gribçtu to raksturot kâ visnotaï pozitîvu. Jums ir zinâmi galvenie mûsu ekonomiskie râdîtâji, galvenie mezglpunkti mûsu starptautiskajâs attiecîbâs, un es domâju, ka Latvija ir pârdzîvojusi to posmu, kuru dçvç par pârejas posmu. Es gribçtu ðo posmu raksturot, sâkot ar 1991. gadu un beidzot ar Baltijas jûras valstu vadîtâju tikðanos Latvijâ. Tas bija gan zinâmâ mçrâ simboliski, gan pietiekami konkrçti, lai raksturotu padarîto darbu ðajâ laika posmâ. No vçlçjuma laika mçs esam pârgâjuði pie konkrçtâ darba laika. Protams, mûsu prioritâte ir un paliek Eiropas Savienîba. Es gribçtu akcentçt, ka Eiropas Savienîba mums ir izvirzîjusi konkrçtus un skaidrus priekðnoteikumus jeb mâjasdarbus, kuri mums ir jâizpilda, ES terminoloìijâ runâjot, âtrâ laika periodâ. Mâjasdarbs sadalâs divâs daïâs. Pirmâ daïa ir humanitârie jautâjumi, un ES ðeit uzsver cilvçktiesîbas, demokrâtiju, pakïauðanos likumiem, minoritâðu jautâjumu. Otrâ daïa ir ekonomiskie jautâjumi. Ekonomikâ mums ir izvirzîti pieci mâjasdarba punkti: paâtrinât privatizâciju, nostiprinât banku sektoru, modernizçt lauksaimniecîbu, izveidot zemes îpaðnieku reìistru, nostiprinât likumdoðanu par valsts pabalstiem.

Runâjot par Eiropas Savienîbas izvirzîto prasîbu pirmo daïu, kas saistâs ar humanitâriem jautâjumiem, mums ir jâbût ïoti paðpârliecinâtiem, ar ïoti lielu atbildîbu, risinot ðos jautâjumus. Mçs esam ïoti daudz darîjuði demokrâtijas nostiprinâðanas ziòâ, kâ arî risinot cilvçktiesîbu jautâjumus, tai skaitâ arî minoritâðu problçmas. Tajâ paðâ laikâ mums tiek izvirzîta vesela virkne prasîbu, par kurâm, manuprât, mums ir jâveido diskusija sabiedrîbâ. Pirmkârt mums paðiem ir jâzina, kurp mçs ejam un kâdçï mçs to darâm. Mûsu vârdiem, ka mûsu prioritâte ir Eiropas Savienîba, ir jâsakrît ar mûsu darbiem, kurus mçs praktiski realizçjam.

Es gribçtu izteikt savu gandarîjumu par vakardienas Saeimas darbu, jo mans personîgais iespaids ir, ka tas bija korekts, pârdomâts un izsvçrts. Sen nebiju sastapies ar tik nopietnu deputâtu attieksmi jautâjumâ par valodas likumu. Es piekrîtu un esmu par to, lai latvieðu valodas likums iegûtu Latvijâ oficiâlu, likumîgu un cienîjamu statusu. Mçs valodas likumu esam izveidojuði un apstiprinâjuði 1989. gadâ. Drîz bûs desmit gadu, kopð mçs strâdâjam pçc valodas likuma, kura terminoloìija bieþi vien sauc atmiòâ padomju laikus. Izdarîtie papildinâjumi un labojumi nav bijuði tik enerìiski un tik aktîvi, lai latvieðu valodas likums iegûtu tâdu statusu, kuru atbalstîtu mûsu valsts iedzîvotâju lielâkâ daïa. Es aicinâju savâ vçstulç parlamentu — un darîðu to arî turpmâk — nestrâdât pie atseviðíiem jautâjumiem, kas konkretizç valodu likumu, bet strâdât pie tâ kopumâ un pieòemt likumu par latvieðu valodas vietu un tiesîbâm. Es gribçtu, runâjot par latvieðu valodas likumu, izvirzît sev un arî citiem vienu galveno mçríi — panâkt, lai ðo likumu mçs ievçrojam un ar to rçíinâmies. Ja mçs to nespçjam izdarît, tad acîmredzot mçs kaut kur kïûdâmies un neesam pietiekami pârliecinoði.